fbpx

Kā sagatavoties krīzei?

Iepriekšējais ieraksts par krīzi tapa mazliet vairāk kā pirms pus gada. To lasi šeit Vai Tu esi gatavs krīzei? Krīze vēl nav atnākusi. Tas ir labi. Ja, jautājumu “Vai Tu esi gatavs krīzei” uzdodot sev šodien, atbilde ir pozitīva – lieliski. Ja ir augstāka sagatavotības pakāpe, arī labi.

Šajā laika periodā gan pasaules, gan Latvijas ekonomika ir turpinājusi augt, algas ir pieaugušas, tātad būtu bijis jābūt vieglāk sagatavoties krīzei.

Iepriekšējā rakstā aprakstīju ciklu no krīzes līdz krīzei un aprakstīju dažus faktorus, kam jāpievērš uzmanība. Šajā rakstā daži padomi un ieskati, kā sagatavoties krīzei.

Ar ko ir jārēķinās krīzes gadījumā?

Lielākajai daļai cilvēku ievērojami saruks ienākumi. Šķiet tā ir vispār zināma patiesība un neviens to neņemtos apšaubīt. Izejot no šī argumenta, var sākt apskatīt tās personīgo finanšu jomas, kas var sagādāt problēmas pie zemākiem ienākumiem.

Pirmkārt, ir jāpadomā par kredītu maksājumiem. Krīzē ienākumi saruks, bet kredītsaistības un maksājumi nesarūk, tie paliek nemainīgi.  Ja seko līdzi manam blogam un esi izpildījis dažus no pirmajiem soļiem, tad par patēriņa un citiem dārgajiem kredītiem nav jāuztraucas, jo tādu nav.

Lielāku kredītu saņemšanai bankas kā vienu no nosacījumiem izvirza prasību, ka kopējais kredītsaistību maksājums mēnesī nedrīkst pārsniegt 40% no neto ienākumiem jeb algas uz rokas. Loģiska un saprotama prasība. Tomēr persona, kas rūpējas par savām personīgajām finansēm un apzinās, cik strauji un kādos apmēros var sarukt ienākumi krīzes laikā, apzinās, ka šīs prasības slieksnis ir diezgan augsts.

Piemēram, persona nopērk nekustamo īpašumu, ikmēneša kredīta maksājums ir precīzi minētie 40% no neto ienākumiem. Kamēr nekas nemainās, tikmēr viss labi. Maksājumi tiek veikti un var priecīgi dzīvot jaunajā mājvietā. Taču pēc gada iestājas krīze. Personas ienākumi iepriekš sastāvēja no fiksētās algas daļas un mainīgās daļas par darba rezultātiem un sniegumu. Krīzes laikā mainīgā daļa vairs netiek izmaksāta. Pieņemsim, ka šajā piemērā neto ienākumi saruka par 30%. Kredīta maksājums saglabājas 40% no iepriekšējas algas, ar zemākiem ienākumiem tie pārvēršas par 57% no ienākumiem (40%/70%=57%). Ja pirms krīzes pārējiem tēriņiem atlika 60%, tad šobrīd vairs tikai 43% no ienākumiem krīzes laikā.

Labi, piemērs saprotams, bet kā sagatavoties?

Pirmkārt, ir jāsāk ar drošības spilvena izveidošanu. Ar drošības spilvenu saprotu uzkrājumus vismaz 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja minētajā piemērā personai būtu 6 mēneša algu uzkrājums, tad varētu no iekrājumiem nosegt uz laiku zaudētos ienākumus 30% apmērā. Tādā veidā 6 algu uzkrājums var palīdzēt saglabāt iepriekšējo ienākumu līmeni 20 mēnešus jeb mazliet vairāk kā pusotru gadu.

Protams, var censties palielināt ienākumus un samazināt kredītsaistības, taču tie nav praktiski ieteikumi.

Lielai daļai mana bloga lasītāju, visticamāk, kredītmaksājumu procentuālais apjoms no ienākumiem ir zemāks nekā minētie 40%. Tādā gadījumā tikpat svarīgi var būt nedarīt neko. Ar to saprotot, neuzņemties jaunas un krietni lielākas kredītsaistības. Piemēram, dārgāka auto iegāde, dārgu luksus preču iegāde uz nomaksu, utt.

Ļoti būtiski ir ņemt vērā, ka, visticamāk, atrodamies ekonomikas cikla otrajā pusē, tas ir, manuprāt, līdz nākamajai krīzei būs jāgaida mazāk nekā ir pagājis kopš iepriekšējās krīzes.

Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka precīzi nezinu, kad būs nākamā krīze un to precīzi ar 100% pārliecību nezin neviens. Pretējā gadījumā tas būtu vispār zināms fakts un valdības un centrālās bankas būtu veikušas nepieciešamās darbības, lai “uzpumpētu” ekonomiku un neļautu tai atdzist.

Un tādos gadījumos, kad esam ekonomikas otrajā ciklā, prātīgāk būtu uzņemties pēc iespējas mazāk jaunas saistības, var arī uzņemties tās tik zemas, ka to segšana nesagādās īpašas problēmas pat visdziļākajā krīzē.

Piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs, kas nepārsniedz 10% no neto ienākumiem, manuprāt, ir pietiekami zems, lai varētu pārvarēt pat diezgan ilgstošu krīzi.

Pie tam veidojot uzkrājumus, un neuzņemoties saistības šobrīd, krīzē radīsies iespējas nopirkt interesējošo īpašumu par krietni zemāku cenu.

Protams, var būt tā, ka ekonomika turpina augt un pie tam strauji augt vēl, piemēram, 5 gadus. To laikā nekustamā īpašuma cenas pieaug par 50% un un nākamajā krīzē nekustamā īpašuma cenas nokrīt tikai par 20%, kā rezultātā konkrētais nekustamais īpašums tāpat ir par 20% dārgāks nekā šodien.

Tāpēc man visprātīgāk liekas uzņemties tikai tāda apmēra saistības, ko nebūs īpašas problēmas nosegt pat dziļā krīzē. Savienojumā ar pietiekami lielu drošības spilvenu un zemu kredīta maksājumu, krīze var būt pavisam neliels satricinājums  un, iespējams, jaunu izacinājumu un iespēju sākums.

Nobeidzot bloga ierakstu, vēlos padalīties ar savu pieredzi.

Iepriekšējās krīzes laikā strādāju Parex bankā. Tajā laikā paralēli mācībām strādāju par klientu kontaktu centra operatoru jeb vienkāršā valodā – atbildēju uz klientu zvaniem, sniedzu informāciju, bloķēju kartes, atbloķēju internetbankas. Šajā amatā biju nostrādājis aptuveni gadu, kad Parex pārņēma valsts.

Darbā bija ļoti grūts brīdis. Klienti uztraukušies, neapmierināti, uz daudziem jautājumiem pat mums kā darbiniekiem nebija precīzas atbildes. Papildus tam, pirmā alga pēc Parex nonākšanas valsts paspārnē aizkavējās uz neilgu laiku. Algas mainīgā daļa pazuda pavisam. Mana darba specifikas dēļ tā nebija liela daļa, taču, ja pareizi atceros, tad tā bija ap 30%. Lieki piebilst, ka kopējais noskaņojums gan bankā, gan valstī kopumā bija pesimistisks. Pēc tam Parex nostrādāju vēl pusotru gadu, pa to laiku alga nepieauga un mainīgā daļa tā arī neatgriezās.

Biju jauns un nebiju paspējis uzņemties kredītsaistības, tāpēc ļoti būtisku ietekmi nesajutu. Taču pavisam citādāk iepriekšējā krīze izvērtās lielai daļai Latvijas un pasaules iedzīvotāju.

Kopš ekonomikas zemākā punkta ir pagājuši 8-9 gadi, t.i. ekonomika ir augusi visu šo laiku. Pat, ja bija slikti, tad ar katru gadu kļūst labāk. Tad krīzes iespējamība šķiet tāla un škietamā varbūtība, ka krīze būs mēneša, ar katru pozitīvi aizvadīto mēnesi sarūk.

Rezumējot, nesaku, ka rīt būs krīze, taču vislabāk ies tiem, kas par sevi parūpēsies, izveidojot pietiekami lielus uzkrājumus un neuzņemoties pārlieku lielas kredītsaistības.

Lielus uzkrājumus un zemas saistības vēlot,

Kaspars

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

The Company Men

Pavisam nesen sanāca noskatīties 2010.gada filmu The Company Men.

Filmas sižets īsumā: ASV turpinās ekonomiskā krīze, galvenais varonis Bobijs (Bens Afleks) strādā lielā uzņēmumā, kā viens no darbības virzieniem ir kuģu būvēšana. Pašā filmas sākumā Bobijs tiek atlaists no darba. Pārējo filmu Bobijs meklē darbu un cīnās ar pārdzīvojumiem. Beigās Bobijam izdodas atrast darbu, strādāt pie bijušā bosa par uz pusi mazāku algu.

Mans apraksts ir nepilnīgs, taču filmas treileris 2 minūtēs ļoti uzskatāmi attēlo filmas notikumus. Ja vēl gribas vairāk, ir vērts noskatīties filmu.

Kāpēc es par šo filmu rakstu? Nē, neesmu pievērsies filmu kritikai un recenziju rakstīšanai. Skatoties filmu, radās vairākas atskārsmes personīgo finanšu jomā.

Pašā filmas sākumā Bobijs tiek attēlots kā veiksmīgs vidējā līmeņa vadītājs/darbinieks. Brauc ar Porsche, spēlē golfu darba dienas rītā un dzīvo lepnā mājā. Paši par sevi šie aspekti nav slikti.

Bobijs tiek atlaists, viņam tiek piešķirta 12 nedēļu jeb 3 mēnešu algas kompensācija un apmaksāti darbā iekārtošanas pakalpojumi. Arī nav slikti.

Pēc Bobija atlaišanas, sarunā ar Bobija sievu atklājas, ka Bobijam nav uzkrājumu, ir kredītkaršu parādi, ir hipotekārais kredīts un ir vēl nenomaksāts parāds par pērno ceļojumu.

Protams, filmā tas viss tiek attēlots tā, ka nabaga Bobijs tiek atlaists no mantkārīgās korporācijas, kurai nerūp tās darbinieku likteņi, un nu Bobijs ir spiests cīnīties ar dzīves grūtībām.

Te var sākt runāt par pirmajām atskārsmēm. Kā tas var būt, ka Bobijam nav uzkrājumu? Vienā no darba intervijām  Bobijs piemin, ka viņa alga bija $110 000 gadā plus bonusi. Ienākumi ir pietiekami lieli, lai varētu izveidot uzkrājumus.

Taču Bobijs ar ģimeni dzīvoja no algas līdz algai. Vai nešķiet pazīstama tāda aina? Arī katram no mums, visticamāk, ir kāds paziņa, kas brauc lepnā auto, tērē uz nebēdu, no malas izskatās dzīvojam lepnu dzīvi, taču patiesībā dzīvo no algas līdz algai vai no darījuma līdz darījumam.

Tātad problēmas sakne ir nevis tajā, ka Bobiju atlaida, bet tajā, ka Bobijs jau iepriekš bija dzīvojis ar tādiem finanšu paradumiem, ko nevar nosaukt par prātīgiem.

Prātīgi būtu bijis nepirkt tik greznu māju vai vismaz nepirkt to tik ātri, nebraukt ar Porsche un nebraukt dārgos ceļojumus, pirms ir izveidoti uzkrājumi. Jā, var iebilst, ka gribas taču dzīvot šodien. Bobija piemērs spilgti parāda, ka, dzīvojot šodien, par to nākas maksāt nākotnē. Bobijam nākas pārdot Porsche, tiek zaudēta māja, ģimenei nākas ievākties pie Bobija vecākiem un Bobijam nākas sākt strādāt pie sievas brāļa celtniecībā, lai spētu likt galdā ēdienu savai ģimeni.

Kā jau minēju, filmā Bobija sākotnējais darba devējs tiek attēlots kā mantkārīgs uzņēmums ar ļoti mantkārīgu dibinātāju, vadītāju un galveno akcionāru vienā personā. Un tā arī ir. Šis cilvēks un viņa uzņēmums ir mantkārīgs, jo biznesa būtība ir nest peļņu. Vainot uzņēmēju par vēlmi gūt peļņu ir tas pats, kas vainot vilku par tā vēlmi apēst aitu.

Kāda varēja būt Bobija alternatīvā realitāte? Filmā minēts, ka Bobijs uzņēmumā bija strādājis 12 gadus. Visticamāk, pirmos darba gadus tik tiešām ir grūti veidot uzkrājumus, tomēr 12 gadus neveidot uzkrājumus nav attaisnojams gandrīz nekādā gadījumā.

Ja Bobijs būtu laicīgi sācis un regulāri uzkrājis, viņš pa 6-10 gadiem būtu uzkrājis pietiekami lielu drošības spilvenu, lai nebūtu jāpārdzīvo gandrīz nekas no tā, kas bija attēlots filmā. Veidojot uzkrājumus, Bobijs būtu pieradis tērēt mazāk, jo viņš taču uzkrāj. Pieņemsim, ka tiek uzkrāti 30% no ienākumiem un 70% tērēti. Pa 10 gadiem Bobijam būtu izdevies uzkrāt tuvu 3 gadu ienākumiem. Ar to pietiktu vairāk kā 4 gadu izdevumiem. Pieskaitām atlaišanas kompensāciju un Bobijam būtu gandrīz 5 gadu izdevumu uzkrājums.

Filmā jau pēc 3.mēneša Bobijs ir izmisumā un “tukšā”. Alternatīvājā realitātē ar uzkrājumiem Bobijam būtu laiks pārdomāt dzīvi, pavadīt laiku ar bērniem, un mierīgi, nesteidzoties, meklēt jaunus profesionālos izaicinājumus. Varbūt pat varētu apsvērt domu nodibināt savu biznesu.

Vēl alternatīvā realitātē Bobijs varētu vienoties ar darba devēju par algas samazinājumu uz noteiktu laiku, kurā Bobijs mēģinātu biznesu viņa atbildības sfērā vērst par labu. Pat daļējs ienākumu kritums Bobija filmas scenārījā novestu pie bankrota, tāpēc tāds variants nebūtu iespējams.

Galvenā atziņa, ir jāveido uzkrājumi šodien, lai par to neesamību nākotnē nenāktos maksāt daudz vairāk un smagāk.

Tas arī viss. Ceru, ka domu izklāstīju pietiekami skaidri Būšu priecīgs par komentāriem, kritiku un ieteikumiem, vai šāda veida filmu, grāmatu, rakstu, šovu utt apskati no personīgo finanšu prizmas ir noderīgi.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunā profesionāļa finanšu plāns (1) Daudz saistību, maz aktīvu

Pirmajam scenārijam, veidojot finanšu plānu jaunajam profesionāļiem sērijā Jaunā profesionāļa finanšu plāns, esmu izvēlējies cilvēku ar lielām saistībām un maziem aktīviem.

Cilvēks, kurš dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tā varētu dēvēt šī scenārija varoni. Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā tikt ārā no saistībām, netaisot maksātnespēju. Pēc tam jau jāseko ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. 20% gada likme par iztērēto kredītlimitu, ik mēnesi jāatmaksā 5% no iztērētā kredītlimita.
  • 6000 eiro kredīts auto iegādei. 11% gada likme. Termiņš 5 gadi. Ikmēneša maksājums 130 eiro.
  • 3000 eiro patēriņa kredīts dažādu preču iegādei (telefons, dators, TV). 19% gada likme. Termiņš 2 gadi. Ikmēneša maksājums 151 eiro.
Aktīvi:

Uzkrājumu nav. Atlikumi norēķinu kontos nav. Vienīgais aktīvs ir auto uz šo brīdi 6000 eiro vērtībā.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1392 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 350
  • Komunālie maksājumi 150 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Auto kredīta maksājums 130 eiro
  • Ar auto saistītie izdevumi 150 eiro (degviela, apdrošināšana, riepas remonts, utt)
  • Patēriņa kredīta maksājums 151 eiro
  • Kredītkartes % maksājums 83 eiro (% tiek noņemti no kartes bilances, pārējo summu no atmaksātajiem 5% var iztērēt)
  • Citi izdevumi 78 eiro
  • Ja kaut kam nepietiek, tiek palielināts iztērēto līdzekļu apjoms kredītkartē

Izdevumu summa: 1392 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Ir skaidrs, ka pie esošās izdevumu struktūras, sakrāt pat 500 eiro ir neiespējami. Viens no risinājumiem ir samazināt dažas no izdevumu pozīcijām, piemēram ēšanas ārpus mājām, pārtika un ar auto saistītie izdevumi. Ja šos izdevumus summāri var samazināt par 100 eiro, tad nepieciešamie 500 eiro tiks sakrāti 5 mēnešos.

Ja persona ir noskaņota straujāk mainīt savu finansiālo stāvokli, tad var pārdot savu auto. Pieņemam, ka auto tiek pārdots par 6000 eiro. Izdevumi tiek samazināti par 130 + 150 = 280 eiro mēnesī. Turpmāk, lai pārvietotos, tiek iegādāts mēneša e-talons pa 50 eiro, 4x mēnesī brauciens ar taksi 5 eiro katrs, kopā 70 eiro transporta izdevumiem. Tā rezultātā mēneša ietaupījums ir 210 eiro. Sakrāt  500 eiro var 2 mēnešos 210+210+90(izdevumu samazinājums)= 500.

Lai padarītu situāciju sarežģītāku, pieņemsim, ka persona ne par ko nav gatava atteikties no auto.

Tātad, paiet 5 mēneši līdz ir sasniegts 500 eiro uzkrājums. Kā izskatās aktīvu un saistību bilance?

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 5000 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 5618 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 4gadi un 7mēneši.
  • 2465 eiro patēriņa kredīts. Termiņš 1 gads un 7 mēneši

Ja nav vēlmes vai pietiekamas motivācijas turpināt samazināt izdevumus, tad turpinām pa 100 eiro mēnesī mazināt kredītsaistības. Būtu jāsāk ar to kredītu, kam ir visaugstākā % likme. Šajā gadījumā tas ir kredītlimits.

Pieņemot, ka alga un izdevumi saglabājas vienādi visu periodu (dzīvē tā nekad nenotiek), turpmākos 1 gadu un 7 mēnešus samazinām iztērētā kredītlimita apjomu par 100 eiro mēnesī. Situācija pēc 1 gada un 7 mēnešiem izskatīsies šādi:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 3100 eiro iztērēts kredītlimits kredītkartē. Kredītlimita summa nemazinās, jo iemaksātie līdzekļi atkal un atkal tiek iztērēti.
  • 3996 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 3gadi.

Kā redzat, ne tikai kredītlima apjoms ir samazinājies, bet arī auto kredīta pamatsummas apmērs ir mazāks, jo kā nekā laiks iet uz priekšu un ar ikmēneša maksājumiem arī pamatsumma tiek atmaksāta. Tāpat arī šo 2 gadu laikā ir atmaksāts patēriņa kredīts.

Tā rezultātā izdevumi sākot no 3.gada 1.mēneša ir krietni samazinājušies. % maksājumi par izlietot kredītlimu kredītkartē ir sarukuši līdz 51 eiro mēnesī, nodrošinot 32 eiro ietaupījumu. Patēriņa kredīts vairs nav, attiecīgi 151 eiro ir pieejams citu saistību segšanai. Kopā saistību segšanai pieejami 100+32+151=283 eiro. Par šo summu turpinām katru mēnesi samazināt kredītlimita negatīvo atlikumu.

Kredītlimita nodzēšanai nepieciešami apmēram 11 mēneši. Bilance pēc 2 gadiem un 11 mēnešiem:

Aktīvi:

500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem

Saistības
  • 2921 eiro kredīts auto iegādei. Termiņš 2 gadi un 1 mēnesis.

No šā brīža vairs nav % maksājumu par kredītkartes atlikumu, tā rezultātā ir pieejami 334 eiro mēnesī ātrākai auto kredīta atdošanai.

Auto kredīts pilnībā ir dzēsts pēc 7 mēnešiem. Ir pagājuši 3 gadi un 6 mēneši, lai šī persona spētu atbrīvoties no savām parādsaistībām un sākt veidot turpmākus uzkrājumus. Neuzņemoties jaunas saistības, no šī brīžā uzkrājumu viekšanai ikmēnesi ir pieejami 334+130=464 eiro, kas ir pietiekami liela summa, lai vidējā termiņā veidotu vērā ņemamus uzkrājumu. 3 gadi un 6 mēneši var šķist ļoti ilgs laiks. Tā arī ir, taču tās ir sekas veiktajām izvēlēm.

Kā situācija izskatītos, ja persona izvēlētos scenāriju pārdot auto un atbrīvojušos līdzekļus novirzīt citu saistību dzēšanai?

Kredītlimits tiktu nodzēsts pēc 16 mēnešiem. Pēc tam saistību dzēšanai jau būtu pieejami ap 390 eiro mēnesī. Tā rezultātā patēriņa kredīts tiktu nodzēsts jau pēc 2 mēnešiem. Kopējais termiņš 18 mēneši jeb pusotrs gads.

Atšķirība starp abiem scenārijiem ir 2 gadi.

Viss. Saistību vairs nav. Tagad jāsāk krāt! 🙂 Kā redzat, šādam cilvēkam par konkrētiem uzkrājumu veidiem vai ieguldījumiem vispār nav jāuztraucas līdz brīdim, kad ir atmaksātas visas saistības.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunā profesionāļa finanšu plāns

Daudz esmu rakstījis filosofiska tipa rakstus par personīgajām finansēm, taču konkrētas darbības vai darbību kopumu neesmu aprakstījis.

Tam ir savi iemesli. Bieži vien pirms ir iespējams veikt izmaiņas savās darbībās un sākt īstenot sava finanšu plāna noteiktos soļus, ir jāmainās domāšanai. Ar ierakstiem par paradumiem, par tēriņiem, par kredītiem, mazliet par ieguldīšanu un arī pensijām esmu centies kaut mazliet mainīt bloga lasītāju skatu punktu uz personīgajām finansēm.

Šķiet, ka ir pienācis laiks uzrakstīt praktiskus un dzīvē īstenojamus finanšu plānu piemērus.

Kā tas izskatīsies?

Sagatavošu vairākus finanšu plānus. Visi finanšu plānu piemēri tiks gatavoti pēc šādiem parametriem.

Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Tālāk jau katrā piemērā izspēlēšu dažādus scenārijus, kādi, manuprāt, ir tipiskākie mums apkārt.

Saprotu, ka uzreiz rodas daži jautājumi:

Kāpēc viens? Ko darīt pāriem? Vienam cilvēkam finanšu plānu ir vienkāršāk sastādīt. Ja esat divatā, ir jāsāk ar kopējo mērķu sastādīšanu un tikai pēc tam var sastādīt kopējo finanšu plānu.

Kāpēc tieši 2 000 eiro bruto alga? No šāda ienākumu līmeņa var atlicināt pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai sāktu veidot nopietnus uzkrājumus un varētu tiekties uz  savas finansiālās neatkarības sasniegšanu. Arī mazākiem ienākumiem ir jāveic uzkrājumiem. Arī ar 1000 eiro bruto algu, prātīgi saimniekojot, var izveidot prāvus uzkrājumus ilgākā termiņā.

Ko darīt, ja ir ļoti maza alga? Jāpelna vairāk. Citas atbildes nav. Ir jāatrod veidi, kā celt sevis kā darbinieka tirgus vērtību. Vēlos uzsvērt, ka mācīšanās nav grēks vai kas nosodāms. Macīties var ne tikai jaunieši. Mācīties, ja ne formāli izglītības iestādes, ir jāturpina nepārtraukti. Tikai tā var tikt uz priekšu.

Kāpēc Rīgā? Rīga ir vieta, kur ir visaktīvākā ekonomiskā dzīve Latvijā. Attiecīgi šādi jaunie profesionāļi visvairāk ir tieši Rīgā. Tikko virzāmies ārpus Rīgas, tā katra scenārija variācijas pieaug eksponenciāli.

Kāpēc jaunais profesionālis? Mans pieņēmums ir, ka 28 gadu vecumā šādu atalgojumu saņem cilvēki, kas sevi jau ir pierādījuši darbos. Tieši tāpēc arī uzsveru – jaunais profesionālis.

Kāpēc profesionālis un nevis profesionāle? Man kā vīriešu kārtas pārstāvīm vieglāk ir rakstīt izmantojot vīriešu dzimtes vārdus. Viss rakstītais attiecas vienlīdzīgi gan uz vīriešiem, gan uz sievietēm.

Ja ir vēl kādi jautājumi, gaidu tos facebook komentāros.

Visus finanšu plānus katrā no scenārijiem veidošu, vadoties no ieraksta Pirmie soļi

Saites no uzrakstītajiem finanšu plāniem ievietošu šajā rakstā pēc to tapšanas. Finanšu plānus publicēšu tuvākajā laikā.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017)

Gandrīz gads ir pagājis kopš raksta Pirmie soļi tapšanas. Soļi nav mainījušies, arī to secība paliek nemainīga. Taču 2 soļos jau kādu laiku ir pieejams risinājums, kas nebija pieejams oriģinālā raksta tapšanas brīdī.

Runa ir par 1. un 3. soli. Šie soļi paredz uzkrājumu esamību tādos kontos, kur tie uzreiz ir pieejami vai pieejami ar pavisam nelielu laika brīdinājumu. Iepriekš šādiem nosacījumiem atbilda krājkonti.

Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Tātad 1. un 3. solī paredzētos uzkrājumus izvietojam šajā produktā. Tā rezultātā naudas līdzekļi tiek daudz efektīvāk izmantoti, ar tiem tiek pelnīti nevi 0,kaut cik procenti, bet gan 5% gadā.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk pievienoju oriģinālo tekstu no ieraksta  Pirmie soļi

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pietiek izplatīt muļķības!

Pēdējās dienās manīju, ka cilvēki dalās ar šādu attēlu(autoru nezinu):

Ja tas ir domāts tikai kā jociņš? Man tas neliekas diez ko smieklīgs.

Ja cilvēki tā patiešām domā un to uztver nopietni, tad pēc maniem novērojumiem šādi domā divas cilvēku kategorijas:

  1. Vāji, nespējīgi un čīkstulīgi ļautiņi, kuriem vienmēr viss ir slikti, kurus vienmēr visi apceļ un kuri sevi nemaz tā īsti neciena.
  2. Cilvēki, kas vēl pēc 26 gadiem nav sapratuši, kāda režīmā un ekonomiskajā sistēmā mēs dzīvojam. Atgādinu, ka dzīvojam demokrātiskā valstī kapitālismā.

Sevi cienoši un sistēmu saprotoši cilvēki saprot, ka valdība nevienu nevar žmiegt vai žņaugt. Valdība ir tikai rīks pilsoņu rokās, kā nodrošināt tautas vajadzības, t.sk. likumdošanu, drošību, izglītību, medicīnu, pensijas, infrastruktūru u.c.

Tātad valdība pēc būtības strādā valsts pilsoņu interesēs. Ja pilsoņi uzskata, ka valdība vairs nerīkojas to interesēs, tāpēc kā jau demokrātijā pastāv vēlēšanas, kurās var ievēlēt citus cilvēkus, kuri precīzāk īstenos pilsoņu intereses.

VID arī nevienu nežņaudz. VID ir tikai rīks valdības rokās, lai iekasētu līdzekļus, par kuriem īstenot tautas pieprasītās intereses.

Ne VID, ne valdība nav kaut kādas mistiskas iestādes, kas iekasē naudu un patur sev. Šī nauda tiek iztērēta pilsoņu vajadzībām, jau iepriekš minētajai izglītībai, medicīnai, infrastruktūrai utt.

Jā, kaut kādās vietās eksistē neefektivātes, birokrātija, ir atrodami darboņi ar sliktiem nodomiem, taču tas reāli ir pavisam neliels procents no visas lielās iekārtas. Ja šādas lietas manām, ir jāuzņemas pilsoniskā iniciatīva un jārīkojas lietas labā vai, ja pietrūkst drosmes, jāklusē.

Bankas arī nevienu nežņaudz. Jā, šodien bez bankas konta un maksājumu kartes dzīvot ir gandrīz neiespējami. Taču tie arī ir vienīgie pakalpojumi “bez kuriem nevar dzīvot”. Te jāpiebilst, ka ir bankas, kas tieši šos pakalpojumus nodrošina bez maksas vai par nelielām naudiņām, piemēram 1 eiro mēnesī. Tas arī viss. Vairāk bankas nevienu nežņaudz.

Neviens nav spiests uz banku iet ņemt kredītu. Tad, kad rodas problēmas ar kredīta atmaksu, tad sākas problēmas. Taču, ja kredītu nepaņem, tad problēmām nevajadzētu būt, neskaitot pašu klientu neapdomīgās rīcības radītas sekas.

Ar šo visu vēlos teikt, ka sevi cienošs un loģiski domājošs cilvēks apzinās, kādā režīmā un ekonomiskajā sistēmā viņš dzīvo. Viņš saprot, ka nekas nav par brīvu. Ja kaut ko nodrošina valsts, tad par to ir jau samaksāts caur nodokļiem, tātad atkal nekas nav par brīvu.

Jāpiebilst, ka cilvēki mēdz aizmirst šādu sakarību:

Vairāk pakalpojumu no valsts = vairāk nodokļi

Tātad, jo vairāk sagaidām no valsts, jo vairāk nodokļi jāiekasē. Piemēram, ja gribam augstākas pensijas esošajiem pensionāriem, tas nozīmē augstākas sociālās iemaksas strādājošajiem, utt.

Es neattaisnoju ne esošo valdību, ne tās politiku, norādu tikai uz to, ka šādu muļķīgu bildīšu publicēšana maldina citus un lieki tracina cilvēkus, lai arī tā nebūt nav un alternatīvas netiek piedāvātas.

Ceru, ka mana bloga lasītāji, kas rūpējas par savām finansēm un finansiālo drošību, to visu saprot un apzinās. Ceru, ka bloga lasītāji nav čīkstētāji un muļķību gvelzēji, bet gan darba darītāji un labu lietu iniciatori.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei?

Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās krīzes ir pagājuši 8-9 gadi. Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

  • Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
  • Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
  • Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
  • Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
  • Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
  • Daudzi būs zaudējuši īpašumus, jo bija uzņēmušies pārlielu lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
  • Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā. Vēl šodien vairākas bankas mēģina pārdot krīzes laikā atņemtos īpašumus, taču tie iepriekš bija tik ļoti pārvērtēti un bankas negribēja ciest zaudējumus, tādēļ bija gatavas šos īpašumus turēt pat 8 gadus.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirkt vai īrēt

Smags temats. Katrs uzskata, ka viņa viedoklis vai uzskats par šo tematu ir pareizākais. Es nemēģināšu pierādīt viena vai otra variantu pareizuma pārākumu. Drīzāk izklāstīšu argumentus, kas būtu jāņem vērā, ja ir jāizvēlas īrēt vai pirkt.

Jāatzīmē, ka īrēšanai vai pirkšanai apskatu vienu un to pašu dzīvokli. Ja varat noīrēt augstākas klases dzīvokli, bet nopirkt varat zemākas klases dzīvokli, tad spēles noteikumi pilnībā mainās.

Kādas ir īrēšanas priekšrocības?

  • Zemākas sākotnējās izmaksas, t.i. pirmā un pēdējā mēneša īres maksas samaksa pie līguma noslēgšanas noteikti būs zemāka nekā īpašuma iegādes cena vai, pērkot īpašumu kredītā, pirmā iemaksa.
  • Mobilitāte. Jebkurā brīdī var nomainīt dzīvesvietu. Ieej sludinājumu portālā, atrod dzīvokli un pēc pāris dienām jau ievācies. Tas ir īpaši svarīgi, ja esi karjeras sākumposmā un pietiekami regulāri maini darba vietas. Arī 2 gadu intervāli ir regulāri. Jā, iespējams neatgūsi iemaksāto depozītu, bet tā ir salīdzinoši neliela bēda.
  • Nav jāuztraucas par dzīvokļa un tā aprīkojuma nolietojumu. Ja nepatīk, maini dzīvokli.
  • Īres cenas mainās tirgus apstākļu iespaidā. Krīzēs vai laikos, kad ir zems pieprasījums, var pieprasīt īres maksas samazinājumu. Ja ņemts kredīts, tad uz tādu lietu cerēt nevar. Ja izīrētājs atsakās samazināt īres maksu, var mainīt uz citu dzīvokli.

Īrēšanas trūkumi:

  • Var gadīties situācija, ka ir jāmaina dzīvesvieta ne savu vēlmju dēļ jeb dažādu iemeslu dēļ izīrētājs lauž īres līgumu.
  • Īres cenas mainās tirgus apstākļu iespaidā. Ja īres cenas vairākus gadus pieaug, visticamāk, arī tev nāksies maksāt augstāku īri vai nu tajā pašā dzīvesvietā vai arī nāksies meklēt jaunu dzīvesvietu par augstāku samaksu.
  • Īrējot netiek radīta aktīvu bāze. Būtībā viss īres maksājums ir izmaksas, ko nekādā veidā nākotnē nevar atgūt.

Pirkšanas priekšrocības:

  • Stabilitāte. Visnozīmīgākais ieguvums. Esi nopircis savu mājokli un rēķinies ar to, ka tajā dzīvosi ilgstoši. Pats izvēlies tā iekārtojumu un aprīkojumu.
  • Ja mājoklis tiek iegādāts uzreiz samaksājot visu summu, tad vienīgās izmaksas ir komunālo pakalpojumu rēķini un nekustamā īpašuma nodoklis.
  • Tiek radīta aktīvu bāze. Nopērkot uzreiz, īpašums ir aktīvs. Pērkot kredītā aktīva vērtība tavā bilancē pieaug veicot ikmēneša maksājumus.

Pirkšanas trūkumi:

  • Nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi iegādei.
  • Ja tiek īpašums tiek iegādāts kredītā, rodas paaugstināts risks un stabilitātes ilūzija. Pastāv risks zaudēt izveidotos aktīvus. Piemēram krīzē 2008.gadā daudz cilvēki pazaudēja savas pirmās iemaksas 10-20% un vairāk % apmērā, jo īpašumiem strauji kritās cenas un kredītņēmēji, nespējot segt ikmēneša maksājumus, zaudēja īpašumu.
  • Ar vairāku gadu intervālu ir jāatjauno mājokļa stāvoklis un aprīkojums.
  • Ierobežota mobilitāte.

Kā redzams īrēšanai un pirkšanai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Esmu uzskaitījis tikai dažus no neskaitāmiem argumentiem par vai pret konkrēto izvēli.

Es uz izvēli starp īrēšanu vai pirkšanu skatos no dzīves stadijas prizmas. Ar dzīves stadiju saprotot nevis vecumu, bet gan ģimenes stāvokli un iekšējo noskaņojumu.

Ja cilvēks ir bez bērniem, tad es priekšroku dodu īrēšanai. Var salīdzinoši brīvi un ātri mainīt dzīvesvietu atkarībā no darba vietas atrašanās vietas.

Ja ir uzsākta ģimenes veidošana un ir pieteikušies vai tiek plānoti bērni, tad es priekšroku dotu mājokļa iegādei. Tā var piefiksēt noteiktu dzīves vietu, izvēlēties skolu tuvumu bērnu izglītībai. Iekārtot savu mājokli pēc vajadzībām. Mazāk uztraukties par bērnu pastrādātajiem nedarbiem un sabojāto inventāru. Tāpat arī ģimenei ar bērniem pārvākšanās ir daudz lielāks stress un slogs.

Viens no svarīgākajiem aspektiem cilvēka dzīvē ir laiks. Laiks pats par sevi ir ļoti nozīmīgs un dārgs faktors. Ja esi īrētājs, tad vari izvēlēties dzīvot tuvāk savam darbam un ietaupīt ceļā pavadīto laiku. Ja nomaini darba vietu uz citu pilsētas rajonu vai pat citu pilsētu, tad bez lielas bēdas vari mainīt īrējamo mājokli un atkal dzīvot tuvāk darba vietai.

Ja esi iegādājies dzīvokli, un sanāk nomainīt darbu uz tādu, kas atrodas tālu no mājām, tad rodas papildus izmaksas. Izmaksas ir ne tikai par transportu, bet arī jau pieminētais laiks.

Piemēram, cilvēks ir iegādājies dzīvokli Purvciemā un strādā 5 minūšu gājiena attāluma. Notiek kaut kādas izmaiņas un to rezultātā jaunā darba vieta pēkšņi atrodas Imantā. Iepriekšējais 5 minūšu gājiens pārvēršanas stundas braucienā ar sabiedrisko transportu vai 40 min braucienā ar savu auto. Sabiedriskais transports ir izmaksas, savs auto ir vēl lielākas izmaksas. Loģiska rīcība būtu mainīt dzīves vietu, ja esi bez bērniem. Taču, ja dzīvoklis jau ir nopirkts, tad to finansiāli un morāli var būt grūtāk īstenot.

Nu labi, esmu uzskaitījis daudz un dažādus faktorus. Viegli ir runāt par šiem faktoriem, ja nav jāizdara izvēle un jāizvēlas kāds no konkrētiem variantiem.

Kā rīkojos es?

Man bērnu nav. Ir liela brīvība dzīvesvietas izvēlei. Darbs atrodas pilsētas pašā centrā. Dzīvokli īrēju.

Agrāk biju izvēlējies lētāku dzīvesvietu tālāk no darba vietas mikrorajonā (45-60 min ceļš līdz darba vietai ar sabiedrisko transportu jeb 1h 30 min līdz 2h dienā pavadīju ceļā). Papildus tam biju iegādājies auto brīvdienu izklaidēm.

Šobrīd dzīvoju pilsētas centrā pāris minūšu gājiena attālumā no darba vietas. Katru dienu tiek ietaupītas līdz pat 2 stundas laika, ko citādāk nāktos pavadīt transportā. Auto pārdevu un šobrīd pēc vajadzības pārvietojos ar taksi.

Kopējas izmaksas abos variantos ir +/- vienādas. Galvenā atšķirība ir ietaupītais laiks.

Vienas pareizas receptes izvēlei starp pirkt vai īrēt nav. Tāpat arī nav vienas pareizas receptes par to, kur pirkt vai īrēt. Kādam būs svarīgs dabas tuvums, tātad ne pilsētas dzīve. Kādam būs svarīgāks laiks, tātad ārpus pilsētas dzīvesvieta atkrīt.

Mans ieteikums ir veikt nopietnas pārdomas un aprēķinus pirms dzīvesvietas izvēles. Rēķinot ne tikai īrēšanas vai pirkšanas izmaksas, bet arī citus saistītos faktorus, t.sk. ar sabiedrisko transportu saistītās izmaksas un auto iegādes un uzturēšanas izmaksas, tāpat arī rēķināt patērēto laiku un to, ko būtu iespējams paveikt šajā laikā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām pēdējā laikā varam dzirdēt īpaši bieži. Tiek stāstīti to straujās izaugsmes veiksmes stāsti un, pieminot augsto ienesīgumu, tiek pievilināti aizvien jauni investori.

Arī mani paziņas un draugi man ir jautājuši viedokli par šo tēmu, taču jāatzīst, ka pāris teikumos objektīvu atbildi sniegt nevar. Esmu sekojis līdzi šo platformu izaugsmei, attīstībai un to piedāvājumiem. Mans galvenais secinājums ir šāds:

P2P lending nav piemērots klientiem ar maziem un ļoti maziem uzkrājumu līdzekļiem/investīciju portfeļiem tieši augstā riska dēļ. P2P lending var kalpot kā investīciju rīks klientiem ar lieliem investīciju portfeļiem.

Pie šāda secinājuma es nonācu izvērtējot vairākus faktorus. Tā kā katrs no faktoriem iekļauj daudz detaļas, tad katram nozīmīgajam faktoram esmu izveidojis atsevišķu bloga ierakstu. Esmu apskatījis un aprakstījis šādus faktorus:

  1. Kredītu risks. Ar šo faktoru es saprotu kredītus, kas tiek piedāvāti investēšanai. Tā kā kredīti tiek izsniegti ar augstām likmēm, tas kaut ko liecina arī par kredīta ņēmēju un riska līmeni. Sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Kredītu risks
  2. P2P lending platformas risks. Kā to atzīst paši nozares dalībnieki, tad šai nozarei pagaidām nav detalizēts regulējums, tā rezultātā rodas daudz jautājumi par platformu darbību, no tā izriet arī vairāki potenciālie riski. Sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Platformas risks
  3. P2P lending kā liela investīciju portfeļa sastāvdaļa. Es uzskatu, ka P2P lending var kalpot kā rīks klientiem ar lieliem portfeļiem. Protams, runa ir par daļu no portfeļa. Kādi faktori būtu jāņem vērā izvēloties izmantot P2P lending, sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

P2P lending platformu nākotne ir atkarīga no sekmīgas vairāku nosacījumu izpildes:

  • Platformu veidotāji un uzturētāji spēs vienoties ar likumdevēju par klienta intereses aizstāvoša regulējuma pieņemšanu;
  • Tiks samazināti riski līdzekļu pilnīgai zaudēšanai;
  • Platformas spēs pārdzīvot finansiālo krīzi (piemēram tādu kā 2008.g.);
  • Platformas godīgi un pilnvērtīgi attēlos visus investora riskus un ar tiem saistītās potenciālās izmaksas.

Vēl var tikai hipotētiski spriest, vai pēc šīm platformām saglabāsies pieprasījums brīdī, kad centrālās bankas normalizēs bāzes likmes un atkal būs pieejami droši depozīti ar 3-5% gada ienesīgumu? Tiesa, šāda scenārija piepildīšanās varbūtība tuvāko gadu laikā ir ļoti zema.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

P2P lending: Kredītu risks

Šis ir viens no rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Kredītu risks

P2P lending platformas būtība ir savest kopā aizdevēju ar aizņēmēju. Realitātē kredītu izsniedz kāds kredītu pakalpojumu sniedzējs un pēc tam daļu no kredīta vai pilnā apjomā pārdod investoram.

Kāpēc es runāju par kredītu risku? Tāpēc, ka katrs izsniegtais kredīts paredz vairākus riska faktorus. Galvenais no tiem ir, vai aizņēmējs spēs atdot kredītu. Ir nodrošināti kredīti (tiek ieķīlāts kustamais vai nekustamais īpašums) un ir nenodrošināti kredīti (nav konkrētajam kredītam piesaistītas ķīlas). Izvērtējot kredītņēmēju tiek ņemti vērā gan tā ienākumi, esošās saistības, ģimenes lielums un vēl daudz citi faktoru. Pēc šo visu faktoru izvērtēšanas, tiek noteikts riska līmenis un piedāvāta riskam atbilstoša aizdevumu likme.

Te nu mēs esam nonākuši līdz tam, par ko vēlos runāt. Aizdevuma likme un par ko tā liecina P2P lending platformās investīcijām pieejamajos kredītos.

Sākšu ar kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu jeb hipotekāro kredītu. Vairākās P2P lending platformās tiek piedāvāts investēt kredītos pret nekustamā īpašuma ķīlu ar gada likmi 10-15%. Liekas diezgan pievilcīgs piedāvājums, vai ne? Taču kredītņēmējam gan tā nevajadzētu likties. Pēc man pieejamās informācijas vidējas kvalitātes klienti šobrīd bankās var saņemt hipotekāro kredītu ar likmi ap 3% gadā, ļoti labi klienti var saņemt 1.5% vai pat zemāk. Tad kāpēc gan kāds izvēlētos ņemt kredītu ar likmi 10-15% gadā?

Visticamāk šis klients banku ieskatā ir augsta riska. Iespējams, ka klientam nav pietiekami augsti un/vai oficiāli ienākumi. Iespējams īpašums ir tādā stāvoklī un/vai atrodas tādā vietā, ka banka ķīlu neuzskata par pietiekami kvalitatīvu nodrošinājumu hipotekārajam kredītam. Visi šie faktori ievērojami paaugstina kredīta neatdošanas risku. Lai arī neesmu hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgus speciālists, tomēr mani pārņem nopietnas šaubas par ķīlas kvalitāti un iespēju to pārdot krīzes gadījumā, ja īpašums ir ne pārāk labā kvalitātē un atrodas dziļos laukos, kur attīstības var teikt nav. Tātad pastāv augsts risks pat pārdodot ieķīlāto īpašumu atgūt tikai nelielu daļu no investētajiem līdzekļiem.

Tas pats ir ar kredītiem auto iegādei. Kādēļ gan lai kāds klients izvēlētos ņemt kredītu ar procentu likmi, kas ir 15%, 20% un nereti vēl krietni augstāka, ja labs klients var iegādāties jaunu auto ar likmi ap 2%, bet mazlietotu ar likmi no 5% līdz 10%? Visticamāk spēkā būs jau iepriekš minētie faktori, t.sk. zemi un/vai neoficiāli ienākumi, citu saistību esamību, iespējams kādu esošu kredītu kavējumi utt.

Šādus pašus jautājumus var uzdot gan par piedāvātajiem nelielajiem patēriņa kredītiem, gan par izsniegtajiem kredītiem uzņēmumiem.

Ja kredītņēmējs būtu salīdzinoši drošs, tad bankas un citi aizdevēji piedāvātu aizdevumus par ļoti zemām likmēm. Ja tā nav, tātad pastāv viens vai vairāki faktori, kas ievērojami paaugstina risku.

Un te nu katram P2P lending investoram pašam būtu jāsaprot, vai viņš ir gatavs uzņemties šādus riskus. Tas nozīmē arī saprast to, ka pastāv gana augsts risks neatgūt vai atgūt tikai daļu no investētās summas.

Nobeigumā par kredīta riskiem vēlos piebilst, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē katrs kredīts, kuru apsveram investēšanai. Ja tas ir kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, tad atsaucam atmiņā 2006. un 2007.gadus, kad nekustamā īpašuma vērtētāji sniedza vērtējumus un bankas devas kredītus, bet 2 gadus vēlāk daudzi no īpašumiem bija mazāk kā uz pusi vērti. Daudzus no īpašumiem bija iespējams pārdot par pieņemamu cenu pat tikai pēc 5-7 gadiem pēc krīzes. Ja tas ir auto kredīts, tad vērtējam vai auto ir gana likvīds. Arī auto tirgus aktivitāte var nobremzēties ļoti strauji.

Tātad, vērtējam visus iespējamos riskus un analizējam vai piedāvātais ienesīgums ir pietiekams, lai kompensētu paaugstinātos riskus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!