fbpx

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos?

Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

It īpaši pēdējā laikā cilvēki man jautā: “Kaspar, kad būs krīze?” Pārsvarā to jautā ne tāpēc, ka cilvēki baidās no sliktiem laikiem, bet gan tāpēc, ka vēlas “noķert pareizo brīdi” un iegādāties aktīvus “pa lēto”.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Iemesli svārstībām ir bijuši visdažādākie, gan kari, gan ekonomiskās krīzes, gan lēna izaugsme, ģeopolitiskie sasprindzinājumi u.t.t. Taču pēc katra no satricinājumiem agrāk vai vēlāk indekss ir turpinājis kāpt augstāk. Attēla kreisajā augšējā stūrī rakstītais lieliski apkopo attēlā redzamo: iemesli, kas izklausās gudri, akciju pārdošanai, kamēr tirgus pieaug 100 reizes pēc inflācijas.

Protams, laika periods ir ilgs un droši vien šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu ieguldījis indeksā 1950.gadā un līdz pat šodienai būtu saglabājis šos ieguldījumus. Taču attēls parāda to, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgū.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Redzam, ka katrs akciju tirgus kritums ir saistīts ar kādu notikumu. Skarbā patiesība ir tāda, ka neviens tā īsti nekad nezina, vai konkrētais brīdis ir tikai neliela “nožagošanās” vai nopietnākas korekcijas sākums.

Pēdējos desmit gados katrs no šādiem brīžiem ir bijusi iespēja iegādāties papildus akcijas par mazliet zemāku cenu nekā brīdi iepriekš. Vai tas tā turpināsies arī uz priekšu? Jā un nē! Būs kāds lielāks kritums, kas aizņems vairāk laika nekā pāris nedēļas vai mēnešus, iespējams, pat gadus, taču vēsture liecina, ka ieguvēji bija tie, kas ieguldījumus veica ilgtermiņā.

Jāatzīmē, ka abos attēlos ir tikai akciju tirgus sniegums, pie tam tikai vienas valsts akciju tirgus sniegums. Izveidojot ieguldījumu portfeli un tajā iekļaujot arī citas aktīvu klases, piemēram, obligācijas, portfeļa sniegums būtu citādāks. Pievienojot obligācijas, samazinātos portfeļa svārstīgums – būtu mazāki kritumi un arī mazāk strauji pieaugumi.

Dažādos ekonomikas ciklos dažādi aktīvi sniedz atšķirīgu ienesīgumu portfelī, tie var kalpot kā riska mazinātāji, potenciālā ienesīguma palielinātāji vai palīdzēt saglabāt portfeļa pirktspēju.

Es apzinos, ka šie grafiki nesniedz atbildi uz to, vai šobrīd tieši Tev ir īstais brīdis veikt ieguldījumus akciju tirgos. To arī neviens investīciju profesionālis nevar objektīvi pateikt, ja nezina cilvēka aktuālo situāciju, mērķus un vajadzības.

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem investīciju tirgos Kā ieguldīt finanšu tirgos? noslēgumā minēju, ka viens no variantiem ieguldīšanai finanšu tirgos ir uzticēt savu ieguldījumu pārvaldīšanu profesionāļiem. Izveidot ieguldījumu portfeli, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenit, kas attiecīgajā brīdī vislabāk kalpo klienta vajadzību nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai. Tieši ar šādu portfeļu izveidošanu un pārvaldīšanu nodarbojos ikdienā. Ja domā, ka es varētu palīdzēt ar ieguldījumu parvaldīšanu, droši dod ziņu. Iespējams, atradīsim abpusēji noderīgu risinājumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Procenti par konta atlikumu

24.01.2019. papildināts: rakstā minētais BlueOrange piedāvājums vairs nav pieejams.

Rakstā Pirmie soļi tiek minēts, ka ir jāizveido uzkrājums neparedzētiem gadījumiem 500- 1000 eiro apmērā pirmajā solī un 6 mēnešu izdevumu uzkrājums trešajā solī. Šī summa visticamāk kopā sastādīs dažus tūkstošus eiro.

Kur šo naudu turēt, lai tā nestāvēt bezjēdzīgī? Par to šajā rakstā.

Naudu ir jātur tādā kontā, kur tā ir pieejama jebkurā brīdī. Tātad termiņdepozīts neder. Der krājkonts, taču tiem šobrīd ir tik zemas likmes, ka nav pat vērts kustināt rokas un pirkstus, spaidot pogas internetbankā, lai līdzekļus uz tiem pārskaitītu.

Kas atliek? Dažādi banku speciālie piedāvājumi, kuru ietvaros banka maksā procentus par konta atlikumu, ja tiek izpildīti konkrēti nosacījumi.

Šobrīd ir pieejami 2 piedāvājumi(ja zini vēl kādu, lūdzu, dod ziņu):

Citadele X Smart un BlueOrange komplekts 200%

Tagad par katru no tiem sīkāk.

Citadele X Smart

Mēneša maksa: 1.20 EUR

Procentu likme: 1% gadā, ja ikmēneša ienākumi vismaz 350 EUR apmērā tiek pārskaitīti uz šo kontu. Procentu likmi piemēro summai ne lielākai par 2500 EUR.

Papildus labumi: Bezmaksas maksājumi LV un EEZ, 5x mēnesī bezmaksas skaidras naudas izņemšana par summu līdz 800 EUR, dalība X Rewards programmā.

Cik izdevīga ir šī karte? Ja plāno izmantot karti tikai lai saņemtu procentus par atlikumu kontā, tad aina ir šāda.

1% gadā ir procentu likme. Tai tiek piemērota IIN likme 20%, tātad faktiskā neto likme sanāk 0.8% no konta atlikuma. Ja kontā tiek turēti 2500 EUR, tad gadā par šī konta atlikumu var saņemt 20 EUR. Komisijās gada laikā tiks samaksāts 14.4 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 5.6 EUR gadā jeb 0.22% gadā.

Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 14.4 / 0.08% = 1800 EUR

BlueOrange komplekts 200%

Mēneša maksa: 4.99 EUR

Procentu likme: 2.5%, ja pirkumu summa kalendārā mēneša ietvaros ir no 200 līdz 500 EUR, vai 5%, ja pirkumu summa kalendārā mēneša ietvaros ir virs 500 EUR mēnesī. Pirkumi jāveic ar kontam piesaistīto karti. Procentu likmi piemēro summai ne lielākai par 5000 EUR.

Papildus labumi: Bezmaksas maksājumi LV un EEZ, 2x mēnesī bezmaksas naudas izņemšanu citu LV banku bankomātos, kartes piegāde Rīgā, 2.5% naudas atmaksa no degvielas uzpildes stacījās (DUS) iztērētās summas, ja kartes kopējo pirkumu summa ir 200-500 EUR mēnesī, 5% naudas atmaksa no DUS iztērētās summas, ja kartes kopējo pirkumu summa ir virs 500 EUR mēnesī, maksimālā summa atmaksai 20 EUR mēnesī.

Cik izdevīga ir šī karte?

Šajā gadījumā ir skaidrs, ka karte ir izdevīga tad, ja to aktīvi izmanto. Lielākajai daļai cilvēku tai būtu jākļūst par primāro norēķinu karti, lai izpildītu pirkuma summas nosacījumus. Aprēķināsim 2 scenārijus.

1. Uz konta atrodas 5000 EUR, pirkumu summa mēnesī ir 300 EUR

Tiek izpildīts pirmais nosacījums un par konta atlikumu tiek saņemti 2.5% gadā. Arī šeit ir jāpiemēro 20% IIN, tātad faktiski neto likme ir 2% gadā. Par konta atlikumu ik gadu tiks saņemti 5000 x 2%= 100 EUR. Kartes mēneša maksa gadā kopā sastāda 59.88 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 40.12 EUR gadā jeb 0.8% gadā.

Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 59.88 / 2% = 2994 EUR

2. Uz konta atrodas 5000 EUR, pirkumu summa mēnesī ir virs 500 EUR

Tiek izpildīts otrais nosacījums un par konta atlikumu tiek saņemti 5% gadā. Arī šeit ir jāpiemēro 20% IIN, tātad faktiski neto likme ir 4% gadā. Par konta atlikumu ik gadu tiks saņemti 5000 x 4%= 200 EUR. Kartes mēneša maksa gadā kopā sastāda 59.88 EUR. Faktiskā nopelnītā summa ir 140.12 EUR gadā jeb 2.8% gadā.

Minimālā summa, kas jātur kontā, lai nosegtu komisiju izdevumus ar procentu ienākumiem, ir 59.88 / 4% = 1497 EUR

Šis komplekts īpaši izdevīgs ir cilvēkiem ar personīgo transporta līdzekli, kuri regulāri veic degvielas uzpildi par saviem līdzekļiem.

Pēc maniem pieņēmumiem Rīgā dzīvojošs auto braucējs mēnesī nobrauc ap 100 EUR degvielā, Rīgas apkārtnē dzīvojošs ap 200 EUR mēnesī. Kā iepriekš minēju, par šo summu ir iespējams saņemt naudas atmaksu.

Ja pieņemam otro scenāriju, ka mēnesī pirkumu summa pārsniedz 500 EUR, uz konta atlikums visu laiku ir vismaz 5000 EUR un katru mēnesi tiek iztērēti 200 EUR degvielai, tad situācija izskatās šādi:

Iepriekš jau aprēķinājām, ka pēc komisijām gadā tiek saņemti 140.12 EUR. Papildus tiek saņemti 200 x 5% = 10 EUR mēnesī par degvielas izdevumiem jeb 120 EUR gadā.  Kopējā ienākumu summa ir 260.12 EUR jeb 5.2% gadā.

Secinājumi:

  • Ja uzkrājuma summa ir mazāka par 1497 EUR, tad neviens no šiem variantiem nav pievilcīgs. Vairāk tik samaksāts komisijās nekā gūts labums.
  • Ja kontu nav plānots izmantot kartes norēķiniem un pirkumiem, tad Citadele X Smart ar konta atlikumu no 1800 līdz 2500 EUR dos pavisam nelielu pozitīvu ienākumu. 0.8% gadā ir krietni augstāka likme par krājkontu likmēm.
  • Ja karti izmantosi kā primāro norēķinu instrumentu, tad BlueOrange komplekts 200% ir vispievilcīgākais. Tiesa kontā ir jātur vismaz 1497 EUR un jāveic pirkumi par vismaz 500 EUR mēnesī vai jātur vismaz 2994 EUR un jāveic pirkumi par vismaz 200 EUR mēnesī. Bez izdevumiem degvielai ienesīgums var sasniegt pat 2.8% gadā, bet ar izdevumiem degvielai tas var pārsniegt pat 5% gadā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

100 eiro mēnesī

Kā dzīvi var mainīt 100 eiro uzkrājums ik mēnesi?

Ievērojami! 🙂

Ja cilvēks ir 25 gadus jauns un uzkrāj pa 100 eiro mēnesī bez jebkāda ienesīguma, tad pēc 40 gadiem būs uzkrāti 48 000 eiro. Nav slikti.

Ja ikmēneša uzkrājumus iegulda ilgtermiņā un izdodas saņemt 5% gada ienesīgumu, tad uzkrājums pēc 40 gadiem jau būs sasniedzis 152 602 eiro. Pavisam nav slikti! 5% gada ienesīgums šajā gadījumā naudai ļāva nopelnīt 104 602 eiro.

Ja pieņemam, ka šī nauda tiks izlietota vienādos ikmēneša maksājumos 20 gadu laikā, tad pirmajā gadījumā ikmēneša pieejamā summa būtu 200 eiro, bet otrajā  635 eiro mēnesī. Ja vēl turpina ar uzkrāto naudu saņemt 5% gada ienesīgumu, tad ikmēnša pieejamā summa jau sastāda 1 007 eiro.

Protams, šie ir vienkāršoti aprēķini. Šeit nav ņemta vērā inflācija.

Pieņemot 3% inflāciju, pirmajā gadījumā pieejamie 200 eiro ik mēnesi pēc pirktspējas būtu pielīdzināmi 59 eiro. Tas nozīmē, ka pēc 40 gadiem ar 3% gada inflāciju par 200 eiro varēs nopirkt tikpat daudz, cik šodien var nopirkt par 59 eiro. Sanāk, ka šādā gadījumā nav pat izdevīgi uzkrāt, jo nauda zaudē vērtību un to izdevīgāk ir iztērēt šodien.

Ja uzkrājums tiek ieguldīts ar 5% gada likmi, tad ar 3% gada inflāciju ik mēnesi pieejamie 1 007 eiro varēs nopirkt tikpat daudz cik šodien var nopirkt par 297 eiro. Lūk, šajā gadījumā uzkrāšana ir izdevīga un pat prātīga!

Augstāku ienesīgumu aprēķinos nebūtu ieteicams izmantot, jo to ne vienmēr var izdoties sasniegt. Tādā gadījumā savos plānos un cerībās var nākties vilties. Vilšanās var arī būt ļoti nopietna, ja ir plānots ar šo līdzekļu palīdzību uzturēt augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Līdzekļu iztrūkums var likt atteikties no iecerētā dzīves līmeņa.

Ar šo īso ierakstu vēlējos parādīt, cik ievērojami dzīvi var mainīt pat salīdzinoši nelieli ikmēneša uzkrājumi. Ja vēl neesi sācis krāt, tad ir pēdējais laiks sākt!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā ieguldīt finanšu tirgos?

Pirms runāt par to, kā ieguldīt finanšu tirgos, sniegšu savu definīciju par ieguldīšanu finanšu tirgos.

Ar ieguldīšanu finanšu tirgos es saprotu vidēja (3-5 gadi) līdz ilga termiņa (vairāk par 5 gadiem), galvenokārt tieši ilgtermiņa ieguldījumus. Šādu ieguldījumu mērķis parasti ir censties nodrošināt sev un savai ģimenei augstu dzīves līmeni nākotnē.

Tātad šoreiz nav runa par īstermiņa spekulācijām, t.sk. treidošana forex, spekulatīvi ieguldījumi akcijās un citos riska instrumentos ar instrumenta turēšanas termiņu no sekundēm līdz vairākiem mēnešiem.

Jāatzīmē, ka manā definīcijā vidēja un ilga termiņa ieguldījumi nav tikai buy & hold jeb pasīvā ieguldīšana. Ilgtermiņa ieguldīšanā var pielietot gan stratēģisko aktīvu alokāciju, gan taktisko, tāpat arī veikt portfeļa rebalansēšanu. Tātad manā definīcijā ilgtermiņa ieguldīšana nav ne īstermiņa spekulācijas, ne arī pasīvā ieguldīšana. Manā definīcijā ieguldīšana finanšu tirgos ir jāveic, ņemot vērā konkrētā cilvēka apstākļus, riska apetīti un faktisko spēju uzņemties risku.

Bet kā tad tieši ieguldīt finanšu tirgos?

Tālāk ieguldīšanu finanšu tirgos es iedalu divās kategorijās:

1. Iegulda pats

Pirmajā kategorijā cilvēks pats laika gaitā ir izpētijis, kas viņam ir nepieciešams, cilvēks pats zina, kādus finanšu instrumentus izmantot, lai sasniegtu savu mērķi. Cilvēks arī var īsi un kodolīgi sev un citiem paskaidrot, kāpēc tieši šie finanšu un instrumenti un kā tie palīdz sasniegt mērķus. Tāpat šajā gadījumā cilvēks ir atradis labāko sev pieejamo un piemērotāko brokeri, caur kuru iegādāties attiecīgos finanšu instrumentus. Cilvēks zin, kā pirkt un pārdot finanšu instrumentus un to arī patstāvīgi dara.

2. Ieguldīšanu uztic profesionāļiem

Cilvēks pats vai ar profesionāļa palīdzību ir definējis savus mērķus. Pēc tam cilvēks uztic savus līdzekļus pārvaldīšanā profesionāļiem, kuri, ņemot vērā cilvēka apstākļus, riska apetīti un faktisko spēju uzņemties riskus, veic ieguldījumus finanšu tirgos.

Faktiski, gandrīz visi no mums atrodas abās kategorijās un ļoti bieži arī peld kaut kur pa vidu.

Visiem no mums ir 2.pensiju līmenis. Tā nav brīvprātīga ieguldīšana, taču jebkurā gadījumā tas ir mums katram piederošs kapitāls, kā parvaldīšana tiek uzticēta profesionāļiem. Pat, ja mēs gribētu, mēs nevarētu izvēlēties konkrētus ieguldīšanas instrumentus, tātad nav pirmajā kategorijā. Mēs varam izvēlēties pārvaldītāju, tātad esam otrajā kategorijā.

Līdzīgi ir ar citiem visplašāk izplatītajiem ieguldījumu produktiem: dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis. Arī tur tipiski mēs paši neizvēlamies konkrētus instrumentus, bet gan iepriekš definētas ieguldījumu stratēģijas un plānus, kuru izvēli mums palīdz izdarīt speciālists vai aizpildīta anketa.

Latvijā ir ļoti maz ieguldītāju, kas pilnībā atbilst pirmajai kategorijai. Bet tas tā ir ne tikai Latvijā. Rietumpasaulē ir pilnīgi normāli, ka cilvēkam ir finanšu konsultants, kurš par padomu sniegšanu un ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu saņem atlīdzību.

Pirmās kategorijas ieguldītāji tipiski ir DIY (do-it-yourself vai dari pats) cilvēki. Tiesa, sekmīgai ieguldīšanai nāksies patērēt ļoti daudz laika. Var, protams, paveikties un uziet vienu un tieši pareizo finanšu guru, kā rezultātā var pietikt ar vienas grāmatas izlasīšanu, varbūt video sēriju noskatīšanos un konkrēto instrukciju izpildi. Taču realitātē nekad nevar zināt, vai konkrētais padoms un padomnieks ir cilvēkam optimāls, ja nav izskatīti vairāki varianti. Tāpēc, manuprāt, pirmās kategorijas ieguldītājs diezgan daudz laika pavadīs sākotnējā ieguldīšanas periodā, lai saprastu savas vajadzības, mērķus, atrastu instrumentus, utt. Ar pāris simtiem stundu vajadzētu rēķināties.

Otrās kategorijas ieguldītājiem Latvijā “lielos vilcienos” ir pieejami 3 pakalpojumi. Sākotnējā turīguma veidošanas periodā dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu var būt pietiekami labs risinājums. 3.pensiju līmenis dzīves otrajā pusē var būt pietiekami labs risinājums, ja ieguldījumu summa nav pārāk liela un ir vēlme iegūt nodokļu atviegolojumus. Trešais pakalpojums ir aktīva pārvaldīšana.

Jāatzīmē, ka es ikdienā nodarbojos tieši ar aktīvu pārvaldīšanu. Dzīvē tas izpaužas kā individuālu investīciju pārvaldīšana. Jāatzīst, ka šis pakalpojumus Latvijā iepriekš nav bijis pārāk populārs, jo pakalpojumu sniedzēji ir uzstādījuši gana augstus portfeļa apmēra sākuma sliekšņus. Un tīri objektīvi Latvijā turīgums vēl tikai veidojas un aug pamazām. Tātad arī cilvēku skaits, kam šāds pakalpojums būtu noderīgs un nepieciešams, pamazām pieaug.

Tik tiešām, ja brīvo līdzekļu apjoms, ko varētu uzticēt pārvaldītājam, ir pāris tūkstošos mērāms, šis pakalpojums vēl joprojām nebūs pieejams. Ja brīvie līdzekļi ir mērāmi vairākos desmitos tūkstošu, tad aktīvu pārvaldīšana var kļūt gan piemērots, gan pieejams pakalpojums.

Ja, nonākot līdz šai vietā ierakstā, esi vīlies un uzskati, ka neesi saņēmis atbildi uz jautājumu par to, kā ieguldīt finanšu tirgos. Tad visticamāk mums vēl joprojām atšķiras definīcijas par ieguldīšanu finanšu tirgos. Neplānoju savā blogā aprakstīt konkrētas pamacībās vai instrukcijas treidošanai, spekulēšanai un līdzīga rakstura investīcijām.

Nobeigumā vien gribu piebilst, ka, ja Tavi brīvie līdzekļi ir mērāmi vairākos desmitos, simtos tūkstošu vai pat miljonos un vēlies ieguldīt finanšu tirgos, taču neesi pirmās kategorijas ieguldītājs, vari droši man padot ziņu. Iespējams, spēsim atrast abpusēji noderīgu risinājumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirmie soļi (atjaunināts 20.08.2018)

Gandrīz gads ir pagājis no ieprieksējās Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017) versijas tapšanas. Laiks iet un piedāvājumi mainās. Iepriekšējā versijā minētais pakalpojumus vairs nenodrošina tik labus nosacījumus, taču BlueOrange 200% komplekts aktīviem kartes lietotājiem nodrošinās, labumus, kādus citur nesaņemt. Katram pašam jāparēķina, vai ir izdevīgi.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk teksts no oriģinālā ieraksta Pirmie soļi. Vēl piebildīšu, ka pēc 3.soļa izpildes katram cilvēkam situācija būs atšķirīga un turpmāk veicamie soļi būs atšķirīgi. Kāds var ķerties uzreiz pie ieguldīšanas, kāds atmaksās kredītu, bet cits uzkrās bērna izglītības apmaksai.

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas akcijās

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem finanšu tirgos minēju, ka divas galvenās aktīvu klases finanšu tirgos ir akcijas un obligācijas. Šajā rakstā par akcijām.

Kāpēc ieguldīt akcijās?

Vēsturiski ilgtermiņā akcijas ir aktīvu klase, kas ir nesusi augstāko ienesīgumu, salīdzinot akcijas un obligācijas.

Avots: Meb Faber, Global Asset Allocation, 2015

No pirmā acu uzmetiena tabula ir sarežģīta, taču tajā ir iekļauta ļoti vērtīga informācija. Tabulā ir atspoguļots dažādu aktīvu klašu reālais ienesīgums un inflācija laika periodā no 1900.-2014.gadam. Reālais ienesīgums ir aktīva ienesīgums pēc inflācijas.

Vidējais akciju (Equity) reālais ienesīgums šajā laika periodā bija 4.7%. Var šķist maz, taču jāatceras, ka tas ir reālais ienesīgums jeb pēc inflācijas. Inflācija vidēji šajā periodā bija 4.5%, tātad vidējais akciju nominālais ienesīgums bija 9.2% gadā.

Tikmēr obligāciju (Bonds) vidējais reālais ienesīgums bija 1.3% gadā, savukārt vidējais nominālais ienesīgums bija 5.8% gadā.

Tikai no šī salīdzinājuma starp akciju un obligāciju ienesīgumiem top skaidrs, ka vēsturiski ilgtermiņā ieguldīt akcijās ir bijis izdevīgāk nekā ieguldīt obligācijās.

Turpmāk rakstā rakstīšu par ASV akciju tirgu ienesīgumu. Kāpēc? Par to ir daudz un plaši pieejama informācija, kas to padara vieglāk analizējamu un izprotamu.

ASV akciju tirgus reālais ienesīgums periodā no 1900.-2014.gadam bija 6.5% un nominālais ienesīgums 9.4%. Jāatzīmē, ka ikdienā gandrīz neviens nerunā par reālo ienesīgumu. Pārsvarā tiek runāts par nominālo ienesīgumu. Arī turpmāk rakstā, minot vārdu ienesīgums, domāju nominālais ienesīgums.

2014.gads jau ir pāris gadu sena pagātne, pa šo laiku ASV akciju tirgus ir turpinājis augt. Kādi ir rezultāti, ja tos skata no šodienas perspektīvas?

Ņemot talkā Bloomberg un S&P 500 indeksa datus, iegūstam šādus rezultātus:

Laika periods S&P 500 indeksa ienesīgums, % gadā uz 31.01.2018
Kopš 30.12.1927 9.45%
50 gadi 10.33%
40 gadi 12.12%
30 gadi 10.72%
20 gadi 7.42%
10 gadi 9.75%
5 gadi 15.88%

Rezultāti ir pievilcīgi un kopumā ir gana tuvu iepriekš minētajam ienesīgumam. Jāatzīmē, ka šie ir ienesīgumi gada % jeb saliktie procenti konkrētā laika periodā. Tas ir kopējais ienesīgums, kas paredz dividenžu reinvestēšanu atpakaļ akciju tirgū. Tātad, ja veica ieguldījumu pirms 50 gadiem, tad gada ienesīgums šajā periodā bija 10.33%.

Uz šo brīdi varam secināt, ka vēsturiski investīcijas akcijās ir bijis ienesīgs ieguldījums.

Bet kā ar kritumiem akciju tirgos?

Jā, akciju tirgi dažreiz arī krīt. Dažreiz tie krīt ļoti daudz. To labi atspoguļo šis grafiks:

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Grafikā ir attēloti maksimālie kritumi no akciju ASV akciju un obligāciju tirgu augstākajiem punktiem. Kā redzams divdesmito gadu beigās un 30 gadu sākumā, akciju tirgus bija zaudējis vairāk nekā 80% no savas vērtības. Var arī secināt, ka 40-50% akciju tirgus kritumi nav nemaz tik  bieža parādība. Pēc Lielās depresijas (1929.-1939.) akciju tirgi tikai 3 reizes ir kritušies par vairāk kā 40% no to augstākās vērtības.

Biežāki ir 20-30% vērtību kritumi, savukārt 5-10% kritumi ir samērā regulāri. Tātad, jā, akciju tirgi krītas, taču ilgtermiņā vēsturiski tie ir nodrošinājuši augstu ienesīgumu.

Kāds ir vidējais akciju ienesīgums jebkurā 10 gadu periodā?

Ir apskatīti ilgtermiņa vēsturiskie akciju ienesīgumi, taču grūti iedomāties kādu, kas plāno ieguldīt akcijās uz 30, 50 vai pat 100 gadiem. 10 gadi ir termiņš, ko var “sagremot”. Kāds tad ir bijis akciju tirgu vēsturiskais ienesīgums jebkurā desmit gadu periodā?

Avots: Hefty Wealth Partners

Kā saprast šo grafiku? Katrs stabiņš atspoguļo pēdējo 10 gadu ienesīgumu no konkrētā brīža. Piemēram 2008.gada stabiņš atspoguļo ieguldījumu S&P 500 indeksā 10 gadus pirms tam jeb 1998.gadā, šajā periodā ir veikta dividenžu reinvestēšana.

Vēsturiski vidējais jebkura 10 gadu perioda ienesīgums S&P 500 indeksā bija 10.24% gadā. Arī šis rādītājs ir tuvu tam, kādu apskatījām iepriekš. Kā redzams grafikā, pārliecinošs vairākums 10 gadu periodu ienesīgums bija pozitīvs. Grafikā attēlotajā periodā bija tikai pieci 10 gadu periodi ar negatīvu gada ienesīgumu. Bija arī liels 10 gadu periodu skaits, kurā ienesīgums bija krietni virs 10% gadā, pārsniedzot pat 19% gadā.

Ja paskatāmies uz jebkuru 20 gadu periodu, ieraugām šādu ainu:

Avots: Crestmont Research

Attēlotajā periodā nav bijis neviens 20 gadu periods, kurā S&P 500 indeksa gada ienesīgums bija negatīvs. Bija trīs 20 gadu periodi, kuros gada ienesīgums bija zem 5% gadā.

Ceru, ka šobrīd jau ir radusies pietiekama pārliecība, ka ieguldīšana akcijās ilgtermiņā ir bijis labs lēmums. Protams, nākotnē tas var mainīties, taču vēsturiskie dati ar augstu varbūtību liecina, ka ilgtermiņa investīcijām akcijās ir labs un pat augsts ienesīgums.

Secinājumi

Investīcijas akcijās ilgtermiņā dod pozitīvu reālo ienesīgumu, neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību.

Ilgtermiņā akcijas ir daudz ienesīgākas nekā obligācijas.

Akciju tirgi var ievērojami kristies, taču ilgtermiņā tie nes pozitīvu ienesīgumu.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdi, ir zema varbūtība, ka pēc 10 gadiem ieguldījuma rezultāts būs negatīvs.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdī, pēc 20 gadiem ieguldījuma rezultāts bija pozitīvs.

Vēsturiskais ASV akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgums ir ap 9-10% gadā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldījumi finanšu tirgos

Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.

Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.

Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.

Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.

Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.

Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.

Kas ir akcijas?

Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti.  Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.

Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv

Kā pirkt un pārdot akcijas?

Akcijas var pirkt un pārdot pie  brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai  bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.

Kas ir obligācijas?

Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.

Plašu un tehnisku rakstu par obligācijām un to drošumu ir uzrakstījis arī Toms Kreicbergs rakstā Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Kā pirkt un pārdot obligācijas?

Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.

Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?

Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.

Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.

Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.

Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.

Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.

Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.

Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.

Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju  un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.

Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Laiks atgūt naudu!

Runa nav par parādu atgūšanu, runa ir par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārmaksas atgūšanu.

No 1.marta var iesniegt gada ienākumu deklarāciju VID mājas lapā. Es aicinu nekavēties un to izdarīt jau tuvākajā laikā, lai pēc iespējas drīzāk varētu saņemt pārmaksāto IIN, ja tāds ir.

Kāds man reiz teica, ka nesteidzas ar deklarācijas iesniegšanu, jo lielas starpības jau nav, vai deklarāciju iesniedz martā vai, piemēram, vasaras beigās. Šādam apgalvojumam kategoriski nepiekrītu! Par savu naudu ir jārūpējas, tā ir jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Neviens cits tavā vietā nezina, kā labāk rīkoties tieši ar tavu naudu.

Mēs bieži sakām: “Laiks ir nauda!”. To var interpretēt arī šādi – par naudas noguldīšanu un ieguldīšanu uz kādu laiku parasti mēs vēlamies saņemt procentus. Ja deklarācija tiek aizpildīta vairākus mēnešus vai pat gadus pēc tās iesniegšans sākuma termiņa, tad mēs ļaujam valstij to izmantot bez maksas. Ja deklarāciju iesniedzam tagad un pārmaksāto IIN atgūstam jau pavisam drīz, tad ar naudu rīkojamies kā vēlamies. Ja nauda uzreiz nav nepieciešama, tad to ieguldām un par to saņemam procentus.

Kā rodas IIN pārmaksa?

Tā var rasties saistībā ar neapliekamo minimumu. Detaļās neizplūdīšu, jo VID visi dati ir un, aizpildot deklarāciju, visam automātiski vajadzētu aprēķināties.

IIN pārmaksa var rasties par attaisnoto izdevumu veikšanu. To skaitā ir izdevumi ārstniecībai, izglītībai, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām un ziedojumi politiskajām partijām.

Tāpat pie attaisnotajiem izdevumiem ieskaita brīvprātīgi veiktas iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3. pensiju līmenī.

Cik daudz naudas var atgūt?

Piemēram izmantosim personu ar 1 000 eiro bruto mēneša algu. Persona ik mēnesi iemaksā 10% no bruto algas jeb 100 eiro dzīvībās apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir apmaksāti ārstnieciskie izdevumi 100 eiro apmērā un ir apmeklēti profesionālās kvalifikācijas pilnveidošanas kursi par 200 eiro.

Gada laikā ir iemaksāti 12 x 100 = 1 200 eiro dzīvībās apdrošināšanā. Ir attaisnotie izdevumi 300 eiro apmērā. Kopā personai ir 1 500 eiro attaisnotie izdevumi. No šīs summas var atgūt IIN 23% apmērā par 2017.gadu. Šīs personas gadījumā summa sastāda 1 500 x 23% = 345 eiro.

Protams, katram atgūstamais IIN apmērs būs atšķirīgs. Augsto algu saņēmējiem, ja tie ir veikuši iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un uzskaitījuši attaisnotos izdevumus, IIN atmaksas summa var pārsniegt 1 000 eiro. Un pat, ja atgūstamā summa ir mērāma dažos desmitos, tā tāpāt ir jāatgūst.

Nevajag baidīties no deklarācijas aizpildīšanas sarežģītības. Es savu deklarāciju aizpildīju 15 minūtēs. Tiesa, biju to jau agrāk darījis, līdz ar to nekā sarežģīta man nebija. Ja nekad neesi aizpildījis deklarāciju, tas var aizņemt vairāk laika. Ja galīgi nekas nav skaidrs, tad var vērsties VIDā pēc palīdzības.

Kāpēc ir svarīgi iesniegt deklarāciju? IIN pārmaksa saskaņā ar likumu pienākas konkrētajai personai. Un katrai personai ir jārūpējas par personīgo finanšu stāvokli. Ja tas netiek darīts, tā ir nolaidība. Pie tam IIN pārmaksas  neatgūšana ir nolaidība augstākajā pakāpē.

Tieši tāpēc vēlreiz aicinu jau drīzumā iesniegt savu gada ienākumu deklarāciju!

Lielu IIN atmaksu vēlot,

Kaspars

Atruna: Augstāk minētā informācija ir informatīva rakstura.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā sagatavoties krīzei?

Iepriekšējais ieraksts par krīzi tapa mazliet vairāk kā pirms pus gada. To lasi šeit Vai Tu esi gatavs krīzei? Krīze vēl nav atnākusi. Tas ir labi. Ja, jautājumu “Vai Tu esi gatavs krīzei” uzdodot sev šodien, atbilde ir pozitīva – lieliski. Ja ir augstāka sagatavotības pakāpe, arī labi.

Šajā laika periodā gan pasaules, gan Latvijas ekonomika ir turpinājusi augt, algas ir pieaugušas, tātad būtu bijis jābūt vieglāk sagatavoties krīzei.

Iepriekšējā rakstā aprakstīju ciklu no krīzes līdz krīzei un aprakstīju dažus faktorus, kam jāpievērš uzmanība. Šajā rakstā daži padomi un ieskati, kā sagatavoties krīzei.

Ar ko ir jārēķinās krīzes gadījumā?

Lielākajai daļai cilvēku ievērojami saruks ienākumi. Šķiet tā ir vispār zināma patiesība un neviens to neņemtos apšaubīt. Izejot no šī argumenta, var sākt apskatīt tās personīgo finanšu jomas, kas var sagādāt problēmas pie zemākiem ienākumiem.

Pirmkārt, ir jāpadomā par kredītu maksājumiem. Krīzē ienākumi saruks, bet kredītsaistības un maksājumi nesarūk, tie paliek nemainīgi.  Ja seko līdzi manam blogam un esi izpildījis dažus no pirmajiem soļiem, tad par patēriņa un citiem dārgajiem kredītiem nav jāuztraucas, jo tādu nav.

Lielāku kredītu saņemšanai bankas kā vienu no nosacījumiem izvirza prasību, ka kopējais kredītsaistību maksājums mēnesī nedrīkst pārsniegt 40% no neto ienākumiem jeb algas uz rokas. Loģiska un saprotama prasība. Tomēr persona, kas rūpējas par savām personīgajām finansēm un apzinās, cik strauji un kādos apmēros var sarukt ienākumi krīzes laikā, apzinās, ka šīs prasības slieksnis ir diezgan augsts.

Piemēram, persona nopērk nekustamo īpašumu, ikmēneša kredīta maksājums ir precīzi minētie 40% no neto ienākumiem. Kamēr nekas nemainās, tikmēr viss labi. Maksājumi tiek veikti un var priecīgi dzīvot jaunajā mājvietā. Taču pēc gada iestājas krīze. Personas ienākumi iepriekš sastāvēja no fiksētās algas daļas un mainīgās daļas par darba rezultātiem un sniegumu. Krīzes laikā mainīgā daļa vairs netiek izmaksāta. Pieņemsim, ka šajā piemērā neto ienākumi saruka par 30%. Kredīta maksājums saglabājas 40% no iepriekšējas algas, ar zemākiem ienākumiem tie pārvēršas par 57% no ienākumiem (40%/70%=57%). Ja pirms krīzes pārējiem tēriņiem atlika 60%, tad šobrīd vairs tikai 43% no ienākumiem krīzes laikā.

Labi, piemērs saprotams, bet kā sagatavoties?

Pirmkārt, ir jāsāk ar drošības spilvena izveidošanu. Ar drošības spilvenu saprotu uzkrājumus vismaz 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja minētajā piemērā personai būtu 6 mēneša algu uzkrājums, tad varētu no iekrājumiem nosegt uz laiku zaudētos ienākumus 30% apmērā. Tādā veidā 6 algu uzkrājums var palīdzēt saglabāt iepriekšējo ienākumu līmeni 20 mēnešus jeb mazliet vairāk kā pusotru gadu.

Protams, var censties palielināt ienākumus un samazināt kredītsaistības, taču tie nav praktiski ieteikumi.

Lielai daļai mana bloga lasītāju, visticamāk, kredītmaksājumu procentuālais apjoms no ienākumiem ir zemāks nekā minētie 40%. Tādā gadījumā tikpat svarīgi var būt nedarīt neko. Ar to saprotot, neuzņemties jaunas un krietni lielākas kredītsaistības. Piemēram, dārgāka auto iegāde, dārgu luksus preču iegāde uz nomaksu, utt.

Ļoti būtiski ir ņemt vērā, ka, visticamāk, atrodamies ekonomikas cikla otrajā pusē, tas ir, manuprāt, līdz nākamajai krīzei būs jāgaida mazāk nekā ir pagājis kopš iepriekšējās krīzes.

Jau iepriekšējā rakstā minēju, ka precīzi nezinu, kad būs nākamā krīze un to precīzi ar 100% pārliecību nezin neviens. Pretējā gadījumā tas būtu vispār zināms fakts un valdības un centrālās bankas būtu veikušas nepieciešamās darbības, lai “uzpumpētu” ekonomiku un neļautu tai atdzist.

Un tādos gadījumos, kad esam ekonomikas otrajā ciklā, prātīgāk būtu uzņemties pēc iespējas mazāk jaunas saistības, var arī uzņemties tās tik zemas, ka to segšana nesagādās īpašas problēmas pat visdziļākajā krīzē.

Piemēram, kopējo kredītsaistību apmērs, kas nepārsniedz 10% no neto ienākumiem, manuprāt, ir pietiekami zems, lai varētu pārvarēt pat diezgan ilgstošu krīzi.

Pie tam veidojot uzkrājumus, un neuzņemoties saistības šobrīd, krīzē radīsies iespējas nopirkt interesējošo īpašumu par krietni zemāku cenu.

Protams, var būt tā, ka ekonomika turpina augt un pie tam strauji augt vēl, piemēram, 5 gadus. To laikā nekustamā īpašuma cenas pieaug par 50% un un nākamajā krīzē nekustamā īpašuma cenas nokrīt tikai par 20%, kā rezultātā konkrētais nekustamais īpašums tāpat ir par 20% dārgāks nekā šodien.

Tāpēc man visprātīgāk liekas uzņemties tikai tāda apmēra saistības, ko nebūs īpašas problēmas nosegt pat dziļā krīzē. Savienojumā ar pietiekami lielu drošības spilvenu un zemu kredīta maksājumu, krīze var būt pavisam neliels satricinājums  un, iespējams, jaunu izacinājumu un iespēju sākums.

Nobeidzot bloga ierakstu, vēlos padalīties ar savu pieredzi.

Iepriekšējās krīzes laikā strādāju Parex bankā. Tajā laikā paralēli mācībām strādāju par klientu kontaktu centra operatoru jeb vienkāršā valodā – atbildēju uz klientu zvaniem, sniedzu informāciju, bloķēju kartes, atbloķēju internetbankas. Šajā amatā biju nostrādājis aptuveni gadu, kad Parex pārņēma valsts.

Darbā bija ļoti grūts brīdis. Klienti uztraukušies, neapmierināti, uz daudziem jautājumiem pat mums kā darbiniekiem nebija precīzas atbildes. Papildus tam, pirmā alga pēc Parex nonākšanas valsts paspārnē aizkavējās uz neilgu laiku. Algas mainīgā daļa pazuda pavisam. Mana darba specifikas dēļ tā nebija liela daļa, taču, ja pareizi atceros, tad tā bija ap 30%. Lieki piebilst, ka kopējais noskaņojums gan bankā, gan valstī kopumā bija pesimistisks. Pēc tam Parex nostrādāju vēl pusotru gadu, pa to laiku alga nepieauga un mainīgā daļa tā arī neatgriezās.

Biju jauns un nebiju paspējis uzņemties kredītsaistības, tāpēc ļoti būtisku ietekmi nesajutu. Taču pavisam citādāk iepriekšējā krīze izvērtās lielai daļai Latvijas un pasaules iedzīvotāju.

Kopš ekonomikas zemākā punkta ir pagājuši 8-9 gadi, t.i. ekonomika ir augusi visu šo laiku. Pat, ja bija slikti, tad ar katru gadu kļūst labāk. Tad krīzes iespējamība šķiet tāla un škietamā varbūtība, ka krīze būs mēneša, ar katru pozitīvi aizvadīto mēnesi sarūk.

Rezumējot, nesaku, ka rīt būs krīze, taču vislabāk ies tiem, kas par sevi parūpēsies, izveidojot pietiekami lielus uzkrājumus un neuzņemoties pārlieku lielas kredītsaistības.

Lielus uzkrājumus un zemas saistības vēlot,

Kaspars

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Galda spēle CASHFLOW

Nedēļas nogalē kārtējo reizi bija iespēja uzspēlēt galda spēli CASHFLOW. Lai gan cenšos izvairīties no lielākās daļas galda spēļu spēlēšanas, CASHFLOW ir viena no spēlēm, kuru katru reizi spēlēju ar lielu prieku.

Spēle ir balstīta uz Roberta Kijosaki ideoloģijas un grāmatām, zināmākā ir “Bagātais tētis, nabagais tētis”. Grāmata var kalpot kā labs ievads personīgo finanšu pasaulē, tā ir pieejama arī latviešu valodā, piemēram, Zvaigzne ABC.

Spēles CASHFLOW pirmais uzdevums ir izrauties no “žurku skrējiena”, ar ko tiek saprasts, dzīvot no algas līdz algai. No “žurku skrējiena” var izkļūt, ja pasīvie ienākumi pārsniedz izdevumus. Pēc tam spēlētājs nonāk spēles otrajā posmā, tā mērķis ir palielināt naudas plūsmu, ieguldot biznesos.

Spēli interesantu padara fakts, ka spēles gaita nekad nebūs vienāda. Ir tik daudz mainīgo elementu, ka katru reizi iznākums būs atšķirīgs. Protams, ar laiku var iegaumēt ieguldījumu raksturlielumus un kuri no tiem ir izdevīgāki konkrētā brīdī.

Tā kā Roberts Kijosaki savu turīgumu ir izveidojis, ieguldot nekustamajā īpašumā, tad spēlē galvenais uzsvars tiek likts uz ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas pats par sevi nav ne labi, ne slikti. Tomēr ir jāsaprot, ka katrā no valstīm ir dažādas pieejas un iespējas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Spēlē nereti pirmā iemaksa ir 5-10% no pirkuma summas. Latvijā šobrīd ar tik zemu pirmo iemaksu īpašumu izīrēšanai nevar nopirkt.

Tāpēc spēle ir jāuztver vairāk kā mācību līdzeklis un domāšanas veida veicinātājs un nevis kā konkrētas pamacības par to, kā investēt.

Kad spēle jau ir izprasta un tiek spēlēta jau otro vai trešo reizi, var sākt izmantot iegaumētās zināšanas. Tāpat var arī novērot citu spēlētāju rīcību spēlējot. Var gūt ļoti vērtīgas atziņas par cilvēku risku uzņemšanās spējām un vēlmi. Kāds būs gatavs ļoti daudz riskēt, cits ies uz priekšu maziem solīšiem. Jāatzīst, ka spēle ir orientēta uz riska uzņemšanos, tāpēc pārsvarā lielāka riska uzņemšanās ļaus nonākt ātrāk pie spēles mērķu sasniegšanas.

Es ieteiku spēli spēlēt ne vien ar saviem vienaudžiem, bet ar cilvēkiem no dažādām paaudzēm. Tad spēlēt būs vēl interesantāk.

Spēlē katrs no spēlētājiem izvelk savu kartiņu. Uz kartiņas ir norādīti ienākumi, izdevumi, aktīvi un saistības. Kartiņas ir veidotas pēc tipiskāko profesiju pieņēmumiem. Starp zemāku algu saņēmējiem ir medmāsa, sētnieks un citi, bet starp lielāku algu saņēmējiem ir vidēja līmeņa vadītājs, ārsts, advokāts un citi. Arī aktīvi un saistības ir pielāgoti profesijas ienākumu līmenim. Augsto ienākumu profesijām ir augstāks saistību līmenis un pastāvīgie izdevumi. Tāpēc nav garantēts, ka ar augsto ienākumu kartiņu var ātrāk izkļūt no “žurku skrējiena”. Jo augstāki izdevumi, jo augstākiem jābūt pasīvajiem ienākumiem.

Pēdējā pusgadā spēli esmu spēlējis 3 reizes, 2 reizes ar zemāku ienākumu kartiņām, 1 reizi ar augstāku ienākumu kartiņu. Esmu guvis sekojošas atziņas:

  • Spēlē ir lauks un kartiņa “Doodad”, uz tās uzkāpjot ir jāapmaksā neparedzēti izdevumi. Tie var būt mērāmi pāris simtos dolāru, bet var būt arī pāris tūkstoši. Neparadzētie izdevumi ir izteikti sāpīgi un spēles progresu traucējoši zemāku ienākumu kartiņām. Ar augstāku ienākumu kartiņām arī pāris tūkstošu negaidīti izdevumi aiztur progresu, taču, visticamāk, tikai līdz nākamajai algas dienai, savukārt zemāku ienākumu kartiņas turētāja progresu var aizturēt uz vairākiem gājieniem, līdz atkal tiek izveidotas pietiekamas naudas līdzekļus rezerves. Gluži tāpat kā dzīvē.
  • Spēlē var novērot, ka visa veida izdevumi augstāku ienākumu kartiņām ir krietni augstāki. Reālajā dzīvē tā nav jābūt. To arī var novērot ar tā saucamo millenial paaudzi. Šķiet nākamā paaudze šo kontrastu palielina. Šī paaudze vairāk ir gatava tērēt sajūtām un pieredzei, nekā lietām. Tas noteikti maina arī cilvēka izdevumu struktūru. Piemēram, auto maksājums ir jāveic katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai ar auto brauc. Savukārt lēcienu ar gumiju, restorāna vai sporta pasākuma apmeklējumu var pārcelt vai neapmeklēt vispār. Tā rezultātā vairs nav stingru saistību, ir izvēles brīvība starp dažādām iespējām.
  • Ja mana atmiņa neviļ, tad visām spēles kartiņām ir auto un tas ir pirkts kredītā. Šobrīd globāli situācija mainās. Lai arī vēl joprojām pastāv uzskats, ka normālam čalim ir auto, taču tas pamazām iet mazumā. Ja dzīvo pilsētā, ir gana daudz alternatīvas. Pirms laika biju aprēķinājis, ka ir vērts pirkt auto, ja mēnesī nobrauc vairāk kā 400 km. Līdz šim attālumam izdevīgāk braukt ar taksi.
  • Viena spēle var ilgt 4 un vairāk stundas. Esmu dzirdējis, kādu apgalvojam, ka spēles 1 stunda ir pielīdzināma 10 gadiem dzīves. Attiecīgi, spēlējot 4 stundas tiek izspēlēti 40 cilvēka dzīves gadi. Ja palūkojas uz to, cik un kādi darījumi šajā laikā tiek veikti, tad tā patiešām arī varētu būt. Uzbuvēt nekustamā īpašuma portfeli, kas nosegtu ikdienas izdevumus tik tiešām var aizņemt vairākas desmitgades.

Rezumējot, iesaku spēli uzspēlēt vairākas reizes ikvienam.

Jāatzīst, ka spēle nav lēta. Nezinu, vai to var nopirkt Latvijā. Manis spēlētā spēle bija pirkta Amazon.co.uk. Toreiz tā izmaksāja ap 80 eiro.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: