Iepriekšējā rakstā Hipotekārā kredīta procentu likme aprakstīju to, kā procentu likmes lielums ietekmē kredīta maksājumu.
Slēdzot hipotekārā kredīta un citu liela apjoma kredītu (auto līzings, u.c.), tiek noteikta procentu likme. Tā var būt fiksēta visu termiņu vai sastāvēt no mainīgās procentu likmes un bankas pievienotās likmes.
Biežāk tiek piemērota mainīgā likme ar bankas pievienoto likmi. Šis raksts ir par mainīgo procentu likmi.
Kāpēc vispār pastāv tāds jēdziens kā mainīgā likme?
To nosaka banku biznesa modelis. Tipiski bankas piesaista līdzekļus (depozīti, norēķino kontu atlikumi un emitētās obligācijas) īstermiņā ar zemu likmi, lai aizdotu klientiem ilgtermiņā ar augstāku likmi. Tas, protams, ir ļoti vienkāršots skaidrojums, taču tā “lielos vilcienos” ir.
Naudas jeb līdzekļu cena nav konstanta, tā svārstās atkarībā no ekonomiskajiem apstākļiem, no centrālās bankas noteiktās monetārās politikas un bāzes likmes. Ja kredīts tiek izsniegts uz 30 gadiem, šajā periodā tipiski ir vairākas ekonomikas korekcijas un arī naudas cena svārstās. Tieši tāpēc banka, lai mazinātu savus riskus, savam uzcenojumam papildus piemēro mainīgo likmi.
Piemēram, banka par aizdošanu vēlas saņemt 3% atlīdzību. Lai izvairītos no procentu likmju svārstībām finanšu tirgos, banka piemēro mainīgo procentu likmi 6 mēnešu Euribor (šobrīd ap -0.26%, taču banka piemēro 0%). Tātad kopējā likme ir bankas uzcenojums 3% + 6 mēn. Euribor 0% = 3%
Ceru, ka tik tālu viss ir skaidrs.
Kāpēc es rakstu šo rakstu? Jo Euribor ne vienmēr ir negatīvs vai ap 0%.
Grafikā augstāk ir attēlota 6 mēnešu Euribor likme kopš 2000.gada. Kā redzams grafikā, likme ir zemākajā līmēnī šajā periodā, pie tam tā atseviškos periodos ir pārsniegusi 5% līmeni.
Kā mainīgās procentu likmes izmaiņas ietekmē kredīta maksājumu?
Par pamatu izmantošu iepriekšējā raksta kredīta piemēru. Nekustamā īpašuma vērtība 60 000, pirmā iemaksa 15%, termiņš 30 gadi, kredīta summa 51 000. Kredīts tiek saņemts ar kredīta likmi, kas sastāv no bankas uzcenojuma jeb nemainīgās daļas 3% un mainīgās daļas 6 mēnešu Euribor. Maksājuma lielums atkarībā no 6 mēnešu Euribor:
| 6 mēn. Euribor | Kopējā likme |
Kredīta maksājums
|
| 0,00% | 3,00% | 215,02 |
| 0,50% | 3,50% | 229,01 |
| 1,00% | 4,00% | 243,48 |
| 1,50% | 4,50% | 258,41 |
| 2,00% | 5,00% | 273,78 |
| 2,50% | 5,50% | 289,57 |
| 3,00% | 6,00% | 305,77 |
| 3,50% | 6,50% | 322,35 |
| 4,00% | 7,00% | 339,30 |
| 4,50% | 7,50% | 356,60 |
| 5,00% | 8,00% | 374,22 |
| 5,50% | 8,50% | 392,15 |
Pieaugot mainīgajai likmei, protams, pieaug arī kopējā likme un attiecīgi palielinās ikmēneša maksājums.
Kāds man varētu iebilst, ka šādas izmaiņas un mainīgo likmju augstie līmenņ ir retums. Te nu ir vieta parādīt, kā ir “staigājis” USD 6 mēnešu Libor vēl ilgākā termiņā
Astoņdesmito beigās tas uz laiku pieauga pat virs 10%. Pārējā laikā tas ir svārstījies robežās no 3% līdz 7% un tikai pēc pēdējās krīzes 2008.gadā tas ir atradies ļoti zemos līmeņos. Jāpiebilst, ka pēdējos pāris gadus ir vērojamas izmaiņas un 6 mēn Libor pieaug, šobrīd tas ir ap 2.5%.
Ar šiem grafikiem un aprēķinu piemēriem es vēlējos parādīt, ka procentu likmes mainīgā daļa ne tikai teorētiski ir mainīga, bet vēsturiski tā ir svārstījusies diezgan plaši.
Tas, ka pēdējos gadus Euribor ir bijis zems un pat negatīvs, nenozīmē, ka tā tas paliks vienmēr. Šobrīd ir grūti iedomāties scenāriju, ka tas varētu vēl būtiski samazināties. Tāpēc loģiski būtu rēķināties ar to, ka arī Euribor sekos Libor tendencēm un vidējā un ilgā termiņā pieaugs.
Ja pieaugs mainīgā procentu likme, pieaugs arī kredītu maksājums. To nevar konkrēti ierēķināt savā budžetā, taču šāds scenārijs ir jāpatur prātā.
Ko darīt?
Vēlreiz gribu uzsvērt, ka svarīgi ir ļoti rūpīgi izsvērt, cik lielas kredītsaistības var uzņemties. Pirms laika rakstā Kad pirkt nekustamo īpašumu Latvijā? uzskaitīju savus kritērijus spējai kredītu atļauties. Viens no tiem bija, ka kredīta maksājums tā ņemšanas brīdi nepārsniedz 10% no neto ienākumiem. Pēc tam man ir bijušas vairākas diskusijas par to, ka tas ir pārāk konservatīvs rādītājs. Tomēr es savu viedokli neesmu mainījis.
Modelējot situāciju, ņemam talkā Mērfiju un pieņemam, ka viss sliktais sakrīt kopā. Ir šis pats minētais kredīts, ar mēneša maksājumu uz šo brīdi pie 3% likmes 215,02. Scenārijs šāds: pēc 2 gadiem 6 mēn. Euribor pieaug līdz 5.5%, papildus tam sākas krīze, samazinās ienākumi par 50%. Šāds stāvoklis ir gadu no vietas. Lūk, 2 dažādi kredītņēmēji
1. Kredīta maksājums kredīta ņemšanas brīdī ir 10% no neto ienākumiem.
Personas ienākumi ir ap 2150 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Piepildās scenārijs, kredīta maksājums pieaug līdz 392,15 un ienākumi samazinās līdz 1075 eiro mēnesī. Tajā brīdī kredīta maksājums ir 36% no ienākumiem. Kaut kā šo gadu var izvilkt.
2. Kredīta maksājums kredītā ņemšanas brīdī ir 30% no neto ienākumiem.
Personas ienākumi ir ap 716 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Piepildās scenārijs, kredīta maksājums pieaug līdz 392,15 un ienākumi samazinās līdz 358 eiro mēnesī. Tajā brīdī kredīta maksājums ir 112% no ienākumiem. Visticamāk, ja iepriekš tika tērēts 30% no ienākumiem kredīta maksājumam, tad nav izveidoti pietiekami uzkrājumi krīzes pārdzīvošanai. Vienīgais glābiņš ir kāds tuvinieks vai paziņa, kas var uz laiku palīdzēt. Citādāk iestājas bankrots.
Protams, es esmu sabiezinājis krāsas šajā scenārijā un ceru, ka tieši tā nenotiks. Situāciju var uzlabot zemas kredītsaistības vai to neesamība un pietiekami liels uzkrājumu apjoms. Ja neviens no šiem nav, tad nākamā krīze var izrādīties tikpat smaga vai smagāka kā iepriekšējā.
Kārtējo reizi novēlu saprātīgus finanšu lēmumus!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par kredītiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: