fbpx

Birka: Investīcijas

Investīcijas akcijās

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem finanšu tirgos minēju, ka divas galvenās aktīvu klases finanšu tirgos ir akcijas un obligācijas. Šajā rakstā par akcijām.

Kāpēc ieguldīt akcijās?

Vēsturiski ilgtermiņā akcijas ir aktīvu klase, kas ir nesusi augstāko ienesīgumu, salīdzinot akcijas un obligācijas.

Avots: Meb Faber, Global Asset Allocation, 2015

No pirmā acu uzmetiena tabula ir sarežģīta, taču tajā ir iekļauta ļoti vērtīga informācija. Tabulā ir atspoguļots dažādu aktīvu klašu reālais ienesīgums un inflācija laika periodā no 1900.-2014.gadam. Reālais ienesīgums ir aktīva ienesīgums pēc inflācijas.

Vidējais akciju (Equity) reālais ienesīgums šajā laika periodā bija 4.7%. Var šķist maz, taču jāatceras, ka tas ir reālais ienesīgums jeb pēc inflācijas. Inflācija vidēji šajā periodā bija 4.5%, tātad vidējais akciju nominālais ienesīgums bija 9.2% gadā.

Tikmēr obligāciju (Bonds) vidējais reālais ienesīgums bija 1.3% gadā, savukārt vidējais nominālais ienesīgums bija 5.8% gadā.

Tikai no šī salīdzinājuma starp akciju un obligāciju ienesīgumiem top skaidrs, ka vēsturiski ilgtermiņā ieguldīt akcijās ir bijis izdevīgāk nekā ieguldīt obligācijās.

Turpmāk rakstā rakstīšu par ASV akciju tirgu ienesīgumu. Kāpēc? Par to ir daudz un plaši pieejama informācija, kas to padara vieglāk analizējamu un izprotamu.

ASV akciju tirgus reālais ienesīgums periodā no 1900.-2014.gadam bija 6.5% un nominālais ienesīgums 9.4%. Jāatzīmē, ka ikdienā gandrīz neviens nerunā par reālo ienesīgumu. Pārsvarā tiek runāts par nominālo ienesīgumu. Arī turpmāk rakstā, minot vārdu ienesīgums, domāju nominālais ienesīgums.

2014.gads jau ir pāris gadu sena pagātne, pa šo laiku ASV akciju tirgus ir turpinājis augt. Kādi ir rezultāti, ja tos skata no šodienas perspektīvas?

Ņemot talkā Bloomberg un S&P 500 indeksa datus, iegūstam šādus rezultātus:

Laika periods S&P 500 indeksa ienesīgums, % gadā uz 31.01.2018
Kopš 30.12.1927 9.45%
50 gadi 10.33%
40 gadi 12.12%
30 gadi 10.72%
20 gadi 7.42%
10 gadi 9.75%
5 gadi 15.88%

Rezultāti ir pievilcīgi un kopumā ir gana tuvu iepriekš minētajam ienesīgumam. Jāatzīmē, ka šie ir ienesīgumi gada % jeb saliktie procenti konkrētā laika periodā. Tas ir kopējais ienesīgums, kas paredz dividenžu reinvestēšanu atpakaļ akciju tirgū. Tātad, ja veica ieguldījumu pirms 50 gadiem, tad gada ienesīgums šajā periodā bija 10.33%.

Uz šo brīdi varam secināt, ka vēsturiski investīcijas akcijās ir bijis ienesīgs ieguldījums.

Bet kā ar kritumiem akciju tirgos?

Jā, akciju tirgi dažreiz arī krīt. Dažreiz tie krīt ļoti daudz. To labi atspoguļo šis grafiks:

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Grafikā ir attēloti maksimālie kritumi no akciju ASV akciju un obligāciju tirgu augstākajiem punktiem. Kā redzams divdesmito gadu beigās un 30 gadu sākumā, akciju tirgus bija zaudējis vairāk nekā 80% no savas vērtības. Var arī secināt, ka 40-50% akciju tirgus kritumi nav nemaz tik  bieža parādība. Pēc Lielās depresijas (1929.-1939.) akciju tirgi tikai 3 reizes ir kritušies par vairāk kā 40% no to augstākās vērtības.

Biežāki ir 20-30% vērtību kritumi, savukārt 5-10% kritumi ir samērā regulāri. Tātad, jā, akciju tirgi krītas, taču ilgtermiņā vēsturiski tie ir nodrošinājuši augstu ienesīgumu.

Kāds ir vidējais akciju ienesīgums jebkurā 10 gadu periodā?

Ir apskatīti ilgtermiņa vēsturiskie akciju ienesīgumi, taču grūti iedomāties kādu, kas plāno ieguldīt akcijās uz 30, 50 vai pat 100 gadiem. 10 gadi ir termiņš, ko var “sagremot”. Kāds tad ir bijis akciju tirgu vēsturiskais ienesīgums jebkurā desmit gadu periodā?

Avots: Hefty Wealth Partners

Kā saprast šo grafiku? Katrs stabiņš atspoguļo pēdējo 10 gadu ienesīgumu no konkrētā brīža. Piemēram 2008.gada stabiņš atspoguļo ieguldījumu S&P 500 indeksā 10 gadus pirms tam jeb 1998.gadā, šajā periodā ir veikta dividenžu reinvestēšana.

Vēsturiski vidējais jebkura 10 gadu perioda ienesīgums S&P 500 indeksā bija 10.24% gadā. Arī šis rādītājs ir tuvu tam, kādu apskatījām iepriekš. Kā redzams grafikā, pārliecinošs vairākums 10 gadu periodu ienesīgums bija pozitīvs. Grafikā attēlotajā periodā bija tikai pieci 10 gadu periodi ar negatīvu gada ienesīgumu. Bija arī liels 10 gadu periodu skaits, kurā ienesīgums bija krietni virs 10% gadā, pārsniedzot pat 19% gadā.

Ja paskatāmies uz jebkuru 20 gadu periodu, ieraugām šādu ainu:

Avots: Crestmont Research

Attēlotajā periodā nav bijis neviens 20 gadu periods, kurā S&P 500 indeksa gada ienesīgums bija negatīvs. Bija trīs 20 gadu periodi, kuros gada ienesīgums bija zem 5% gadā.

Ceru, ka šobrīd jau ir radusies pietiekama pārliecība, ka ieguldīšana akcijās ilgtermiņā ir bijis labs lēmums. Protams, nākotnē tas var mainīties, taču vēsturiskie dati ar augstu varbūtību liecina, ka ilgtermiņa investīcijām akcijās ir labs un pat augsts ienesīgums.

Secinājumi

Investīcijas akcijās ilgtermiņā dod pozitīvu reālo ienesīgumu, neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību.

Ilgtermiņā akcijas ir daudz ienesīgākas nekā obligācijas.

Akciju tirgi var ievērojami kristies, taču ilgtermiņā tie nes pozitīvu ienesīgumu.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdi, ir zema varbūtība, ka pēc 10 gadiem ieguldījuma rezultāts būs negatīvs.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdī, pēc 20 gadiem ieguldījuma rezultāts bija pozitīvs.

Vēsturiskais ASV akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgums ir ap 9-10% gadā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ieguldījumi finanšu tirgos

Līdz šim daudz esmu rakstījis par tematiem, kas skar personīgo finanšu pamata jautājumus, t.sk. uzkrājumi, kredīti un citi. Ir pienācis laiks sākt apskatīt un aprakstīt ieguldīšanu finanšu tirgos.

Jāatzīst, ka esmu “biased” par labu ieguldījumiem finanšu tirgos, jo ar šo jomu esmu uz “tu” jau vairāk kā 10 gadus, ikdienā nodarbojos tieši ar ieguldījumiem finanšu instrumentos gan piedaloties individuālu portfeļu pārvaldīšanā, gan personīgi ieguldot finanšu tirgos.

Pirms pievēršos ieguldījumiem finanšu tirgos, vēlos atgādināt par pirmajiem soļiem. Ja nav izpildīti pirmie 3 soļi, t.i. nav izveidots 500-1000 eiro uzkrājumiems neparedzētiem gadījumiem, nav atmaksāti dārgie kredīti un nav izveidots uzkrājums vismaz 6 mēnešu izdevumu apjomā, tālāk var arī nelasīt. Izpildi pirmos 3 soļus! Un pēc tam jau, apskatot savu personīgo finanšu kopējo situāciju un turpmākās darbības, iespējams, viens no risinājumiem būs saistīts ar ieguldījumiem finanšu tirgos.

Kāpēc vispār ieguldīt finanšu tirgos? Rakstā Ienesīgums jeb peļņas procenti minēju: Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti. Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu.

Tatād finanšu tirgos var ieguldīt, lai gūtu peļņu. Finanšu tirgos ir ļoti daudz iespējas ieguldījumiem, t.sk. akcijas, obligācijas, fjūčeri, opcijas, tradicionālie ieguldījumu fondi, biržās tirgotie fondi, valūtas, dārgmetāli un vēl daudzi citi. Šoreiz apskatīšu divas nozīmīgākos finanšu tirgu ieguldījumu veidus – akcijas un obligācijas.

Pirms raksta rakstīšanas, biju nolēmis aprakstīt tehniski un detaļās, kas ir akcijas un obligācijas. Taču nonācu pie secinājuma, ka nav vērts vēlreiz “izdomāt divriteni”. Tāpēc atbildēm uz jautājumiem piedāvāju atbildes no citiem portāliem.

Kas ir akcijas?

Naudas lietas akcijas definē: Akcijas ir īpašumtiesību daļas uzņēmumā. Tās dod to īpašniekam tiesības uz daļu no uzņēmuma, tā dividendēm, kā arī tiesības piedalīties uzņēmuma pārvaldē. Ja uzņēmums ir publiska akciju sabiedrība, tā publiskās emisijas akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā. Ja uzņēmums nav publiska akciju sabiedrība, tā akcijas iegādāties no malas ir ļoti grūti.  Biržā tirgotās akcijas nav izlaistas papīra formā, bet pastāv iegrāmatojumu veidā bankas un brokeru sabiedrību vērtspapīru kontos vai Depozitārija Sākotnējā reģistrā. Vērtspapīru eksistences un īpašuma tiesību pierādījums ir iegrāmatojums finanšu instrumentu īpašnieka kontā jeb konta izraksts.

Uz citiem tehniskiem un teorētiskiem jautājumiem par akcijām atbildes vari meklēt Naudaslietas.lv

Kā pirkt un pārdot akcijas?

Akcijas var pirkt un pārdot pie  brokeriem. Tās var būt neatkarīgas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tie var būt ar bankām saistīti brokeri vai  bankas, kas sniedz brokeru pakalpojumus. Par izmaksām un kādos gadījumos izvēlēties kādu no brokeriem aprakstīšu citā rakstā.

Kas ir obligācijas?

Naudaslietas.lv: obligācija ir parāda investīcija, kurā investors aizdod naudu valdībai vai kompānijai, kas aizņemas līdzekļus uz kādu noteiktu periodu par mainīgu vai fiksētu procentu likmi.

Plašu un tehnisku rakstu par obligācijām un to drošumu ir uzrakstījis arī Toms Kreicbergs rakstā Vai obligācijas ir drošākas par akcijām?

Kā pirkt un pārdot obligācijas?

Ar obligācijām ir mazliet sarežģītāk nekā ar akcijām. Nereti obligācijām minimālā pirkuma summa ir 100 000 vai 200 000 pēc nomināla. Ja gribas iekļaut portfelī diversificētu obligāciju ekspozīciju, tad portfelim ir jābūt miljonos, lai tajā iekļautu vairākas atsevišķas obligācijas, vai var iegādāties obligāciju fondus. Tomēr tā jau ir pavisam cita līmeņa diskusija.

Pieņemsim, ka šajā brīdī pamata lietas ir skaidras, ko tālāk?

Būtībā ir 2 veidi – ieguldīt pašam vai uzticēt pārvaldītājam.

Ieguldīt pašam nozīmē atrast un zināt, ko vēlies pirkt vai pārdot. Ja izmantosi brokeru platformu ieguldījumiem, neviens neteiks priekšā, ko pirkt un ko nepirkt. Ieguldījumu ir jāatrod pašam, ir jāapzinās riski un iespējas un pēc tam jāsniedz rīkojums brokerim izpildīt darījumu.

Iegūt informāciju par ieguldījumiem var visdažādākajos veidos. Tipiski, visvieglāk iegūstamā informācija un reklāmas, kas aicina uz iespēju gūt lielu peļņu, ir riskantas un ne vienmēr godīgas un labas. Labu ieguldījumu atrašanai ir jāvelta daudz laika un jāpieliek lielas pūles, lai identificētu potenciālās peļņas iespējas.

Uzticēt pārvaldītājam var dažādos veidos. Viens no tiem ir ieguldīt fondos, kam ir paredzēta kāda konkrēta stratēģija. Taču arī tad ir jāzina, ko tieši gribi pirkt un kāpēc.

Ja pietiek ar pārliecību, ka ilgtermiņā akciju indeksi aug, var iegādāties akciju indeksiem piesaistītu biržās tirgotu fondu vai fondus. Tos nebūs grūti atrast ar pāris google meklējumiem.

Pastāv iespēja uzticēt pārvaldītājam individuāla portfeļa izveidei. Tādā gadījumā pārvaldītājs ņem vērā klienta vēlmes, riska toleranci, iespējas un citus nozīmīgus faktorus. Izsverot visu informāciju, pārvaldītājs veic ieguldījumus klienta vārdā un rūpējas par klienta portfeļa pārvaldīšanu. Protams, par šāda pakalpojuma sniegšanu pārvaldītājs saņem komisiju. Tā kā individuāla portfeļa pārvaldīšana aizņem daudz laika un ir nepieciešami cilvēku resursi, tad pakalpojumam ir diezgan augstas minimālās izmaksas. Atkarībā no institūcijas, minimālie apjomi individuāla portfeļa izveidei var būt sākot no 100 000 eiro, 500 000 eiro vai pat vairāki miljoni.

Atkal nonākam pie secinājuma, ka salīdzinoši grūtāk ieguldīt un piekļūt finanšu tirgiem ir cilvēkiem, kas tikai uzsāk savu ceļu uz turīguma veidošanu. Ja nav līdzekļu ieguldījumiem, nav problēmu ar ieguldījumiem finanšu tirgos, jo to vienkārši nav. Ja ir salīdzinoši nelieli uzkrājumi, tad ieguldīt finanšu tirgos ir izaicinoši gan zināšanu trūkuma dēļ, gan dažādu minimālo apjomu dēļ.

Ja turīgums ir mērāms vairākos simtos tūkstošu vai miljonos, ieguldījumu iespēju spektrs strauji paplašinās. Tad ir jāsaskaras ar citām problēmām. Piemēram, kur tieši ieguldīt. Uz šo jautājumu atbildēt var palīdzēt padziļinātas zināšanas investīciju jomā. Ja pašam šādu zināšanu nav, tad palīdzēt var aktīvu pārvaldītājs. Taču ir gana daudz aktīvu pārvaldītāju  un aktuāls jautājums kļūst, kuram pārvaldītājam uzticēties. Viena “zelta” ieteikuma nav, taču pārvaldītāja iepazīšana un spēja rast kopēju valodu ir pamats iespējamai sadarbībai.

Tas šajā reizē viss. Tuvākajā laikā turpināšu rakstīt par ieguldījumiem finanšu tirgos, tāpēc vēlos lūgt lasītāju un sekotāju jautājumus, uz kuriem atbildes vēlaties saņemt par ieguldījumiem finanšu tirgos.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Personīgo finanšu mērķi 2018.gadam

Pēc pāris dienām jau 2018. Jau šobrīd ir skaidrs, vai 2017.gada mērķi ir sasniegti. Ja ir, apsveicu! Ja nav, slikti, taču priekšā ir jauns gads ar jauniem mērķiem, tāpēc nenokar galvu! Ja nebija izvirzīti mērķi, ļoti slikti.

Bez mērķiem sanāk kā Alisei Brīnumzemē.

Kādu dienu Alise nonāca krustcelēs. Ieraudzījusi Češīras kaķi, Alise jautāja “Pa kuru ceļu man iet?” “Kur tu vēlies nokļūt?” atbildēja kaķis. “Es nezinu!” “Tad” atbildēja kaķis “tam nav nozīmes.”

Tieši tāpēc ir jāuzstāda mērķi un jātiecas tos sasniegt. Kā jau personīgo finanšu blogā, rakstīšu tieši par finanšu mērķiem.

Mērķus vajadzētu uztādīt pietiekami reālus, tomēr arī tādus, kas ir izaicinoši.

Piemēram, mērķis ir sasniegt trešo soli no Pirmie soļi, t.i. izveidot drošības spilvena uzkrājumu 6 mēnešu izdevumu apmērā. Ja ienākumi ir 1000 eiro mēnesī, bet izdevumi ir 800 eiro mēnesī, tātad uzkrājumiem paliek 200 eiro mēnesī. 6 mēnešu izdevumi sastāda 4800 eiro, bet, 12 mēnešus uzkrājot pa 200 eiro mēnesī, tie ir vien 2400 eiro jeb puse no vēlamā mērķa.

Šāds mērķis ir vērtējams kā labs, jo ir daudz veidi, kā var ietekmēt mērķa sasniegšanu. Var tiekties uz ienākumu pieaugumu, kā rezultātā mērķi izdosies sasniegt. Vēl var samazināt izdevumus, tā palielināsies ikmēneša uzkrājuma summa, kā arī samazināsies nepieciešamā uzkrājuma apjoms, jo tēriņi būs kļuvuši mazāki.

Mērķim būtu jābūt tādam, lai, turpinot dzīvot kā līdz šim, to nebūtu iespējams sasniegt. Ja to ir iespējams sasniegt tāpat vien, tad no tā ir maza jēga.

Tātad, viens mērķis ir. Neto vērtība uz 2018.gada beigām.

Šis ir tikai viens no variantiem. Ja ir kredītsaistības, var uzstādīt mērķi samazināt tās vai dzēst pilnībā. Ikmēneša kredīta maksājuma veikšana pēc noteiktā grafika nav labs mērķis. Labs mērķis ir atmaksāt vairāk nekā noteikts maksājumu grafikā.

Ja ieguldi pasīvi, t.i. ieguldi indeksu fondos, obligācijas, nodod aktīvus pārvaldīšana u.tml., tad nav vērts uzstādīt ieguldījumu ienesīguma mērķi.

Ja ieguldi obligācijas, tad ienesīgums līdz dzēšanai lielākajā daļā gadījumu ir zināms iegādes brīdī un to mainīt termiņa vidū vairs nevar.

Ja ieguldi pasīvi, arī tad nav vērts uzstādīt ienesīguma mērķus, jo faktiski to nav iespējams ietekmēt. Ja ieguldi indeksu fondos, ienesīgums būs tuvu tirgus ienesīgumam un to katrs atsevišķs indivīds nevar ietekmēt. Ja uztici līdzekļus aktīvu pārvaldītājam, arī to ienesīgumu nevari ietekmēt.

Tātad pasīvajam ieguldītājam nevajadzētu uzstādīt ienesīguma mērķus. Ja tas tiek uzstādīts un nesasniegts, tad var rasties lieki pārdzīvojumi un stress, taču stress par faktoriem, ko nevar ietekmēt, ir lieks un nevajadzīgs. Ja ienesīgums tiek pārsniegts, tad var rasties maldīga pašlepnuma un panākumu sajūta, lai arī tas nav paša nopelns.

Ienesīguma mērķi var uzstādīt, ja aktīvi darbojies finanšu tirgos. Ja tirgojies ar akcijām, obligācijām, forex, crypto, opcijām, utt. tad mērķi var uzstādīt. Tomēr tas katram būs individuāls.

Vēl var uzstādīt tādus mērķus, kas var būtiski ietekmēt finanšu stāvokli. Piemēram, var uzstādīt mērķi iegūt augstāku atalgojumu. Vai samazināt tēriņus, vai nomainīt dzīves vietu, vai atbrīvoties no liekajām mantām un hobijiem, vai pārdot auto un pārvietoties ar kājām, velo vai sabiedrisko, utt.

Labi, ir pietiekami daudz filosofijas. Vēlos padalīties ar saviem 2017.gada mērķiem un to izpildi un 2018.gada mērķiem.

2017.gada mērķi:

  • Nokārtot CFA 3.līmeņa eksāmenu un iegūt CFA sertifikātu. Izpildīts! Ko dod šāds mērķis? Paaugstina profesionālo kvalifikāciju, tiek iegūtas nozarei specifiskas zināšanas un paaugstina manu vērtību darba tirgū. Līdzīgs pamatojums ir gandrīz visiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem (bakalaurs, maģistrs, nozarei specifiski sertifikāti, utt).
  • Neto vērtības pieaugums. Izpildīts! Biju uzstādījis tādu mērķi, kuru ar tā brīža ienākumiem un tēriņiem nebija iespējams sasniegt. Man bija gan jāspēj nopelnīt vairāk, gan pastāvīgi jādomā par izdevumu pusi, lai sasniegtu mērķi.
  • Ienesīguma mērķis personīgajā portfelī. Neizpildīts! Tā kā ikdienā savā portfelī ieguldu gan akcijās, gan opcijās, tad biju uzstādījis konkrētu mērķi. Tas izrādījās pārāk ambiciozs. Ir iegūta vērtīga pieredze un mācības.

2018.gada mērķi

  • Uzlabot veselību, definējot sev svarīgos raksturlielumu. Veselības uzlabošana gandrīz vienmēr ilgtermiņā pasargās no papildus izdevumiem un, visticamāk, ļaus produktīvāk strādāt un vairāk nopelnīt.
  • Neto vērtības pieaugums. Arī 2018.gadā esmu uzstādījis tādu mērķi, ko nav iespējams sasniegt ar šī brīža ienākumiem. Būs vēl vairāk jāpelna!
  • Ienesīguma mērķis personīgajā portfelī. 2018.gadā tas ir mazāk ambiciozs nekā 2017.gadā, tomēr pietiekami augsts, lai tas būtu patiess izaicinājums.

Lai arī konkrētus ciparus savos mērķos neatklāju, tomēr pašam man tie ir skaidri definēti. Tā vajadzētu darīt arī tev!

Lai ražīgs 2018.gads un izdodas sasniegt izvirzītos mērķus!

Kaspars

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un personīgie uzkrājumi. Kā rīkoties?

Vasaras izskaņā rakstīju par gaidāmo nodokļu reformu un tas ietekmi uz uzkrājumu veikšanas iespējām. Iepriekšējos rakstus lasi šeit Nodokļu reforma un uzkrājumi un šeit Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Līdz jaunā regulējuma spēkā stāšanās brīdim ir atlicis pavisam nedaudz. Šajā rakstā par to, ko vēl var paspēt izdarīt šajā gadā un dažas idejas tam, kā rīkoties nākamajā gadā jau jaunā regulējuma ietvaros.

Jāatzīmē, ka šajā rakstā apskatīšu tikai uzkrājumus, kuri paredz iespēju iegūt nodokļu atmaksu, t.i. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis.

Sāksim ar dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu.

Ja vēl nav noslēgts dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pakalpojuma līgums, tad to vēlams izdarīt līdz gada beigām, lai iekļautos vecajā regulējumā un minimālais uzkrājuma termiņš būtu 5 gadi. Par to, kāpēc 10 gadu termiņš mazina uzkrājuma pievilcīgumu, sīkāk lasi iepriekšējos rakstos (linki raksta sākumā).

Kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu izvēlēties? Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu pateikt, kādi risinājumi man patīk un kādiem faktoriem pievērst uzmanību

Man pievilcīgas liekas dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu, kas paredz ieguldīt finanšu tirgos. Manuprāt, garantētā ienesīguma variantā ienesīgums ir pārāk zems, lai šādu ieguldījumu būtu vērts veikt. Tālāk es ieteiktu izvēlēties tādu pakalpojumu sniedzēju, kura komisijas ir samērīgas. Manuprāt, iemaksas komisijas (% no veiktajām iemaksām) vairāk par 1.5% ir nesamērīgi augstas. Arī ikgadējai pārvaldīšanas komisijai nevajadzētu būt augstākai par 1.5% gadā. Protams, ar šādiem kritērijiem, vairāku tirgus spēlētāju piedāvājumi vairs nav aktuāli.

Par termiņu. Man patīk tādas polises, kur termiņš ir garāks par 5 gadiem. Piemēram, man ir tāda polise, kuras termiņš ir 100 gadi. Kads jautās: “Pag, pag, garāks termiņš mazina polises pievilcīgumu!” Jā, tieši tā, taču pastāv būtiska atšķirība starp minimālo termiņu, kāds ir noteikts likumos, lai saņemtu nodokļu atvieglojumus un polises termiņu. Manas polises termiņš ir 100 gadi, taču to var pārtraukt arī ātrāk. Ja es polisi pārtrauktu pēc 5 gadiem no noslēgšanas brīža, tai nav nekādu pirmstermiņa pārtraukšanas sankciju.

Kāpēc man patīk šāds variants? Tāpēc, ka es izvēlos piesaisti finanšu tirgiem. Pie tam man patīk izvēlēties agresīvas stratēģijas, kas labos laikos straujāk pieaugs, bet sliktos laikos var uzrādīt lielāku vērtības kritumu. Ja, tuvojoties 5 gadu termiņa beigām, tirgos sākas korekcija, tad man ir iespēja turpināt polises darbību un sagaidīt cenu atgriešanos iepriekšējos līmeņus. Ja polisei ir strikts termiņš, tad nav variantu, polise tiek pārtraukta un tiek piefiksēts zaudējums.

Cik vēl iemaksāt šogad?

Atlikušajās dienās līdz gada beigām vēl var paspēt iemaksāt maksimālo summu, par kuru var saņemt nodokļu atmaksu, t.i. 10% apmērā no bruto algas. Ja slēdz jaunu polisi un tava alga šogad bija 20 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad var iemaksāt līdz 2 000 eiro un jau nākamajā pavasarī saņemt 460 eiro IIN atmaksu.

Ja kaut kādas iemaksas šogad jau ir veiktas kādā no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tad vajadzētu saskaitīt iemaksu summu un pārliecināties, ka tās sasniedz 10% no algas pirms nodokļu nomaksas. Jāatceras arī, ka faktiskā alga pirms nodokļu nomaksas var atšķirties no tās, kas noteikta darba līgumā, piemēram, ir saņemtas prēmijas, kādas piemaksas, pēc šo prēmiju saņemšanas ir bijis atvaļinājums un attiecīgi atvaļinājuma nauda ir bijusi augstāka par bruto algu. Tātad ir vēlams pārskatīt algas ikmēneša izrakstus un saskaitīt faktisko algu pirms nodokļu nomaksas.

Ja bruto alga šogad bija 20 000, bet iemaksas ir veiktas 1 500 eiro apmērā, tad vēl līdz gada beigām var iemaksāt atlikušos 500 eiro.

Ko darīt, ja ir jau noslēgta dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polise?

Ja tā ir noslēgta šogad, tad neko papildus darīt nav vērts. Ir jāturpina veikt iemaksas tajā turpmākos 5 gadus un pēc tam saņemt uzkrājumu.

Ja tā ir noslēgta pirms 2 vai vairāk gadiem, tad šobrīd var noslēgt jaunu polisi. Jaunajā polisē veikt minimālās ikmēneša iemaksas, savukārt vecajā polisē iemaksāt lielāko daļu līdz pienāk vecās polises beigu termiņš.

Piemēram šobrīd ir polise, kas noslēgta pirms 2 gadiem. Alga ir 2000 eiro bruto. Mēnesī var veikt iemaksas 200 eiro apmērā (arī pēc jaunā regulējuma). Līdz gada beigām var noslēgt jaunu polisi un tajā veikt minimālās iemaksas 40-50 eiro apmērā. Vecajā polisēt iemaksāt 150-160 eiro mēnesī. Vecajā polisē veiktās iemaksas būs iesaldētas īsāku termiņu, attiecīgi nodokļu atmaksa nodrošina daudz lielāku kopējo ienesīgumu. Kad vecās polises termiņš būs beidzies, tad visu summu var iemaksāt jaunajā polisē, kam būs atlikuši vien 2 gadi līdz termiņa beigām.

Ko darīt ar 3.pensiju līmeni?

Jau agrākos rakstos biju minējis, ka neuzskatu 3.pensiju līmeni par pievilcīgu risinājumu, ja persona ir jaunāka par 50 gadiem. Ja personai ir 50 un vairāk gadi, tad no nākamā gada tieši 3.pensiju līmenis ir izdevīgākais risinājums, jo termiņš līdz iespējai ieguldījumu izņemt ir īsāks nekā dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu gadījumā.

Jāatceras, ka no nākamā gada kopējais limits iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmeni ir 10% no bruto algas un ne vairāk kā 4 000 eiro gadā.

Tātad jaunajiem izdevīgāk šogad noslēgt dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisi, bet 50+ gadniekiem izdevīgāk lietot 3.pensiju līmeni.

Ja pelni vairāk kā 40 000 eiro gadā pirms nodokļu nomaksas, tad ar nākamo gadu valsts tevi mazāk motivēs uzkrāt. Atlikušo līdzekļu ieguldīšanai būs jāmeklē citi varianti. Centīšos par tādiem nākamajā gadā rakstīt biežāk.

Šķiet, ka “ka lielos vilcienos” viss. Ja ir kas piebilstams vai jautājams, lūdzu, prasi facebook attiecīgā raksta komentāros.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 3-istabu dzīvoklis pirmskara mājā

Iepriekšējos rakstos Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā un Investīcijas nekustamajā īpašumā: 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā aprakstīju divus piemērus, kuros dzīvoklis tiek iegādāts ar nolūku to izīrēt.

Ar šiem reālajiem piemēriem ar mani padalījās mans draugs un nekustamo īpašumu praktiķis Deivids Cjukša.

Šoreiz pavisam citādāks investīciju objekts. Tas ir 3-istabu dzīvoklis flipošanai jeb iegādei, izremontēšanai un pārdošanai.

Par dzīvokli:

  • Pirmskara māja
  • Atrašanās vieta: Ģertrūdes iela
  • Platība: 70 m2
  • Apdare: Sliktā stāvoklī, jāveic kapitālais remonts
  • Cena: 53 000 eiro

Kā jau minēju raksta sākumā, tad šis objekts tika iegādāts ar nolūku to izremontēt un pārdot. Plānotais termiņš no iegādes līdz pārdošanai bija 6 mēneši.

Šis piemērs ir unikāls ar to, ka varam to apskatīt gan no dzīvokļa pircēja, izremontētāja un pārdevēja skatupunkta, kā arī no privātā aizdevēja skatu punkta.

Lai dzīvokli iegādātos, bija saņemts aizdevums no privātā aizdevēja, t.i. bankas nebija iesaistītas. Aizdevējs izsniedza aizdevumu 50 000 eiro apmerā ar 12% gada likmi.

Ļoti pievilcīgs ienesīgums pie augsta riska darījuma. Kāpēc augsta riska? Ir ļoti daudz aspekti, kas varēja ietekmēt kredīta summas atgūšanas ātrumu, tādā veidā veicot korekcijas paredzamajā ienesīgumā. Piemēram, remonts ievelkas dažādu apstākļu dēļ (birokrātija, strādnieki, aizņēmēja nolaidība u.c.). Šajā gadījumā viss bija veiksmīgi un visi iekļāvās termiņos.

Atgriežamies pie galvenā varoņa – personas, kura iegādājas īpašumu, izremontē to un pārdod.

Dzīvoklis tika iegādāts pēc investora vārdiem “katastrofālā” stāvoklī. Tam tika veikts kapitālais remonts.

Investora kopējais ieguldījums sastādīja 27 674 eiro, t.sk.:

  • Pirmā iemaksa 3000
  • Santehnika 3400
  • Apdare 5600
  • Darbs 3350
  • Nodevas 1326
  • Virtuve 1000
  • Dizainere 370
  • Procentu maksājumi aizdevējam 3000
  • u.c.

Paredzamā neto peļņa no darījuma bija 10 200 eiro. Šāds peļņas apmērs bija plānots, pieņemot dzīvokļa pārdošanas cenu 90 000 eiro.

Ienesīgums šajā gadījumā sanāk 10 200 / 27 674 = 36.86% pa 5 mēnešiem jeb 112% gada ienesīgums.

Un te seko vēl viena interesanta detaļa. Deivids Cjukša spēja ļoti labi novērtēt tirgu, novest līdz skaistam rezultātam dzīvokli un noteikt pietiekami pievilcīgu cenu (90 000 eiro), ka bija diezgan daudz interesentu. Tā rezultātā sākās vairākumsolīšana par īpašuma iegādi un gala cena apstājās pie 98 500 eiro, t.i. pircējiem tik ļoti iepatikās īpašums, ka gala pircējs bija gatavs samaksāt gandrīz 10% vairāk nekā sākotnēji noteiktā summa.

Tā rezultātā pārdošanas cena pieauga par 8 500 eiro. Atskaitot kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā jeb 1 275 eiro, pārdevēja papildus ieguvums bija 7 225 eiro.

Kopējā investora peļņa bija 10 200 + 7 225 = 17 425 eiro. Ienesīgums uz ieguldījumu sastādīja 17 425 / 27 674 = 62.97% jeb 222.89% gada ienesīgums.

Secinājumi: Pirmkārt, Super darījums! Citādāk to nevar nodēvēt. Tik augstu ienesīgumu parasti nav pat iespējams iztēloties. Jāatzīst, ka šādus darījumus daudz sekmīgāk spēs atrast tieši nekustamā īpašuma jomas praktiķi jeb tie, kas ikdienā redz neskaitāmus īpašumus uz pārdošanu, pirkšanu un īri. Šādi īpašumi ir jāspēj ne vien atrast, bet arī jāspēj uzņemties risku iegādāties īpašumu, novest remontu līdz galam un sekmīgi to realizēt jeb pārdot.

Te ir neskaitāmi daudz risku, faktori, kas varēja paildzināt īpašuma remontēšanas un realizācijas termiņu, papildus nekad nevar zināt, kad sākas ekonomikas lejupslīde un tajā brīdī viss gandrīz pilnībā apstājas…

Kā jau minēju, šis ir ļoti augsta riska darījums (no mana skatu punkta), taču šajā gadījuma augstais risks ir atmaksājies ar ļoti iespaidīgu ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā

Iepriekšējā rakstā Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā aprakstīju pirmo no trijiem piemēriem.

Ar šiem reālajiem piemēriem ar mani padalījās mans draugs un nekustamo īpašumu praktiķis Deivids Cjukša.

Šoreiz aplūkosim ļoti interesantu objektu: 6-istabu dzīvokli pirmskara mājā.

Par dzīvokli:

  • Pirmskara māja
  • Atrašanās vieta: Lāčplēša ielā
  • Platība: 131 m2
  • Apdare: Sliktā stāvoklī, jāveic kapitālais remonts
  • Cena: 75 000 eiro

Šajā konkrētajā piemērā tika izmantots ļoti interesants risinājums, par kādu lielāka daļa cilvēku neiedomātos. Dzīvokļa pircējs vienojās ar pārdevēju, ka tiks iemaksāta pirmā iemaksa 6 000 eiro apmērā un dzīvokļa pārdevējs faktiski finansēs īpašuma iegādi nākamos 6 mēnešus, to laikā saņemot ikmēneša maksājumu, daļu no tā novirzot pirkuma summai un daļu paturot kā procentu daļu par piešķirto finansējumu.

Tā rezultātā kredīts bankā tika saņemts pēc 6 mēnešiem. 10% pirmā iemaksa jau bija samaksāta dzīvokļa pārdevējam.

Pirms kredīta nosacījumu aprakstīšanas un ienesīguma aprēķina ir jāpiemin vairāki būtiski aspekti.

Dzīvoklis tika iegādāts ar nolūku to izīrēt studentiem jeb katru istabu izīrēt atsevišķi. Tāpēc dzīvoklis tika pārplānots un no 4-istabu tas pārtapa par 6-istabu dzīvokli.

Dzīvokli pilnībā izremontēja un aprīkoja ar nepieciešamajām mēbēlēm, lai to varētu izīrēt.

Kopējie ieguldījumi līdz kredīta saņemšanai bankā sasniedza 23 838 eiro, t.sk. pirmā iemaksa un papildus maksājumi dzīvokļa pārdevējam, dzīvokļa remonts, mēbeles un aprīkojums, visas nodevas un notāra izdevumi, u.c. nepieciešamie izdevumi

6 mēnešus pēc dzīvokļa iegādes un remontdarbu pabeigšanas, dzīvokļa pārfinansēšanai tika saņemts kredīts bankā.

  • Pirmā iemaksa nebija jāveic, jo tā jau tika samaksāta dzīvokļa pārdevējam
  • Procentu likme: 2.1%
  • Kredīta maksājums: 251 eiro mēnesī (pirmajā gadā ap  134 eiro tiek novirzīti pamatsummai un ap 117 eiro ir procentu maksājums)
  • Ar kredīta pārfinansēšanu saistītie izdevumi aptuveni 633 eiro (kredīta noformēšana, notārs, u.c.)

Kopējie ieguldījumi sasniedza 24 471 eur.

Dzīvoklis tiek izīrēts par 900 eiro mēnesī, īrnieki papildus maksā komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nodokli un īpašuma apdrošināšanu.

Starpība starp kredīta maksājumu un īres naudu ir 649 eiro mēnesī. Gadā tie ir 7 788 eiro. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pamatsummas maksājums netiek ieskaitīts ienesīguma aprēķinos.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 7 788 / 24 471 = 31.82%

Par šiem ienākumiem tiek maksāts nodoklis 10% no īres ienākumiem, gadā tie ir 900 * 10% * 12 = 1 080 eiro. Īres ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 6 708 eiro gadā. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 27.41%

Ja aprēķinos iekļaujam kredīta maksājuma pamatsummu, t.i. veicot kredīta maksājumus daļa no summas tiek novirzīta kredīta pamatsummas dzēšanai, kas praktiski ir dzīvokļa īpašnieka ieguvums.

Kredīta % pirmajā gadā tiek samaksāti ap 117 eiro mēnesī. Tātad izīrētāja mēneša ienākumi sastāda 900 -117 = 783 eiro. Gadā tie ir 9 396 eiro.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 9 396 / 24 471 = 38.4%

Pēc nodokļu nomaksas īres ienākumi gadā ir 8 316 eiro. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 33.98%

Jāatzīmē, ka aprēķinos nav iekļauti uzkrājumi dzīvokļa nolietojumam.

Secinājumi: Neto ienesīgums 33.98% gadā ir ļoti labs rādītājs. Taču šādus objektus ir jāspēj gan atrast, gan būt pietiekami apņēmīgam, lai to izremontētu un sagatavotu īrei, kas parasti aizņem vairākus mēnešus. Lielais ienesīgums arī atspoguļo lielo riska līmeni, ko uzņēmās dzīvokļa pircējs iegādājoties šo īpašumu. Šajā gadījumā liels risks ir atmaksājies ar ļoti augstu ienesīgumu.

Tik augstu ienesīgumu nebiju spējis iztēloties sevis veiktajos hipotētiskajos aprēķinos. Tomēr jāņem vērā, ka šis ir nestandarta objekts, ko nevar likt vienā kategorijā ar sērijveida dzīvokļiem un maziem vai vidējiem īres dzīvokļiem jaunajos projektos.

Ja tiktu rēķināts nolietojums pēc tādiem pašiem pieņēmumiem kā hipotētiskajos piemēros (100 eiro uz kvadrātmetru ieguldījums pēc 10 gadiem, kopā 13 100 eiro jeb 1 300 eiro gadā), tad gada neto ienesīgums būtu 28.67%. Arī tas ir iespaidīgs ienesīguma līmenis.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā

Gada sākumā uzrakstīju savas domas par investīcijām nekustamajā īpašumā un veicu aprēķinus dažiem hipotētiskiem investīciju piemēriem.

Hipotētiskos piemērus meklē šeit Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis un šeit Investīcijas nekustamajā īpašumā: dzīvoklis jaunajā projektā

Es ar investīcijām nekustamajā īpašumā šobrīd nenodarbojos, taču, ņemot vērā straujo ekonomikas pieagumu, ir sajūta, ka cilvēkiem turpina uzlaboties turīguma līmenis un interese par dažāda veida investīcijām pieaug.

Tieši tāpēc palūdzu savam draugam un nekustamo īpašumu praktiķim  Deividam Cjukšam padalīties ar pāris nekustamā īpašuma investīciju piemēriem. Apskatīsim 3 konkrētus piemērus: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā, 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā un 3-istabu dzīvoklis pirmskara mājā.

Kā noprotams pēc virsraksta, šajā rakstā aplūkosim piemēru ar 1-istabas dzīvokli jaunajā projektā.

Par dzīvokli:

  • Jaunais projekts
  • Atrašanās vieta: Pērnavas ielā netālu no Zemitānu tilta.
  • Platība: 19 m2
  • Apdare: Pilna apdare
  • Cena: 30 900 eiro

Dzīvokļa iegādei tika izmantots hipotekārais kredīts.

  • Pirmā iemaksa bija 15.2% jeb 4700 eiro.
  • Procentu likme: 3.6%.
  • Kredīta maksājums: 133 eiro mēnesī (pirmajā gadā ap 53 eiro tiek novirzīti pamatsummai un ap 80 eiro ir procentu maksājums)
  • Ar iegādi saistītie izdevumi aptuveni 1 049 eiro (kredīta noformēšana, notārs, u.c.)

Pēc tam sekoja dzīvokļa sagatavošana izīrēšanai. Tika pasūtīta un uzstādīta virtuve ( ap 700 eir), nopirkta un uzstādīta sadzīves tehnika (ap 700 eiro), nopirktas un piegādātas mēbeles.

Visus sākotnējos ieguldījumus saskaitot kopā, summa ir 9 415 eiro. Ar šādu summu ir jārēķinās, lai nopirktu un sagatavotu dzīvokli izīrēšanai.

Dzīvoklis tiek izīrēts par 260 eiro mēnesī, īrniekam papildus ir jāmaksā sabiedrisko pakalpojumu rēķini un nekustamā īpašuma nodoklis.

Starpība starp kredīta maksājumu un īres naudu ir 127 eiro mēnesī. Gadā tie ir 1 524 eiro. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pamatsummas maksājums netiek ieskaitīts ienesīguma aprēķinos.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 1 524 / 9 415 = 16.19%

Par šiem ienākumiem tiek maksāts nodoklis 10% no īres ienākumiem, gadā tie ir 260 * 10% * 12 = 312 eiro. Īres ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 1 212 eiro gadā. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 12.87%

Ja aprēķinos iekļaujam kredīta maksājuma pamatsummu, t.i. veicot kredīta maksājumus daļa no summas tiek novirzīta kredīta pamatsummas dzēšanai, kas praktiski ir dzīvokļa īpašnieka ieguvums.

Kredīta % pirmajā gadā tiek samaksāti ap 80 eiro mēnesī. Tātad izīrētāja mēneša ienākumi sastāda 260 -80 = 180 eiro. Gadā tie ir 2 160 eiro.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 2 160 / 9 415 = 22.94%

Pēc nodokļu nomaksas īres ienākumi gadā ir 1 848 eiro. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 19.62%

Jāatzīmē, ka aprēķinos nav iekļauti uzkrājumi dzīvokļa nolietojumam.

Secinājumi: Neto ienesīgums 19.62% gadā ir ļoti solīds rādītājs. Ja ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu dzīvokļa iegādei un sagatavošanai izīrēšanai (šajā gadījumā 9 415 eiro), tad šāda veida investīcijas ir vērts aplūkot.

Esmu pozitīvi pārsteigts, ka reāla piemēra ienesīgums tikai nedaudz atšķiras no maniem hipotētiskajiem aprēķiniem. Ja tiktu rēķināts nolietojums pēc tādiem pašiem pieņēmumiem kā hipotētiskajos piemēros (100 eiro uz kvadrātmetru ieguldījums pēc 10 gadiem, kopā 1 900 eiro jeb 190 eiro gadā), tad gada neto ienesīgums būtu 17.61%. Arī tas ir ļoti pievilcīgs rādītājs.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Jaunā profesionāļa finanšu plāns (2) Nav saistību, nav aktīvu

Otrajam scenārijam, veidojot finanšu plānu jaunajiem profesionāļiem sērijā Jaunā profesionāļa finanšu plāns, esmu izvēlējies cilvēku, kuram nav ne saistību, ne arī aktīvu.

Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā sākt veidot uzkrājumus un kādas ir veicamās darbības. Arī šoreiz pieturēšos pie ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

Uzkrājumu nav.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1392 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 250
  • Komunālie maksājumi 125 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Transporta izdevumi 70 eiro
  • Citi izdevumi 147 eiro

Izdevumu summa: 892 eiro

Uzkrājumiem pieejami līdzekļi: 500 eiro

Mērķis ir tikt vaļā no saistībām un sākt veidot uzkrājumus.

Šajā scenārijā varam pieņemt, ka cilvēks iepriekš ir dzīvojis no algas līdz algai, saņemot un tērējot 892 eiro mēnesī. Cilvēkam radās iespēja saņemt paaugstinājumu vai nomainīt darba vietu ar augstāku atalgojumu. Saņemot jau augstāku atalgojumu, scenārija varonis nolemj brīvos līdzekļus novirzīt uzkrājumiem.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Šajā gadījumā tas nav grūti. Pēc mēneša tie jau ir uzkrāti.

Tā kā saistību nav, tad var virzīties uz 3.soļa izpildīšanu, t.i. izveidot 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu. Šajā gadījumā nepieciešamā summa ir 6 x 892  = 5352 eiro

Šos jāuzkrāj tādā bankas kontā, kam ir viegli piekļūt, piemēram, krājkontā. Tā kā krājkonti šobrīd maksā ļoti zemus %, tad alternatīva tiem ir BlueOrange 100% komplekts*. Par konta atlikumu var saņemt 5% gada likmi summu līdz 5000 eiro. Lai saņemto šo 5% likmi ik mēnesi ir jāveic vismaz 5 pirkumi ar kontam piesaistīto karti. Mazs trade-off pret 5% likmi. No nākamā gada % ienākumiem tiks piemērota 20% IIN likme, attiecīgi neto ienesīgums ir 4%.

5352 eiro uzkrāšanai būs nepieciešami 11 mēneši. Pēc tam šis uzkrājums turpinās dot papildus ienākumus 200 eiro gadā jeb 16 eiro mēnesī. Ar šo ir izpildīts  Pirmie soļi 3.solis.

Pirmo 3 soļu izpilde šajā scenārijā aizņēma 1 gadu.

Tālāk virzāmies uz 4.soli, t.i. veikt uzkrājumos tādos instrumentos, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Latvijā tie ir dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu un 3.pensiju līmenis. Ar nākamo gadu nodokļu atvieglojumus par ieguldījumiem šādos instrumentos var iegūt par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.

3.pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma, taču dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jau pēc 10 gadiem (2018.g.likumdošana). Scenārijā izvēlētais cilvēks ir 28 gadus vecs. Līdz 55 gadu vecumam ir 27 gadi. Uz šādu termiņu nav vairs diez ko izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī. Sīkāku pamatoju par to aprakstīju šajā rakstā Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Tātad izvēlamies dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrājumu. Tā kā cilvēks ir jauns, tad šim uzkrājumam var izvēlēties agresīvu ieguldījumu stratēģiju.

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju ir jāpievērš uzmanība komsiju apjomiem, cik viegli ir veikt iemaksas, cik viegli ir noslēgt līgumu, ieguldījumi utt.

Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu atklāt, ka pats izmantoju Swedbank piedāvātos pakalpojumus. Ļoti ērta līguma noslēgšana internetbankā, vienas no zemākajām komisijām Latvijā, nav potenciālo interešu konfliktu ar ieguldījumiem savas grupas uzņēmumu pārvaldītajos fondos. Es esmu izvēlējies aktīvā pieauguma stratēģiju. Jāatzīmē, ka tā ir agresīva un var būt ar augstu svārstīgumu. (Vēlreiz uzsveru, ka šī nav konkrētā pakalpojuma rekomendācija. Aprakstu, ko izmantoju pats).

Atgriežoties pie scenārija. Bilance pēc 1 gada ir šāda.

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:
  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu

Uzkrājumiem pieejamā summa 516 eiro mēnesī.

No otrā gada 200 eiro mēnesī tiek novirzīti dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu.

Atlikušo 316 eiro ieguldīšana ir atkarīga no tā, kādi ir cilvēka nākotnes mērķi.

Ja ir plāns iegādāties savu nekustamo īpašumu, tad var veidot uzkrājumus īpašuma iegādei nepieciešamajai pirmajai iemaksai. Ja tāda plāna nav, tad līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Šajā vietā varam sadalīt scenāriju divos apakšscenārijos.

2.1. Tiek plānots iegādāties īpašumu

Šo summu šobrīd droši īstermiņā nav kur ieguldīt. Tāpēc to vajadzēs uzkrāt parastā norēķinu kontā. Pieņemsim, ka ir plāns uzkrāt līdzekļus 2 gadus un tad iegādāties nekustamo īpašumu.

Pa 2 gadiem tiek uzkrāti 24*316 = 7584 eiro. Tam vēl var pieskaitīt atgūto nodokļu atmaksu 480 eiro apmērā par pirmajā gadā veiktajām iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu. Kopā 8064 eiro

Bilance pēc 2 gadu uzkrāšanas ( kopā pagājuši 3 gadi).

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:
  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
  • 4800 eiro uzkrāti dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (200×24=4800 eiro. Gala summa būs citādāka, jo līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, kas “uz vietas nestāv”)
  • 8064 eiro uzkrājums norēķinu kontā nekustamā īpašuma iegādei

Pieņemsim , ka viss uzkrājums tiek izmantots īpašuma iegādei. Pēc īpašuma iegādes izdevumu struktūra saglabājas iepriekšējā. Kredīta mēneša maksājums ir vienāds ar mājokļa īres maksu.

Īpašums tiek iegādāts 3 gadus pēc uzkrājumu sākšanas. Šajā brīdī ir puslīdz optimāla situācija. Ir uzņemtas kredītsaistības, bet ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un drošības spilvens 6 mēnešu izdevumu apmērā. Nekad nedrīkst pieļaut situāciju, ka esi vienas algas attālumā līdz bankrotam vai ka ir jāņem kredīts, lai samaksātu ikmēneša maksājumus.

Ir jau pagājuši 3 gadi no scenārija sākuma. Sākoties 4. gadam, būtu jāpārskata nākotnes plāni un tad jāizvēlas nākamās veicamās darbības.

Un tagad atgriezīsimies pie otrā apakšscenārija.

2.2. Līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem.

Konkrētus ieteikumus ieguldījumiem šajā ierakstā nesniegšu. Par atsevišķiem ieguldījumu veidiem esmu jau rakstījis iepriekš. Es priekšroku dodu ieguldījumiem finanšu tirgos. Ja tiek plānots ieguldīt ilgtermiņā, tad viens no labākajiem variantiem būs biržas tirgotie fondi. Ieguldot ilgtermiņā, jaunam profesionālim lielāko portfeļa daļu vajadzētu ieguldīt akciju ETF. Jā, akciju ETF ir augstāks svārstīgums, taču vēsturiski akciju tirgi ir nodrošinājuši krietni augstāku ienesīgumu nekā obligācijas.

Bilance pēc 3 gadiem šajā scenārijā:

  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
  • 4800 eiro uzkrājums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
  • 8064 eiro ieguldījums finanšu tirgos.

Pēdējo divu punktu uzkrājumu summa var krietni atšķirties atkarībā no tirgus svārstībām.

Ar šo noslēdzam scenāriju. Esmu paradījis, kā 3 gadu laikā tikt pie pieklājīgiem uzkrājumiem un to rezultātā spēt iegādāties nekustamo īpašumu vai sākt veidot ieguldījumu portfeli.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

*Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Luksus auto izmēra portfelis

Auto kopš pirmsākumiem ir kalpojis ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

Auto var skatīt kā brīvības simbolu. Tas ļauj pārvietoties, kad vien vēlies un kur vien vēlies.

Auto kalpo arī kā statusa simbols. Jo dārgāks, lepnāks un retāks auto, jo augstāku statusu mēģina uzspēlēt tā īpašnieks.

Šīs ir nemainīgas vērtības, ko kāds vērtē augstu, savukārt cits vērtē zemu vai neuzskata pat par vērtēšanas vērtu.

Taču ne par to šoreiz ir runa. Šoreiz vēlos uzdot jautājumu:

Cik patiesībā turīgi ir luksus auto īpašnieki? Cik lieli ir viņu investīciju portfeļi?

Manuprāt, lai varētu sevi lutināt ar luksus auto, kas katru dienu zaudē vērtību, cilvēkam ir jābūt turīgam. Turīgam cilvēkam ir uzkrājumi un investīcijas, kas ļauj vieglu sirdi braukt ar dārgu auto.

Tas ir mans pieņēmums.

Protams, pasaulē ir citādāk. Ne tikai Latvijā cilvēki izvēlas braukt ar saviem ienākumiem un uzkrājumiem neatbilstoši dārgiem automobiļiem. Šādas tendences ir novērojamas visā pasaulē.

Šobrīd jau dzirdu vairāku cilvēkus domas: “bet man auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu!” Uz darbu var aizbraukt arī ar ne luksus auto un pastāv arī citi transporta veidi.

Labi. Nemācīšu nevienam, ar kādu auto braukt vai nebraukt. Vēlos tikai teikt, ka saprātīgs cilvēks izvēlēsies tādu auto, kas veic pamata funkciju, tas ir, pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ja uzkrājumu un investīciju portfeļa, vērtīgo aktīvu kopums ir pietiekami liels, tad droši var sevi lutināt ar luksus auto un pārvietoties kaut vai ar personīgo lidmašīnu, helikopteri vai jahtu.

Es nesaku, ka turīgiem cilvēkiem nevajag izbaudīt dzīvi. Es saku, ka cilvēkiem, kas vēl ir tikai ceļā uz tūrīgumu, nav prātīgi notērēt savu vērtīgo dzīves laiku tikai lai spētu pērvietoties ar “krutāku” auto. Te var atcerēties manis sen rakstīto rakstu par laiku Laiks ir nauda

Un jā, es zinu, ka ir tāda lieta kā reto auto kolekcionēšana. Šādiem retajiem auto vērtība parasti mēdz pieaugt. Taču šo nevajadzētu jaukt ar situāciju, kurā tiek iegādāts jauns vai palietots jaguārs un sev un citiem tiek mēģināts iestāstīt, ka tas ir kolekcionāru auto, kam pēc daudziem gadu desmitiem būs augstāka vērtība.

Varbūt ne pārāk izdevies bloga ieraksts un izvēlētā tēma, taču atklāti runājot ar cilvēkiem par viņu finansiālajām iespējām, ļoti bieži nākas secināt, ka, iespējams, auto ir cilvēka dārgākais aktīvs (pie tam tas katru dienu zaudē savu vērtību).

Tad vēl gadās redzēt situācijas, ka jauns censonis pārvietojas ar palietotu luksus klases auto, taču mērinstrumentu panelī deg lampiņa blakus burtiņam “E”. Zinu jau zinu, ir tās mašīnas parasti ērtas un ir pat citādāka sajūta tajās braucot. Tomēr vai sajūtas dēļ ir vērts tērēt savu tik dārgo laiku?

Ko es saprotu ar pietiekamu uzkrājumu apjomu un pietiekami lielu investīciju portfeli? Šajos aktīvos netiek ieskaitīts savs mājoklis, tas nav finanšu aktīvs, jo no tā nevar gūt ienākumus. Tātad, neskaitot mājokli, personai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai izvēlēto auto bez raizēm iegādātos un apzinātos, ka tā vērtība nepārtraukti krītas un ka pēc pāris gadiem gribēsies to atkal mainīt.

Piemēram, cik lielam jābūt investīciju portfelim, lai brauktu ar jaunu S-klasi? Tā maksā sākot no 86 500 eiro, labākā komplektācijā ar 100 000 eiro jārēķinās. Interneta plašumos ir dzirdētas dažādas versijas par to, cik dārgu auto var atļauties cilvēks. Viena no tām saka, ka atbilstošs auto būtu 10% vērtībā no cilvēka gada ienākumiem. Tātad, lai iegādātos jaunu S-klasi par 100 000 eiro, cilvēkam ir jāpelna vismaz miljons eiro gadā. Ja ienākumi tiek gūti tikai no investīciju portfeļa, tad pie 5% ienākuma portfelim būtu jāsasniedz 20 miljoni eiro apjoms. No šī izriet, ka ar S-klasi vajadzētu braukt tikai miljonāriem.

Protams, pēc šiem datiem sanāk tā, ka pat golfiņa iegādei par 17 000 eiro gadā būtu jāpelna 170 000 eiro gadā. Es šo pieņēmumu atļautos paplašināt uz to, ka izdevumiem par auto, t.sk. iegāde, remonts, nevajadzētu pārsniegt 10% no gada ienākumiem.

Ja pērkam jaunu auto ar mēneša maksājumu 300 eiro, pieskaitām citas izmaksas un faktiski tērējam ap 400 eiro mēnesī jeb 4 800 eiro gadā, tad gada ienākumiem vajadzētu būt 48 000 eir0 (pēc nodokļu nomaksas, jo tērējam taču arī pēc nodokļu nomaksas). Ja ienākumus gūstam no investīciju portfeļa ar 5% gada ienesīgumu, portfelim ir jābūt 960 000 eiro. Ja ienākumi tiek gūti algotā darbā, tad attiecīgi algai ir jābūt 48 000 eiro gadā pēc nodokļiem jeb 83 340 pirms nodokļu nomaksas. Pēc šadiem aprēķiniem vēl aizvien sanāks, ka liela daļa cilvēku brauc ar neadekvāti dārgiem auto attiecībā pret saviem ienākumiem.

Tas arī viss šodien!

Atgādinu, ka šis ir tikai mans viedoklis. Katrs pats savas laimes kalējs.

P.s. Savu auto pārdevu pirms 2 gadiem un pārcēlos uz dzīves vietu, kas ir tuvāk darbam. Nepieciešamības gadījumā pārvietojos ar taksi, brīvdienās dažreiz izmetu līkumu ar velosipēdu un vecākus apciemoju, izmantojot sabiedrisko transportu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

  • Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
  • Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
  • Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: