Uzkrājumi – Lapa 6 – Kaspars Peisenieks

Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017)

Gandrīz gads ir pagājis kopš raksta Pirmie soļi tapšanas. Soļi nav mainījušies, arī to secība paliek nemainīga. Taču 2 soļos jau kādu laiku ir pieejams risinājums, kas nebija pieejams oriģinālā raksta tapšanas brīdī.

Runa ir par 1. un 3. soli. Šie soļi paredz uzkrājumu esamību tādos kontos, kur tie uzreiz ir pieejami vai pieejami ar pavisam nelielu laika brīdinājumu. Iepriekš šādiem nosacījumiem atbilda krājkonti.

Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Tātad 1. un 3. solī paredzētos uzkrājumus izvietojam šajā produktā. Tā rezultātā naudas līdzekļi tiek daudz efektīvāk izmantoti, ar tiem tiek pelnīti nevi 0,kaut cik procenti, bet gan 5% gadā.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk pievienoju oriģinālo tekstu no ieraksta Pirmie soļi

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un uzkrājumi: aprēķini

Pēc iepriekšējā raksta tapšanas Nodokļu reforma un uzkrājumi saņēmu vairākus jautājumus vai drīzāk lūgumu precizēt, kā tieši pasliktinās situācija uzkrājējam nodokļu reformas ietekmē.

Minēju, ka samazinās saņemamais ienesīgums, ja dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu minimālais termiņš tiek pagarināts. Tā ir!

Lai veiktu aprēķinus, izmantoju sekojošus pieņēmumus:

Dzīvības apdrošināšana tiek noslēgta uz termiņu, kas ļauj saņemt nodokļu atvieglojumus, 5 gadi esošajā variantā un 10 gadi pēc nodokļu reformas.
Personas gada ienākumi ir 12 000 eiro pirms nodokļu jeb 1 000 eiro mēnesī. Persona katru mēnesi iemaksā 10% no bruto algas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
Uzkrājuma ienesīgums 5% gadā
1.5% komisija pie iemaksu veikšanas, 1% administrēšanas/pārvaldīšanas komisija gadā no uzkrājuma (min 2.13 eiro mēnesī)

Tālāk seko konkrēti aprēķini:

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu pēc šībrīža likumdošanas

Termiņš – 5 gadi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23%.

Veicot iemaksas 100 eiro mēnesī, kopā pa 5 gadiem tiek iemaksāts 6 000 eiro. Tiek atgūts IIN 1 380 eiro apmērā, uzkrājuma ienesīgums pa 5 gadiem pēc komisiju nomaksas ir 527.39 eiro.

Tātad iemaksājot 6 000 eiro, beigās iegūstamā summa ir 7 907.39 eiro.

Realizētais gada ienesīgums (IRR) šajās scenārijā ir 10.88%.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu pēc nodokļu reformas

Termiņš – 10 gadi. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20%.

Veicot iemaksas 100 eiro mēnesī, kopā pa 10 gadiem tiek iemaksāts 12 000 eiro. Tiek atgūts IIN 2 400 eiro apmērā, uzkrājuma ienesīgums pa 10 gadiem pēc komisiju nomaksas ir 2542.57 eiro.

Tātad iemaksājot 12 000 eiro, beigās iegūstamā summa ir 16 942.57 eiro.

Realizētais gada ienesīgums (IRR) šajās scenārijā ir 6.67%.

Secinājumi

Galvenā uzmanība šajos scenārijos ir jāpievērš realizētajam gada ienesīgumam (IRR). Pēc būtības tas atspoguļo gada ienesīgumu, kas ir gūts ieguldot uz minētajiem nosacījumiem.

Atšķirība ir liela – 4.21%

Cik liela nozīme ir šai atšķirībai?

Ja ieguldām 1 000 eiro uz 10 gadiem:

ar 6.67% ienesīgumu ieguldījums pieaugs līdz 1 907.32 eiro
ar 10.88% ienesīgumu ieguldījums pieaugs līdz 2 808.87 eiro

Nebūtu pareizi apgalvot, ka kāds mums būtu atņēmis šo 900 eiro atšķirību, taču nodokļu reformas rezultātā šāda iespēja tiek ierobežota. Šīs izmaiņas samazina šāda veida uzkrāšanas pievilcīgumu.

Man grūti saprast, kāpēc šajā gadījumā nebija skaļš banku un apdrošinātāju, kuri piedāvā šādu pakalpojumu, protests pret šo nodokļu reformas punktu.

Iespējams, šī pakalpojuma piedāvātāji cer un domā, ka lietotājs nerēķinās un inerces pēc turpinās izmantot piedāvājumu, kam ir samazinājies pievilcīgums.

No nākamā gada tie, kas saprot to, ka ilgtermiņā akciju tirgi pieaug un zina ka ilgtermiņā akciju tirgi ir spējuši nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu, var sākt apsvērt ieguldīt akciju tirgos pa tiešo.

Bet par to citā rakstā…

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nodokļu reforma un uzkrājumi

Jau kopš gada sākuma politiķi ir kaitinājuši sabiedrību ar nodokļu reformu un tās neskaitāmajām versijām. Šobrīd škiet, ka šis process ir noslēdzies un var aprakstīt, kā šīs izmaiņas ietekmēs uzkrājumus un investīcijas.

Te var iepazīties ar finanšu ministrijas sagatavotu infografiku

Šajā apskatā nefilosofēšu par reformas pareizību vai nepareizību, nediskutēšu par progresīvo IIN, par reinvestēto peļņu, utt. Aprakstīšu, kā nodokļu reforma ietekmēs tos uzkrājumu veidus, ko izmanto vai var izmantot lielākā daļa sabiedrības.

Runa ir par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un 3. pensiju līmeni.

Iepriekš katrā no šiem ieguldījumu veidiem varēja iemaksāt līdz 10% no bruto algas jeb kopā 20% un šim apjomam netiek piemērots IIN, attiecīgi par šo summu nākamajā gadā varēja saņemt nodokļu atmaksu.

Nodokļu reforma paredz, ka apjoms, par kuru var saņemt IIN atmaksu, nepārsniedz 10% no bruto algas vai 4000 EUR gadā, skaitot kopā gan iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, gan 3.pensiju līmeni.

Piemērs: Persona ar 10 000 EUR gada algu pirms nodokļiem līdz reformai varēja iemaksāt 1 000 EUR dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un saņemt 230 EUR atmaksu, tāpat arī iemaksāt 1 000 EUR 3.pensiju līmenī un saņemt 230 EUR atmaksu. Kopā varēja ieguldīt 20% jeb 2 000 EUR un saņemt atmaksu 460 EUR. Pēc nodokļu reformas kopā var iemaksāt 10% jeb 1000 EUR un saņemt atmaksu 200 EUR (20% IIN ienākumiem līdz 20 000 EUR gadā).

Secinājums. Aktīviem krājējiem situācija ir pasliktināta.

Līdz šim dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu līguma termiņam bija jābut vismaz 5 gadi, lai varētu saņemt nodokļu atmaksu. Reforma paredz šo termiņu palielināt līdz 10 gadiem.

Iepriekš vairākas reizes esmu rakstījis par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un pat aprakstījis piemērus. Esmu minējis, ka vairāki šā pakalpojumu sniedzēji iekasē augstas komisijas un IIN atmaksa nereti ir vienīgais iemesls veikt šādus uzkrājumus.

Kā termiņa pagarināšana ietekmē pakalpojuma pievilcību? Tā to samazina.

Lai nesarežģītu dzīvi ar smalkiem aprēķiniem, var rēķināt šādi. Iepriekš par to, ka naudas līdzekļus ieguldījām un iesaldējām uz 5 gadiem, saņēmām 23% atmaksu no summas. Izdalot uz 5 gadiem, gada ienesīgumu palielinājām par 4.6%. Tā ir vērā ņemama motivācija veidot uzkrājumu.

Pagarinot termiņu uz 10 gadiem un izmantojot iepriekšējā piemērā norādīto ienākumu apjomu 10 000 EUR, IIN atmaksa 20%, izdalot uz 10 gadiem, dod papilus ienesīgumu 2% gadā.

Ja pakalpojuma sniedzējs ņem 1.5% pārvaldīšanas komisiju gadā, tad ieguvums ir tikai 0.5% gadā, salīdzinot ar scenāriju, kurā paši varam ar zemām izmaksām veikt ieguldījumus līdzvērtīgos instrumentos.

Secinājums. Arī šis ieguldījumu veids ir padarīts nepievilcīgāks.

Ok, situācija ir pasliktināta, bet ko tad īsti darīt?

Ja uzkrājumu/ieguldījumu summas ir salīdzinoši nelielas, piemēram, līdz pāris tūkstošiem eiro gadā, tad ir jāturpina izmantot dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3. pensiju līmenis.

Es ieteiktu visus 10% iemaksāt tajā pakalpojumā, kam ir īsāks termiņš līdz līdzekļu saņemšanai. 3. pensiju līmeņa uzkrājumu var saņemt no 55 gadu vecuma. Tātad:

ja esi jaunāks par 45 gadiem, 10% no bruto algas izdevīgāk ir iemaksāt dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
ja esi vecāks par 45 gadiem, 10% no bruto algas izdevīgāk ir iemaksāt 3.pensiju līmenī

Rezumējot par uzkrājumiem/ieguldījumiem ar nodokļu atviegolojumiem, var secināt, ka situācija ir krietni pasliktināta. Turpmāk nāksies aizvien vairāk ieguldīt tādos ieguldījumu veidos, kas neparedz nodokļu atvieglojumus. Jāatzīmē, ka retail klientiem šādi instrumenti ir gaužām nepieejami augsto minimālo komisiju dēļ.

Tāpēc nāksies uzkrāt daudz vairāk norēķinu kontos, nesaņemot nekādus procentus, līdz tiek sasniegts pietiekami liels līdzekļu apjoms, lai iegādātos atsevišķus finanšu instrumentus.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!”

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 1 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 500 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik naudas vajag, lai aizietu pensijā?

Pirms sāku rakstu jāatzīmē, ka runāju no savu vienaudžu skatupunkta, t.i. sākot no agriem divdesmitgadniekiem līdz solīdiem trīsdesmitgadniekiem.

Jāatzīst, ka es Latvijas pensiju sistēmai tā īsti neuzticos. Manuprāt, 1.pensiju līmenis agrāk vai vēlāk bankrotēs demogrāfisko procesu ietekmē. 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus piespiedu kārtā ir jāiegulda kādā no piedāvātajiem plāniem ar nepievilcīgām komisijām un, maigi sakot, ne pārāk labu investīciju atdevi. 3.pensiju līmenī līdzekļus neuzkrāju, jo pat ar nodokļu atmaksas sniegtajām priekšrocībām to zemā atdeve un augstās komisijas padara šo produktu pilnīgi un galīgi nepievilcīgu, ja termiņš līdz iespējai līdzekļus saņemt pārsniedz 5-10 gadus.

Ko darīt?

Rūpēties pašam par sevi.

Labi, tas tā kā ir skaidrs, taču cik daudz naudas vajag un kā līdz tai tikt?

Sāksim ar to, cik daudz naudas vajag. Tas ir atkarīgs no “apetītes” jeb tēriņu apmēra. Pieņemsim, ka ir vēlme saņemt pensiju 600 eiro apmērā (vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā vidēji no jauna pieškirtā pensija 2017.gada 1.ceturksnī). Gadā tie ir 7200 eiro.

Rietumu pasaulē pastāv uzskats, ka drošs investīciju izņemšanas līmens (safe withdrawal rate) ir 4% gadā. 7200 ir 4% no 180 000. Tātad ar 180 000 eiro vērtu investīciju portfeli vajadzētu spēt nodrošināt pensiju līdz pat mūža beigām.

Jāpiemin, ka līdz šim brīdim apzināti neesmu pieminējis inflāciju. Ilgtermiņa inflāciju pieņemsim 3% apmērā. Pieskaitot pie 4% izņemšanas likmes klāt inflācijas 3% sanāk, ka investīciju atdevei jābūt 7% gadā.

Zemo procentu likmju laikmetā tas liekas augsts ienesīgums, taču ilgtermiņā akcijas vidēji sniedz apmēram 8% gada ienesīgumu. Ja vēl uzkrāšanas periodā izmanto pieejamās nodokļu atlaides, piemēram dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tad šāds 7% gada ienesīgums nav pārspīlēti augsts.

Tātad zinām, ka nepieciešami 180 000 eiro un plānojam gada ienesīgumu 7% apmērā. Cik ilgi ir jākrāj un jāinvestē, lai pie šādas summas tiktu?

Ja uzkrāj 100 eiro mēnesī ar gada ienesīgumu 7%, 180 000 eiro uzkrājuma sasniegšanai būs nepieciešami 36 gadi. Ja sāk 30 gadu vecumā, tad 66 gadu vecumā varēs sākt saņemt no sava uzkrājuma 600 eiro mēnesī. Tiesa, 600 eiro pēc 36 gadiem nebūs ne tuvi tik vērtīgi, kā tie ir šobrīd. Šis ir vienkāršots aprēķins, lai attēlotu idejas pamatdomu. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, katru gadu būtu jāpalielina uzkrājumu apjomi.

Varbūt jautāsiet, kāpēc aprēķiniem ir pievienots 1000 eiro mēnesī uzkrājums, ja ir mērķis saņemt 600 eiro mēnesī? Šeit parādās princips, ka ne vienmēr ir jāiztērē visi saņemtie ienākumi un uzkrājumu apjoms var būt ne tikai 10% no ienākumiem, bet arī krietni augstāks procents. Par to plašāk citā ierakstā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei?

Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās krīzes ir pagājuši 8-9 gadi. Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
Daudzi būs zaudējuši īpašumus, jo bija uzņēmušies pārlielu lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā. Vēl šodien vairākas bankas mēģina pārdot krīzes laikā atņemtos īpašumus, taču tie iepriekš bija tik ļoti pārvērtēti un bankas negribēja ciest zaudējumus, tādēļ bija gatavas šos īpašumus turēt pat 8 gadus.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Gada izskaņā veicamās finanšu darbības

Vecā gada aizvadīšana un jaunā sagaidīšana ir viena muļķīga padarīšana. Izņemot gada skaitļa nomaiņu, nekas cits nemainās. Laiks iet uz priekšu. Tikpat muļķīgs ir finanšu gada jēdziens, ko parasti saprot no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Loģiska izskaidrojuma tam nav, taču sen senos laikos mūsu senči ir vienojušies, ka šādi mēs skaitām gadus un arī ikdienā šīs dogmas mēs esam pieņēmuši.

Ja skatāmies uz gada izskaņu no personīgo finanšu skatu punkta, ir vairākas darbības, ko var un vajadzētu veikt.

Pirmkārt, jāapkopo aizvadītais gads. Ar to saprotot savu tēriņu, uzkrājumu, investīciju tendenču apkopojumu. Ja netiek veikta detalizēta tēriņu un uzkrājumu uzskaite, tad tā varētu būt nopietna un vērtīga apņemšanās 2017.gadam. Uzskaitei var izmantot veco labo Exceli vai Google Docs, vai specializētas aplikācijas un programmas. Rīks ir otršķirīgs, galvenā prioritāte ir datu uzskaite, ko vēlāk izmantot analīzei.

Otrkārt, jāizveido budžets nākamajam gadam. Budžets dalās divās daļās – ienākumi un izdevumi. Ienākumu sadaļā ir jāuzskaita plānotie ienākumi. Iesaku izmantot šī brīža ienākumus kā bāzes lielumu. Ja ienākumi plānoti vai neplānoti pieaugs, tas tikai nāks par labu. Tas, cik detalizēti tiek plānoti izdevumi, paliek katra paša ziņā.

Izdevumu pusē ir vairākas lietas, ko ņemt vērā. Izdevumu pusē noteikti vajadzētu uzskaitīt tik svarīgas sadaļas kā pārtikas iegāde, izdevumi dzīvesvietai (īre, kredīta maksājums, sabiedriskie pakalpojumi, NĪ nodoklis, remonts, uzturēšana), visi ar auto saistītie izdevumi. Papildus var uzskaitīt izdevumus dāvanu iegādei, ceļojumiem, mājsaimniecības izdevumiem, skaistumkopšanai, sakariem, lieliem pirkumiem, izklaidei, utt.

Jāsāk ir ar budžetu mēneša griezumā, pēc tam gada griezumā. Atsevišķas izdevumu kategorijas, kā piemēram ceļošanu, viena mēneša griezumā ir grūti attēlot, ja ceļots tiek tikai vienreiz gadā, taču budžeta sastādīšanas un personīgo finanšu disciplīnas nolūkos var plānotos ceļojuma izdevumus izdalīt ar 12 un attiecīgu daļu iekļaut ikmēneša budžetā.

Gada izskaņa arī ir pateicīgs laiks jaunu mērķu uzstādīšanai. Mērķis var būt kredītsaistību pirmstermiņa atmaksa, konkrēta apjoma uzkrājumu izveidošana, drošības spilvena izveide, pirmā nopietnā investīcija utt. Svarīgi, lai mērķis būtu konkrēts un sasniedzams.

Tāpat var sagatavot konkrētu plānu veicamajiem uzkrājumiem un investīcijām. Piemēram, kāda summa katru mēnesi tiks novirzīta drošības spilvena izveidei, kāda summa katru mēnesi tiks nolikta atsevišķā kontā uzkrājuma veikšanai lielam pirkumam, cik liela summa katru mēnesi tiks pārskaitīta un uz kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, utt.

Lai arī jaunā gada apņemšanās statistiski vairāk nekā 90% gadījumu tiek pārkāptas jau pēc 15 dienām jaunajā gadā, tomēr reālistiskas un izpildāmas apņemšanās ir īstenojamas. Personīgo finanšu jomā tās varētu būt ikdienas lieko tēriņu pārtraukšana vai retāka ēšana ārpus mājām ar nolūku veikt lielākus uzkrājumus. Tāpat liela apņemšanās var būt detalizēta budžeta izveide un skrupuloza ienākumu/izdevumu uzskaite.

Ja jau tagad ir bažas par to, vai izdosies pieturēties pie izveidotā budžeta vai veikt detalizētu uzskaiti, vai pieturēties pie uzkrājumu un investīciju plāna, par to nav jāuztraucas. Vienkārši ir jādara!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Šis domu graudu apkopojums sākotnēji tika publicēts Jura Baltača mājaslapā Svarīgāsdetaļas.lv

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

240 tūkstoši eiro par kafiju?

240 230 eiro, tik daudz var izmaksāt ikdienas ieradums pirkt kafiju līdzņemšanai “coffee shops” jeb kafejnīcās, kas specializējas kafijas pasniegšanā.

Cilvēkus, kas pārvietojas ar papīra kafijas krūzēm, manu ik dienu. Man šī tendence īsti nav saprotama, taču runa nav par mani. Runa ir par šādu ieradumu, piemēram, katru rītu pirms darba dienas uzsākšanas iegādāties kafiju līdzņemšanai.

Kā es nonācu pie tik lielas summas? Aprēķiniem tika izmantoti šādi pieņēmumi:

Kafija tiek iegādāta katru darba dienu
Gadā ir 251 darba diena
Kafijas cena šodien: 2,4 eiro (saskaņā ar vienas no kafejnīcu cenrāžiem)
Kafijas cenas ikgadējais pieaugums (inflācija): 3%
Katru gadu teorētiski iztērētā summa tiek ieguldīta akciju tirgos
Ienesīgums investīcijām 8% (ilgtermiņa vidējais ASV akciju tirgus ienesīgums)
Kafijas pirkšanas periods: 40 gadi

Ko šāda summa un paradums nozīmē personīgo finanšu perspektīvā?

Ja pieņemam, ka šāds ieradums tiek uzsākts 25 gadu vecumā un tas ilgst 40 darba gadus līdz 65 gadu vecumam, kad persona nolemj doties pensijā, šāda ieraduma esamība vai neesamība dod ļoti lielu atšķirību.

Pieņemot vidēja riska ienesīgumu 4% gadā, no 240 230 eiro var saņemt 9 609 eiro ienākumu gadā, šodienas pirktspējā tas ir 2 945 eiro gadā jeb 245 eiro mēnesī.

Teiksiet, ka tas viss skan sarežģīti un visi lielie skaitļi neko neizsaka. Kā tas praktiski ir izdarāms?

Ja atsakās no šāda ieraduma, tad var sākt veikt ikmēneša uzkrājumu/ieguldījumu. Mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 21 x 2.4 eiro = 50.4 eiro. Tātad varam sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu. Šādam uzkrājumam var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas sākotnēji, visticamāk, spēs nodrošināt pietiekamu ienesīgumu nodokļu atvieglojumu dēļ. Nākamajā gadā ikmēneša uzkrājuma summu palielinām par 3% un tā visus gadus uz priekšu.

Protams, kafijas pirkšanas ieradums ir izmantots tikai kā piemērs. Tāpat var aprēķināt, cik potenciāli izmaksā smēķēšanas ieradums, cik daudz var izmaksāt ieradums katru rītu nopirkt pa bulciņai, utt.

Galvenā atziņa ir tāda, ka it kā nelielas, taču regulāras izmaksas pārvēršot uzkrājumā/ieguldījumā, var ievērojami paaugstināt ilgtermiņa labklājību.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem