Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

  • Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
  • Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
  • Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Investīciju piemērs: Zelts

Zelts kā investīcija man nepatīk. Šāds apgalvojums pie virsraksta “Investīciju piemērs: Zelts” var šķist nepiemērots un tieši tāpēc top šāds raksts, jo investīcijām zeltā ir gan plusi, gan mīnusi.

Sāksim ar plusiem:

  • Zelts ir spīdīgs un smuks
  • Zelts ir blīvs un gana vērtīgs, 100g zelta šobrīd maksā aptuveni 3 800 eiro, tātad, ieliekot 10 kg zelta mugursomā, varam viegli pārvietot 380 000 eiro
  • Zelts ļoti ilgā termiņā (vairākas desmitgades) saglabā savu pirktspēju
  • Zelts nelielā īpatsvarā no kopējā investīciju portfeļa var dot pozitīvu diversifikācijas efektu.

Galvenie mīnusi:

  • Zelts nedod ienākumus, tam nav ne dividenžu, ne procentu ienākuma
  • Zelta uzglabāšana maksā naudu, ja zelts tiek uzglabāts bankā. Ja tas tiek uzglabāts mājās, pastāv zādzības risks, ko apdrošinot izmaksas var būt vēl augstākas.
  • Īsā un vidējā termiņā zelta cena var ļoti svārstīties.
  • Pirkšanas/pārdošanas cenu atšķirība, citos gadījumos pirkšanas komisija var būt 3 līdz 5% apmērā vai vairāk no pirkšanas summas.
  • Zelta pārdošana pie lielākiem apjomiem var būt apgrūtinoša, it īpaši krīzes laikos.
  • Zelts vien diez vai paglābs un palīdzēs kara un apokalipšu gadījumos.

Jāpiebilst, ka šoreiz rakstu tieši par fiziskā zelta pirkšanu, t.i. monētas un stieņi. Ja tiek iegādāts zelts, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, tad pārsvarā tas tiek darīts spekulatīvos, diversifikācijas vai hedžēšanas nolūkos.

Par plusiem viss ir skaidrs. Tuvāk ir vērts aplūkot dažus no uzskaitītajiem mīnusiem.

Ikreiz, kad medijos uzvirmo ziņas par kādu ģeopolitisku konfliktu, zelta aktīvisti skaļi bļauj, ka ir laiks pirkt zeltu. Ir vairāki tā saucamie ekonomisti, speciālisti un citi darboņi, kas spēs uzrādīt neskaitāmus pierādījumus, pētījumus, grafikus un analīzes, kāpēc tieši šis brīdis ir pareizais zelta iegādei. Pareizi izvēloties datus un tos tendenciozi attēlojot, jebkurš brīdis var tikt uzskatīts par pareizo zelta iegādei.

Tieši kara tuvošanās vai globālās ekonomikas potenciālais sabrukumus parasti ir 2 galvenie iemesli zelta pārākuma sludināšanai.

Iedomāsimies situāciju, ka ir sācies karš, viss ir slikti, vietējās bankas vairs neeksistē, ārvalstu banku kontiem piekļuves nav, taču mājās ir zelta stieņi. Ko šādā situācijā var darīt? Turēt mēli aiz zobiem. Kara situācijā uzrodas ļoti daudz nežēlīgi un ļauni cilvēki, un, ja šādi cilvēki padzirdēs par zelta esamību, visticamāk, pirmais, ko var saņemt pret zeltu ir lode pierē. Ja nebūs sagatavoti ieroči sevis aizsardzībai un citas preces barterim, tad viens pats zelts neko daudz nepalīdzēs. Fiziskais zelts Šveices bankā, visticamāk, arī nelīdzēs, ja no savas valsts nebūs iespējams izbraukt.

Ja runājam par globālajām ekonomiskajām krīzēm, tad atskatoties uz 2008.gada krīzi, tad zelts tik tiešām pēc krīzes kādu laiku bija čempions cenas pieaugumā. Pēc tam tas zaudēja ap 30% 9 mēnešu laikā. Ja priecājamies par zelta cenas pieaugumu, tad ir godīgi jāatzīst, ka zelta pirkšana piesaistīja arī ar potenciālo cenas pieaugumu jeb spekulatīvos nolūkos, tātad ne vērtības saglabāšanas nolūkos. Savukārt, vai tiešām zeltu var uzskatīt par vērtības saglabāšanas instrumentu, ja tas mazāk kā gada laikā var zaudēt tik ievērojamu daļu no savas vērtības?

Ja ir vēlme spekulēt uz zelta cenas izmaiņām, pastāv daudz un dažādi instrumenti ar zemākām komisijām, piemēram biržās tirgoto fondu tirgošana (ETF), nākotnes līgumi (futures), u.c.

Iepriekš nepieminēju zelta rotaslietas, jo tās nevar uzskatīt par investīcijām fiziskā zeltā, jo pie to iegādes liela daļa no cenas sastādīs juveliera pakalpojumi, tirdzniecības vietas uzcenojums utt.

Nobeigumā var secināt, ka fiziskais zelts nav uzskatāms par labu investīciju. Ļoti ilgā termiņā tas var saglabāt pirktspēju, taču tas nedod ienākumus, tas rada izmaksas un riskus.