Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Šis domu graudu apkopojums sākotnēji tika publicēts Jura Baltača mājaslapā Svarīgāsdetaļas.lv

 

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

  • Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
  • Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
  • Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
  • Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.

240 tūkstoši eiro par kafiju?

240 230 eiro, tik daudz var izmaksāt ikdienas ieradums pirkt kafiju līdzņemšanai “coffee shops” jeb kafejnīcās, kas specializējas kafijas pasniegšanā.

Cilvēkus, kas pārvietojas ar papīra kafijas krūzēm, manu ik dienu. Man šī tendence īsti nav saprotama, taču runa nav par mani. Runa ir par šādu ieradumu, piemēram, katru rītu pirms darba dienas uzsākšanas iegādāties kafiju līdzņemšanai.

Kā es nonācu pie tik lielas summas? Aprēķiniem tika izmantoti šādi pieņēmumi:

  • Kafija tiek iegādāta katru darba dienu
  • Gadā ir 251 darba diena
  • Kafijas cena šodien: 2,4 eiro (saskaņā ar vienas no kafejnīcu cenrāžiem)
  • Kafijas cenas ikgadējais pieaugums (inflācija): 3%
  • Katru gadu teorētiski iztērētā summa tiek ieguldīta akciju tirgos
  • Ienesīgums investīcijām 8% (ilgtermiņa vidējais ASV akciju tirgus ienesīgums)
  • Kafijas pirkšanas periods: 40 gadi

Ko šāda summa un paradums nozīmē personīgo finanšu perspektīvā?

Ja pieņemam, ka šāds ieradums tiek uzsākts 25 gadu vecumā un tas ilgst 40 darba gadus līdz 65 gadu vecumam, kad persona nolemj doties pensijā, šāda ieraduma esamība vai neesamība dod ļoti lielu atšķirību.

Pieņemot vidēja riska ienesīgumu 4% gadā, no 240 230 eiro var saņemt    9 609 eiro ienākumu gadā, šodienas pirktspējā tas ir 2 945 eiro gadā jeb 245 eiro mēnesī. 

Teiksiet, ka tas viss skan sarežģīti un visi lielie skaitļi neko neizsaka. Kā tas praktiski ir izdarāms?

Ja atsakās no šāda ieraduma, tad var sākt veikt ikmēneša uzkrājumu/ieguldījumu. Mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 21 x 2.4 eiro = 50.4 eiro. Tātad varam sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu. Šādam uzkrājumam var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas sākotnēji, visticamāk, spēs nodrošināt pietiekamu ienesīgumu nodokļu atvieglojumu dēļ. Nākamajā gadā ikmēneša uzkrājuma summu palielinām par 3% un tā visus gadus uz priekšu.

Protams, kafijas pirkšanas ieradums ir izmantots tikai kā piemērs. Tāpat var aprēķināt, cik potenciāli izmaksā smēķēšanas ieradums, cik daudz var izmaksāt ieradums katru rītu nopirkt pa bulciņai, utt.

Galvenā atziņa ir tāda, ka it kā nelielas, taču regulāras izmaksas pārvēršot uzkrājumā/ieguldījumā, var ievērojami paaugstināt ilgtermiņa labklājību.

 

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

Nodokļu optimizācija

Parasti, kad runā par nodokļu optimizāciju, tad tiek runāts par dažādiem veidiem kā samazināt peļņu uzņēmuma ienākuma nodokļu aprēķiniem. Taču ir veidi, kā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus jeb nonākt pie zemākas efektīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes.

Latvijas likumdošana paredz vairākus izdevumus, kuriem pienākas nodokļu atvieglojumi jeb tie tiek uzskatīti par attaisnotajiem izdevumiem. Starp tiem ir medicīnas izdevumi, izdevumi par izglītību, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī.

Lielākā daļa no attaisnotajiem izdevumiem paredz, ka līdzekļi ir jāiztērē, taču iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī būtībā ir līdzekļu tērēšanas iespējas pārnešana nākotnē jeb uzkrājumu veidošana. Tātad, neiztērējot līdzekļus, taču tos uzkrājot, var iegūt nodokļu atvieglojumus jeb IIN atmaksu un tādā veidā samazināt IIN efektīvo likmi.

Pašreizējā likumdošana paredz, ka nodokļu atvieglojumus var saņemt par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksā, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem jeb uz papīra), kā arī par iemaksām 3. pensiju līmenī, kas arī nepārsniedz 10% no bruto algas.

Kā tas izskatās praktiski? Pieņemsim, ka personas bruto alga ir 10 000 eiro gadā. Standarta gadījumā no šīs personas tiek iekasēts IIN 23% jeb 2 300 eiro.

Persona izvēlas veikt iemaksu dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu 1 000 eiro apmērā, attiecīgi nākamajā gadā persona, iesniedzot ienākumu deklarāciju, saņem atpakaļ 230 eiro. Tātad IIN kopējais apjoms tiek samazināts par 230 eiro no 2 300 eiro uz 2 070 eiro. Tā rezultātā efektīvā IIN likme ir 20.7%.

Papildus tam persona ir izvēlējusies iemaksāt arī 1 000 eiro 3. pensiju līmenī, attiecīgi nākamajā gadā saņemot vēl 230 eiro. IIN kopējais apjoms vēlreiz tiek samazināts par 230 eir0 no 2 070 eiro uz 1 840 eiro. Tā rezultātā efektīvā likme ir 18.4%.

Kopā IIN tiek samazināts par 460 eiro, IIN efektīvā likme ir par 20% zemāka nekā standarta IIN jeb 18.4%

Tik tālu viss ir labi un skaisti, ja galvenais mērķis ir nodokļa likmes samazināšana un kopējā IIN maksājumu samazināšana, taču, tam nevajadzētu būt pašmērķim.

Ir jārēķinās ar to, ka veicot iemaksas 3.pensiju līmenī, līdzekļi būs pieejami tikai sasniedzot 55 gadu vecumu. Ja personai šobrīd ir 50 gadi, tad tā nav problēma, taču, ja līdz 55 gadu vecumam priekšā ir vēl 20-30 gadi, tad ir rūpīgi jāapsver, vai ir vērts uz tik ilgu laiku iesaldēt savus līdzekļus. Pie tam, veicot nelielu izpēti, jāsecina, ka 3.pensiju līmeņi šobrīd ietur diezgan augstus komisiju maksājumus, sākot no 2% gadā un vairāk.

Tāpat arī dzīvības apdrošināšana var šķist ļoti pievilcīga, jo līdzekļi tiek iesaldēti tikai uz 5 gadiem, taču arī šī pakalpojuma sniedzēji parasti ietur gana augstas komisijas.

No pieredzes varu teikt, ka, ja neto ienesīgumu, t.i. pēc nodokļu nomaksas, var iegūt virs 6-7%gadā, tad izdevīgāk ir veikt šādas investīcijas nekā uzkrāt līdzekļus dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmenī. Augsto komisiju dēļ, pat pieskaitot klāt IIN atmaksu, ieguldītā nauda parasti nespēj sniegt augstāku ienesīgumu.

Visticamāk, kamēr uzkrājumiem un investīcijām atvēlamās summas nepārsniegs vairākus tūkstošus gada laikā, tikmēr dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis būs atbilstoši risinājumi. Taču pieaugot investējamā kapitāla apjomam, ir vērts apsvērt investīcijas ar augstāku ienesīguma/riska pakāpi.

Uzkrājumi bērniem

Vai uzkrāt bērnu nākotnei vajag? Jā, protams. Taču pirms uzkrāšanas sākšanas, ir vēlams saprast cik daudz un kāpēc tiek veikts uzkrājums.

Šoreiz kā piemēru izmantošu nolūku uzkrāt bērna augstākajai izglītībai. Tā kā pats esmu studējis Banku augstskolā un esmu apmierināts ar rezultātu, tad par piemēru izmantošu labākās tur pieejamās programmas. Šobrīd tās ir bakalaura un maģistra programmas finansēs sadarbībā ar Šveices Biznesa Skolu.

Bakalaura programma maksā 3600 eiro gadā jeb 14 400 eiro kopā. Maģistra programma maksā 9000 eiro. Tātad kopā sešus gadus ilgai izglītībai būs nepieciešami 23 400 eiro.

Tik daudz bērna izglītība maksā šodien. Taču ja pieņemam, ka bērns studijas augstskolā uzsāks pēc 18 gadiem, tad ir jāņem vērā arī inflācija. Piesardzīgs pieņēmums varētu būt 3% gada inflācija, un tā rezultātā izglītība pēc 18 gadiem maksās 39 836 eiro jeb varam noapaļot uz 40 000 eiro.

Ja netaisāmies izmantot nekādus instrumentus un piedāvājumus uzkrājumu veikšanai, tad ikmēneša uzkrājums ir vienkārši aprēķināms       40 000 / (12*18) = 185 eiro.

Ja pieņemam, ka dzīvošana šo 6 studiju gadu laikā izmaksās vēl 40 000, tad kopējais uzkrājamais apjoms pieaug līdz 80 000 eiro un ikmēneša uzkrājums sastāda 370 eiro.

Ļoti svarīgi šādiem uzkrājumiem ir ieguldījuma atdeve jeb gada ienesīgums. Veicot aprēķinus ar dažādām ienesīguma likmēm, lai sakrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā pie sekojošām likmēm ir jāveic šādi uzkrājumi:

  • 0%, ikmēneša uzkrājums 370 eiro
  • 1%, ikmēneša uzkrājums 338 eiro
  • 3%, ikmēneša uzkrājums 280 eiro
  • 5%, ikmēneša uzkrājums 231 eiro
  • 7%, ikmēneša uzkrājums 190 eiro

Šajā brīdī rodas kārdinājums izvēlēties visriskantāko ieguldījuma modeli, kas paredz visaugstāko ienesīgumu, taču ir svarīgi atcerēties, ka augstāks risks var novest pie lielākiem zaudējumiem, kā rezultātā var neizdoties sasniegt nepieciešamo uzkrājuma summu.

Skaidrs ir tas, ka izvēloties kādu no dažādu banku vai apdrošinātāju piedāvātajiem produktiem, tajos būs izvēlētas diezgan līdzīgas stratēģijas. Tātad arī paredzamais ienesīgums būs +/- līdzīgs, tātad tur īpaši neko daudz nevaram mainīt.

Taču ir viens liels faktors, kas var būtiski visu mainīt, tas ir komisiju apmērs. Ja pieņemam, ka uzkrājums tiks ieguldīts pārsvarā akciju tirgos un ilgtermiņa ienesīgums tiek prognozēts 7% gadā, tad komisiju apjoms ir jāatņem no šī lieluma. Ja kopējais komisiju apjoms ir 2% gadā, tas nozīmē, ka neto ienesīgums būs ap 5% un lai uzkrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā ikmēneša uzkrājums būs 231 eiro. Taču, ja komisijas sasniegs 4%, tad neto ienesīgums attiecīgi būs 3% un nepieciešamais ikmēneša uzkrājums pieaug līdz 280 eiro.

Latvijā vairākas bankas un apdrošinātāji piedāvā visdažādākos risinājumus bērnu uzkrājumiem. Tiek piedāvāti gan parasti uzkrājumi, gan arī uz dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pamata, kā rezultātā var saņemt nodokļu atvieglojumus. Taču, kā jau minēju, vienmēr ir jāizvērtē komisiju apjomi un sagaidāmais ienesīgums.

Var likties, ka manos aprēķinos ir izvēlētas nesamērīgi augstas summas, taču jāatceras, ka tas ir 18 gadus tālā nākotnē. Prāta vingrinājuma labad varam pamēģināt paskatīties 18 gadu senā pagātnē, kas un cik maksāja Latvijā un kādas bija algas Latvijā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mana bloga lasītāji spēs audzēt gan savu finanšu zināšanu līmeni, gan kāpt pa karjeras kāpnēm, gan dibināt jaunus un veiksmīgus uzņēmumus, kā arī pelnīt krietni vairāk un attiecīgi nodrošināt saviem bērniem labu izglītību.

P.S. ja gribās bērnu sūtīt uz prestižu ASV koledžu un pēc tam iegūt arī maģistru labākajās skolās, tad pēc 18 gadiem jārēķinās ar aptuveni $1 miljonu.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem. Lai sāktu uzkrāt, nav nepieciešamas lielas summas, parasti pietiek ar 40-50 eiro regulārām ikmēneša iemaksām.

Šo produktu vēl pievilcīgāku padara nodokļu atvieglojumi. Dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu var veikt iemaksas līdz 10% apmērā no bruto algas (uz papīra) un par šo summu saņemt IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) atmaksu. Piemēram, ja gada alga ir 10 000 eiro pirms nodokļu iemaksas, tad kalendārā gada laikā iemaksājot 1 000 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, nākamajā gadā varēsiet saņemt IIN atmaksu 230 eiro apmērā.

Lai varētu saņemt IIN atmaksu, dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu termiņam ir jābūt vismaz 5 gadi. Ja nolemsiet 2 gadus pēc uzsākšanas līgumu lauzt, tad būs valstij jāatmaksā saņemtā IIN atmaksa, pie tam parasti šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs ietur diezgan lielu komisiju par pirmstermiņa līguma laušanu. Un otrs būtiskais faktors ir oficiāla un normāla režīma alga. Aplokšņu alga nederēs, tāpat arī alga mikrouzņēmumā nederēs.

Līdz šai vieta viss ir salīdzinoši jauki un pat pievilcīgi, taču ir vairāki faktori, no kuriem ir jāuzmanās:

Dzīvības apdrošināšana. Kā to paredz pats nosaukums, tad produkts ir dzīvības apdrošināšana, kam kā papildus iespēja tiek piedāvāta līdzekļu uzkrāšana. Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka iekļautie dzīvības apdrošināšanas prēmijas maksājumi ir nesamērīgi augsti. Ja ir vēlme apdrošināt dzīvību, tad to vajadzētu darīt atsevišķi. Šajā pakalpojumā dzīvības apdrošināšanas summu izvēlēties vajadzētu 0, summa, par kādu būs apdrošināta dzīvība, būs tikai veiktās iemaksas uzkrājumam.

Komisijas. Ļoti rūpīgi ir jāizanalizē to, kādas komisijas ir jāmaksā pakalpojuma sniedzējam. Esmu redzējis visbriesmīgākos (bez maz vai krāpniecība, ja vien pats klients nebūtu labprātīgi uz ko tādu parakstījies) nosacījumus, nesamērīgi augstas komisijas, augstus komisiju minimumus, kas rezultātā noved pie ļoti augstām komisijām, ja tās pārrēķina procentos.

Te piemērs. Pirmajā gadā cilvēks iemaksā 400 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir jāmaksā komisija par katru iemaksu 3% no iemaksām, kopā 12 eiro. Ir jāmaksā pārvaldīšanas komisija 2% gadā, minimums 2.5 eiro mēnesī. Piemērojot minimumu, gadā tiek samaksāts 12 x 2.5 = 30 eiro. Tātad kopā gada laikā tiek samaksāti 42 eiro jeb 10.5% no veiktajām iemaksām. Kā redzam, kopā komisijas savācas ļoti daudz. Pie tam šie nebūt nav sliktākie nosacījumi, kādus esmu redzējis.

Uzkrājuma ieguldījumu stratēģija. Veicot līdzekļu uzkrājumu dzīvības apdrošināšanā, ir jāizvēlas, kāds veids, kur un kā līdzekļi tiks izvietoti. Agrāk ļoti populārs risinājums bija garantētā procentu likme, piemēram 2% gadā. Šobrīd šādu variantu gandrīz neviens nepiedāvā, jo procentu likmes tirgū ir ļoti zemas. Tāpēc tiek piedāvāts piesaistīt uzkrājumu investīciju stratēģijām. Būtībā par to, cik daudz un dažādi triki un zemūdens akmeņi šeit slēpjas, varētu veltīt vairākus atsevišķus ierakstus, taču te daži izteikti “sarkanie signāli”

  • Savi ieguldījumu fondi. Liela daļa no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu piedāvātājiem Latvijā piedāvā uzkrājumu piesaistīt savu meitas vai citādi saistīto sabiedrību fondiem. Pēc būtības tas nebūtu nekas slikts, taču parasti šie fondi nav labākie pasaules mērogā, nav lētākie un attiecīgi neatbilst klienta interesēm. Piedāvātājs iegūst no komisijām, jo tiek iekasēta gan uzkrājuma kopējā pārvaldīšanas komisija, gan vēl investīciju fonds iekasē komisiju par pārvaldīšanu, tā rezultātā kopējās komisiju izmaksas var pieaugt pat 2 un vairāk reizes.
  • Investīciju stratēģijas. Tās parasti tiek nosauktas: Konservatīvā, Sabalansēta un Agresīva. Ja jūs klātienē šos variantus pārrunājat ar produkta pārdevēju, un pārdevējs neko citu par šīm stratēģijām nevar pateikt kā tikai to nosaukumus, bēdziet no šāda pārdevēja. Paprasiet aprunāties ar speciālistu, lai tas izskaidro, kāds varētu būt attiecīgās stratēģijas sniegums dažādos ekonomikas ciklos, kāds ir paredzamais vērtības kritums krīzes apstākļos, kāpēc šī stratēģija spēs sasniegt sagaidāmo ienesīgumu. Ja negūstat pārliecinošas atbildes, izvēlieties citu pakalpojuma sniedzēju

Kopumā dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir interesants ieguldījumu rīks, taču tā galvenais pievilcīgums slēpjas tieši IIN atmaksā. Nereti var sanākt, ka saskaitot kopā komisijas, pieņemot pesimistisko investīciju scenāriju un pat pieskaitot IIN atmaksu, gala ienesīgums ir tik zems, ka ir izdevīgāk meklēt alternatīvus piedāvājumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kredītu radīta nevienlīdzība

Turpinot runāt par kredītiem, vēlos parādīt hipotētisku piemēru, cik ļoti vieglprātīgi izvēlēti kredīti var izmainīt personas labklājību.

Pieņēmumi: 2 Personas (A un B), vienāds sākotnējais finansiālais stāvoklis, tiek apskatīts 5 gadu termiņš, tajā tiek pirkti 2 telefoni un termiņa sākumā tiek iegādāts auto. A personas gadījumā aprēķiniem tiek izmantoti dārgākie kredīti, kurus apskatīju iepriekšējos piemēros. B personas gadījumā aprēķiniem tiek izmantoti lētākie kredīti.

Persona A:

5 gadu laikā divas reizes nopērk telefonu, izmantojot kredītu. Tiek pirkti premium klases telefoni par cenu 769 eiro, kopā ar kredīta izmaksām katrs telefons izmaksā 1 119.6 eiro, tātad kopā par 2 telefoniem sanāk        2 239.2 eiro.

Termiņa sākumā tiek iegādāts auto par 10 000 eiro, saņemot kredītu Mogo, kopējās auto iegādes izmaksas 5 gadu laikā 19 605.4 eiro

Kopā iztērēti 21 844.6 eiro

Persona B:

Persona B saprotot, ka vēl nevar atļauties pirkt premium klases telefonus, izlemj pirkt zemākas klases telefonus par 300 eiro katru un norēķinoties par tiem, izmantojot savus līdzekļus. Kopā par 2 telefoniem tiek iztērēti 600 eiro.

Termiņa sākumā tiek iegādāts auto par 10 000 eiro, saņemot kredītu ar likmi 5%, kopējās auto iegādes izmaksas 5 gadu laikā 11 380 eiro.

Kopā iztērēti: 11 980 eiro

Starpība ir 21 844.6 – 11 980 = 9846.6 eiro

Tas ir ņemot vērā tikai 2 preces. Ja pieņemam, ka ar tādu pašu intensitāti un cenu atšķirību tiek iegādāts klēpjdators (laptop), pieskaitām 1639.2 eiro. Kopā jau sanāk 11 485.8 eiro starpība.

Ja divi cilvēki dzīvo kopā, pareizinot divreiz, šādu mājsaimniecību atšķirība 5 gados veido 22 971.6 eiro. Ar šādu summu šobrīd pietiktu, lai veiktu pirmo iemaksu mājas iegādei Rīgas tuvumā.

Protams, pa šiem 5 gadiem ir vēl daudz citas iekārtas un mēbeles, kas tiek iegādātas sadzīvei. Ja katrā no gadījumiem rīcība ir līdzīga, tad starpība var veidoties ļoti liela.

Ja pieņemam, ka apskatītajā gadījumā tie ir 2 jauni cilvēki, kuri tieši šo 5 gadu sākumā uzsāk kopdzīvi, tad var gadīties, ka pēc 5 gadiem A un A pieder nolietoti premium telefoni un par 5 gadiem vecāki auto. Taču B un B, iespējams, jau ir ielikuši pamatakmeni turpmākai kopdzīvei veicot pirmo iemaksu mājokļa iegādei, vai, ja mājoklis tiek iegādāts patālāk no Rīgas, tad tas ir pilnībā nopirkts.

Tātad neapdomīgi ņemot kredītus, kā arī nepiedomājot pie tā, ko tiešām varam atļauties, 5 gadu laikā nevienlīdzība var izveidoties ļoti liela. Un šāda nevienlīdzība nebūs radusies sociālo procesu vai citu iemeslu dēļ, šeit tiek izvēlētas personas vienādā finansiālajā un sociālajā stāvokli termiņa sākuma. Pateicoties tam, kā tiek tērēti nopelnītie līdzekļi, kādi ir tērēšanas paradumi, labklājības līmenis ir ļoti būtiski mainījies.

Un tālāk ejot šī starpība pārsvarā tikai pieaug. Ja šo 5 gadu ciklu pareizinām ar 3 vai 4, starpība būs ļoti liela. Ģimenes ietvaros starpība 20 gadu laikā viegli var pārsniegt 100 000 eiro, kas var nozīmēt, ka savā īpašumā ir iegūts pieklājīgs īpašums. Vai, ja 100 000 eiro ir izvietoti investīcijās, tad vidējā un ilgā termiņā jau var pretendēt uz 4 000 – 5 000 eiro gadā papildus ienākumiem.

Lūk, viela pārdomām!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirmie soļi

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt droši?

Ja jautāsiet: “Kur ieguldīt?” Es jautāšu pretī: “Kādu risku esi gatavs uzņemties?”

Iepriekšējā pieredze rāda, ka visbiežāk cilvēki nevēlas riskēt ar savu naudu, tas nozīmē, ka ir liela interese par līdzekļu drošību.

Jāatzīst, ka pilnīgi jeb 100% droši ieguldījumi nepastāv. Taču vistuvākie instrumenti ieguldījumiem ar ļoti augstu drošību ir krājkonti un parastie depozīti bankās, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu valsts garantē noguldījumu izmaksu līdz 100 000 eiro.

Tātad būtībā līdz 100 000 eiro noguldot bankas depozītā par saviem līdzekļiem varam neuztraukties.

Te mēs atduramies pret šodienas realitāti, ka banku depozītu ienesīgums ir ļoti zems. Tas nav saistīts ar banku mantkārību un nevēlēšanos maksāt, bet gan ar to, ka Eiropas Centrālās Bankas darbību rezultātā, kapitāla piesaiste ir kļuvusi ļoti lēta, attiecīgi tirgus pieprasījums un piedāvājums nosaka zemās procentu likmes.

Ir saprotams, ka šādos laikos visi meklē iespējas iegūt augstāku ienesīgumu. Taču ir jāatceras, ka augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku.

Ja iepriekšminētie depozīti būtībā ir bezriska ieguldījumi apmērā līdz 100 000 eiro, tad visi citi ieguldījuma veidi paredz lielāku vai mazāku risku uzņemšanos. Piemēram:

  • Finanšu tirgi – jebkura aktīva vērtība finanšu tirgos var gan pieaugt, gan kristies, tātad pastāv risks zaudēt daļu vai visus savus līdzekļus.
  • Nekustamais īpašums – arī tas var zaudēt savu vērtību dažādu apstākļu iespaidā, t.sk. tirgus tendences (atceramies 2008.gada krīzi), dabas stihijas, u.c.

Kopsavilkums:

Ja ir vēlme droši ieguldīt līdzekļus, tad nāksies samierināties ar zemajām likmēm depozītos un krājkontos. Ja ir vēlme nopelnīt vairāk, tad ir jāuzņemas risks. Ja neesi gatavs riskēt ar kaut nelielu daļu no ieguldījuma pamatsummas, tad ir jāaizmirst par jebkādiem citiem ieguldījumu rīkiem, izņemot depozītus un krājkontus.

 

Par ieguldījumiem/investīcijām ar dažāda riska līmeņiem un galvenajām īpašībām rakstīšu jau pavisam drīz.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt?

Nereti sarunas ar visdažādākajiem cilvēkiem noved pie jautājuma: “Kur ieguldīt?”

Visvienkāršāk būtu ieteikt kādu pārgudru, sarežģītu un komisijām piesātinātu uzkrājumu/investīciju instrumentu, no kā pārdošanas tiktu gūts personīgs labums.

Pēc šādas atbildes vairs nevajadzētu būt šaubām, ka tas nav labākais un cilvēka interesēm un vajadzībām atbilstošs risinājums. Bieži tieši tādus risinājums piedāvā banku, brokeru, apdrošināšanu un citu uzņēmumu pārstāvji.

Kā neiekrist šādos slazdos? Jautājums ir vienkāršs, taču vienkāršas atbildes uz to nav. Realitātē ne visiem pietiek laiks un pacietība iedziļināties piedāvājumu detaļās, taču, uzdodot pāris jautājumus, var noprast kā interesēs piedāvātājs patiešām darbojas.

Ja esat bankā un izpalīdzīgā bankas darbiniece apjautājas: “Vai esat dzirdējis par mūsu investīciju piedāvājumiem?” Variet būt droši, ka sekos pārdošanas mēģinājums.

Pēc piedāvājuma uzklausīšanas es ieteiktu pajautāt: “Cik daudz Jūs esat ieguldījusi šajā piedāvājumā?” Pēc piedāvātājas reakcijas momentāni būs noprotams vai tālāk seko godīgi un klienta interesēm atbilstoši nodomi vai arī tikai vēlme pārdot un nopelnīt komisiju/izpildīt plānu.

Ja seko noliedzoša atbilde, tad var uzdot nākamo jautājumu: “Ok, skaidrs, nav problēmu, taču kā un kur Jūs ieguldāt savus brīvos līdzekļus?” Protams, nevajadzētu sagaidīt, ka tiks nosaukti precīzi investīciju un uzkrājumu rīki, taču galvenais būtu noskaidrot to, vai produkta piedāvātājs pats ir zinošs un vai viņš spēj novērtēt klienta vajadzības un piedāvāt atbilstošākos risinājumus.

Mēs esam pieraduši, ka automašīnas labo pieredzējuši mehāniķi, caurules maina arodu pieprotoši santehniķi. Tad kāpēc citādāk vajadzētu būt ar investīcijām/uzkrājumiem/ieguldījumiem?

Ja pretī esošais piedāvātājs nerada pārliecību par savu pieredzi un zināšanām, nevajag kautrēties palūgt konsultāciju ar iestādes labāko speciālistu. Pēc šāda pieprasījuma turpmāk tiks izrādīta daudz lielāka rūpība un iedziļināšanās konkrētajā situācijā, piedāvājot ieguldījumu iespējas. (Tā vismaz vajadzētu būt!)

Ja šāds lūgums tiek noraidīts, tam par pamatu var būt 2 izskaidrojumi:

Pirmkārt, iemesls īstenībā nav svarīgs. Uzņēmums nav spējīgs darboties klienta interesēs un nav uz šādiem principiem izveidojis darbības modeli. Šādā gadījumā ir jāvēršas pie tāda pakalpojumu sniedzēja, kas iedziļināsies, parūpēsies un piedāvās tiešām atbilstošāko pakalpojumu.

Otrkārt, brīvo līdzekļu apjoms nav pietiekams, lai uzņēmums tērētu dārgos cilvēkresursus. Šādā gadījumā nav jāapvainojas. Šis ir godīguma brīdis. Ir jāapzinās, ka ar salīdzinoši nelielām summām ir ļoti maz investīciju/ieguldījumu iespēju, kas tiešām strādātu ieguldītāja interesēs.

Raksta esence:

Sadarbojies tikai ar profesionāli, kurš izmanto un perfekti pārzina piedāvātos pakalpojumus! Nekautrējies jautāt! Ja kāda no piedāvājuma detaļām nav līdz galam skaidra, visticamāk, šāds instruments nav piemērots ieguldīšanai un tas atklāti ir jāpasaka! Pie mazākajām šaubām par piedāvātājas godīgumu, patiesumu vai īstenajām interesēm, atsakies no piedāvājuma!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: