Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu  – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!”

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 1 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 500 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik naudas vajag, lai aizietu pensijā?

Pirms sāku rakstu jāatzīmē, ka runāju no savu vienaudžu skatupunkta, t.i. sākot no agriem divdesmitgadniekiem līdz solīdiem trīsdesmitgadniekiem.

Jāatzīst, ka es Latvijas pensiju sistēmai tā īsti neuzticos. Manuprāt, 1.pensiju līmenis agrāk vai vēlāk bankrotēs demogrāfisko procesu ietekmē. 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus piespiedu kārtā ir jāiegulda kādā no piedāvātajiem plāniem ar nepievilcīgām komisijām un, maigi sakot, ne pārāk labu investīciju atdevi. 3.pensiju līmenī līdzekļus neuzkrāju, jo pat ar nodokļu atmaksas sniegtajām priekšrocībām to zemā atdeve un augstās komisijas padara šo produktu pilnīgi un galīgi nepievilcīgu, ja termiņš līdz iespējai līdzekļus saņemt pārsniedz 5-10 gadus.

Ko darīt?

Rūpēties pašam par sevi.

Labi, tas tā kā ir skaidrs, taču cik daudz naudas vajag un kā līdz tai tikt?

Sāksim ar to, cik daudz naudas vajag. Tas ir atkarīgs no “apetītes” jeb tēriņu apmēra. Pieņemsim, ka ir vēlme saņemt pensiju 600 eiro apmērā (vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā vidēji no jauna pieškirtā pensija 2017.gada 1.ceturksnī). Gadā tie ir 7200 eiro.

Rietumu pasaulē pastāv uzskats, ka drošs investīciju izņemšanas līmens (safe withdrawal rate) ir 4% gadā. 7200 ir 4% no 180 000. Tātad ar 180 000 eiro vērtu investīciju portfeli vajadzētu spēt nodrošināt pensiju līdz pat mūža beigām.

Jāpiemin, ka līdz šim brīdim apzināti neesmu pieminējis inflāciju. Ilgtermiņa inflāciju pieņemsim 3% apmērā. Pieskaitot pie 4% izņemšanas likmes klāt inflācijas 3% sanāk, ka investīciju atdevei jābūt 7% gadā.

Zemo procentu likmju laikmetā tas liekas augsts ienesīgums, taču ilgtermiņā akcijas vidēji sniedz apmēram 8% gada ienesīgumu. Ja vēl uzkrāšanas periodā izmanto pieejamās nodokļu atlaides, piemēram dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tad šāds 7% gada ienesīgums nav pārspīlēti augsts.

Tātad zinām, ka nepieciešami 180 000 eiro un plānojam gada ienesīgumu 7% apmērā. Cik ilgi ir jākrāj un jāinvestē, lai pie šādas summas tiktu?

Ja uzkrāj 100 eiro mēnesī ar gada ienesīgumu 7%, 180 000 eiro uzkrājuma sasniegšanai būs nepieciešami 36 gadi. Ja sāk 30 gadu vecumā, tad 66 gadu vecumā varēs sākt saņemt no sava uzkrājuma 600 eiro mēnesī. Tiesa, 600 eiro pēc 36 gadiem nebūs ne tuvi tik vērtīgi, kā tie ir šobrīd. Šis ir vienkāršots aprēķins, lai attēlotu idejas pamatdomu. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, katru gadu būtu jāpalielina uzkrājumu apjomi.

Varbūt jautāsiet, kāpēc aprēķiniem ir pievienots 1000 eiro mēnesī uzkrājums, ja ir mērķis saņemt 600 eiro mēnesī? Šeit parādās princips, ka ne vienmēr ir jāiztērē visi saņemtie ienākumi un uzkrājumu apjoms var būt ne tikai 10% no ienākumiem, bet arī krietni augstāks procents. Par to plašāk citā ierakstā.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei?

Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās krīzes ir pagājuši 8-9 gadi. Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

  • Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
  • Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
  • Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
  • Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
  • Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
  • Daudzi būs zaudējuši īpašumus, jo bija uzņēmušies pārlielu lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
  • Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā. Vēl šodien vairākas bankas mēģina pārdot krīzes laikā atņemtos īpašumus, taču tie iepriekš bija tik ļoti pārvērtēti un bankas negribēja ciest zaudējumus, tādēļ bija gatavas šos īpašumus turēt pat 8 gadus.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Gada izskaņā veicamās finanšu darbības

Vecā gada aizvadīšana un jaunā sagaidīšana ir viena muļķīga padarīšana. Izņemot gada skaitļa nomaiņu, nekas cits nemainās. Laiks iet uz priekšu. Tikpat muļķīgs ir finanšu gada jēdziens, ko parasti saprot no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Loģiska izskaidrojuma tam nav, taču sen senos laikos mūsu senči ir vienojušies, ka šādi mēs skaitām gadus un arī ikdienā šīs dogmas mēs esam pieņēmuši.

Ja skatāmies uz gada izskaņu no personīgo finanšu skatu punkta, ir vairākas darbības, ko var un vajadzētu veikt.

Pirmkārt, jāapkopo aizvadītais gads. Ar to saprotot savu tēriņu, uzkrājumu, investīciju tendenču apkopojumu. Ja netiek veikta detalizēta tēriņu un uzkrājumu uzskaite, tad tā varētu būt nopietna un vērtīga apņemšanās 2017.gadam. Uzskaitei var izmantot veco labo Exceli vai Google Docs, vai specializētas aplikācijas un programmas. Rīks ir otršķirīgs, galvenā prioritāte ir datu uzskaite, ko vēlāk izmantot analīzei.

Otrkārt, jāizveido budžets nākamajam gadam. Budžets dalās divās daļās – ienākumi un izdevumi. Ienākumu sadaļā ir jāuzskaita plānotie ienākumi. Iesaku izmantot šī brīža ienākumus kā bāzes lielumu. Ja ienākumi plānoti vai neplānoti pieaugs, tas tikai nāks par labu. Tas, cik detalizēti tiek plānoti izdevumi, paliek katra paša ziņā.

Izdevumu pusē ir vairākas lietas, ko ņemt vērā. Izdevumu pusē noteikti vajadzētu uzskaitīt tik svarīgas sadaļas kā pārtikas iegāde, izdevumi dzīvesvietai (īre, kredīta maksājums, sabiedriskie pakalpojumi, NĪ nodoklis, remonts, uzturēšana), visi ar auto saistītie izdevumi. Papildus var uzskaitīt izdevumus dāvanu iegādei, ceļojumiem, mājsaimniecības izdevumiem, skaistumkopšanai, sakariem, lieliem pirkumiem, izklaidei, utt.

Jāsāk ir ar budžetu mēneša griezumā, pēc tam gada griezumā. Atsevišķas izdevumu kategorijas, kā piemēram ceļošanu, viena mēneša griezumā ir grūti attēlot, ja ceļots tiek tikai vienreiz gadā, taču budžeta sastādīšanas un personīgo finanšu disciplīnas nolūkos var plānotos ceļojuma izdevumus izdalīt ar 12 un attiecīgu daļu iekļaut ikmēneša budžetā.

Gada izskaņa arī ir pateicīgs laiks jaunu mērķu uzstādīšanai. Mērķis var būt kredītsaistību pirmstermiņa atmaksa, konkrēta apjoma uzkrājumu izveidošana, drošības spilvena izveide, pirmā nopietnā investīcija utt. Svarīgi, lai mērķis būtu konkrēts un sasniedzams.

Tāpat var sagatavot konkrētu plānu veicamajiem uzkrājumiem un investīcijām. Piemēram, kāda summa katru mēnesi tiks novirzīta drošības spilvena izveidei, kāda summa katru mēnesi tiks nolikta atsevišķā kontā uzkrājuma veikšanai lielam pirkumam, cik liela summa katru mēnesi tiks pārskaitīta un uz kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, utt.

Lai arī jaunā gada apņemšanās statistiski vairāk nekā 90% gadījumu tiek pārkāptas jau pēc 15 dienām jaunajā gadā, tomēr reālistiskas un izpildāmas apņemšanās ir īstenojamas. Personīgo finanšu jomā tās varētu būt ikdienas lieko tēriņu pārtraukšana vai retāka ēšana ārpus mājām ar nolūku veikt lielākus uzkrājumus. Tāpat liela apņemšanās var būt detalizēta budžeta izveide un skrupuloza ienākumu/izdevumu uzskaite.

Ja jau tagad ir bažas par to, vai izdosies pieturēties pie izveidotā budžeta vai veikt detalizētu uzskaiti, vai pieturēties pie uzkrājumu un investīciju plāna, par to nav jāuztraucas. Vienkārši ir jādara!

Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Šis domu graudu apkopojums sākotnēji tika publicēts Jura Baltača mājaslapā Svarīgāsdetaļas.lv

 

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

  • Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
  • Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
  • Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
  • Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.

240 tūkstoši eiro par kafiju?

240 230 eiro, tik daudz var izmaksāt ikdienas ieradums pirkt kafiju līdzņemšanai “coffee shops” jeb kafejnīcās, kas specializējas kafijas pasniegšanā.

Cilvēkus, kas pārvietojas ar papīra kafijas krūzēm, manu ik dienu. Man šī tendence īsti nav saprotama, taču runa nav par mani. Runa ir par šādu ieradumu, piemēram, katru rītu pirms darba dienas uzsākšanas iegādāties kafiju līdzņemšanai.

Kā es nonācu pie tik lielas summas? Aprēķiniem tika izmantoti šādi pieņēmumi:

  • Kafija tiek iegādāta katru darba dienu
  • Gadā ir 251 darba diena
  • Kafijas cena šodien: 2,4 eiro (saskaņā ar vienas no kafejnīcu cenrāžiem)
  • Kafijas cenas ikgadējais pieaugums (inflācija): 3%
  • Katru gadu teorētiski iztērētā summa tiek ieguldīta akciju tirgos
  • Ienesīgums investīcijām 8% (ilgtermiņa vidējais ASV akciju tirgus ienesīgums)
  • Kafijas pirkšanas periods: 40 gadi

Ko šāda summa un paradums nozīmē personīgo finanšu perspektīvā?

Ja pieņemam, ka šāds ieradums tiek uzsākts 25 gadu vecumā un tas ilgst 40 darba gadus līdz 65 gadu vecumam, kad persona nolemj doties pensijā, šāda ieraduma esamība vai neesamība dod ļoti lielu atšķirību.

Pieņemot vidēja riska ienesīgumu 4% gadā, no 240 230 eiro var saņemt    9 609 eiro ienākumu gadā, šodienas pirktspējā tas ir 2 945 eiro gadā jeb 245 eiro mēnesī. 

Teiksiet, ka tas viss skan sarežģīti un visi lielie skaitļi neko neizsaka. Kā tas praktiski ir izdarāms?

Ja atsakās no šāda ieraduma, tad var sākt veikt ikmēneša uzkrājumu/ieguldījumu. Mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 21 x 2.4 eiro = 50.4 eiro. Tātad varam sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu. Šādam uzkrājumam var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas sākotnēji, visticamāk, spēs nodrošināt pietiekamu ienesīgumu nodokļu atvieglojumu dēļ. Nākamajā gadā ikmēneša uzkrājuma summu palielinām par 3% un tā visus gadus uz priekšu.

Protams, kafijas pirkšanas ieradums ir izmantots tikai kā piemērs. Tāpat var aprēķināt, cik potenciāli izmaksā smēķēšanas ieradums, cik daudz var izmaksāt ieradums katru rītu nopirkt pa bulciņai, utt.

Galvenā atziņa ir tāda, ka it kā nelielas, taču regulāras izmaksas pārvēršot uzkrājumā/ieguldījumā, var ievērojami paaugstināt ilgtermiņa labklājību.

 

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

Nodokļu optimizācija

Parasti, kad runā par nodokļu optimizāciju, tad tiek runāts par dažādiem veidiem kā samazināt peļņu uzņēmuma ienākuma nodokļu aprēķiniem. Taču ir veidi, kā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus jeb nonākt pie zemākas efektīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes.

Latvijas likumdošana paredz vairākus izdevumus, kuriem pienākas nodokļu atvieglojumi jeb tie tiek uzskatīti par attaisnotajiem izdevumiem. Starp tiem ir medicīnas izdevumi, izdevumi par izglītību, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī.

Lielākā daļa no attaisnotajiem izdevumiem paredz, ka līdzekļi ir jāiztērē, taču iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī būtībā ir līdzekļu tērēšanas iespējas pārnešana nākotnē jeb uzkrājumu veidošana. Tātad, neiztērējot līdzekļus, taču tos uzkrājot, var iegūt nodokļu atvieglojumus jeb IIN atmaksu un tādā veidā samazināt IIN efektīvo likmi.

Pašreizējā likumdošana paredz, ka nodokļu atvieglojumus var saņemt par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksā, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem jeb uz papīra), kā arī par iemaksām 3. pensiju līmenī, kas arī nepārsniedz 10% no bruto algas.

Kā tas izskatās praktiski? Pieņemsim, ka personas bruto alga ir 10 000 eiro gadā. Standarta gadījumā no šīs personas tiek iekasēts IIN 23% jeb 2 300 eiro.

Persona izvēlas veikt iemaksu dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu 1 000 eiro apmērā, attiecīgi nākamajā gadā persona, iesniedzot ienākumu deklarāciju, saņem atpakaļ 230 eiro. Tātad IIN kopējais apjoms tiek samazināts par 230 eiro no 2 300 eiro uz 2 070 eiro. Tā rezultātā efektīvā IIN likme ir 20.7%.

Papildus tam persona ir izvēlējusies iemaksāt arī 1 000 eiro 3. pensiju līmenī, attiecīgi nākamajā gadā saņemot vēl 230 eiro. IIN kopējais apjoms vēlreiz tiek samazināts par 230 eir0 no 2 070 eiro uz 1 840 eiro. Tā rezultātā efektīvā likme ir 18.4%.

Kopā IIN tiek samazināts par 460 eiro, IIN efektīvā likme ir par 20% zemāka nekā standarta IIN jeb 18.4%

Tik tālu viss ir labi un skaisti, ja galvenais mērķis ir nodokļa likmes samazināšana un kopējā IIN maksājumu samazināšana, taču, tam nevajadzētu būt pašmērķim.

Ir jārēķinās ar to, ka veicot iemaksas 3.pensiju līmenī, līdzekļi būs pieejami tikai sasniedzot 55 gadu vecumu. Ja personai šobrīd ir 50 gadi, tad tā nav problēma, taču, ja līdz 55 gadu vecumam priekšā ir vēl 20-30 gadi, tad ir rūpīgi jāapsver, vai ir vērts uz tik ilgu laiku iesaldēt savus līdzekļus. Pie tam, veicot nelielu izpēti, jāsecina, ka 3.pensiju līmeņi šobrīd ietur diezgan augstus komisiju maksājumus, sākot no 2% gadā un vairāk.

Tāpat arī dzīvības apdrošināšana var šķist ļoti pievilcīga, jo līdzekļi tiek iesaldēti tikai uz 5 gadiem, taču arī šī pakalpojuma sniedzēji parasti ietur gana augstas komisijas.

No pieredzes varu teikt, ka, ja neto ienesīgumu, t.i. pēc nodokļu nomaksas, var iegūt virs 6-7%gadā, tad izdevīgāk ir veikt šādas investīcijas nekā uzkrāt līdzekļus dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmenī. Augsto komisiju dēļ, pat pieskaitot klāt IIN atmaksu, ieguldītā nauda parasti nespēj sniegt augstāku ienesīgumu.

Visticamāk, kamēr uzkrājumiem un investīcijām atvēlamās summas nepārsniegs vairākus tūkstošus gada laikā, tikmēr dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis būs atbilstoši risinājumi. Taču pieaugot investējamā kapitāla apjomam, ir vērts apsvērt investīcijas ar augstāku ienesīguma/riska pakāpi.

Uzkrājumi bērniem

Vai uzkrāt bērnu nākotnei vajag? Jā, protams. Taču pirms uzkrāšanas sākšanas, ir vēlams saprast cik daudz un kāpēc tiek veikts uzkrājums.

Šoreiz kā piemēru izmantošu nolūku uzkrāt bērna augstākajai izglītībai. Tā kā pats esmu studējis Banku augstskolā un esmu apmierināts ar rezultātu, tad par piemēru izmantošu labākās tur pieejamās programmas. Šobrīd tās ir bakalaura un maģistra programmas finansēs sadarbībā ar Šveices Biznesa Skolu.

Bakalaura programma maksā 3600 eiro gadā jeb 14 400 eiro kopā. Maģistra programma maksā 9000 eiro. Tātad kopā sešus gadus ilgai izglītībai būs nepieciešami 23 400 eiro.

Tik daudz bērna izglītība maksā šodien. Taču ja pieņemam, ka bērns studijas augstskolā uzsāks pēc 18 gadiem, tad ir jāņem vērā arī inflācija. Piesardzīgs pieņēmums varētu būt 3% gada inflācija, un tā rezultātā izglītība pēc 18 gadiem maksās 39 836 eiro jeb varam noapaļot uz 40 000 eiro.

Ja netaisāmies izmantot nekādus instrumentus un piedāvājumus uzkrājumu veikšanai, tad ikmēneša uzkrājums ir vienkārši aprēķināms       40 000 / (12*18) = 185 eiro.

Ja pieņemam, ka dzīvošana šo 6 studiju gadu laikā izmaksās vēl 40 000, tad kopējais uzkrājamais apjoms pieaug līdz 80 000 eiro un ikmēneša uzkrājums sastāda 370 eiro.

Ļoti svarīgi šādiem uzkrājumiem ir ieguldījuma atdeve jeb gada ienesīgums. Veicot aprēķinus ar dažādām ienesīguma likmēm, lai sakrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā pie sekojošām likmēm ir jāveic šādi uzkrājumi:

  • 0%, ikmēneša uzkrājums 370 eiro
  • 1%, ikmēneša uzkrājums 338 eiro
  • 3%, ikmēneša uzkrājums 280 eiro
  • 5%, ikmēneša uzkrājums 231 eiro
  • 7%, ikmēneša uzkrājums 190 eiro

Šajā brīdī rodas kārdinājums izvēlēties visriskantāko ieguldījuma modeli, kas paredz visaugstāko ienesīgumu, taču ir svarīgi atcerēties, ka augstāks risks var novest pie lielākiem zaudējumiem, kā rezultātā var neizdoties sasniegt nepieciešamo uzkrājuma summu.

Skaidrs ir tas, ka izvēloties kādu no dažādu banku vai apdrošinātāju piedāvātajiem produktiem, tajos būs izvēlētas diezgan līdzīgas stratēģijas. Tātad arī paredzamais ienesīgums būs +/- līdzīgs, tātad tur īpaši neko daudz nevaram mainīt.

Taču ir viens liels faktors, kas var būtiski visu mainīt, tas ir komisiju apmērs. Ja pieņemam, ka uzkrājums tiks ieguldīts pārsvarā akciju tirgos un ilgtermiņa ienesīgums tiek prognozēts 7% gadā, tad komisiju apjoms ir jāatņem no šī lieluma. Ja kopējais komisiju apjoms ir 2% gadā, tas nozīmē, ka neto ienesīgums būs ap 5% un lai uzkrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā ikmēneša uzkrājums būs 231 eiro. Taču, ja komisijas sasniegs 4%, tad neto ienesīgums attiecīgi būs 3% un nepieciešamais ikmēneša uzkrājums pieaug līdz 280 eiro.

Latvijā vairākas bankas un apdrošinātāji piedāvā visdažādākos risinājumus bērnu uzkrājumiem. Tiek piedāvāti gan parasti uzkrājumi, gan arī uz dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pamata, kā rezultātā var saņemt nodokļu atvieglojumus. Taču, kā jau minēju, vienmēr ir jāizvērtē komisiju apjomi un sagaidāmais ienesīgums.

Var likties, ka manos aprēķinos ir izvēlētas nesamērīgi augstas summas, taču jāatceras, ka tas ir 18 gadus tālā nākotnē. Prāta vingrinājuma labad varam pamēģināt paskatīties 18 gadu senā pagātnē, kas un cik maksāja Latvijā un kādas bija algas Latvijā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mana bloga lasītāji spēs audzēt gan savu finanšu zināšanu līmeni, gan kāpt pa karjeras kāpnēm, gan dibināt jaunus un veiksmīgus uzņēmumus, kā arī pelnīt krietni vairāk un attiecīgi nodrošināt saviem bērniem labu izglītību.

P.S. ja gribās bērnu sūtīt uz prestižu ASV koledžu un pēc tam iegūt arī maģistru labākajās skolās, tad pēc 18 gadiem jārēķinās ar aptuveni $1 miljonu.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem. Lai sāktu uzkrāt, nav nepieciešamas lielas summas, parasti pietiek ar 40-50 eiro regulārām ikmēneša iemaksām.

Šo produktu vēl pievilcīgāku padara nodokļu atvieglojumi. Dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu var veikt iemaksas līdz 10% apmērā no bruto algas (uz papīra) un par šo summu saņemt IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) atmaksu. Piemēram, ja gada alga ir 10 000 eiro pirms nodokļu iemaksas, tad kalendārā gada laikā iemaksājot 1 000 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, nākamajā gadā varēsiet saņemt IIN atmaksu 230 eiro apmērā.

Lai varētu saņemt IIN atmaksu, dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu termiņam ir jābūt vismaz 5 gadi. Ja nolemsiet 2 gadus pēc uzsākšanas līgumu lauzt, tad būs valstij jāatmaksā saņemtā IIN atmaksa, pie tam parasti šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs ietur diezgan lielu komisiju par pirmstermiņa līguma laušanu. Un otrs būtiskais faktors ir oficiāla un normāla režīma alga. Aplokšņu alga nederēs, tāpat arī alga mikrouzņēmumā nederēs.

Līdz šai vieta viss ir salīdzinoši jauki un pat pievilcīgi, taču ir vairāki faktori, no kuriem ir jāuzmanās:

Dzīvības apdrošināšana. Kā to paredz pats nosaukums, tad produkts ir dzīvības apdrošināšana, kam kā papildus iespēja tiek piedāvāta līdzekļu uzkrāšana. Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka iekļautie dzīvības apdrošināšanas prēmijas maksājumi ir nesamērīgi augsti. Ja ir vēlme apdrošināt dzīvību, tad to vajadzētu darīt atsevišķi. Šajā pakalpojumā dzīvības apdrošināšanas summu izvēlēties vajadzētu 0, summa, par kādu būs apdrošināta dzīvība, būs tikai veiktās iemaksas uzkrājumam.

Komisijas. Ļoti rūpīgi ir jāizanalizē to, kādas komisijas ir jāmaksā pakalpojuma sniedzējam. Esmu redzējis visbriesmīgākos (bez maz vai krāpniecība, ja vien pats klients nebūtu labprātīgi uz ko tādu parakstījies) nosacījumus, nesamērīgi augstas komisijas, augstus komisiju minimumus, kas rezultātā noved pie ļoti augstām komisijām, ja tās pārrēķina procentos.

Te piemērs. Pirmajā gadā cilvēks iemaksā 400 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir jāmaksā komisija par katru iemaksu 3% no iemaksām, kopā 12 eiro. Ir jāmaksā pārvaldīšanas komisija 2% gadā, minimums 2.5 eiro mēnesī. Piemērojot minimumu, gadā tiek samaksāts 12 x 2.5 = 30 eiro. Tātad kopā gada laikā tiek samaksāti 42 eiro jeb 10.5% no veiktajām iemaksām. Kā redzam, kopā komisijas savācas ļoti daudz. Pie tam šie nebūt nav sliktākie nosacījumi, kādus esmu redzējis.

Uzkrājuma ieguldījumu stratēģija. Veicot līdzekļu uzkrājumu dzīvības apdrošināšanā, ir jāizvēlas, kāds veids, kur un kā līdzekļi tiks izvietoti. Agrāk ļoti populārs risinājums bija garantētā procentu likme, piemēram 2% gadā. Šobrīd šādu variantu gandrīz neviens nepiedāvā, jo procentu likmes tirgū ir ļoti zemas. Tāpēc tiek piedāvāts piesaistīt uzkrājumu investīciju stratēģijām. Būtībā par to, cik daudz un dažādi triki un zemūdens akmeņi šeit slēpjas, varētu veltīt vairākus atsevišķus ierakstus, taču te daži izteikti “sarkanie signāli”

  • Savi ieguldījumu fondi. Liela daļa no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu piedāvātājiem Latvijā piedāvā uzkrājumu piesaistīt savu meitas vai citādi saistīto sabiedrību fondiem. Pēc būtības tas nebūtu nekas slikts, taču parasti šie fondi nav labākie pasaules mērogā, nav lētākie un attiecīgi neatbilst klienta interesēm. Piedāvātājs iegūst no komisijām, jo tiek iekasēta gan uzkrājuma kopējā pārvaldīšanas komisija, gan vēl investīciju fonds iekasē komisiju par pārvaldīšanu, tā rezultātā kopējās komisiju izmaksas var pieaugt pat 2 un vairāk reizes.
  • Investīciju stratēģijas. Tās parasti tiek nosauktas: Konservatīvā, Sabalansēta un Agresīva. Ja jūs klātienē šos variantus pārrunājat ar produkta pārdevēju, un pārdevējs neko citu par šīm stratēģijām nevar pateikt kā tikai to nosaukumus, bēdziet no šāda pārdevēja. Paprasiet aprunāties ar speciālistu, lai tas izskaidro, kāds varētu būt attiecīgās stratēģijas sniegums dažādos ekonomikas ciklos, kāds ir paredzamais vērtības kritums krīzes apstākļos, kāpēc šī stratēģija spēs sasniegt sagaidāmo ienesīgumu. Ja negūstat pārliecinošas atbildes, izvēlieties citu pakalpojuma sniedzēju

Kopumā dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir interesants ieguldījumu rīks, taču tā galvenais pievilcīgums slēpjas tieši IIN atmaksā. Nereti var sanākt, ka saskaitot kopā komisijas, pieņemot pesimistisko investīciju scenāriju un pat pieskaitot IIN atmaksu, gala ienesīgums ir tik zems, ka ir izdevīgāk meklēt alternatīvus piedāvājumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: