Nekustamais īpašums – Lapa 2

Galda spēle CASHFLOW

Nedēļas nogalē kārtējo reizi bija iespēja uzspēlēt galda spēli CASHFLOW. Lai gan cenšos izvairīties no lielākās daļas galda spēļu spēlēšanas, CASHFLOW ir viena no spēlēm, kuru katru reizi spēlēju ar lielu prieku.

Spēle ir balstīta uz Roberta Kijosaki ideoloģijas un grāmatām, zināmākā ir “Bagātais tētis, nabagais tētis”. Grāmata var kalpot kā labs ievads personīgo finanšu pasaulē, tā ir pieejama arī latviešu valodā, piemēram, Zvaigzne ABC.

Spēles CASHFLOW pirmais uzdevums ir izrauties no “žurku skrējiena”, ar ko tiek saprasts, dzīvot no algas līdz algai. No “žurku skrējiena” var izkļūt, ja pasīvie ienākumi pārsniedz izdevumus. Pēc tam spēlētājs nonāk spēles otrajā posmā, tā mērķis ir palielināt naudas plūsmu, ieguldot biznesos.

Spēli interesantu padara fakts, ka spēles gaita nekad nebūs vienāda. Ir tik daudz mainīgo elementu, ka katru reizi iznākums būs atšķirīgs. Protams, ar laiku var iegaumēt ieguldījumu raksturlielumus un kuri no tiem ir izdevīgāki konkrētā brīdī.

Tā kā Roberts Kijosaki savu turīgumu ir izveidojis, ieguldot nekustamajā īpašumā, tad spēlē galvenais uzsvars tiek likts uz ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas pats par sevi nav ne labi, ne slikti. Tomēr ir jāsaprot, ka katrā no valstīm ir dažādas pieejas un iespējas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Spēlē nereti pirmā iemaksa ir 5-10% no pirkuma summas. Latvijā šobrīd ar tik zemu pirmo iemaksu īpašumu izīrēšanai nevar nopirkt.

Tāpēc spēle ir jāuztver vairāk kā mācību līdzeklis un domāšanas veida veicinātājs un nevis kā konkrētas pamacības par to, kā investēt.

Kad spēle jau ir izprasta un tiek spēlēta jau otro vai trešo reizi, var sākt izmantot iegaumētās zināšanas. Tāpat var arī novērot citu spēlētāju rīcību spēlējot. Var gūt ļoti vērtīgas atziņas par cilvēku risku uzņemšanās spējām un vēlmi. Kāds būs gatavs ļoti daudz riskēt, cits ies uz priekšu maziem solīšiem. Jāatzīst, ka spēle ir orientēta uz riska uzņemšanos, tāpēc pārsvarā lielāka riska uzņemšanās ļaus nonākt ātrāk pie spēles mērķu sasniegšanas.

Es ieteiku spēli spēlēt ne vien ar saviem vienaudžiem, bet ar cilvēkiem no dažādām paaudzēm. Tad spēlēt būs vēl interesantāk.

Spēlē katrs no spēlētājiem izvelk savu kartiņu. Uz kartiņas ir norādīti ienākumi, izdevumi, aktīvi un saistības. Kartiņas ir veidotas pēc tipiskāko profesiju pieņēmumiem. Starp zemāku algu saņēmējiem ir medmāsa, sētnieks un citi, bet starp lielāku algu saņēmējiem ir vidēja līmeņa vadītājs, ārsts, advokāts un citi. Arī aktīvi un saistības ir pielāgoti profesijas ienākumu līmenim. Augsto ienākumu profesijām ir augstāks saistību līmenis un pastāvīgie izdevumi. Tāpēc nav garantēts, ka ar augsto ienākumu kartiņu var ātrāk izkļūt no “žurku skrējiena”. Jo augstāki izdevumi, jo augstākiem jābūt pasīvajiem ienākumiem.

Pēdējā pusgadā spēli esmu spēlējis 3 reizes, 2 reizes ar zemāku ienākumu kartiņām, 1 reizi ar augstāku ienākumu kartiņu. Esmu guvis sekojošas atziņas:

Spēlē ir lauks un kartiņa “Doodad”, uz tās uzkāpjot ir jāapmaksā neparedzēti izdevumi. Tie var būt mērāmi pāris simtos dolāru, bet var būt arī pāris tūkstoši. Neparadzētie izdevumi ir izteikti sāpīgi un spēles progresu traucējoši zemāku ienākumu kartiņām. Ar augstāku ienākumu kartiņām arī pāris tūkstošu negaidīti izdevumi aiztur progresu, taču, visticamāk, tikai līdz nākamajai algas dienai, savukārt zemāku ienākumu kartiņas turētāja progresu var aizturēt uz vairākiem gājieniem, līdz atkal tiek izveidotas pietiekamas naudas līdzekļus rezerves. Gluži tāpat kā dzīvē.
Spēlē var novērot, ka visa veida izdevumi augstāku ienākumu kartiņām ir krietni augstāki. Reālajā dzīvē tā nav jābūt. To arī var novērot ar tā saucamo millenial paaudzi. Šķiet nākamā paaudze šo kontrastu palielina. Šī paaudze vairāk ir gatava tērēt sajūtām un pieredzei, nekā lietām. Tas noteikti maina arī cilvēka izdevumu struktūru. Piemēram, auto maksājums ir jāveic katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai ar auto brauc. Savukārt lēcienu ar gumiju, restorāna vai sporta pasākuma apmeklējumu var pārcelt vai neapmeklēt vispār. Tā rezultātā vairs nav stingru saistību, ir izvēles brīvība starp dažādām iespējām.
Ja mana atmiņa neviļ, tad visām spēles kartiņām ir auto un tas ir pirkts kredītā. Šobrīd globāli situācija mainās. Lai arī vēl joprojām pastāv uzskats, ka normālam čalim ir auto, taču tas pamazām iet mazumā. Ja dzīvo pilsētā, ir gana daudz alternatīvas. Pirms laika biju aprēķinājis, ka ir vērts pirkt auto, ja mēnesī nobrauc vairāk kā 400 km. Līdz šim attālumam izdevīgāk braukt ar taksi.
Viena spēle var ilgt 4 un vairāk stundas. Esmu dzirdējis, kādu apgalvojam, ka spēles 1 stunda ir pielīdzināma 10 gadiem dzīves. Attiecīgi, spēlējot 4 stundas tiek izspēlēti 40 cilvēka dzīves gadi. Ja palūkojas uz to, cik un kādi darījumi šajā laikā tiek veikti, tad tā patiešām arī varētu būt. Uzbuvēt nekustamā īpašuma portfeli, kas nosegtu ikdienas izdevumus tik tiešām var aizņemt vairākas desmitgades.

Rezumējot, iesaku spēli uzspēlēt vairākas reizes ikvienam.

Jāatzīst, ka spēle nav lēta. Nezinu, vai to var nopirkt Latvijā. Manis spēlētā spēle bija pirkta Amazon.co.uk. Toreiz tā izmaksāja ap 80 eiro.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 3-istabu dzīvoklis pirmskara mājā

Iepriekšējos rakstos Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā un Investīcijas nekustamajā īpašumā: 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā aprakstīju divus piemērus, kuros dzīvoklis tiek iegādāts ar nolūku to izīrēt.

Ar šiem reālajiem piemēriem ar mani padalījās mans draugs un nekustamo īpašumu praktiķis Deivids Cjukša.

Šoreiz pavisam citādāks investīciju objekts. Tas ir 3-istabu dzīvoklis flipošanai jeb iegādei, izremontēšanai un pārdošanai.

Par dzīvokli:

Pirmskara māja
Atrašanās vieta: Ģertrūdes iela
Platība: 70 m2
Apdare: Sliktā stāvoklī, jāveic kapitālais remonts
Cena: 53 000 eiro

Kā jau minēju raksta sākumā, tad šis objekts tika iegādāts ar nolūku to izremontēt un pārdot. Plānotais termiņš no iegādes līdz pārdošanai bija 6 mēneši.

Šis piemērs ir unikāls ar to, ka varam to apskatīt gan no dzīvokļa pircēja, izremontētāja un pārdevēja skatupunkta, kā arī no privātā aizdevēja skatu punkta.

Lai dzīvokli iegādātos, bija saņemts aizdevums no privātā aizdevēja, t.i. bankas nebija iesaistītas. Aizdevējs izsniedza aizdevumu 50 000 eiro apmerā ar 12% gada likmi.

Ļoti pievilcīgs ienesīgums pie augsta riska darījuma. Kāpēc augsta riska? Ir ļoti daudz aspekti, kas varēja ietekmēt kredīta summas atgūšanas ātrumu, tādā veidā veicot korekcijas paredzamajā ienesīgumā. Piemēram, remonts ievelkas dažādu apstākļu dēļ (birokrātija, strādnieki, aizņēmēja nolaidība u.c.). Šajā gadījumā viss bija veiksmīgi un visi iekļāvās termiņos.

Atgriežamies pie galvenā varoņa – personas, kura iegādājas īpašumu, izremontē to un pārdod.

Dzīvoklis tika iegādāts pēc investora vārdiem “katastrofālā” stāvoklī. Tam tika veikts kapitālais remonts.

Investora kopējais ieguldījums sastādīja 27 674 eiro, t.sk.:

Pirmā iemaksa 3000
Santehnika 3400
Apdare 5600
Darbs 3350
Nodevas 1326
Virtuve 1000
Dizainere 370
Procentu maksājumi aizdevējam 3000
u.c.

Paredzamā neto peļņa no darījuma bija 10 200 eiro. Šāds peļņas apmērs bija plānots, pieņemot dzīvokļa pārdošanas cenu 90 000 eiro.

Ienesīgums šajā gadījumā sanāk 10 200 / 27 674 = 36.86% pa 5 mēnešiem jeb 112% gada ienesīgums.

Un te seko vēl viena interesanta detaļa. Deivids Cjukša spēja ļoti labi novērtēt tirgu, novest līdz skaistam rezultātam dzīvokli un noteikt pietiekami pievilcīgu cenu (90 000 eiro), ka bija diezgan daudz interesentu. Tā rezultātā sākās vairākumsolīšana par īpašuma iegādi un gala cena apstājās pie 98 500 eiro, t.i. pircējiem tik ļoti iepatikās īpašums, ka gala pircējs bija gatavs samaksāt gandrīz 10% vairāk nekā sākotnēji noteiktā summa.

Tā rezultātā pārdošanas cena pieauga par 8 500 eiro. Atskaitot kapitāla pieauguma nodokli 15% apmērā jeb 1 275 eiro, pārdevēja papildus ieguvums bija 7 225 eiro.

Kopējā investora peļņa bija 10 200 + 7 225 = 17 425 eiro. Ienesīgums uz ieguldījumu sastādīja 17 425 / 27 674 = 62.97% jeb 222.89% gada ienesīgums.

Secinājumi: Pirmkārt, Super darījums! Citādāk to nevar nodēvēt. Tik augstu ienesīgumu parasti nav pat iespējams iztēloties. Jāatzīst, ka šādus darījumus daudz sekmīgāk spēs atrast tieši nekustamā īpašuma jomas praktiķi jeb tie, kas ikdienā redz neskaitāmus īpašumus uz pārdošanu, pirkšanu un īri. Šādi īpašumi ir jāspēj ne vien atrast, bet arī jāspēj uzņemties risku iegādāties īpašumu, novest remontu līdz galam un sekmīgi to realizēt jeb pārdot.

Te ir neskaitāmi daudz risku, faktori, kas varēja paildzināt īpašuma remontēšanas un realizācijas termiņu, papildus nekad nevar zināt, kad sākas ekonomikas lejupslīde un tajā brīdī viss gandrīz pilnībā apstājas…

Kā jau minēju, šis ir ļoti augsta riska darījums (no mana skatu punkta), taču šajā gadījuma augstais risks ir atmaksājies ar ļoti iespaidīgu ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā

Iepriekšējā rakstā Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā aprakstīju pirmo no trijiem piemēriem.

Ar šiem reālajiem piemēriem ar mani padalījās mans draugs un nekustamo īpašumu praktiķis Deivids Cjukša.

Šoreiz aplūkosim ļoti interesantu objektu: 6-istabu dzīvokli pirmskara mājā.

Par dzīvokli:

Pirmskara māja
Atrašanās vieta: Lāčplēša ielā
Platība: 131 m2
Apdare: Sliktā stāvoklī, jāveic kapitālais remonts
Cena: 75 000 eiro

Šajā konkrētajā piemērā tika izmantots ļoti interesants risinājums, par kādu lielāka daļa cilvēku neiedomātos. Dzīvokļa pircējs vienojās ar pārdevēju, ka tiks iemaksāta pirmā iemaksa 6 000 eiro apmērā un dzīvokļa pārdevējs faktiski finansēs īpašuma iegādi nākamos 6 mēnešus, to laikā saņemot ikmēneša maksājumu, daļu no tā novirzot pirkuma summai un daļu paturot kā procentu daļu par piešķirto finansējumu.

Tā rezultātā kredīts bankā tika saņemts pēc 6 mēnešiem. 10% pirmā iemaksa jau bija samaksāta dzīvokļa pārdevējam.

Pirms kredīta nosacījumu aprakstīšanas un ienesīguma aprēķina ir jāpiemin vairāki būtiski aspekti.

Dzīvoklis tika iegādāts ar nolūku to izīrēt studentiem jeb katru istabu izīrēt atsevišķi. Tāpēc dzīvoklis tika pārplānots un no 4-istabu tas pārtapa par 6-istabu dzīvokli.

Dzīvokli pilnībā izremontēja un aprīkoja ar nepieciešamajām mēbēlēm, lai to varētu izīrēt.

Kopējie ieguldījumi līdz kredīta saņemšanai bankā sasniedza 23 838 eiro, t.sk. pirmā iemaksa un papildus maksājumi dzīvokļa pārdevējam, dzīvokļa remonts, mēbeles un aprīkojums, visas nodevas un notāra izdevumi, u.c. nepieciešamie izdevumi

6 mēnešus pēc dzīvokļa iegādes un remontdarbu pabeigšanas, dzīvokļa pārfinansēšanai tika saņemts kredīts bankā.

Pirmā iemaksa nebija jāveic, jo tā jau tika samaksāta dzīvokļa pārdevējam
Procentu likme: 2.1%
Kredīta maksājums: 251 eiro mēnesī (pirmajā gadā ap 134 eiro tiek novirzīti pamatsummai un ap 117 eiro ir procentu maksājums)
Ar kredīta pārfinansēšanu saistītie izdevumi aptuveni 633 eiro (kredīta noformēšana, notārs, u.c.)

Kopējie ieguldījumi sasniedza 24 471 eur.

Dzīvoklis tiek izīrēts par 900 eiro mēnesī, īrnieki papildus maksā komunālos maksājumus, nekustamā īpašuma nodokli un īpašuma apdrošināšanu.

Starpība starp kredīta maksājumu un īres naudu ir 649 eiro mēnesī. Gadā tie ir 7 788 eiro. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pamatsummas maksājums netiek ieskaitīts ienesīguma aprēķinos.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 7 788 / 24 471 = 31.82%

Par šiem ienākumiem tiek maksāts nodoklis 10% no īres ienākumiem, gadā tie ir 900 * 10% * 12 = 1 080 eiro. Īres ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 6 708 eiro gadā. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 27.41%

Ja aprēķinos iekļaujam kredīta maksājuma pamatsummu, t.i. veicot kredīta maksājumus daļa no summas tiek novirzīta kredīta pamatsummas dzēšanai, kas praktiski ir dzīvokļa īpašnieka ieguvums.

Kredīta % pirmajā gadā tiek samaksāti ap 117 eiro mēnesī. Tātad izīrētāja mēneša ienākumi sastāda 900 -117 = 783 eiro. Gadā tie ir 9 396 eiro.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 9 396 / 24 471 = 38.4%

Pēc nodokļu nomaksas īres ienākumi gadā ir 8 316 eiro. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 33.98%

Jāatzīmē, ka aprēķinos nav iekļauti uzkrājumi dzīvokļa nolietojumam.

Secinājumi: Neto ienesīgums 33.98% gadā ir ļoti labs rādītājs. Taču šādus objektus ir jāspēj gan atrast, gan būt pietiekami apņēmīgam, lai to izremontētu un sagatavotu īrei, kas parasti aizņem vairākus mēnešus. Lielais ienesīgums arī atspoguļo lielo riska līmeni, ko uzņēmās dzīvokļa pircējs iegādājoties šo īpašumu. Šajā gadījumā liels risks ir atmaksājies ar ļoti augstu ienesīgumu.

Tik augstu ienesīgumu nebiju spējis iztēloties sevis veiktajos hipotētiskajos aprēķinos. Tomēr jāņem vērā, ka šis ir nestandarta objekts, ko nevar likt vienā kategorijā ar sērijveida dzīvokļiem un maziem vai vidējiem īres dzīvokļiem jaunajos projektos.

Ja tiktu rēķināts nolietojums pēc tādiem pašiem pieņēmumiem kā hipotētiskajos piemēros (100 eiro uz kvadrātmetru ieguldījums pēc 10 gadiem, kopā 13 100 eiro jeb 1 300 eiro gadā), tad gada neto ienesīgums būtu 28.67%. Arī tas ir iespaidīgs ienesīguma līmenis.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas nekustamajā īpašumā: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā

Gada sākumā uzrakstīju savas domas par investīcijām nekustamajā īpašumā un veicu aprēķinus dažiem hipotētiskiem investīciju piemēriem.

Hipotētiskos piemērus meklē šeit Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis un šeit Investīcijas nekustamajā īpašumā: dzīvoklis jaunajā projektā

Es ar investīcijām nekustamajā īpašumā šobrīd nenodarbojos, taču, ņemot vērā straujo ekonomikas pieagumu, ir sajūta, ka cilvēkiem turpina uzlaboties turīguma līmenis un interese par dažāda veida investīcijām pieaug.

Tieši tāpēc palūdzu savam draugam un nekustamo īpašumu praktiķim Deividam Cjukšam padalīties ar pāris nekustamā īpašuma investīciju piemēriem. Apskatīsim 3 konkrētus piemērus: 1-istabas dzīvoklis jaunajā projektā, 6-istabu dzīvoklis pirmskara mājā un 3-istabu dzīvoklis pirmskara mājā.

Kā noprotams pēc virsraksta, šajā rakstā aplūkosim piemēru ar 1-istabas dzīvokli jaunajā projektā.

Par dzīvokli:

Jaunais projekts
Atrašanās vieta: Pērnavas ielā netālu no Zemitānu tilta.
Platība: 19 m2
Apdare: Pilna apdare
Cena: 30 900 eiro

Dzīvokļa iegādei tika izmantots hipotekārais kredīts.

Pirmā iemaksa bija 15.2% jeb 4700 eiro.
Procentu likme: 3.6%.
Kredīta maksājums: 133 eiro mēnesī (pirmajā gadā ap 53 eiro tiek novirzīti pamatsummai un ap 80 eiro ir procentu maksājums)
Ar iegādi saistītie izdevumi aptuveni 1 049 eiro (kredīta noformēšana, notārs, u.c.)

Pēc tam sekoja dzīvokļa sagatavošana izīrēšanai. Tika pasūtīta un uzstādīta virtuve ( ap 700 eir), nopirkta un uzstādīta sadzīves tehnika (ap 700 eiro), nopirktas un piegādātas mēbeles.

Visus sākotnējos ieguldījumus saskaitot kopā, summa ir 9 415 eiro. Ar šādu summu ir jārēķinās, lai nopirktu un sagatavotu dzīvokli izīrēšanai.

Dzīvoklis tiek izīrēts par 260 eiro mēnesī, īrniekam papildus ir jāmaksā sabiedrisko pakalpojumu rēķini un nekustamā īpašuma nodoklis.

Starpība starp kredīta maksājumu un īres naudu ir 127 eiro mēnesī. Gadā tie ir 1 524 eiro. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pamatsummas maksājums netiek ieskaitīts ienesīguma aprēķinos.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 1 524 / 9 415 = 16.19%

Par šiem ienākumiem tiek maksāts nodoklis 10% no īres ienākumiem, gadā tie ir 260 * 10% * 12 = 312 eiro. Īres ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 1 212 eiro gadā. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 12.87%

Kredīta % pirmajā gadā tiek samaksāti ap 80 eiro mēnesī. Tātad izīrētāja mēneša ienākumi sastāda 260 -80 = 180 eiro. Gadā tie ir 2 160 eiro.

Bruto ienesīgums šajā gadījumā ir 2 160 / 9 415 = 22.94%

Pēc nodokļu nomaksas īres ienākumi gadā ir 1 848 eiro. Gada ienesīgums šajā gadījumā ir 19.62%

Jāatzīmē, ka aprēķinos nav iekļauti uzkrājumi dzīvokļa nolietojumam.

Secinājumi: Neto ienesīgums 19.62% gadā ir ļoti solīds rādītājs. Ja ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu dzīvokļa iegādei un sagatavošanai izīrēšanai (šajā gadījumā 9 415 eiro), tad šāda veida investīcijas ir vērts aplūkot.

Esmu pozitīvi pārsteigts, ka reāla piemēra ienesīgums tikai nedaudz atšķiras no maniem hipotētiskajiem aprēķiniem. Ja tiktu rēķināts nolietojums pēc tādiem pašiem pieņēmumiem kā hipotētiskajos piemēros (100 eiro uz kvadrātmetru ieguldījums pēc 10 gadiem, kopā 1 900 eiro jeb 190 eiro gadā), tad gada neto ienesīgums būtu 17.61%. Arī tas ir ļoti pievilcīgs rādītājs.

Ir daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nekustamā īpašuma P2P un crowdfunding

Pirms laika saņēmu jautājumu, vai varu kaut ko uzrakstīt vai pateikt par nekustamā īpašuma P2P un crowdfunding platformām.

Neesmu ne noliedzējs, ne šo platformu fans. Tādas ir ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs iegūst augstu popularitāti. Parasti katrai no platformām mazliet atšķiras darbības modelis.

Ja runājam par platformām, kas zināmas Latvijā (konkrētas nesaukšu), tad katra no tām ir mazliet atšķirīga. Vienā tiek piedāvāts ar kapitālu piedalīties īpašumā attīstībā, būvniecībā, savukārt citā tiek piedāvāts ieguldīt aizdevumos, kam kā nodrošinājums kalpo hipotēka uz īpašumu.

Atšķiras arī peļņas nosacījumi. Vieni piedāvā ieguldīt equity (kapitālu) un attiecīgi dalīt peļņu, lai kāda tā būtu. Citi piedāvā fiksētu procentu ienākumu uz noteiktu laika termiņu.

Nekas principiāli slikts šajos piedāvājumos nav. Tātad izmantot šos var, taču pirms tam ir kārtīgi jāizvērtē gan pati platforma un attiecīgi arī katra atsevišķā investīcija.

Kādi ir galvenie riski, ko es saskatu šajos piedāvājumos?

Sāksim ar tādiem piedāvājumiem, kur tiek piedāvāts ieguldīt kapitālā un pēc projekta noslēgšanās dalīt saņemot peļņu.

Galvenais risks šajos projektos ir tirgus risks. Ja tiek paredzēts, ka tiek ieguldīti līdzekļi projekta attīstīšanā (nav svarīgi, vai tas ir viens dzīvoklis, daudzdzīvokļu projekts, viesnīca vai kas cits), šādiem projektiem termiņš var būt pāris gadi. Vai varam prognozēt, kādā stāvoklī būs valstu ekonomikas pēc 2-3 gadiem? Un attiecīgi, cik liels būs pieprasījums pēc nekustamā īpašuma?

3 gadu tālu nākotni neviens nevar progrozēt. Tātad šajā gadījumā lielākais risks ir tas, ka nekustamā īpašuma cenas neturpinās pieaugt vai būs ievērojami kritušās un nāksies saņemt krietni zemāku peļņu, vai dalīt zaudējumus. Jāatzīstas, ka neesmu detaļās iedziļinājies piedāvājumos un nezinu, kādas ir paredzamās darbības, ja pēc konkrētā termiņa nav iespējams īpašumu realizēt par ieplānoto cenu vai vismaz bez zaudējumu cenu. Kurš tajā gadījumā pieņem gala lēmumu, vai projektu turēt tirgū līdz tas atgūsies un tad pārdot (papildus izmaksas) vai piefiksēt zaudējumus.

Protams, pastāv dažādi citi riski. Tā kā šī joma nav regulēta, tad ir salīdzinoši augstāks krāpniecības risks. Laiks rādīs, kā šādas platformas un to piedāvājumi spēc pārdzīvot nākamo krīzi. Nesaku, ka būs slikti, saku, ka neviens nezina kā būs.

Par ieguldījumiem aizdevumos, kam kā nodrošinājums kalpo hipotēka uz īpašumu.

Šeit itkā viss ir vienkārši un saprotami. Tirgū jau ir diezgan daudz tādu piedāvājumu un šādos aizdevumos var ieguldīt jau diezgan ilgu laiku.

Te gan arī ir jāņem vērā vairāki faktori. Piemēram, augstās procentu likmes.

Ja šodien labs kredītņēmējs var saņemt hipotekāro kredītu ar likmi 2-3%, tad kāpēc lai tas ņemtu kredītu ar divciparu likmi? Vai nu kredītņēmējam nav stabilu ienākumu, vai jau ir citas saistības, vai nodrošinājums ir nelikvīds, utt. Iemesli var būt daudz un vairāki pārklāties katrā konkrētajā ieguldījumā.

Vēl, manuprāt, būtu jāizvērtē kredīta atmaksas nosacījumi. Viss ir skaidrs ar 5 vai 10gadīgiem kredītiem ar ikmēneša pamatsummas un procentu maksājumiem. Taču tiek piedāvāti arī kredīti, piemēram uz 1 gadu, un pamatsumma tiek atmaksāta kopā ar procentiem termiņa beigās.

Iekrita acīs viena ieguldījumu iespēja, ko diezgan plaši reklamē, kur tiek piedāvāts ieguldīt aizdevumā, kam par ķīlu kalpo īpašums Siguldas apkārtnē. Norādītas LTV (loan-to-value), ja pareizi atceros, bija nedaudz zem 70%. Neesmu eksperts nekustamā īpašuma vērtēšanā un darījumos, taču šķiet, ka tas ir ļoti tuvu vai pat ir ātrā realizācijas cena.

Pirmkārt, jocīgs liekas šāds aizdevums uz konkrētu termiņu ar visas summas atmaksu un procentu maksu termiņa beigās. Ko darīs, ja kredītņēmējs nespēs īpašumu termiņa laikā pārdot vai pārfinansēt saistības? Droši vien sāksies piedziņas process, īpašums tiks nodots uz izsoli un visticamāk tiks pārdots par cenu, kas ļoti iespējams būs zemāka par vērtējuma cenu, iespējams tieši šie ap 70% no īpašuma vērtības. Ja tirgus piebremzējas, tad vēl mazāk. Papildus tam, samaksu no darījuma saņems tiesu izpildītājs, vēl droši vien platforma gribēs kādu komisiju par cesiju turētāju interešu pārstāvniecību. Var sanākt tā, ka ieguldītos līdzekļus var sanākt atgūt mazākā apjomā nekā tika ieguldīts. Protams, viss var arī izdoties un, iespējams, nopelnīt labus procentus šajā termiņā.

Kā var noprast, ir ļoti daudz faktori, kas ir jāizvērtē.

Kā jau minēju, ir jāizvērtē pašas platformas. Pēc tam ir ļoti rūpīgi jāizanalizē katra konkrētā investīcijā. Divciparu ienesīgums tiešām šķiet pievilcīgi, taču pamodelējot mazliet citādāku iznākumu, piemēram, aizdevums netiek atmaksāts un viss process ievelkas uz pāris gadiem. Līdzekļi pieejami nav, iznākums nav skaidrs, pastāv risks zaudēt daļu no saviem līdzekļiem, utt.

Kamēr tirgos viss ir labi, tikmēr šādi piedāvājumi, vismaz pagaidām, izskatās, ka ir sekmīgi un viss rullē. Kā būs pie kādas tirgus piebremzēšanās? To arī ieraudzīsim tikai tad.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017)

Gandrīz gads ir pagājis kopš raksta Pirmie soļi tapšanas. Soļi nav mainījušies, arī to secība paliek nemainīga. Taču 2 soļos jau kādu laiku ir pieejams risinājums, kas nebija pieejams oriģinālā raksta tapšanas brīdī.

Runa ir par 1. un 3. soli. Šie soļi paredz uzkrājumu esamību tādos kontos, kur tie uzreiz ir pieejami vai pieejami ar pavisam nelielu laika brīdinājumu. Iepriekš šādiem nosacījumiem atbilda krājkonti.

Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Tātad 1. un 3. solī paredzētos uzkrājumus izvietojam šajā produktā. Tā rezultātā naudas līdzekļi tiek daudz efektīvāk izmantoti, ar tiem tiek pelnīti nevi 0,kaut cik procenti, bet gan 5% gadā.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk pievienoju oriģinālo tekstu no ieraksta Pirmie soļi

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirkt vai īrēt

Smags temats. Katrs uzskata, ka viņa viedoklis vai uzskats par šo tematu ir pareizākais. Es nemēģināšu pierādīt viena vai otra variantu pareizuma pārākumu. Drīzāk izklāstīšu argumentus, kas būtu jāņem vērā, ja ir jāizvēlas īrēt vai pirkt.

Jāatzīmē, ka īrēšanai vai pirkšanai apskatu vienu un to pašu dzīvokli. Ja varat noīrēt augstākas klases dzīvokli, bet nopirkt varat zemākas klases dzīvokli, tad spēles noteikumi pilnībā mainās.

Kādas ir īrēšanas priekšrocības?

Zemākas sākotnējās izmaksas, t.i. pirmā un pēdējā mēneša īres maksas samaksa pie līguma noslēgšanas noteikti būs zemāka nekā īpašuma iegādes cena vai, pērkot īpašumu kredītā, pirmā iemaksa.
Mobilitāte. Jebkurā brīdī var nomainīt dzīvesvietu. Ieej sludinājumu portālā, atrod dzīvokli un pēc pāris dienām jau ievācies. Tas ir īpaši svarīgi, ja esi karjeras sākumposmā un pietiekami regulāri maini darba vietas. Arī 2 gadu intervāli ir regulāri. Jā, iespējams neatgūsi iemaksāto depozītu, bet tā ir salīdzinoši neliela bēda.
Nav jāuztraucas par dzīvokļa un tā aprīkojuma nolietojumu. Ja nepatīk, maini dzīvokli.
Īres cenas mainās tirgus apstākļu iespaidā. Krīzēs vai laikos, kad ir zems pieprasījums, var pieprasīt īres maksas samazinājumu. Ja ņemts kredīts, tad uz tādu lietu cerēt nevar. Ja izīrētājs atsakās samazināt īres maksu, var mainīt uz citu dzīvokli.

Īrēšanas trūkumi:

Var gadīties situācija, ka ir jāmaina dzīvesvieta ne savu vēlmju dēļ jeb dažādu iemeslu dēļ izīrētājs lauž īres līgumu.
Īres cenas mainās tirgus apstākļu iespaidā. Ja īres cenas vairākus gadus pieaug, visticamāk, arī tev nāksies maksāt augstāku īri vai nu tajā pašā dzīvesvietā vai arī nāksies meklēt jaunu dzīvesvietu par augstāku samaksu.
Īrējot netiek radīta aktīvu bāze. Būtībā viss īres maksājums ir izmaksas, ko nekādā veidā nākotnē nevar atgūt.

Pirkšanas priekšrocības:

Stabilitāte. Visnozīmīgākais ieguvums. Esi nopircis savu mājokli un rēķinies ar to, ka tajā dzīvosi ilgstoši. Pats izvēlies tā iekārtojumu un aprīkojumu.
Ja mājoklis tiek iegādāts uzreiz samaksājot visu summu, tad vienīgās izmaksas ir komunālo pakalpojumu rēķini un nekustamā īpašuma nodoklis.
Tiek radīta aktīvu bāze. Nopērkot uzreiz, īpašums ir aktīvs. Pērkot kredītā aktīva vērtība tavā bilancē pieaug veicot ikmēneša maksājumus.

Pirkšanas trūkumi:

Nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi iegādei.
Ja tiek īpašums tiek iegādāts kredītā, rodas paaugstināts risks un stabilitātes ilūzija. Pastāv risks zaudēt izveidotos aktīvus. Piemēram krīzē 2008.gadā daudz cilvēki pazaudēja savas pirmās iemaksas 10-20% un vairāk % apmērā, jo īpašumiem strauji kritās cenas un kredītņēmēji, nespējot segt ikmēneša maksājumus, zaudēja īpašumu.
Ar vairāku gadu intervālu ir jāatjauno mājokļa stāvoklis un aprīkojums.
Ierobežota mobilitāte.

Kā redzams īrēšanai un pirkšanai ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Esmu uzskaitījis tikai dažus no neskaitāmiem argumentiem par vai pret konkrēto izvēli.

Es uz izvēli starp īrēšanu vai pirkšanu skatos no dzīves stadijas prizmas. Ar dzīves stadiju saprotot nevis vecumu, bet gan ģimenes stāvokli un iekšējo noskaņojumu.

Ja cilvēks ir bez bērniem, tad es priekšroku dodu īrēšanai. Var salīdzinoši brīvi un ātri mainīt dzīvesvietu atkarībā no darba vietas atrašanās vietas.

Ja ir uzsākta ģimenes veidošana un ir pieteikušies vai tiek plānoti bērni, tad es priekšroku dotu mājokļa iegādei. Tā var piefiksēt noteiktu dzīves vietu, izvēlēties skolu tuvumu bērnu izglītībai. Iekārtot savu mājokli pēc vajadzībām. Mazāk uztraukties par bērnu pastrādātajiem nedarbiem un sabojāto inventāru. Tāpat arī ģimenei ar bērniem pārvākšanās ir daudz lielāks stress un slogs.

Viens no svarīgākajiem aspektiem cilvēka dzīvē ir laiks. Laiks pats par sevi ir ļoti nozīmīgs un dārgs faktors. Ja esi īrētājs, tad vari izvēlēties dzīvot tuvāk savam darbam un ietaupīt ceļā pavadīto laiku. Ja nomaini darba vietu uz citu pilsētas rajonu vai pat citu pilsētu, tad bez lielas bēdas vari mainīt īrējamo mājokli un atkal dzīvot tuvāk darba vietai.

Ja esi iegādājies dzīvokli, un sanāk nomainīt darbu uz tādu, kas atrodas tālu no mājām, tad rodas papildus izmaksas. Izmaksas ir ne tikai par transportu, bet arī jau pieminētais laiks.

Piemēram, cilvēks ir iegādājies dzīvokli Purvciemā un strādā 5 minūšu gājiena attāluma. Notiek kaut kādas izmaiņas un to rezultātā jaunā darba vieta pēkšņi atrodas Imantā. Iepriekšējais 5 minūšu gājiens pārvēršanas stundas braucienā ar sabiedrisko transportu vai 40 min braucienā ar savu auto. Sabiedriskais transports ir izmaksas, savs auto ir vēl lielākas izmaksas. Loģiska rīcība būtu mainīt dzīves vietu, ja esi bez bērniem. Taču, ja dzīvoklis jau ir nopirkts, tad to finansiāli un morāli var būt grūtāk īstenot.

Nu labi, esmu uzskaitījis daudz un dažādus faktorus. Viegli ir runāt par šiem faktoriem, ja nav jāizdara izvēle un jāizvēlas kāds no konkrētiem variantiem.

Kā rīkojos es?

Man bērnu nav. Ir liela brīvība dzīvesvietas izvēlei. Darbs atrodas pilsētas pašā centrā. Dzīvokli īrēju.

Agrāk biju izvēlējies lētāku dzīvesvietu tālāk no darba vietas mikrorajonā (45-60 min ceļš līdz darba vietai ar sabiedrisko transportu jeb 1h 30 min līdz 2h dienā pavadīju ceļā). Papildus tam biju iegādājies auto brīvdienu izklaidēm.

Šobrīd dzīvoju pilsētas centrā pāris minūšu gājiena attālumā no darba vietas. Katru dienu tiek ietaupītas līdz pat 2 stundas laika, ko citādāk nāktos pavadīt transportā. Auto pārdevu un šobrīd pēc vajadzības pārvietojos ar taksi.

Kopējas izmaksas abos variantos ir +/- vienādas. Galvenā atšķirība ir ietaupītais laiks.

Vienas pareizas receptes izvēlei starp pirkt vai īrēt nav. Tāpat arī nav vienas pareizas receptes par to, kur pirkt vai īrēt. Kādam būs svarīgs dabas tuvums, tātad ne pilsētas dzīve. Kādam būs svarīgāks laiks, tātad ārpus pilsētas dzīvesvieta atkrīt.

Mans ieteikums ir veikt nopietnas pārdomas un aprēķinus pirms dzīvesvietas izvēles. Rēķinot ne tikai īrēšanas vai pirkšanas izmaksas, bet arī citus saistītos faktorus, t.sk. ar sabiedrisko transportu saistītās izmaksas un auto iegādes un uzturēšanas izmaksas, tāpat arī rēķināt patērēto laiku un to, ko būtu iespējams paveikt šajā laikā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Investīcijas nekustamajā īpašumā: fondi

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu citu investīciju veidu, kā ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Viens no tādiem ir investīciju fondi. Var izmantot gan tradicionālos investīciju fondus, gan ETF (exchange traded funds jeb biržās tirgotie fondi).

Nozīmīgākā atšķirība starp tiešo investīciju konkrētā nekustamajā īpašumā un investīciju nekustamo īpašumu fondā ir tā, ka otrajā gadījumā līdzekļus pārvalda cita persona, parasti, profesionāļi. Tāpat, parasti, fonds līdzekļus būs ieguldījis vairākos nekustamajos īpašumos, tā nodrošinot plašāku diversifikāciju.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir neiztērētais laiks. Ieguldot nekustamajā īpašumā ar fonda starpniecību, nav jāveic visas ar īpašuma iegādi, uzturēšanu un izīrēšanu saistībās darbības. To paveic fonda darbinieki vai pārstāvji, par to saņemot atlīdzību.

Šī atlīdzība var svārstīties diezgan plašā amplitūdā, sākot ar ikgadējo komisiju zem 1% (biržās tirgotiem fondiem jeb ETF) un beidzot ar 2% un vairāk tradicionālajos fondos.

Atšķirībā no investīcijām konkrētā nekustamajā īpašumā, fondu cenas parasti svārstīsies katru dienu. Konkrētam īpašumam katru dienu netiek pieprasīts vērtējums, kā arī nestāv klāt nākamais pircējs, kurš katru dienu izkliegtu tās dienas aktuālo pārdošanas cenu, taču fondiem šāda cena ir un tā svārstības, atkarībā no fondā esošajiem īpašumiem, var būt gana nozīmīgas.

Fondi ir visdažādākie, to ieguldījumu stratēģijas atšķiras, taču lielākajā daļā stratēģija paredz lielāko daļu no fonda ienākumiem izmaksāt dividenžu veidā. Nekustamā īpašuma fondi var iedalīties pēc to investīciju reģioniem, valstīm, sektoriem, t.sk. komercīpašumi, dzīvojamie īpašumi.

Kādu fondu izvēlēties, tas ir katra paša ziņā, taču piemēra pēc zemāk daži nekustamā īpašuma fondi.

Starp tādiem ir Igaunijā reģistrētais Baltic Horizon Fund. Tā stratēģija paredz ieguldīt komercīpašumos Baltijā, t.sk. tirdzniecības centri, biroju centri. Šis konkrētais fonds ir orientēts uz ienākumu, ko tas gūst no īpašumu izīrēšanas, izmaksu, tēmējot uz ~8% gada ienesīgumu (dividendes). Sīkāku informāciju var meklēt NASDAQ biržas mājaslapā. Jāatzīmē, ka šo fondu, visticamāk, varēs iegādāties gandrīz jebkurā no Latvijas bankām, samaksājot salīdzinoši nelielas komisijas. Šādā veidā var gūt labumu no savu tautiešu un kaimiņvalstu paražām ilgi un bieži apmeklēt tirdzniecības centrus.

ASV populāri ir biržās tirgotie fondi, kas iegulda atsevišķos sektoros. Piemēram, ir tādi fondi, kas iegulda tikai veselības aprūpes sektorā (slimnīcas, pansionāti, klīnikas,utt). Tāpat ir fondi, kas iegulda mājokļos, un ir fondi, kas iegulda tirdzniecības centros, vai fondi, kas iegulda biroju kompleksos, utt.

Tiesa, ir jārēķinās, ka sarežģītu fondu iegāde var saistīties ar augstākām iegādes komisijām no bankas vai brokera puses.

Viena no galvenajām priekšrocībām fondiem ir iespēja ieguldīt atsevišķos nekustamā īpašuma tirgos un/vai segmentos neveicot fizisku ieguldījumus katrā konkrētajā īpašumā, tādā veidā aiztaupot laika un līdzekļu izdevumus, kas saistītos ar tradicionālajām investīcijām nekustamajā īpašumā.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Investīcijas nekustamajā īpašumā: dzīvoklis jaunajā projektā

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – dzīvoklis jaunajā projektā, kas tiek nopirkts un izīrēts.

Dzīvokļiem jaunajos projektos cenas ir diezgan lielā amplitūdā. Piemēra nolūkos izmantosim dzīvokli jaunajā projektā, kura iegādes cena ir 2 100 eiro/kv.m. un īres maksa ir 8.5 eiro kv.m. (Latio dati par 2016.g. 3.ceturksni).

Visbiežāk pirktie dzīvokļi ir platībās no 50 – 75 kv.m., tāpēc izvēlēsimies dzīvokli ar 63 kv.m. lielu platību. Šāda dzīvokļa iegādes cena ir 132 200 eiro un to var izīrēt par 535 eiro mēnesī.

Izmantošu tādus pašus scenārijus un pieņēmumus izmaksām, kādus izmantoju rakstā Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis

Pieņemam, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir 360 eiro gadā jeb 30 eiro mēnesī un dzīvokļa nolietojums ir 52,5 eiro mēnesī.

Pirmais scenārijs ir dzīvokļa iegāde, izmantojot 80% bankas finansējumu. Savus līdzekļus vajadzēs 132 200 x 20% = 26 440 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 6 610 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 33 050 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 502 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 3 170 eiro jeb 264 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 535 – 30 – 52,5 – 264 = 188,5 eiro mēnesī jeb 2 262 eiro gadā. Deklarējot ienākumus, tie var sarukt līdz 135 eiro mēnesī jeb 1 620 eiro gadā.

1 620 / 33 050 = 4.9% gada ienesīgums.

Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.

Kopējais ieguldījums ir 132 200 eiro plus iegādes izmaksas 3 % apmērā, kopā 136 166 eiro..

Neto īres ienākums = 535 – 30 – 52,5 = 452,5 eiro mēnesī jeb 5 430 eiro gadā. Deklarējot ienākumus tie var sarukt līdz 399 eiro mēnesī jeb 4 788 eiro gadā.

4 788 / 136 166 = 3.51%

Kā redzat, abos gadījumos ienesīgums sanāk ne pārāk pievilcīgs. Tāpēc gribu parādīt 3.scenāriju, kas kalpos par piemēru tam, cik ļoti situācija var mainīties, ja tiek palielināts aizņemtais finansējums un izdodas saņemt kredītu ar zemāku procentu likmi.

Dzīvoklis tiek iegādāts ar 90% bankas finansējumu. Savus līdzekļus vajadzēs 132 200 x 10% = 13 220 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 6 610 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 19 830 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 448 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 1% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 1189,8 eiro jeb 99,15 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 535 – 30 – 52,5 – 99,15 = 353,35 eiro mēnesī jeb 4 240 eiro gadā. Deklarējot ienākumus, tie var sarukt līdz 299.85 eiro mēnesī jeb 3 598.2 eiro gadā.

3 598.2 / 19 830 = 18.14% gada ienesīgums.

Kā jau minēju piemērā ar sērijveida dzīvokli, izmaksās būtu jāieskaita laiks, jārēķinās ar gaidītiem un negaidītiem izdevumiem, īrniekus maiņas izdevumiem utt.

Pozitīvā scenārijā investīcija dzīvoklī jaunajā projekta var nest no 3.5% līdz pat 18% gadā.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – sērijveida dzīvoklis, kas tiek nopirkts un izīrēts.

Saskaņā ar Latio datiem vidējā sērijveida dzīvokļa Rīgā cena 2016.gada 3.ceturksnī bija 707 eiro par kvadrātmetru, populārākie dzīvokļi bija ar platību 40 – 60 kvadrātmetri. Vidējā īres cenas šādiem dzīvokļiem 2016.g. 3.ceturksnī bija ap 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Šī teorētiskā piemēra aprēķiniem pieņemsim, ka noskatītais dzīvoklis ir 50 kv.m. liels un tā cena ir 35 350 eiro, pēc iegādes to var izīrēt par 250 eiro mēnesī.

Pērkot dzīvokli ir jārēķinās ar dažādām papildus izmaksām. Būs jāsamaksā valstij nodeva 2% apmērā no pirkuma summas. Ja tiks izmantots hipotekārais kredīts, jārēķinās ar ap 2% komisiju par darījuma noformēšanu. Būs arī citi izdevumi, kuru apmērus nepārzinu, taču starp tiem var būt darījuma konta atvēršana, notāra pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi utt.

Pieņemsim, ka dzīvokļa iegādes izmaksas ir 5% no pirkuma summas, ja tiek izmantots hipotekārais kredīts, un 3%, ja par pirkumu norēķinās ar saviem līdzekļiem.

Šajā gadījumā pieņemsim, ka dzīvoklis pēc iegādes ir piemērots īrnieku uzņemšanai un nekādi papildus ieguldījumi nav jāveic. Taču kā kārtīgi saimnieki mēs saprotam, ka, piemēram, pēc 10 gadiem dzīvoklī būs jāveic kapitālais remonts, kas varētu izmaksāt 100 eiro par kvadrātmetru jeb 5000 eiro. Šādas izmaksas ir jāplāno laicīgi, tātad katru gadu ir jāatliek 500 eiro jeb 41,66 eiro mēnesī dzīvokļa nākotnes remontam (šo var uzskatīt arī par ikmēneša nolietojumu). Šo summu atņemsim no ikmēneša īres ienākumiem.

Vienkāršības nolūkos, pieņemsim, ka nekustamā īpašuma nodoklis par šo dzīvokli ir 120 eiro gadā jeb 10 eiro mēnesī, arī šo atskaitām no īres ienākumiem.

Lai nesarežģītu piemēru, pieņemsim, ka dzīvokli izdodas izīrēt uzreiz pirmajā dienā pēc īpašuma iegādes un nav citu izmaksu, kas saistītos ar dzīvokļa uzturēšanu, kamēr tas nav izīrēts.

Aplūkošu divus scenārijus. Pirmajā dzīvoklis tiek iegādāts, izmantojot hipotekāro kredītu, otrajā dzīvoklis tiek iegādāts par personīgajiem līdzekļiem.

Pieņemsim, ka šādu dzīvokli ir iespējams iegādāties ar 80% bankas finansējumu. Tātad savus līdzekļus vajadzēs 35 350 X 20% = 7 070 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 1 767 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 8 837 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 134 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 840 eiro jeb 70 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 250 – 41,66 – 10 – 70 = 128,34 eiro mēnesī jeb 1 540 eiro gadā. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā nav ņemta vērā ienākumu deklarēšana un nodokļa nomaksa VID.

1 540 / 8 837 = 17,4% gada ienesīgums. Nav slikti. Taču jāatceras, ka šis ir tikai teorētisks piemērs, kurā ir pieņemts pozitīvais scenārijs. Papildus ir jārēķinās ar ienākumu deklarēšanu, kas īres ienākumu var samazināt par 10% līdz 225 eiro un neto ienākumu līdz ~103,34 eiro mēnesī jeb 1 240,08 eiro gadā, kas ir 14% ienesīgums.

Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.

Kopējas ieguldījums ir 35 350 eiro plus iegādes izmaksas 3% apmērā, kopā 36 410 eiro.

Neto īres ienākums = 250 – 41,66 – 10 = 198,4 eiro mēnesī jeb 2 380 eiro gadā. 2 380 / 36 410 = 6,5% ienesīgums. Deklarējot ienākumus, ienesīgums sarūk līdz 5.7%. Arī šāds ienesīgums šī brīža zemo likmju laikā nav slikts.

Papildus objektivitātes nolūkos būtu jāieskaita laiks, kas tiek patērēts veicot investīciju un regulāri iztērētais laiks. Piemēram iegādei kopā tiek iztērētas 50 stundas (atrašana, apskate, bankas, juristi, utt,). Ja dzīvokļa pircējs par savu darbu saņem neto 10 eiro stundā, tad pie iegādes izmaksām būtu jāpieskaita 500 eiro. Ja pēc tam tiek tērēta 1 stunda mēnesī, tad no ienākuma arī jāatņem 10 eiro ik mēnesi. Jāatceras, ka dzīvoklis ir jāapdrošina, tās arī ir izmaksas.

Protams, īres laikā var būt dažādi gaidīti un negaidīti izdevumi, t.sk. santehniķis elektriķis, remontdarbi, īrnieku maiņas izdevumi utt.

Kā redzat, pozitīvā scenārijā, ieguldot sērijveida dzīvoklī, ir iespējams pelnīt no 5% līdz 14% gadā, atkarībā no tā, vai un cik liels finansējums tiek izmantots.

Jāatzīmē, ka neņemu vērā nekustamā īpašuma cenu izmaiņas, jo tās var gan iet uz augšu, gan strauji kristies krīžu laikā. Šie ir tikai teorētiski piemēri. Ar šiem piemēriem vēlos vērst uzmanību uz aprēķinu piegājienu, t.i. ieskaitot visas tiešās un netiešās izmaksas.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!