Luksus auto izmēra portfelis

Auto kopš pirmsākumiem ir kalpojis ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

Auto var skatīt kā brīvības simbolu. Tas ļauj pārvietoties, kad vien vēlies un kur vien vēlies.

Auto kalpo arī kā statusa simbols. Jo dārgāks, lepnāks un retāks auto, jo augstāku statusu mēģina uzspēlēt tā īpašnieks.

Šīs ir nemainīgas vērtības, ko kāds vērtē augstu, savukārt cits vērtē zemu vai neuzskata pat par vērtēšanas vērtu.

Taču ne par to šoreiz ir runa. Šoreiz vēlos uzdot jautājumu:

Cik patiesībā turīgi ir luksus auto īpašnieki? Cik lieli ir viņu investīciju portfeļi?

Manuprāt, lai varētu sevi lutināt ar luksus auto, kas katru dienu zaudē vērtību, cilvēkam ir jābūt turīgam. Turīgam cilvēkam ir uzkrājumi un investīcijas, kas ļauj vieglu sirdi braukt ar dārgu auto.

Tas ir mans pieņēmums.

Protams, pasaulē ir citādāk. Ne tikai Latvijā cilvēki izvēlas braukt ar saviem ienākumiem un uzkrājumiem neatbilstoši dārgiem automobiļiem. Šādas tendences ir novērojamas visā pasaulē.

Šobrīd jau dzirdu vairāku cilvēkus domas: “bet man auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu!” Uz darbu var aizbraukt arī ar ne luksus auto un pastāv arī citi transporta veidi.

Labi. Nemācīšu nevienam, ar kādu auto braukt vai nebraukt. Vēlos tikai teikt, ka saprātīgs cilvēks izvēlēsies tādu auto, kas veic pamata funkciju, tas ir, pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ja uzkrājumu un investīciju portfeļa, vērtīgo aktīvu kopums ir pietiekami liels, tad droši var sevi lutināt ar luksus auto un pārvietoties kaut vai ar personīgo lidmašīnu, helikopteri vai jahtu.

Es nesaku, ka turīgiem cilvēkiem nevajag izbaudīt dzīvi. Es saku, ka cilvēkiem, kas vēl ir tikai ceļā uz tūrīgumu, nav prātīgi notērēt savu vērtīgo dzīves laiku tikai lai spētu pērvietoties ar “krutāku” auto. Te var atcerēties manis sen rakstīto rakstu par laiku Laiks ir nauda

Un jā, es zinu, ka ir tāda lieta kā reto auto kolekcionēšana. Šādiem retajiem auto vērtība parasti mēdz pieaugt. Taču šo nevajadzētu jaukt ar situāciju, kurā tiek iegādāts jauns vai palietots jaguārs un sev un citiem tiek mēģināts iestāstīt, ka tas ir kolekcionāru auto, kam pēc daudziem gadu desmitiem būs augstāka vērtība.

Varbūt ne pārāk izdevies bloga ieraksts un izvēlētā tēma, taču atklāti runājot ar cilvēkiem par viņu finansiālajām iespējām, ļoti bieži nākas secināt, ka, iespējams, auto ir cilvēka dārgākais aktīvs (pie tam tas katru dienu zaudē savu vērtību).

Tad vēl gadās redzēt situācijas, ka jauns censonis pārvietojas ar palietotu luksus klases auto, taču mērinstrumentu panelī deg lampiņa blakus burtiņam “E”. Zinu jau zinu, ir tās mašīnas parasti ērtas un ir pat citādāka sajūta tajās braucot. Tomēr vai sajūtas dēļ ir vērts tērēt savu tik dārgo laiku?

Ko es saprotu ar pietiekamu uzkrājumu apjomu un pietiekami lielu investīciju portfeli? Šajos aktīvos netiek ieskaitīts savs mājoklis, tas nav finanšu aktīvs, jo no tā nevar gūt ienākumus. Tātad, neskaitot mājokli, personai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai izvēlēto auto bez raizēm iegādātos un apzinātos, ka tā vērtība nepārtraukti krītas un ka pēc pāris gadiem gribēsies to atkal mainīt.

Piemēram, cik lielam jābūt investīciju portfelim, lai brauktu ar jaunu S-klasi? Tā maksā sākot no 86 500 eiro, labākā komplektācijā ar 100 000 eiro jārēķinās. Interneta plašumos ir dzirdētas dažādas versijas par to, cik dārgu auto var atļauties cilvēks. Viena no tām saka, ka atbilstošs auto būtu 10% vērtībā no cilvēka gada ienākumiem. Tātad, lai iegādātos jaunu S-klasi par 100 000 eiro, cilvēkam ir jāpelna vismaz miljons eiro gadā. Ja ienākumi tiek gūti tikai no investīciju portfeļa, tad pie 5% ienākuma portfelim būtu jāsasniedz 20 miljoni eiro apjoms. No šī izriet, ka ar S-klasi vajadzētu braukt tikai miljonāriem.

Protams, pēc šiem datiem sanāk tā, ka pat golfiņa iegādei par 17 000 eiro gadā būtu jāpelna 170 000 eiro gadā. Es šo pieņēmumu atļautos paplašināt uz to, ka izdevumiem par auto, t.sk. iegāde, remonts, nevajadzētu pārsniegt 10% no gada ienākumiem.

Ja pērkam jaunu auto ar mēneša maksājumu 300 eiro, pieskaitām citas izmaksas un faktiski tērējam ap 400 eiro mēnesī jeb 4 800 eiro gadā, tad gada ienākumiem vajadzētu būt 48 000 eir0 (pēc nodokļu nomaksas, jo tērējam taču arī pēc nodokļu nomaksas). Ja ienākumus gūstam no investīciju portfeļa ar 5% gada ienesīgumu, portfelim ir jābūt 960 000 eiro. Ja ienākumi tiek gūti algotā darbā, tad attiecīgi algai ir jābūt 48 000 eiro gadā pēc nodokļiem jeb 83 340 pirms nodokļu nomaksas. Pēc šadiem aprēķiniem vēl aizvien sanāks, ka liela daļa cilvēku brauc ar neadekvāti dārgiem auto attiecībā pret saviem ienākumiem.

Tas arī viss šodien!

Atgādinu, ka šis ir tikai mans viedoklis. Katrs pats savas laimes kalējs.

P.s. Savu auto pārdevu pirms 2 gadiem un pārcēlos uz dzīves vietu, kas ir tuvāk darbam. Nepieciešamības gadījumā pārvietojos ar taksi, brīvdienās dažreiz izmetu līkumu ar velosipēdu un vecākus apciemoju, izmantojot sabiedrisko transportu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

  • Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
  • Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
  • Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017)

Gandrīz gads ir pagājis kopš raksta Pirmie soļi tapšanas. Soļi nav mainījušies, arī to secība paliek nemainīga. Taču 2 soļos jau kādu laiku ir pieejams risinājums, kas nebija pieejams oriģinālā raksta tapšanas brīdī.

Runa ir par 1. un 3. soli. Šie soļi paredz uzkrājumu esamību tādos kontos, kur tie uzreiz ir pieejami vai pieejami ar pavisam nelielu laika brīdinājumu. Iepriekš šādiem nosacījumiem atbilda krājkonti.

Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Tātad 1. un 3. solī paredzētos uzkrājumus izvietojam šajā produktā. Tā rezultātā naudas līdzekļi tiek daudz efektīvāk izmantoti, ar tiem tiek pelnīti nevi 0,kaut cik procenti, bet gan 5% gadā.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk pievienoju oriģinālo tekstu no ieraksta  Pirmie soļi

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pietiek izplatīt muļķības!

Pēdējās dienās manīju, ka cilvēki dalās ar šādu attēlu(autoru nezinu):

Ja tas ir domāts tikai kā jociņš? Man tas neliekas diez ko smieklīgs.

Ja cilvēki tā patiešām domā un to uztver nopietni, tad pēc maniem novērojumiem šādi domā divas cilvēku kategorijas:

  1. Vāji, nespējīgi un čīkstulīgi ļautiņi, kuriem vienmēr viss ir slikti, kurus vienmēr visi apceļ un kuri sevi nemaz tā īsti neciena.
  2. Cilvēki, kas vēl pēc 26 gadiem nav sapratuši, kāda režīmā un ekonomiskajā sistēmā mēs dzīvojam. Atgādinu, ka dzīvojam demokrātiskā valstī kapitālismā.

Sevi cienoši un sistēmu saprotoši cilvēki saprot, ka valdība nevienu nevar žmiegt vai žņaugt. Valdība ir tikai rīks pilsoņu rokās, kā nodrošināt tautas vajadzības, t.sk. likumdošanu, drošību, izglītību, medicīnu, pensijas, infrastruktūru u.c.

Tātad valdība pēc būtības strādā valsts pilsoņu interesēs. Ja pilsoņi uzskata, ka valdība vairs nerīkojas to interesēs, tāpēc kā jau demokrātijā pastāv vēlēšanas, kurās var ievēlēt citus cilvēkus, kuri precīzāk īstenos pilsoņu intereses.

VID arī nevienu nežņaudz. VID ir tikai rīks valdības rokās, lai iekasētu līdzekļus, par kuriem īstenot tautas pieprasītās intereses.

Ne VID, ne valdība nav kaut kādas mistiskas iestādes, kas iekasē naudu un patur sev. Šī nauda tiek iztērēta pilsoņu vajadzībām, jau iepriekš minētajai izglītībai, medicīnai, infrastruktūrai utt.

Jā, kaut kādās vietās eksistē neefektivātes, birokrātija, ir atrodami darboņi ar sliktiem nodomiem, taču tas reāli ir pavisam neliels procents no visas lielās iekārtas. Ja šādas lietas manām, ir jāuzņemas pilsoniskā iniciatīva un jārīkojas lietas labā vai, ja pietrūkst drosmes, jāklusē.

Bankas arī nevienu nežņaudz. Jā, šodien bez bankas konta un maksājumu kartes dzīvot ir gandrīz neiespējami. Taču tie arī ir vienīgie pakalpojumi “bez kuriem nevar dzīvot”. Te jāpiebilst, ka ir bankas, kas tieši šos pakalpojumus nodrošina bez maksas vai par nelielām naudiņām, piemēram 1 eiro mēnesī. Tas arī viss. Vairāk bankas nevienu nežņaudz.

Neviens nav spiests uz banku iet ņemt kredītu. Tad, kad rodas problēmas ar kredīta atmaksu, tad sākas problēmas. Taču, ja kredītu nepaņem, tad problēmām nevajadzētu būt, neskaitot pašu klientu neapdomīgās rīcības radītas sekas.

Ar šo visu vēlos teikt, ka sevi cienošs un loģiski domājošs cilvēks apzinās, kādā režīmā un ekonomiskajā sistēmā viņš dzīvo. Viņš saprot, ka nekas nav par brīvu. Ja kaut ko nodrošina valsts, tad par to ir jau samaksāts caur nodokļiem, tātad atkal nekas nav par brīvu.

Jāpiebilst, ka cilvēki mēdz aizmirst šādu sakarību:

Vairāk pakalpojumu no valsts = vairāk nodokļi

Tātad, jo vairāk sagaidām no valsts, jo vairāk nodokļi jāiekasē. Piemēram, ja gribam augstākas pensijas esošajiem pensionāriem, tas nozīmē augstākas sociālās iemaksas strādājošajiem, utt.

Es neattaisnoju ne esošo valdību, ne tās politiku, norādu tikai uz to, ka šādu muļķīgu bildīšu publicēšana maldina citus un lieki tracina cilvēkus, lai arī tā nebūt nav un alternatīvas netiek piedāvātas.

Ceru, ka mana bloga lasītāji, kas rūpējas par savām finansēm un finansiālo drošību, to visu saprot un apzinās. Ceru, ka bloga lasītāji nav čīkstētāji un muļķību gvelzēji, bet gan darba darītāji un labu lietu iniciatori.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Laiks ir nauda

Laiks ir nauda – tā nereti mēdz aizbildināties, lai pārtrauktu sarunu un izrādītu savu aizņemtību, tomēr šajā frāzē slēpjas daudz kas vairāk.

Runa nav par konsultantiem apmaksājamajām stundām, kur tiešā vārda nozīmē laiks ir nauda, jo ar katru nākamo minūti vai stundu maksājamā summa pieaug.

Šoreiz gribu apspriest to, cik laika mēs pavadām strādājot un kā mēs tērējam nopelnītos līdzekļus. Mēs strādājam, lai nopelnītu. Nopelnīt gribam, lai naudu iztērētu un nopirktu sev nepieciešamos pakalpojumus un preces. Naudas pelnīšana, nav svarīgi vai strādājot algotu darbu vai nodarbojoties ar uzņēmējdarbību, aizņem laiku. Tātad varam izvirzīt sekojošu vienādojumu:

Laiks = Nauda

Ne velti vairums darbinieku ir noteikta algas likme par stundu. Citiem ir noteikta mēnešalga, kas, strādājot pilnu slodzi, paredz samaksu par darba dienu skaitu mēnesī x 8 stundas dienā. No naudas pelnīšanas puses viss ir skaidrs. Ikviens saprot, ka lai nopelnītu 100 eiro ir jāstrādā 10 stundas ar  likmi 10 eiro stundā vai 20 stundas ar likmi 5 eiro stundā.

Taču kā ir ar naudas tērēšanu? Parasti šādās kategorijās cilvēki nemēdz domāt.

Piemēram, cik daudz laika ir jānostrādā, lai atļautos ikmēneša izdevumus personīgajām auto, jaunam telefonam, dzīvokļa īrei, apģērbam, izklaidēm?

Aprēķins ir gaužām vienkāršs. Ērtības labad pieņemsim, ka mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 8 stundas darba dienā jeb kopā 168 darba stundas mēnesī. Ar šiem skaitļiem jau varam sākt apskatīt dažādas situācijas.

2017.gada martā vidējā alga valstī bija 920 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 647.82 eiro pēc nodokļu nomaksas personai bez apgādājamajiem. Stundas likme sanāk 3.86 eiro. Dienas likme ir 30.85 eiro.

Tagad varam brīvi izvēlēties visdažādākās preces un pakalpojumus, lai aprēķinātu, cik daudz ir jāstrādā vēlamās preces vai pakalpojuma iegādei.

Piemēram, iPhone 7 ar 128gb atmiņu. Solīds un iekārojams telefons, cena pie viena no operatoriem, pērkot uzreiz, sastāda 899 eiro. Lai iegādātos šo telefonu, personai ar aprēķināto vidējo algu ir jānostrādā 232.9 stundas jeb 29,14 darba dienas jeb 1.39 mēneši. Maz tas, vai daudz, lai vērtē katrs pats.

Ja telefons tiek mainīts ik pēc 2 gadiem, tātad katri 1.39 mēneši katrā 2 gadu ciklā ir jānostrādā tikai, lai iegādātos šādu telefonu.

Ja ar šādu atalgojumu persona izvēlas iegādāties auto un tā ikmēneša uzturēšanas izdevumi (kredīta maksājums, degviela, apkope u.c.) sastāda 325 eiro, tātad aptuveni pusi no mēneša ir jāstrādā tikai auto dēļ.

Tā kā aprēķinu metodika ir vienkārša, tad katrs pats var parēķināt cik daudz laika ir jāstrādā, lai iegādātos kāroto pakalpojumu vai preci. Ar trīs reizes lielāku algu par valstī vidējo, minētā iPhone iegādei būs jānostrādā 77.63 stundas jeb 9.71 dienu jeb 0.46 mēnešus. Atkal, daudz tas vai maz, lai vērtē katrs pats.

Ikdienā, veicot lielākus un mazākus pirkumus, šādi reti kurš domā. Nemudinu atteikties no kārotām lietām, taču aicinu parēķināt, cik daudz savas ierobežotā dzīves mūža laika tiek pavadīts darbā, lai konkrēto lietu vai pakalpojumu iegādātos. Neviļus var nonākt pie secinājuma, ka daudzas lietas nav tā vērtas un, iespējams, laiks ir jāpavada citās nodarbēs.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Brīvība

Kas ir brīvība?

The power or right to act, speak, or think as one wants (Oxford Dictionary)

Brīvība nozīmē, ka ir spēja vai tiesības rīkoties kā vēlies, runāt ko vēlies un domāt kā vēlies. Uz brīvību var skatīties no daudziem un dažādiem skatu punktiem. Kā tajā visā iesaistās finanses?

Finanses var būt nozīmīgs aspekts, kas var ierobežot brīvību vai tieši pretēji – veicināt un iedrošināt rīkoties, domāt un runāt brīvi.

Ierobežojošs finansiālais stāvoklis var atņemt spēju rīkoties brīvi. Piemēram, kredītsaistības parasti paredz regulārus kredīta maksājumus. Regulāru maksājumu veikšanai ir nepieciešami regulāri ienākumi. Regulāri ienākumi parasti saistās ar darbu un algas saņemšanu. Ja nav izveidots kaut neliels drošības spilvens, tad nevar atļauties zaudēt darbu pat uz īsu laiku. Zūdot ienākumiem, nespējot veikt maksājumus, var tikt pazaudēts viss.

Šādā situācijā cilvēki kļūst nepārliecinātāki, jo katra rīcība vai izteiktais viedoklis var izrādīties nevietā un novest pie darba un algas zaudēšanas, kas novedīs pie visa pazaudēšanas.

Brīvības nav.

Pamatīgs drošības spilvens, kredītmaksājumu neesamība vai salīdzinoši nelieli to apjomi var sniegt neaptveramu brīvības sajūtu.

Ja ir šāda brīvība, tad var ar pilnu atdevi nodoties sirdslietai.

Ja tas ir darbs, tad var to darīt no visas sirds, riskējot, izsakot savu viedokli, kritizējot to, kas šķiet nepilnīgs, piedāvājot veikt izmaiņas un nebaidoties par darba zaudējumu.

Ja darbs ir apnicis un gribas pamainīt darbības sfēru, nereti tas var aizņemt vairākus mēnešus un pat gadus. Vai bez drošības spilvena un ar kredītmaksājumiem kas tāds ir iespējams?

Ja gribas paņemt radošo pauzi jeb ilgstošu atvaļinājumu sevis meklējumiem? Ar vāju “finansiālo veselību” tas būs daudz grūtāk izdarāms.

Šis, protams, nav aicinājums pārtraukt dzīvot, tērēt, iegādāties preces un pakalpojumus. Dažādās dzīves stadijās un situācijās ir atšķirīgas vajadzības, kas var lielākā vai mazākā mērā diktēt nepieciešamos dzīves apstākļus.

Taču spēcīga “finansiālā veselība” var atgriez brīvību runāt ko vēlies un brīvību darīt ko vēlies.

Kā uzlabot finansiālo stāvokli? Vari sākt ar Pirmajiem soļiem

True freedom is impossible without a mind made free by discipline (Mortimer J. Adler)

Pirmie soļi

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt droši?

Ja jautāsiet: “Kur ieguldīt?” Es jautāšu pretī: “Kādu risku esi gatavs uzņemties?”

Iepriekšējā pieredze rāda, ka visbiežāk cilvēki nevēlas riskēt ar savu naudu, tas nozīmē, ka ir liela interese par līdzekļu drošību.

Jāatzīst, ka pilnīgi jeb 100% droši ieguldījumi nepastāv. Taču vistuvākie instrumenti ieguldījumiem ar ļoti augstu drošību ir krājkonti un parastie depozīti bankās, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu valsts garantē noguldījumu izmaksu līdz 100 000 eiro.

Tātad būtībā līdz 100 000 eiro noguldot bankas depozītā par saviem līdzekļiem varam neuztraukties.

Te mēs atduramies pret šodienas realitāti, ka banku depozītu ienesīgums ir ļoti zems. Tas nav saistīts ar banku mantkārību un nevēlēšanos maksāt, bet gan ar to, ka Eiropas Centrālās Bankas darbību rezultātā, kapitāla piesaiste ir kļuvusi ļoti lēta, attiecīgi tirgus pieprasījums un piedāvājums nosaka zemās procentu likmes.

Ir saprotams, ka šādos laikos visi meklē iespējas iegūt augstāku ienesīgumu. Taču ir jāatceras, ka augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku.

Ja iepriekšminētie depozīti būtībā ir bezriska ieguldījumi apmērā līdz 100 000 eiro, tad visi citi ieguldījuma veidi paredz lielāku vai mazāku risku uzņemšanos. Piemēram:

  • Finanšu tirgi – jebkura aktīva vērtība finanšu tirgos var gan pieaugt, gan kristies, tātad pastāv risks zaudēt daļu vai visus savus līdzekļus.
  • Nekustamais īpašums – arī tas var zaudēt savu vērtību dažādu apstākļu iespaidā, t.sk. tirgus tendences (atceramies 2008.gada krīzi), dabas stihijas, u.c.

Kopsavilkums:

Ja ir vēlme droši ieguldīt līdzekļus, tad nāksies samierināties ar zemajām likmēm depozītos un krājkontos. Ja ir vēlme nopelnīt vairāk, tad ir jāuzņemas risks. Ja neesi gatavs riskēt ar kaut nelielu daļu no ieguldījuma pamatsummas, tad ir jāaizmirst par jebkādiem citiem ieguldījumu rīkiem, izņemot depozītus un krājkontus.

 

Par ieguldījumiem/investīcijām ar dažāda riska līmeņiem un galvenajām īpašībām rakstīšu jau pavisam drīz.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: