Luksus auto izmēra portfelis

Auto kopš pirmsākumiem ir kalpojis ne tikai kā pārvietošanās līdzeklis.

Auto var skatīt kā brīvības simbolu. Tas ļauj pārvietoties, kad vien vēlies un kur vien vēlies.

Auto kalpo arī kā statusa simbols. Jo dārgāks, lepnāks un retāks auto, jo augstāku statusu mēģina uzspēlēt tā īpašnieks.

Šīs ir nemainīgas vērtības, ko kāds vērtē augstu, savukārt cits vērtē zemu vai neuzskata pat par vērtēšanas vērtu.

Taču ne par to šoreiz ir runa. Šoreiz vēlos uzdot jautājumu:

Cik patiesībā turīgi ir luksus auto īpašnieki? Cik lieli ir viņu investīciju portfeļi?

Manuprāt, lai varētu sevi lutināt ar luksus auto, kas katru dienu zaudē vērtību, cilvēkam ir jābūt turīgam. Turīgam cilvēkam ir uzkrājumi un investīcijas, kas ļauj vieglu sirdi braukt ar dārgu auto.

Tas ir mans pieņēmums.

Protams, pasaulē ir citādāk. Ne tikai Latvijā cilvēki izvēlas braukt ar saviem ienākumiem un uzkrājumiem neatbilstoši dārgiem automobiļiem. Šādas tendences ir novērojamas visā pasaulē.

Šobrīd jau dzirdu vairāku cilvēkus domas: “bet man auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu!” Uz darbu var aizbraukt arī ar ne luksus auto un pastāv arī citi transporta veidi.

Labi. Nemācīšu nevienam, ar kādu auto braukt vai nebraukt. Vēlos tikai teikt, ka saprātīgs cilvēks izvēlēsies tādu auto, kas veic pamata funkciju, tas ir, pārvietošanos no punkta A uz punktu B. Ja uzkrājumu un investīciju portfeļa, vērtīgo aktīvu kopums ir pietiekami liels, tad droši var sevi lutināt ar luksus auto un pārvietoties kaut vai ar personīgo lidmašīnu, helikopteri vai jahtu.

Es nesaku, ka turīgiem cilvēkiem nevajag izbaudīt dzīvi. Es saku, ka cilvēkiem, kas vēl ir tikai ceļā uz tūrīgumu, nav prātīgi notērēt savu vērtīgo dzīves laiku tikai lai spētu pērvietoties ar “krutāku” auto. Te var atcerēties manis sen rakstīto rakstu par laiku Laiks ir nauda

Un jā, es zinu, ka ir tāda lieta kā reto auto kolekcionēšana. Šādiem retajiem auto vērtība parasti mēdz pieaugt. Taču šo nevajadzētu jaukt ar situāciju, kurā tiek iegādāts jauns vai palietots jaguārs un sev un citiem tiek mēģināts iestāstīt, ka tas ir kolekcionāru auto, kam pēc daudziem gadu desmitiem būs augstāka vērtība.

Varbūt ne pārāk izdevies bloga ieraksts un izvēlētā tēma, taču atklāti runājot ar cilvēkiem par viņu finansiālajām iespējām, ļoti bieži nākas secināt, ka, iespējams, auto ir cilvēka dārgākais aktīvs (pie tam tas katru dienu zaudē savu vērtību).

Tad vēl gadās redzēt situācijas, ka jauns censonis pārvietojas ar palietotu luksus klases auto, taču mērinstrumentu panelī deg lampiņa blakus burtiņam “E”. Zinu jau zinu, ir tās mašīnas parasti ērtas un ir pat citādāka sajūta tajās braucot. Tomēr vai sajūtas dēļ ir vērts tērēt savu tik dārgo laiku?

Ko es saprotu ar pietiekamu uzkrājumu apjomu un pietiekami lielu investīciju portfeli? Šajos aktīvos netiek ieskaitīts savs mājoklis, tas nav finanšu aktīvs, jo no tā nevar gūt ienākumus. Tātad, neskaitot mājokli, personai ir pietiekami daudz brīvo līdzekļu, lai izvēlēto auto bez raizēm iegādātos un apzinātos, ka tā vērtība nepārtraukti krītas un ka pēc pāris gadiem gribēsies to atkal mainīt.

Piemēram, cik lielam jābūt investīciju portfelim, lai brauktu ar jaunu S-klasi? Tā maksā sākot no 86 500 eiro, labākā komplektācijā ar 100 000 eiro jārēķinās. Interneta plašumos ir dzirdētas dažādas versijas par to, cik dārgu auto var atļauties cilvēks. Viena no tām saka, ka atbilstošs auto būtu 10% vērtībā no cilvēka gada ienākumiem. Tātad, lai iegādātos jaunu S-klasi par 100 000 eiro, cilvēkam ir jāpelna vismaz miljons eiro gadā. Ja ienākumi tiek gūti tikai no investīciju portfeļa, tad pie 5% ienākuma portfelim būtu jāsasniedz 20 miljoni eiro apjoms. No šī izriet, ka ar S-klasi vajadzētu braukt tikai miljonāriem.

Protams, pēc šiem datiem sanāk tā, ka pat golfiņa iegādei par 17 000 eiro gadā būtu jāpelna 170 000 eiro gadā. Es šo pieņēmumu atļautos paplašināt uz to, ka izdevumiem par auto, t.sk. iegāde, remonts, nevajadzētu pārsniegt 10% no gada ienākumiem.

Ja pērkam jaunu auto ar mēneša maksājumu 300 eiro, pieskaitām citas izmaksas un faktiski tērējam ap 400 eiro mēnesī jeb 4 800 eiro gadā, tad gada ienākumiem vajadzētu būt 48 000 eir0 (pēc nodokļu nomaksas, jo tērējam taču arī pēc nodokļu nomaksas). Ja ienākumus gūstam no investīciju portfeļa ar 5% gada ienesīgumu, portfelim ir jābūt 960 000 eiro. Ja ienākumi tiek gūti algotā darbā, tad attiecīgi algai ir jābūt 48 000 eiro gadā pēc nodokļiem jeb 83 340 pirms nodokļu nomaksas. Pēc šadiem aprēķiniem vēl aizvien sanāks, ka liela daļa cilvēku brauc ar neadekvāti dārgiem auto attiecībā pret saviem ienākumiem.

Tas arī viss šodien!

Atgādinu, ka šis ir tikai mans viedoklis. Katrs pats savas laimes kalējs.

P.s. Savu auto pārdevu pirms 2 gadiem un pārcēlos uz dzīves vietu, kas ir tuvāk darbam. Nepieciešamības gadījumā pārvietojos ar taksi, brīvdienās dažreiz izmetu līkumu ar velosipēdu un vecākus apciemoju, izmantojot sabiedrisko transportu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Kur ieguldīt īstermiņā?

Ātri, lēti un kvalitatīvi. Izvēlies divus no trim. Tā mēdz runāt par dažāda veida projektiem. Var ātri un lēti, taču nebūs kvalitatīvi. Var lēti un kvalitatīvi, taču nebūs ātri. Var ātri un kvalitatīvi, taču nebūs lēti.

Līdzīgi var runāt par ieguldījumiem. Zems risks, augsts ienesīgums un īss termiņš. Izvēlies divus no trim. Kas tad sanāk?

  • Zems risks un augsts ienesīgums – tā var raksturot ļoti ilga termiņa ieguldījumus. Piemēram, S&P 500 indekss ilgtermiņā ir spējis nodrošināt ap 8% gada ienesīgumu. Īstermiņā vēl salīdzinoši nesena pieredze rāda, ka indekss var kristies ļoti strauji īsā termiņā, tomēr ilgtermiņā, visticamāk, indekss spēs dot salīdzinoši augstu ienesīgumu ar salīdzinoši zemu risku.
  • Augsts ienesīgums un īss termiņš – parasti asociējas ar ļoti riskantām investīcijām. Piemēram, darījumi ar augstu kredītplecu, augsts līdzekļu neatgūšanas risks, sarežģīti īstermiņa atvasinātie finanšu instrumenti. Ja tiek solīts augsts ienesīgums īsā termiņā, tas gandrīz vienmēr automātiski paredz ļoti augstu risku un potenciāli zaudēt ne vien dažus procentus no summas, bet gan desmitos procentu un pat visu ieguldījuma summu.
  • Īss termiņš un zems risks – šādiem ieguldījumiem parasti nav augsts ienesīgums. Tas pat var būt negatīvs.

Protams, var gadīties īpašas situācijas, taču tādas parasti ļoti ātri pazūd, jo pieprasījums un piedāvājums ieguldījumu tirgū strādā izteikti efektīvi.

Šajā rakstā plašāk par zema riska un īsa termiņa ieguldījumiem.

Pēdējā laikā ir bijusi aptuveni šāda saruna ar vairākiem cilvēkiem:

Kaspar, man ir brīvi līdzekļi 20-30 tūkstošu eiro apmērā, taču tie visticamāk būs nepieciešami tuvākā gada vai divu laikā īpašuma iegādei/mājas būvniecībai. Kur šos līdzekļus ieguldīt, lai tie nestāvētu “pa tukšo”, nopelnīt kādus procentus un galvenais nezaudēt neko no pamatsummas?

1-2 gadi ir īss termiņš. Nezaudēt neko ir zems risks. Kādi tad ir varianti ar šādām summām?

Pelnošu variantu gandrīz nav. To nosaka arī tāds faktors, ka patreiz Eiropas Centrālā Banka bāzes likmi ir noteikusi -0.4%. Kā tas izpaužas dzīvē?

Banku pamata funkcijas ir pieņemt personu līdzekļus un izsniegt tos kredītā citām personām. Ja banka daļu līdzekļu nevar izdot kredītos (nav pievilcīgu kreditējamo objektu, kapitāla pietiekamības prasības nosaka daļu līdzekļus turēt pieejamus), tādā gadījumā banka līdzekļus izvieto centrālajā bankā, Latvijā tā ir Latvijas Banka. Par līdzekļu izvietošanu centrālajā bankā komercbankas saņem -0.4% jeb maksā centrālajai bankai 0.4%. Tas ir galvenais iemesls tam, ka bankas piedāvā tik zemas likmes termiņdepozītiem un krājkontiem (piebilde – citās valstīs klienti piemaksā par līdzekļu turēšanu kontos).

Attiecīgi arī citiem ieguldījumiem, atkarībā no riska profila šobrīd vēsturiski ir zemāks ienesīgums, jo pēc tiem ir augstāks pieprasījums.

Ok, pietiek teorijas. Kādi ir ieguldījumu varianti?

Viens no drošākajiem ieguldījumiem Eiropā skaitās Vācijas valdības parādzīmes. Šodien (09.11.2017) to ienesīgums uz 2 gadiem ir -0.76%. Ieguldot šodien 10 000 eiro, pēc 2 gadiem saņemsiet atpakaļ ap 9,848 eiro. Jā, tieši tā! Saņemsiet mazāk nekā ieguldījāt. Tik dārga šobrīd ir līdzekļu drošība. Par to nākas piemaksāt. Tomēr obligācijas ir ļoti likvīdas un tās jebkurā brīdī var pārdot un attiecīgi piekļūt saviem līdzekļiem.

Ir iespējams aizdot naudu Latvijas valdībai izmantojot krājobligācijas. Tās piedāvā šādus ienesīgumus (uz 09.11.2017).

Uz 6 mēnešiem gada likme ir 0.01%. Ieguldot 10 000 eiro, 6 mēnešu laikā nopelnīsiet 0,50 eiro jeb 50 eiro centus. Tāds pats ienesīgums ir arī 12 mēnešu krājobligācijām. Šo variantu nevar uzskatīt par diez ko pievilcīgu, jo šiem līdzekļiem uz izvēlēto termiņu nevar piekļūt, par ko tiek piedāvāts ļoti zems ienesīgums. Prātīgāk ir nesaņemt tik zemu ienesīgumu, tomēr saglabāt līdzekļu pieejamību.

Ejam tālāk. Var izmantot banku piedāvātos krājkontus. Izskrienot cauri lielāko banku mājaslapām, jāsecina, ka bankas piedāvā ap 0.02-0.05% gada likmi atlikumiem krājkontā. Tik tālu šis ir labākais variants, jo tas paredz saņemt augstākus procentus nekā iepriekšējos divos variantos. Kā arī līdzekļi parasti ir salīdzinoši viegli pieejami, standartā banka ir jābrīdina 7 dienas iepriekš.

Tālāk seko termiņdepozīti. Arī šis variants der tikai tādā gadījumā, ja ir precīzi zināms līdzekļu izmantošanas brīdis. Šai gadījumā neder termiņš 3-9 mēneši, jo termiņdepozīts tiek noslēgts uz konkrētu termiņu. Lielākas bankas piedāvā no 0% līdz 0.2% gada ienesīgumu par gadu ilgu termiņdepozītu. Mazākas bankas piedāvā arī augstākas likmes, pat pāri 1%. Līdz 100 000 eiro arī depozīti mazākās bankās būs drošībā, jo tiem tiek piemērotas valsts garantijas. Jāatceras, ka galvenais mīnuss termiņdepozītiem ir konkrētais termiņš, tātad līdzekļi ir ar ierobežotu pieejamību.

Vēl ir pieejams hibrīda variants. Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Piemērs. Ja ir 20 000 eiro brīvi līdzekļi īstermiņa ieguldījumiem, tad 15 000 eiro var turpināt uzglabāt parastā norēķinu kontā un 5 000 eiro izvietot minētajā piedāvājumā. Rezultātā par 5 000 eiro daļu tiks saņemts 250 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas ir 1.25% gada ienesīgums, pie tam līdzekļi ir pieejami jebkurā brīdī.

Ja brīvie līdzekļi ir jaunās ģimenes rīcībā, tad katra persona var izvietot pa 5 000 eiro šajā piedājumā, rezultātā 10 000 eiro pelna 5% gada ienesīgumu jeb 500 eiro gadā. Ja rēķinām pret visiem 20 000 eiro, tad tas jau ir 2.5% gada ienesīgums, saglabājot līdzekļu pieejamību.

Ar šo principā beidzas drošo investīciju universs.

Jā, citās valūtās var iegūt augstāku gada likmi. Piemēram termiņdepozīts Krievijas rubļos nesīs krietni augstākus procentus, taču tādā gadījumā eiro ir jākonvertē uz rubļiem, pēc tam atpakaļ. Ar standarta konvertācijas kursiem var zaudēt pat vairāk nekā 5% konvertāciju rezultātā. Tāpat pastāv arī valūtas svārstību risks, kā rezultātā šodien konvertēti 1 000 eiro pēc gada var būt 1 100 eiro vērti vai 900 eiro vērti.

P2P ieguldījumus pat uz īsiem termiņiem nevar uzskatīt par zema riska ieguldījumiem. Tiem ir augsts līdzekļu neatgūšanas risks. Garāk termiņa ieguldījumiem nereti nav otrreizēja tirgus vai tas ir ar zemu aktīvitāti, attiecīgi nākas nolaist ieguldījuma cenu un potenciāli zaudēt daļu ieguldījuma summas. Pats P2P darbības modelis parasti paredz ļoti augsta riska aizdevumus/ieguldījumus.

Zelts nav īstermiņa drošs ieguldījums, jo tā cena svārstās katru dienu, dažreiz pat vairāk nekā 1%. Tātad pastāv augsts risks zaudēt daļu no ieguldījuma. Pie tam parasti par zelta iegādi un pārdošanu ir salīdzinoši augsta komisija, kas var būt apslēpta pirkšanas/pārdošanas starpībā.

Ja Tev nāk prātā citi īstermiņa ieguldījumi ar zemu risku, lūdzu, padalies ar tiem pie facebook ieraksta, iespējams, esmu ko piemirsis. Vai arī centīšos paskaidrot, kāpēc minētais ieguldījums nav zema riska un īstermiņa.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas un ieguldījumus. Investīciju un ieguldījumu lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

 

Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017)

Gandrīz gads ir pagājis kopš raksta Pirmie soļi tapšanas. Soļi nav mainījušies, arī to secība paliek nemainīga. Taču 2 soļos jau kādu laiku ir pieejams risinājums, kas nebija pieejams oriģinālā raksta tapšanas brīdī.

Runa ir par 1. un 3. soli. Šie soļi paredz uzkrājumu esamību tādos kontos, kur tie uzreiz ir pieejami vai pieejami ar pavisam nelielu laika brīdinājumu. Iepriekš šādiem nosacījumiem atbilda krājkonti.

Kopš šī gada sākuma ir jauns risinājums. Ir iespēja līdzekļus līdz 5 000 eiro uzglabāt maksājumu kartes kontā un par to saņemt 5% gada ienesīgumu. Ir savs āķīts, ar maksājumu karti jāveic vismaz 5 pirkumi mēnesī.

Plašāk par pakalpojumu šeit: BlueOrange 100% komplekts

Tātad 1. un 3. solī paredzētos uzkrājumus izvietojam šajā produktā. Tā rezultātā naudas līdzekļi tiek daudz efektīvāk izmantoti, ar tiem tiek pelnīti nevi 0,kaut cik procenti, bet gan 5% gadā.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk pievienoju oriģinālo tekstu no ieraksta  Pirmie soļi

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu. Konkrēto piedāvājumu esmu ievietojos, jo tirgū nav alternatīvu šādam produktam ar līdzvērtīgu riska profilu, un patiesi uzskatu, ka šis pašreiz ir labākais risinājums.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu  – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!”

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 1 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 500 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik naudas vajag, lai aizietu pensijā?

Pirms sāku rakstu jāatzīmē, ka runāju no savu vienaudžu skatupunkta, t.i. sākot no agriem divdesmitgadniekiem līdz solīdiem trīsdesmitgadniekiem.

Jāatzīst, ka es Latvijas pensiju sistēmai tā īsti neuzticos. Manuprāt, 1.pensiju līmenis agrāk vai vēlāk bankrotēs demogrāfisko procesu ietekmē. 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus piespiedu kārtā ir jāiegulda kādā no piedāvātajiem plāniem ar nepievilcīgām komisijām un, maigi sakot, ne pārāk labu investīciju atdevi. 3.pensiju līmenī līdzekļus neuzkrāju, jo pat ar nodokļu atmaksas sniegtajām priekšrocībām to zemā atdeve un augstās komisijas padara šo produktu pilnīgi un galīgi nepievilcīgu, ja termiņš līdz iespējai līdzekļus saņemt pārsniedz 5-10 gadus.

Ko darīt?

Rūpēties pašam par sevi.

Labi, tas tā kā ir skaidrs, taču cik daudz naudas vajag un kā līdz tai tikt?

Sāksim ar to, cik daudz naudas vajag. Tas ir atkarīgs no “apetītes” jeb tēriņu apmēra. Pieņemsim, ka ir vēlme saņemt pensiju 600 eiro apmērā (vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā vidēji no jauna pieškirtā pensija 2017.gada 1.ceturksnī). Gadā tie ir 7200 eiro.

Rietumu pasaulē pastāv uzskats, ka drošs investīciju izņemšanas līmens (safe withdrawal rate) ir 4% gadā. 7200 ir 4% no 180 000. Tātad ar 180 000 eiro vērtu investīciju portfeli vajadzētu spēt nodrošināt pensiju līdz pat mūža beigām.

Jāpiemin, ka līdz šim brīdim apzināti neesmu pieminējis inflāciju. Ilgtermiņa inflāciju pieņemsim 3% apmērā. Pieskaitot pie 4% izņemšanas likmes klāt inflācijas 3% sanāk, ka investīciju atdevei jābūt 7% gadā.

Zemo procentu likmju laikmetā tas liekas augsts ienesīgums, taču ilgtermiņā akcijas vidēji sniedz apmēram 8% gada ienesīgumu. Ja vēl uzkrāšanas periodā izmanto pieejamās nodokļu atlaides, piemēram dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tad šāds 7% gada ienesīgums nav pārspīlēti augsts.

Tātad zinām, ka nepieciešami 180 000 eiro un plānojam gada ienesīgumu 7% apmērā. Cik ilgi ir jākrāj un jāinvestē, lai pie šādas summas tiktu?

Ja uzkrāj 100 eiro mēnesī ar gada ienesīgumu 7%, 180 000 eiro uzkrājuma sasniegšanai būs nepieciešami 36 gadi. Ja sāk 30 gadu vecumā, tad 66 gadu vecumā varēs sākt saņemt no sava uzkrājuma 600 eiro mēnesī. Tiesa, 600 eiro pēc 36 gadiem nebūs ne tuvi tik vērtīgi, kā tie ir šobrīd. Šis ir vienkāršots aprēķins, lai attēlotu idejas pamatdomu. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, katru gadu būtu jāpalielina uzkrājumu apjomi.

Varbūt jautāsiet, kāpēc aprēķiniem ir pievienots 1000 eiro mēnesī uzkrājums, ja ir mērķis saņemt 600 eiro mēnesī? Šeit parādās princips, ka ne vienmēr ir jāiztērē visi saņemtie ienākumi un uzkrājumu apjoms var būt ne tikai 10% no ienākumiem, bet arī krietni augstāks procents. Par to plašāk citā ierakstā.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu: piemērs

Jau iepriekš rakstīju par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un nodokļu optimizāciju. Nebiju aprakstījis, kā tieši rīkoties un arī šoreiz nedošu konkrētus norādījumus, jo katras personas situācija ir atšķirīga. Taču šoreiz vēlos attēlot teorētisku piemēru dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu.

Aprēķiniem tiek izmantoti sekojoši pieņēmumi:

Persona ar 12 000 eiro gada algu pirms nodokļu nomaksas, t.i. 1 000 eiro mēnesī. Persona izvēlas 10% no bruto algas novirzīt dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jeb 100 eiro mēnesī. Uzkrājuma termiņš 5 gadi.

Piemēram izmantoju Swedbank sabalansēto portfeli, kas tiek piedāvāts dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma pakalpojuma ietvaros, komisiju struktūru. Komisijas ir: 1.5% no katras iemaksas un pārvaldīšanas komisija 1% gadā (min.2.13 eiro mēnesī) no visas uzkrājuma summas.

Pozitīvais scenārijs

Pozitīvā scenārijā sabalansētā stratēģija spēs nodrošināt 5% gada ienesīgumu.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 5% gada ienesīgumu, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 6 527 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 7 907.39 eiro. Kopējā peļņa ir 1 907.39 eiro (527.39 eiro peļņa no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav slikti.

Ne slikts, ne labs scenārijs

Šādā scenārijā sabalansētā stratēģija spēs nodrošināt 0% gada ienesīgumu.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 0% gada ienesīgumu, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 5 736.2 eiro jeb būsim zaudējuši 263.8 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 7 116.2 eiro. Kopējā peļņa ir 1 116.2 eiro (263.8 eiro zaudējumi no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav tik labi kā iepriekš, taču nav vēl arī slikti.

Negatīvais scenārijs

Šādā scenārijā sabalansētā stratēģija tiek pieņemta kā ļoti neveiksmīga, kas katru gadu nesīs 5% zaudējumus.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 5% gada zaudējumiem, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 5 064.93 eiro jeb būsim zaudējuši 935.07 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 6 444.93 eiro. Kopējā peļņa ir 444.93 eiro (935.07 eiro zaudējumi no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav labi, ir slikti, taču varēju būt arī sliktāk.

Alternatīva: depozīts ar 1% gada ienesīgumu

Šie paši 100 eiro mēnesī tiek noguldīti depozītā ar 1% gada likmi. Ja pieņemam, ka % saņemam reiz gadā un saņemtos procentus reinvestējam, tad pēc 5 gadiem 6 000 eiro veiktās iemaksas būs pieaugušas līdz 6 182 eiro. Peļņa ir 182 eiro.

Ar šiem piemēriem vēlējos attēlot, cik nozīmīgi ir rūpīgi plānot savus ieguldījumus. Šobrīd tirgus apstākļu dēļ depozītu likmes ir ļoti zemas, tāpēc tajos neko daudz nevar nopelnīt. Šādos laikos kā alternatīva var kalpot dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kas visticamāk 5 gadu laikā spēs nodrošināt pozitīvu gala rezultātu, pat ja ieguldījumu ienesīgums būs bijis negatīvs. Un tas ir pateicoties IIN atmaksai.

Jāņem vērā, ka IIN atmaksu par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksām var saņemt par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem) kalendārā gada laikā. Vēl ir jāņem vērā, ka šāds uzkrājums ir jāveic uz vismaz 5 gadiem. Ja uzkrājums tiks pārtrauks ātrāk kā pirms 5 gadiem, tad jārēķinās ar papildus komisijām no pakalpojuma sniedzēja, kā arī nāksies atmaksāt valstij atpakaļ saņemto IIN atmaksu.

Tāpat arī ir jāapzinās, ka veicot šādus uzkrājumus gala rezultātu nav iespējams paredzēt. Katru gadu ienesīgums var būt citādāks, kas beigās var novest pie ļoti atšķirīgiem rezultātiem.

Protams, situācija kardināli mainās, ja persona nesaņem darba algu, bet saņem cita veida ienākumus, piemēram dividendes, ienākumu no kapitāla. Šādos gadījumos nevar pretendēt uz IIN atmaksu, līdz ar to dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu šādām personām nav aktuāla. Tādā gadījumā ir jāmeklē citas alternatīvas investīcijām. Kamēr investējamās summas nepārsniedz aptuveni 10 000 eiro, ir diezgan grūti atrast atbilstošas investīcijas. Kad naudas summas ir lielākas, tad paveras plašākas iespējas, t.sk. iespējams, jūsu līdzekļus būs ieinteresēts pieņemt pārvaldībā kāds profesionāls aktīvu pārvaldītājs. Šādos gadījumos var sazināties ar mani

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Investīcijas nekustamajā īpašumā: fondi

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu citu investīciju veidu, kā ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Viens no tādiem ir investīciju fondi. Var izmantot gan tradicionālos investīciju fondus, gan ETF (exchange traded funds jeb biržās tirgotie fondi).

Nozīmīgākā atšķirība starp tiešo investīciju konkrētā nekustamajā īpašumā un investīciju nekustamo īpašumu fondā ir tā, ka otrajā gadījumā līdzekļus pārvalda cita persona, parasti, profesionāļi. Tāpat, parasti, fonds līdzekļus būs ieguldījis vairākos nekustamajos īpašumos, tā nodrošinot plašāku diversifikāciju.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir neiztērētais laiks. Ieguldot nekustamajā īpašumā ar fonda starpniecību, nav jāveic visas ar īpašuma iegādi, uzturēšanu un izīrēšanu saistībās darbības. To paveic fonda darbinieki vai pārstāvji, par to saņemot atlīdzību.

Šī atlīdzība var svārstīties diezgan plašā amplitūdā, sākot ar ikgadējo komisiju zem 1% (biržās tirgotiem fondiem jeb ETF) un beidzot ar 2% un vairāk tradicionālajos fondos.

Atšķirībā no investīcijām konkrētā nekustamajā īpašumā, fondu cenas parasti svārstīsies katru dienu. Konkrētam īpašumam katru dienu netiek pieprasīts vērtējums, kā arī nestāv klāt nākamais pircējs, kurš katru dienu izkliegtu tās dienas aktuālo pārdošanas cenu, taču fondiem šāda cena ir un tā svārstības, atkarībā no fondā esošajiem īpašumiem, var būt gana nozīmīgas.

Fondi ir visdažādākie, to ieguldījumu stratēģijas atšķiras, taču lielākajā daļā stratēģija paredz lielāko daļu no fonda ienākumiem izmaksāt dividenžu veidā. Nekustamā īpašuma fondi var iedalīties pēc to investīciju reģioniem, valstīm, sektoriem, t.sk. komercīpašumi, dzīvojamie īpašumi.

Kādu fondu izvēlēties, tas ir katra paša ziņā, taču piemēra pēc zemāk daži nekustamā īpašuma fondi.

Starp tādiem ir Igaunijā reģistrētais Baltic Horizon Fund. Tā stratēģija paredz ieguldīt komercīpašumos Baltijā, t.sk. tirdzniecības centri, biroju centri. Šis konkrētais fonds ir orientēts uz ienākumu, ko tas gūst no īpašumu izīrēšanas, izmaksu, tēmējot uz ~8% gada ienesīgumu (dividendes). Sīkāku informāciju var meklēt NASDAQ biržas mājaslapā. Jāatzīmē, ka šo fondu, visticamāk, varēs iegādāties gandrīz jebkurā no Latvijas bankām, samaksājot salīdzinoši nelielas komisijas. Šādā veidā var gūt labumu no savu tautiešu un kaimiņvalstu paražām ilgi un bieži apmeklēt tirdzniecības centrus.

ASV populāri ir biržās tirgotie fondi, kas iegulda atsevišķos sektoros. Piemēram, ir tādi fondi, kas iegulda tikai veselības aprūpes sektorā (slimnīcas, pansionāti, klīnikas,utt). Tāpat ir fondi, kas iegulda mājokļos, un ir fondi, kas iegulda tirdzniecības centros, vai fondi, kas iegulda biroju kompleksos, utt.

Tiesa, ir jārēķinās, ka sarežģītu fondu iegāde var saistīties ar augstākām iegādes komisijām no bankas vai brokera puses.

Viena no galvenajām priekšrocībām fondiem ir iespēja ieguldīt atsevišķos nekustamā īpašuma tirgos un/vai segmentos neveicot fizisku ieguldījumus katrā konkrētajā īpašumā, tādā veidā aiztaupot laika un līdzekļu izdevumus, kas saistītos ar tradicionālajām investīcijām nekustamajā īpašumā.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

 

Investīcijas nekustamajā īpašumā: dzīvoklis jaunajā projektā

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – dzīvoklis jaunajā projektā, kas tiek nopirkts un izīrēts.

Dzīvokļiem jaunajos projektos cenas ir diezgan lielā amplitūdā. Piemēra nolūkos izmantosim dzīvokli jaunajā projektā, kura iegādes cena ir 2 100 eiro/kv.m. un īres maksa ir 8.5 eiro kv.m. (Latio dati par 2016.g. 3.ceturksni).

Visbiežāk pirktie dzīvokļi ir platībās no 50 – 75 kv.m., tāpēc izvēlēsimies dzīvokli ar 63 kv.m. lielu platību. Šāda dzīvokļa iegādes cena ir 132 200 eiro un to var izīrēt par 535 eiro mēnesī.

Izmantošu tādus pašus scenārijus un pieņēmumus izmaksām, kādus izmantoju rakstā Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis

Pieņemam, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir 360 eiro gadā jeb 30 eiro mēnesī un dzīvokļa nolietojums ir 52,5 eiro mēnesī.

Pirmais scenārijs ir dzīvokļa iegāde, izmantojot 80% bankas finansējumu. Savus līdzekļus vajadzēs 132 200 x 20% = 26 440 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 6 610 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 33 050 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 502 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 3 170 eiro jeb 264 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 535 – 30 – 52,5 – 264 = 188,5 eiro mēnesī jeb 2 262 eiro gadā. Deklarējot ienākumus, tie var sarukt līdz 135 eiro mēnesī jeb 1 620 eiro gadā.

1 620 / 33 050 = 4.9% gada ienesīgums.

Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.

Kopējais ieguldījums ir 132 200 eiro plus iegādes izmaksas 3 % apmērā, kopā 136 166 eiro..

Neto īres ienākums = 535 – 30 – 52,5 = 452,5 eiro mēnesī jeb 5 430 eiro gadā. Deklarējot ienākumus tie var sarukt līdz 399 eiro mēnesī jeb 4 788 eiro gadā.

4 788 / 136 166 = 3.51%

Kā redzat, abos gadījumos ienesīgums sanāk ne pārāk pievilcīgs. Tāpēc gribu parādīt 3.scenāriju, kas kalpos par piemēru tam, cik ļoti situācija var mainīties, ja tiek palielināts aizņemtais finansējums un izdodas saņemt kredītu ar zemāku procentu likmi.

Dzīvoklis tiek iegādāts ar 90% bankas finansējumu. Savus līdzekļus vajadzēs 132 200 x 10% = 13 220 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 6 610 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 19 830 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 448 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 1% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 1189,8 eiro jeb 99,15 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 535 – 30 – 52,5 – 99,15 = 353,35 eiro mēnesī jeb 4 240 eiro gadā. Deklarējot ienākumus, tie var sarukt līdz 299.85 eiro mēnesī jeb 3 598.2 eiro gadā.

3 598.2 / 19 830 = 18.14% gada ienesīgums.

Kā jau minēju piemērā ar sērijveida dzīvokli, izmaksās būtu jāieskaita laiks, jārēķinās ar gaidītiem un negaidītiem izdevumiem, īrniekus maiņas izdevumiem utt.

Pozitīvā scenārijā investīcija dzīvoklī jaunajā projekta var nest no 3.5% līdz pat 18% gadā.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.

Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – sērijveida dzīvoklis, kas tiek nopirkts un izīrēts.

Saskaņā ar Latio datiem vidējā sērijveida dzīvokļa Rīgā cena 2016.gada 3.ceturksnī bija 707 eiro par kvadrātmetru, populārākie dzīvokļi bija ar platību 40 – 60 kvadrātmetri. Vidējā īres cenas šādiem dzīvokļiem 2016.g. 3.ceturksnī bija ap 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Šī teorētiskā piemēra aprēķiniem pieņemsim, ka noskatītais dzīvoklis ir 50 kv.m. liels un tā cena ir 35 350 eiro, pēc iegādes to var izīrēt par 250 eiro mēnesī.

Pērkot dzīvokli ir jārēķinās ar dažādām papildus izmaksām. Būs jāsamaksā valstij nodeva 2% apmērā no pirkuma summas. Ja tiks izmantots hipotekārais kredīts, jārēķinās ar ap 2% komisiju par darījuma noformēšanu. Būs arī citi izdevumi, kuru apmērus nepārzinu, taču starp tiem var būt darījuma konta atvēršana, notāra pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi utt.

Pieņemsim, ka dzīvokļa iegādes izmaksas ir 5% no pirkuma summas, ja tiek izmantots hipotekārais kredīts, un 3%, ja par pirkumu norēķinās ar saviem līdzekļiem.

Šajā gadījumā pieņemsim, ka dzīvoklis pēc iegādes ir piemērots īrnieku uzņemšanai un nekādi papildus ieguldījumi nav jāveic. Taču kā kārtīgi saimnieki mēs saprotam, ka, piemēram, pēc 10 gadiem dzīvoklī būs jāveic kapitālais remonts, kas varētu izmaksāt 100 eiro par kvadrātmetru jeb 5000 eiro. Šādas izmaksas ir jāplāno laicīgi, tātad katru gadu ir jāatliek 500 eiro jeb 41,66 eiro mēnesī dzīvokļa nākotnes remontam (šo var uzskatīt arī par ikmēneša nolietojumu). Šo summu atņemsim no ikmēneša īres ienākumiem.

Vienkāršības nolūkos, pieņemsim, ka nekustamā īpašuma nodoklis par šo dzīvokli ir 120 eiro gadā jeb 10 eiro mēnesī, arī šo atskaitām no īres ienākumiem.

Lai nesarežģītu piemēru, pieņemsim, ka dzīvokli izdodas izīrēt uzreiz pirmajā dienā pēc īpašuma iegādes un nav citu izmaksu, kas saistītos ar dzīvokļa uzturēšanu, kamēr tas nav izīrēts.

Aplūkošu divus scenārijus. Pirmajā dzīvoklis tiek iegādāts, izmantojot hipotekāro kredītu, otrajā dzīvoklis tiek iegādāts par personīgajiem līdzekļiem.

Pieņemsim, ka šādu dzīvokli ir iespējams iegādāties ar 80% bankas finansējumu. Tātad savus līdzekļus vajadzēs 35 350 X 20% = 7 070 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 1 767 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 8 837 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 134 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 840 eiro jeb 70 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 250 – 41,66 – 10 – 70  = 128,34 eiro mēnesī jeb 1 540 eiro gadā. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā nav ņemta vērā ienākumu deklarēšana un nodokļa nomaksa VID.

1 540 / 8 837 = 17,4% gada ienesīgums. Nav slikti. Taču jāatceras, ka šis ir tikai teorētisks piemērs, kurā ir pieņemts pozitīvais scenārijs. Papildus ir jārēķinās ar ienākumu deklarēšanu, kas īres ienākumu var samazināt par 10% līdz 225 eiro un neto ienākumu līdz ~103,34 eiro mēnesī jeb 1 240,08 eiro gadā, kas ir 14% ienesīgums.

Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.

Kopējas ieguldījums ir 35 350 eiro plus iegādes izmaksas 3% apmērā, kopā 36 410 eiro.

Neto īres ienākums = 250 – 41,66 – 10 = 198,4 eiro mēnesī jeb 2 380 eiro gadā. 2 380 / 36 410 = 6,5% ienesīgums. Deklarējot ienākumus, ienesīgums sarūk līdz 5.7%. Arī šāds ienesīgums šī brīža zemo likmju laikā nav slikts.

Papildus objektivitātes nolūkos būtu jāieskaita laiks, kas tiek patērēts veicot investīciju un regulāri iztērētais laiks. Piemēram iegādei kopā tiek iztērētas 50 stundas (atrašana, apskate, bankas, juristi, utt,). Ja dzīvokļa pircējs par savu darbu saņem neto 10 eiro stundā, tad pie iegādes izmaksām būtu jāpieskaita 500 eiro. Ja pēc tam tiek tērēta 1 stunda mēnesī, tad no ienākuma arī jāatņem 10 eiro ik mēnesi. Jāatceras, ka dzīvoklis ir jāapdrošina, tās arī ir izmaksas.

Protams, īres laikā var būt dažādi gaidīti un negaidīti izdevumi, t.sk. santehniķis elektriķis, remontdarbi, īrnieku maiņas izdevumi utt.

Kā redzat, pozitīvā scenārijā, ieguldot sērijveida dzīvoklī, ir iespējams pelnīt no 5% līdz 14% gadā, atkarībā no tā, vai un cik liels finansējums tiek izmantots.

Jāatzīmē, ka neņemu vērā nekustamā īpašuma cenu izmaiņas, jo tās var gan iet uz augšu, gan strauji kristies krīžu laikā. Šie ir tikai teorētiski piemēri. Ar šiem piemēriem vēlos vērst uzmanību uz aprēķinu piegājienu, t.i. ieskaitot visas tiešās un netiešās izmaksas.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.

Investīcijas nekustamajā īpašumā

Investīcijas nekustamajā īpašumā ir populāras visā pasaulē. Tas ir saistīts ar to, ka tas ir fizisks, aptaustāms, redzams, kas tā īpašniekiem rada papildus investīciju drošības sajūtu (dažreiz maldīgu). Tāpat labam nekustamajam īpašumam parasti ir tendence ar laiku pieaugt vērtībā, kā arī izīrēts nekustamais īpašums var nodrošināt regulārus ienākumus.

Pirms turpinu par dažādiem veidiem, kā investēt nekustamajā īpašumā, vēlos norādīt uz būtisku niansi:

Nekustamais īpašums, ko izmanto dzīvošanai, NAV investīcija. Tas nenes ienākumus, tas rada izdevumus. Ilgtermiņā tie var būt zemāki nekā īpašumu īrējot, taču tie ir izdevumi.

Atgriežoties pie investīcijām, pastāv vairāki veidi, kā investēt nekustamajā īpašumā. Šoreiz apskatīšu investīcijas, kas ir saprotamas un pieejamas parastajam cilvēkam. Tās ir atsevišķa īpašuma, piemēram dzīvoklis, iegāde un izīrēšana un ieguldījumi nekustamajā īpašumā caur ieguldījumu fondiem.

Protams, pastāv vēl daudzi un dažādi ieguldījumu veidi tieši nekustamajā īpašumā, taču parasti to realizēšanai ir nepieciešamas lielākas summas un specifiskas zināšanas. Starp tādām varētu būt lauksaimniecības zeme, meži, komerciālais nekustamais īpašumus, zemes iegāde stratēģiski labā vietā spekulatīvos nolūkos, utt.

Jāatzīmē, ka turpmāk, runājot par investīcijām nekustamajā īpašumā, pieņemu, ka īpašums tiek pirkts. Ja tas ir saņemts citādi, piemēram dāvinājums vai mantojums, tad uz to ir jālūkojas kā uz ienākumu un jāņem vērā citi faktori.

Investīcijas nekustamajā īpašumā, visbiežāk saistās ar labā vietā esoša dzīvokļa iegādi un izīrēšanu. Parasti tas ir dzīvoklis Rīgā, ko vajadzības gadījumā salīdzinoši neilgā laika posmā ir iespējams pārdot par adekvātu cenu.

Jo vairāk domāju par šādām investīcijām, jo vairāk man tās nepatīk. Kāpēc? Tāpēc, ka ir daudz faktori, kas bieži netiek ņemti vērā. Nereti netiek veikti pilnvērtīgi aprēķini. Iespējams, ja tiktu veikti pilnvērtīgi aprēķini, atklātos, ka ienesīgums ir tik zems, ka citi investīciju veidi var būt daudz pievilcīgāki.

Galvenais faktors, kas mani atgrūž no šāda veida investīcijām ir lielais “čakars”. Iedomāsimies hipotētisku piemēru. Tiek atrasts potenciālais investīciju objekts. Pieņemsim, ka dzīvoklis tiek iegādāts hipotekārajā kredītā. Tātad ir “jāņemās” ar banku. Tad droši vien nāksies samaksāt komisiju māklerim, būs jāšķiras no zemesgrāmatas nodevas 2% apmērā no iegādes vērtības. Ok, dzīvoklis ir nopirkts. Iespējams, dzīvoklī ir jāveic remonts. To var darīt pats, taču, saglabājot objektivitāti, izmaksās ir jāieskaita sevis iztērētais laiks un nervi, vai ir jāalgo celtnieki, kas var nebūts lēts un nerviem viegls prieks. Ja dzīvokli gribas ātrāk un dārgāk izīrēt, to vajadzētu apgādāt ar mēbelēm, kas, protams, ir papildus izmaksas. Šis process var būt īss un var aizņemt vairākus mēnešus. Komunālie maksājumi ir jāveic arī šajā laikā. Ok, tas viss ir paveikts, nu ir jāsāk meklēt īrnieki. Jau laicīgi ir jāsaprot, kā tiks saņemti ienākumi no dzīvokļa īres. Pareizāk būtu tos saņemt uz bankas kontu un deklarēt VID, kā rezultātā būs nodokļu izmaksas. Var izvēlēties saņemt skaidrā naudā un nedeklarēt (neatbalstu šādu variantu), taču tad īrnieku nāksies regulāri apciemot, kas var aizņemt kopā no 1-3 stundām katru mēnesī, arī šīs izmaksas ir jārēķina. Ja paveicas, tad īrnieks būs kārtīgs un labs un nodzīvos īpašumā daudzus gadus un neradīs liekas galvassāpes. Var arī nepaveikties, īrnieks var kavēt maksājumus, tad var nākties viņu izlikt no dzīvokļa un meklēt jaunu īrnieku, tas atkal aizņems laiku,utt. Tātad ir ļoti daudz saistītās un netiešās izmaksas, kas ir jāsummē klāt īpašuma iegādes cenai.

Manuprāt, šis viss ir ļoti liels “čakars”.

Kā alternatīva var kalpot investīcijas nekustamā īpašuma fondos. Ieguldījumiem Latvijas īpašumos nav īpaši daudz variantu, taču globāli ir pieejami visdažādākie fondi ar dažāda līmeņa ienesīgumu.

Bet vai šajā gadījumā nav “čakars”? Ir, taču, manuprāt, mazāks. Ir jāveic pirmreizēja ieguldījuma izvēle, kas var aizņemt pāris dienas (tikpat cik dzīvokļa atrašana) un iegāde. Pēc tam pietiek ar ikgadēju investīcijas pārskatīšanu.

Turpinājums sekos…

P.S. investīcijas nekustamajā īpašumā ir tikai viens no investīciju rīkiem plašajā investīciju pasaulē. Ja nekustamais īpašums liekas pārāk sarežģīts, tas nav jāiekļauj investīciju portfelī.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.