fbpx

Pirmie 3 soļi pirms investīciju veikšanas

walls of the chand baori stepwell abhaneri rajasthan india
Photo by AXP Photography on Pexels.com

Pirmo versiju ierakstam ar nosaukumu “Pirmie soļi” šajā blogā nopublicēju 2016.gada 5.oktobrī. Pat grūti noticēt, cik daudz laika ir pagājis un cik ātri tas ir paskrējis. Šajā  ierakstā aktualizēšu pirmos soļus ar dažām jaunām niansēm.

Kas ir pirmie soļi?

Tas ir secīgu soļu kopums, kuri, manuprāt, ikvienam būtu jāveic, lai nostātos uz spēcīgu personīgo finanšu pamatiem un nonāktu tādā situācijā, kurā patiešām var veikt investīcijās.

Kādi ir šie soļi?

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem
  2. Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa
  3. Drošības spilvens
  4. Uzkrājumi/investīcijas ar nodokļu atvieglojumiem
  5. Uzkrājumi bērniem
  6. Uzkrājums mājokļa iegādei
  7. Investīcijas

Tūlīt arī plašāk aprakstīšu katru no pirmajiem trīs soļiem, bet pirms tam dažas detaļas. Katram no mums situācija ir citādāka. Kopumā lielās problēmas un izaicinājumi mums ir vienādi, bet ir nianses. Kādam vispār nav kredītu, cits varbūt pārāk daudz “sēž drošībā” un sen jau ir gatavs spert 7.soli. Tāpat kādam vairs nav aktuāls jautājums par mājokļa iegādi, bet aktuāls ir jautājums par potenciālu hipotekārā kredīta pirmstermiņa nomaksas jēdzīgumu. Tāpēc, protams, šie soļi ir jāuztver tikai kā iespējamā ceļa karte. Ja konkrētais solis tieši uz Tevi nav attiecināms, tad izlaižam un dodamies tālāk.

Bet nu mazliet plašāk par katru no soļiem.

1.Solis – Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Kā jau pasaka pats soļa nosaukums, tad šo līdzekļu uzdevums ir izlīdzēt mums situācijā, kad notiek kaut kas neparedzēts. Piemēram – salūzt lielā sadzīves tehnika, sabojājas auto, pēkšņi medicīnas izdevumi. Domu sapratāt. Tās ir problēmas, kuras parasti ir jārisina uzreiz jeb ir akūta nepieciešamība līdzekļus iztērēt.

Ja šai vajadzībai līdzekļus neesam atlikuši malā, tad nekas cits neatliek kā vien meklēt kredītus. Ātri pieejami kredīti gandrīz vienmēr ir ļoti dārgi. Pie tam, ja nespējam atlikt malā pat šos līdzekļus, tad papildus aizņemti līdzekļu mūs var ievest parādu spirālē, no kuras var būt ļoti grūti izkulties.

Cik daudz līdzekļu ir nepieciešams? Tas var būt ļoti atšķirīgi atkarībā no dzīves līmeņa dārdzības, ģimenes stāvokļa, mājokļa un auto situācijas un vēl daudziem citiem faktoriem.

Pieņemsim, ka cilvēks īrē dzīvokli, auto nepieder un dzīvo viens, tad, manuprāt, labs iesākums varētu būt 500 eiro. Ja pieder savs mājoklis, tad droši vien jau kādu tūkstoti vajadzētu turēt šīm vajadzībām.

Jo lielāks mājoklis, jo vairāk transportlīdzekļu pieder, jo vairāk ģimenes locekļu, jo šim līdzekļu apmēram vajadzētu būt lielākam.

Varu padalīties, ka es šim mērķim uz vienas kartes konta, kuru ikdienā neizmantoju, turu aptuveni 2 000 eiro.

Rezumējot, šo līdzekļu esamības mērķis ir nodrošināt iespēju tos iztērēt neparedzētā gadījumā, lai nevajadzētu uzņemties jaunas un dārgas saistības.

Šiem līdzekļiem ir jābūt viegli pieejamiem. Drošības labad tos nevajadzētu turēt tajā pašā kartē, kuru izmantojam ikdienas norēķiniem, lai šos līdzekļus netīšām neiztērētu. Tajā pašā laikā šos līdzekļus nevajag nekur ieguldīt, tiem ir jābūt pieejamiem uzreiz.

2.Solis – Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Arī šajā soli nosaukums jau pats par sevi pasaka visu būtību. Protams, pareizi ir uzdotu jautājumu: “Kāds ir dārgs kredīts?”

Kad bāzes procentu likmes bija tuvu nullei, tad teicu, ka manā skatījumā kredīti ar likmēm virs 5% manā skatījumā ir dārgi kredīti.

Pats par sevi saprotams, ka šeit ietilpst visi patēriņa kredīti, kredītkartes, auto kredīti un visi citi kredīti, kuriem likmes nereti ir 10%, 20% un vairāk procentu.

Kamēr neesam veikuši šādu kredītu atmaksu, tikmēr nav vērts pat sākt ar uzkrāšanu un ieguldīšanu, jo mēs visu laiku daudz maksājam par šiem kredītiem un savos ieguldījumos un uzkrājumos, visticamāk nespēsim nopelnīt vairāk nekā kredīta procentu likme.

Ja par dārgajiem kredītiem pēc būtības  viss ir skaidrs, tad citādāk ir ar normāliem kredītiem, kuriem kopējā procentu likme pēdējā laikā ir būtiski pieaugusi, pateicoties straujajam EURIBOR kāpumam.

Uz šo brīdi 6 mēnešu EURIBOR, kuru pārsvarā izmanto kredītiem šobrīd, ir ap 3.9%. Hipotekāro kredītu un auto līzingu procentu likmes pēdējos gados ir bijušas ap 2% un 3%. Sasummējot kopā, varam iegūt summāro likmi tuvāk 6% un 7%. Tās ir pietiekami augstas likmes, lai būtu vērts apdomāt arī šo lielo saistību pirmstermiņa atmaksu.

Tomēr pirms ķeramies klāt pie straujas šo lielo saistību dzēšanas, manuprāt, būtu jāizpilda vēl daži soļi.

Rezumējot, atmaksājam visus dārgos kredītus, ja tādi ir, pirms ķeramies klāt nākamajiem soļiem. Varam sākt ar agresīvāku tā kredīta atmaksāšanu, kuram ir visaugstākā procentu likme vai arī visīsākais termiņš. Ja kredīti ir vairāki, tad pēc viena nodzēšanas, arī tam paredzētā maksājuma apmēru turpmāk būtu jānovirza citu dārgo kredītu nosegšanai.

Ja šie kredīti ir vairāki un lielās summās, tad var sanākt, ka šo saistību dzēšanai ir nepieciešami vairāki gadi. Nav ideāla situācija, bet labāk nodzēst dārgos kredītus nekā mēģināt ieguldīt ar zemāku potenciālo ienesīgumu. Protams, ir vērts domāt un strādāt pie tā, lai palielinātu ienākumus un no saistībām atbrīvotos vēl ātrāk.

3.Solis – Drošības spilvens

Drošības spilvens ir brīvo līdzekļu apjoms 3-6 mēnešu izdevumu apmērā. Drošības spilvena uzdevums ir mums palīdzēt pārdzīvot grūtus laikus – bezdarbs, ilgstoša slimošana, radinieka aprūpe, recesija un krīze, utt.

Jā, protams, algotu darbu strādājošajiem palīdzēs bezdarbnieku un slimības pabalsti, taču, piemēram, bezdarbnieku pabalsti jēdzīgos apmēros ir vien tikai pirmos 4 mēnešus, pēc tam nosegt izdevumus ar tiem jau būs grūti. Attiecīgi drošības spilvena esamība var palīdzēt pārdzīvot vēl ilgāku laika periodu.

Varbūt pamanījāt, ka rakstīju “3-6 mēnešu izdevumu apmērā”. Tas tā ir rakstīts ar nolūku, jo, manuprāt, ikvienam izdevumiem būtu jābūt mazākiem nekā ienākumiem. Pretējā gadījumā nav nemaz iespējams kļūt turīgiem.

Ko darīt ar šiem līdzekļiem? Agrāk, kad procentu likmes bija 0, tad mans standarta ieteikums bija nedarīt neko un vienkārši turēt norēķinu kontā. Jā, inflācija ēd, taču drošības spilvena uzdevums ir būt drošības spilvenam. Analoģijā domājot, mēs neņemam ārā no mašīnas gaisa spilvenus, lai ieekonomētu uz degvielas patēriņu 😊

Tomēr šobrīd, kad procentu likmes ir augstākas, tad, manuprāt sāk parādīties gana pievilcīgas opcijas. Tas var būt gan krājkonts, ja tas dod kādu ienesīgumu, gan arī termiņdepozīts, gan arī krājobligācijas. Svarīgi ir zināt to, kādas ir sankcijas, ja līdzekļi tiek izņemti pirms termiņa.

Piemēram, krājobligāciju gadījumā netiek izmaksāti uzkrātie procenti, ja līdzekļi tiek izņemti pirms termiņa (jā, ir nianses, bet ne par to šeit. Vienkāršībai pieņemam, ka netiek izmaksāti).

Iedomāsimies, ka drošības spilvens ir 20 000 eiro. Kā es rīkotos? Es to sadalītu vairākās daļās, piemēram, četrās un iegādātos krājobligācijas 4 piegājienos. Ideāli, ja vēl to var izdarīt ik pēc 3 mēnešiem. Šādā gadījumā, ja radīsies nepieciešamība pēc līdzekļiem, tad nav jāpārtrauc par visu summu, bet var tikai par vienu no ieguldījumiem, par pārējiem vēl joprojām turpinot saņemt procentus.

Uz šo brīdi (04.09.2023) krājobligācijas ar 1 gada termiņu maksā 4.0%. Uz 20 000 eiro ieguldījumu tie ir 800 eiro gadā. Gribētos teikt, ka galīgi neslikti.

Riskantākos ieguldījumos gan es drošības spilvenu neieguldītu. Vēlreiz atceramies, ka drošības spilvena uzdevums ir būt drošības spilvenam, ļaut pārdzīvot grūtus laikus, nebankrotēt un neuzņemties dārgas saistības ikdienas tēriņu segšanai. Nevis pelnīt.

Jāpiebilst, ka šo pirmo trīs soļu izpildei var aiziet diezgan ilgs laiks. Ja sākam no nulles un ar dārgiem kredītiem, tad runa var būt pat par 3, 5, 7 vai vairāk gadiem. Daudzie gadi var būt biedējoši, bet labāk sākt šodien, nekā attapties pēc 3, 5, 7 vai vairāk gadiem tieši tajā pašā vietā, kur esi tagad.

Nākamie soļi

Šie pirmie trīs soļi ir pats, pats minimums ar ko jāsāk. Nākamie soļi jau kļūst krietni vien individualizētāki. Kādam tie vēl var nebūt aktuāli, citam tie vairs nav aktuāli, utt.

Ceturto, piekto, sesto soli varam spert un pildīt, ja tie mums ir aktuāli:

  • Ja nav bērnu, tad, protams, ka nevajag veikt uzkrājumus bērniem;
  • Ja īrējam mājokli un neplānojam pirkt, tad, protams, nav jēga krāt pirmajai iemaksai;
  • Ja pieder mājoklis un neplānojam to mainīt, tad atkal nav jēga krāt cita mājokļa iegādei;
  • Ja saņemam ienākumus ne algas veidā (dividendes, procentu ienākumi, īpašuma izīrēšana, u.c.), tad nav jēgas izmantot 3.pensiju līmeni vai dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, jo galveno to bonusu – IIN atmaksu – nav iespējams gūt.

Vēl viena opcija ir lielo kredītu atmaksa pirms termiņa, kad ir izpildīti pirmie trīs soļi. Procentu likmes šobrīd ir augšā. Ja kredīta summārā likme sanāk 6-7%, tad tā nav ļoti tālu no akciju ilgtermiņa vidējā ienesīguma 8-9% apmērā. Psiholoģiski daudzos gadījumus var būt daudz vieglāk un patīkamāk atbrīvoties no saistībām un dzīvot “brīvībā” nekā paralēli kredītiem veikt investīcijas.

Tāpēc nonākšana pie 7.soļa – investīcijām – katram var pienākt citā laikā. Kādam var arī tā īsti nepienākt, jo visi resursi tiek novirzīti iepriekšējo soļu izpildei.

Tomēr vēlreiz vēlos uzsvērt, ka pirmo trīs soļu izpilde ir “must-have” jeb obligāts priekšnosacījums!

Ceļā uz Investoru Klubu

Jau pusotrs gads ir pagājis kopš darbojos Investoru Klubā un attiecīgi arī gandrīz tikpat ilgs laiks ir pagājis kopš pēdējā ieraksta šeit.

Investoru Klubā mums iet lieliski – aug biedru skaits, rīkojam lielākus un lielākus pasākumus, būvējam aizvien spēcīgāku investoru kopienu Latvijā, esam izveidojuši spēcīgu komandu, kura ik dienu nodrošina mūsu biedrus ar investīciju aktualitātēm, viedokļiem un analīzēm.

Varētu vēl un vēl turpināt par sasniegto, par visu labo un nākotnes plāniem, bet ne par to ir šis ieraksts.

Ieraksts ir par to, ka es pilnībā apzinos, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vēl nav tajā personīgo finanšu stadijā, lai veiktu investīcijas finanšu tirgos aktīvi un patstāvīgi un tāpēc viņi nav Investoru Kluba mērķauditorija.

Tajā pašā laikā es uzskatu, ka lielākai daļa Latvijas sabiedrības ir liels potenciāls būt par aktīviem investoriem, kuri paši rūpējas par saviem līdzekļiem, un tieši tāpēc es ar šo blogu mēģināšu palīdzēt ātrāk nokļūt tādā personīgo finanšu stāvoklī, lai būtu iespēja veikt investīcijas patstāvīgi.

Kā tas izpaudīsies?

Es plānoju atjaunot šajā blogā publicēto būtiskāko saturu. Daļa no šeit tapušajiem ierakstiem ir vairāk nekā 5 gadus veci. Šajā laikā ir mainījusies tirgus situācija, kā arī dažos jautājumos, iespējams, ir mainījusies mana attieksme pret konkrētiem personīgo finanšu aspektiem.

Tātad atjaunošu agrāk rakstīto saturu un centīšos ik pa laika uzrakstīt ko jaunu. Uzreiz gan jāpiebilst, ka šajā jomā neko unikāli jaunu nevar uzrakstīt.

Kā ir teicis Wallstreet Journal autors Jason Zweig: “Mans pienākums ir vienas un tās pašas pamata lietas aprakstīt neskaitāmi daudzos veidos.” Tas nav precīzs citāts, bet šādu redzu arī savu misiju.

Šajā blogā pieejamais saturs arī turpmāk būs bez maksas lasāms un pieejams ikvienam interesentam.

Ja šo lasāt, tad jau esat kādā no manām kontaktu listēm. Ja nu tomēr par šo uzzinājāt, bet neesam ne paziņas sociālajos tīklos vai neesat parakstījies uz jaunumu vēstules saņemšanu, tad, lūdzu, šo mainām.

Pavisam drīz jau sekos pirmie aktualizētie ieraksti.

Jaunās ģimenes finanšu plāna piemērs

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Lai varētu izveidot finanšu plānu, tad būtu jāsāk ar situācijas noskaidrošanu. Tā kā šis ir tikai plāna piemērs, kurš ir balstīts uz izdomātu teorētisku jauno ģimeni, tad izvirzīsim sekojošus pieņēmumus.

Jaunā ģimene, 4 cilvēki. Abiem vecākiem ir 32 gadi, bērniem ir 2 un 4 gadi. Bērni iet bērnudārzā, savukārt abi vecāki strādā algotus darbus. Katrs no vecākiem saņem 2000 eiro lielu algu pirms nodokļu nomaksas.

Algas ienākumi pēc nodokļu nomaksas mēnesī kopā ir 2 944 eiro. Tiek saņemti arī bērnu pabalsti 44 eiro apmērā.

Kopējie jaunās ģimenes ienākumi mēnesī ir 2 988 eiro

Jaunā ģimene nupat ir spērusi vairākus lielus soļus savā dzīvē:

Mājoklis: Ir iegādāts 3 istabu dzīvoklis jaunajā projektā par 120 000 eiro. Īpašuma iegādei tika izmantots hipotekārais kredīts ar termiņu 30 gadi, piesaistīts ALTUM galvojums, kredīta ikmēneša maksājums ir 433 eiro, savukārt vēl 57 eiro tiek maksāti par apdrošināšanu. Kopējais mēneša maksājums 490 eiro.

Mājokļa iekārtošana: Mājokļa iekārtošanai nebija uzkrāti līdzekļi, taču dzīvot dzīvoklī gribējās uzreiz, tāpēc tika paņemts patēriņa kredīts 15 000 eiro apmērā uz 10 gadiem ar likmi 7.9% mājokļa iekārtošanai (virtuve, sadzīves tehnika, mēbeles). Kredīta maksājums ir 182 eiro mēnesī.

Auto: Papildus tam visam tika aizvietots vecais auto ar mazlietotu auto. Auto tika iegādāts operatīvajā līzingā ar termiņu 5 gadi. Iegādes vērtība bija 20 000 eiro, 10% pirmā iemaksa, atlikusī vērtība pēc 5 gadiem 6000 eiro, līzinga likme 2.29% gadā. Mēneša maksājums ir 223 eiro. Papildus tam ir jāveic 67 eiro mēnesī KASKO un OCTA apdrošināšanas maksājums. Kopējais mēneša maksājums 290 eiro.

Šie bija 3 lielāki un būtiskākie pieņēmumi. Tālāk varam atgriezties pie ierastās plāna formas:

Saistības:

Hipotekārais kredīts: 114 000 eiro

Patēriņa kredīts: 15 000 eiro

Auto līzings: 18 000 eiro

Aktīvi:

Dzīvoklis: 135 000 eiro (iegādes vērtība + iekārtošana)*

Auto: 20 000 eiro

Kopējais turīgums:

8 000 eiro

Budžets

Ienākumi: 2 988 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Hipotekārā kredīta maksājums + apdrošināšana 490 eiro
  • Komunālie maksājumi 250 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Patēriņa kredīta maksājums: 182 eiro
  • Auto līzings + apdrošināšana 290 eiro
  • Transporta izdevumi 200 eiro
  • Pārtika 500 eiro
  • Citi izdevumi 676 eiro

Izdevumu summa: 2 588 eiro

Uzkrājumiem pieejamie līdzekļi: 400 eiro

Atgādinu, ka šie ir tikai pieņēmumi. Realitātē izdevumu struktūra katrai ģimenei atšķirsies.

Un šajā brīdī uzsāka virzību secīgi pa Pirmajiem soļiem

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem

Jaunās ģimenes gadījumā optimāls neparedzētu līdzekļu apmērs varētu būt 1200 eiro. Tā kā ģimene ir liela, iekārtu un ierīču ir daudz, tad ir gana augsta varbūtība vairākām no tām iziet no ierindas vienlaicīgi. Lai šādos gadījumos nebūtu jāņem dārgi patēriņa kredīti, tad ir jāizveido neparedzēto līdzekļu uzkrājums 1200 eiro apmērā.

Tā kā uzkrājumiem var novirzīt 400 eiro mēnesī, tad šī mērķa sasniegšanai vajadzēs 3 mēnešus.

Dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa

Nākamais solis ir dārgo kredītu pirmstermiņa atmaksa. Tā kā jaunā ģimene bija aizņēmusies patēriņa kredītu 15 000 eiro apmērā ar likmi 7.9% gadā, tad būtu jāsāk ar šī kredīta atmaksu pirms var sākt veikt ilgtermiņa uzkrājumus.

Neparedzētu līdzekļu uzkrājuma izveidošana aizņēma 3 mēnešus, attiecīgi šī kredīta atlikušais termiņš ir 9 gadi un 9 mēneši, savukārt kredīta atlikuma summa ir 14 751 eiro.

Šajā brīdī ik mēnesi veicam papildus iemaksu 400 eiro apmērā šī kredīta dzēšanai. Tā rezultātā nākamo 28 mēnešu laikā viss patēriņa kredīts ir nomaksāts. Un tā kā kredīts tika atmaksāts pirms termiņa, tad tika ietaupīti 5 000 eiro procentu maksājumos, salīdzinot ar scenāriju, ja tiktu veikts noteiktais ikmēneša maksājums visus 10 gadus.

Pēc 31 mēneša ir izveidots neparedzētu līdzekļu uzkrājums un ir nodzēstas dārgās saistības. Tagad var ķerties klāt 3.soļa izpildei.

Drošības spilvens

Vēlamais drošības spilvena apmērs ir 6 mēnešu izdevumu apmērā. Pēc dārgā kredīta atmaksas ģimenes ikmēneša izdevumi ir 2 406 eiro. Tātad ir jāuzkrāj līdzekļi 6 * 2 406 = 14 436 eiro apmērā.

Uzkrājumiem ir pieejami 582 eiro mēnesi, attiecīgi drošības spilvena izveidei ir nepieciešami 25 mēneši.

Kopš plāna veidošanas uzsākšanas ir pagājuši 56 mēneši. Ir pietuvojies līzinga termiņa beigu datums. Jaunā ģimene nolemj pirkt jaunu auto un izdodas esošo auto iedot kā pirmo iemaksu nākamajam auto. Tā rezultātā maksājumi paliek nemainīgi.

Pēc drošības spilvena izveides, bilance izskatās šādi:

Saistības:

Hipotekārais kredīts: 100 978 eiro

Auto līzings: 18 000 eiro

Aktīvi:

Dzīvoklis: 135 000 eiro (iegādes vērtība + iekārtošana)**

Auto: 20 000 eiro

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem: 1 200 eiro

Drošības spilvens: 14 436 eiro

Kopējais turīgums:

51 658 eiro

Var secināt, ka rīkojoties pēc finanšu plāna soļiem, kopējais turīgums 56 mēnešu laikā ir pieaudzis par 43 658 eiro.

Pēc drošības spilvena izveides var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu

Uzkrājumi ar nodokļu atvieglojumiem

Ceturtais solis paredz veikt uzkrājumus ar nodokļu atvieglojumiem. Tā kā katram no vecākiem atalgojums ir 2 000 eiro pirms nodokļu nomaksas, tad katrs no viņiem var veikt uzkrājumus 200 eiro apmērā tādos uzkrājumos, par kuriem par saņemt nodokļu atvieglojumus.

Šajā brīdī var šo soli apvienot ar piekto soli jeb uzkrājumu bērnu nākotnei. Tiek nolemts katram no bērniem veikt uzkrājumu 50 eiro apmērā ik mēnesi.

Tā kā kopš plāna īstenošanas uzsākšanas ir jau pagājuši gandrīz 5 gadi, tad vecākajam bērnam jau ir 9 gadi, bet jaunākajam 7 gadi. Veicot katram no bērniem 50 eiro uzkrājumu mēnesī attiecīgās iemaksu summas līdz bērnu 19 gadu vecumam būs 6000 eiro un 7200 eiro.

Visticamāk, izdosies realizēt arī kādu kapitāla pieaugumu, tādējādi būs uzkrātas jau diezgan solīdas summas bērnu atbalstam izglītības apmaksai.

Tātad 100 eiro no pieejamajiem 400 eiro uzkrājumiem ar nodokļu atvieglojumiem tiek novirzīti bērnu uzkrājumiem.

Atlikušos 300 eiro varētu novirzīt dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēs. Tie būs ilgtermiņa uzkrājumi ar termiņu vismaz 10 gadi, attiecīgi arī ieguldīšanas stratēģijas vajadzētu izvēlēties tādas, kurās ir pēc iespējas vairāk akciju, tādējādi ļaujot naudai laika gaitā strādāt un pelnīt.

Investīcijas

Pēc šo uzkrājumu veikšanas vēl paliek 182 eiro citiem uzkrājumiem. Šos līdzekļus varētu ieguldīt ETFos vai arī izmantot kādu no banku piedāvātajiem risinājumiem, piemēram, Swedbank Robur fondus.


Tā mēs esam nonākuši līdz plāna beigām. Plāna ieviešanas rezultātā ģimene 5 gadu laikā būs izveidojusi neparedzētu gadījumu uzkrājumu, atmaksājusi dārgo kredītu un izveidojusi 6 mēnešu drošības spilvenu.

Šie pirmie trīs soļi palīdzēs daudz drošāk vadīt dzīvi uz priekšu. Nebūs jābaidās no īstermiņa satricinājumiem, pat ilgstošāks bezdarbs būs salīdzinoši viegli pārdzīvojams, pateicoties drošības spilvenam.

Ja šie soļi netiktu izpildīti, tad visu laiku pastāvētu risks ļoti ātri nokļūt lielās problēmās.

Protams, jaunajai ģimenei var būt pavisam citādāka tēriņu struktūra. Var būt mazāki izdevumi kādā no kategorijām un uzkrājumiem var palikt krietni vairāk, taču šajā gadījumā, manuprāt, ir diezgan optimāla situācija.

Mājokļa vērtība nav pārāk liela attiecībā pret ienākumiem (plašāk lasi: Cik dārgu mājokli pirkt?) Arī auto kopējie izdevumi nepārsniedz 20% no ienākumiem.

Pēc dārgā kredīta nomaksas uzkrājumiem tiek novirzīti gandrīz 20% no ienākumiem, kas, manuprāt, jau ir tīri solīds līmenis. Protams, vairāk būtu vēl labāk, bet 20% ir ļoti labs sākums. Tā kā ienākumi tiek saņemti algas veidā, tad ir iespēja ik gadu saņemt nodokļu atvieglojumus par uzkrājumiem dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Kopējais atgūstamais apmērs ir 980 eiro gadā, ko būtu vēlams papildus novirzīt uzkrājumiem.

Lai arī varētu vēlēties, ka varbūt sākotnējā posmā būtu veikti vairāk uzkrājumi vai būtu uzņemtas mazāk saistības, tomēr nereti dzīvē cilvēki izdara lielākus lēcienus, lai dzīvotu labāk šodien. Tas, protams, saistās ar riskiem, tomēr realitātē tā mēdz darīt.

Šajā piemērā vēlējos attēlot kaut cik reālistisku piemēru gan ar labiem lēmumiem, gan ar lēmumiem, kuru seko novēršanai ir nepieciešami daži gadi. Domāju, ka man tas ir izdevies.

Vēl jāpiebilst, ka šis ir tikai ieskaits tajā, kā izskatās pilnvērtīgs finanšu plāns. Pilnvērtīgā finanšu plānā apskatām visus uzstādītos un vēlamos mērķus. Ņemot vērā visus datus, mēģinām saprast, kāda varētu būt potenciālā vecuma pensija un kā rīkoties, lai sasniegtu vēlamo apmēru, ja ekspektācijas nesakrīt ar prognozi. Vēl rūpīgi izskatām visas saistības, apskatām pašreizējos uzkrājumus. Ja nepieciešams veicam izmaiņas, utt.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

*Protams, var diskutēt cik daudz un vai vispār uzlabojumu vērtību var iekļaut dzīvokļa cenā. Tomēr skaidrs ir viens, ka vienādi dzīvokļi jaunajā projektā būs atšķirīgās cenās, ja viens no tiem būs aprīkots, bet otrs nē.

**Plānā speciāli nav ņemta vērā inflācija. No vienas puses normālos apstākļos pieaugtu gan ienākumi, gan izdevumi, gan arī pieaugtu nekustamā īpašuma vērtība. Lai izveidotu plānu, pieturamies pie konstantiem lielumiem.

Jaunā profesionāļa finanšu plāna piemērs (2) Nav saistību, nav aktīvu

Šis finanšu plāna piemērs ir daļa no finanšu plānu piemēru rakstu sērijas. Saites uz pārējiem finanšu plānu piemēriem meklē šeit: Finanšu plāna piemēri

Otrajam scenārijam, veidojot finanšu plāna piemēru jaunajiem profesionālim, esmu izvēlējies cilvēku, kuram nav ne saistību, ne arī aktīvu.

Šajā scenārijā tiek sastādīts plāns, kā sākt veidot uzkrājumus un kādas ir veicamās darbības. Arī šoreiz pieturēšos pie ierakstā Pirmie soļi minētajiem soļiem.

Scenārija pieņēmumi:

Kopīgie pieņēmumi visiem scenārijiem: Cilvēks. Jaunais profesionālis. 28 gadus vecs. Dzīvo viens. Strādā un dzīvo Rīgā. Saņem 2 000 eiro bruto (pirms nodokļiem) algu.

Šī scenārija pieņēmumi:

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:

Uzkrājumu nav.

Budžets

Ienākumi: Alga 2000 eiro bruto mēnesī jeb 1422 eiro “uz rokas”

Izdevumi (mēnesī):

  • Mājokļa īre 250
  • Komunālie maksājumi 125 eiro (t.sk. apsaimniekošana, apkure, televīzija, internets)
  • Pārtika 150 eiro
  • Ēšana ārpus mājām 150 eiro
  • Transporta izdevumi 70 eiro
  • Citi izdevumi 177 eiro

Izdevumu summa: 922 eiro

Uzkrājumiem pieejami līdzekļi: 500 eiro

Šajā scenārijā varam pieņemt, ka cilvēks iepriekš ir dzīvojis no algas līdz algai, saņemot un tērējot 892 eiro mēnesī. Cilvēkam radās iespēja saņemt paaugstinājumu vai nomainīt darba vietu ar augstāku atalgojumu. Saņemot jau augstāku atalgojumu, scenārija varonis nolemj brīvos līdzekļus novirzīt uzkrājumiem.

Ņemot vērā manis rakstīto ierakstā  Pirmie soļi, pats pirmais solis ir izveidot neparedzēto gadījumu fondu. Šajā gadījumā pieņemsim, ka pietiek ar 50o eiro.

Šajā gadījumā tas nav grūti. Pēc mēneša tie jau ir uzkrāti.

Tā kā saistību nav, tad var virzīties uz 3.soļa izpildīšanu, t.i. izveidot 6 mēnešu izdevumu uzkrājumu. Šajā gadījumā nepieciešamā summa ir 6 x 922  = 5532 eiro

Šos līdzekļus jāuzkrāj tādā bankas kontā, kam ir viegli piekļūt, piemēram, krājkontā.

5532 eiro uzkrāšanai būs nepieciešami 11 mēneši.

Pirmo 3 soļu izpilde šajā scenārijā aizņēma 1 gadu.

Tālāk virzāmies uz 4.soli, t.i. veikt uzkrājumos tādos instrumentos, kuriem tiek piemēroti nodokļu atvieglojumi. Latvijā tie ir dzīvības apdrošināšana ar līdzekļu uzkrāšanu un 3.pensiju līmenis. Par ieguldījumiem šādos instrumentos var iegūt nodokļu atvieglojumus par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas.

3.pensiju līmenī uzkrātajiem līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma, taču dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jau pēc 10 gadiem. Scenārijā izvēlētais cilvēks ir 28 gadus vecs. Līdz 55 gadu vecumam ir 27 gadi. Uz šādu termiņu nav vairs diez ko izdevīgi ieguldīt 3.pensiju līmenī.

Tātad izvēlamies dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrājumu. Tā kā cilvēks ir jauns, tad šim uzkrājumam var izvēlēties agresīvu ieguldījumu stratēģiju.

Izvēloties pakalpojumu sniedzēju ir jāpievērš uzmanība komsiju apjomiem, cik viegli ir veikt iemaksas, cik viegli ir noslēgt līgumu, ieguldījumi utt.

Konkrētu ieteikumu nesniegšu, taču varu atklāt, ka pats izmantoju Swedbank piedāvātos pakalpojumus. Ļoti ērta līguma noslēgšana internetbankā, vienas no zemākajām komisijām Latvijā, nav potenciālo interešu konfliktu ar ieguldījumiem savas grupas uzņēmumu pārvaldītajos fondos. Es esmu izvēlējies aktīvā pieauguma stratēģiju. Jāatzīmē, ka tā ir agresīva un var būt ar augstu svārstīgumu.

Atgriežoties pie scenārija. Bilance pēc 1 gada ir šāda.

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:
  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5532 eiro drošības spilvens

Uzkrājumiem pieejamā summa 500 eiro mēnesī.

No otrā gada 200 eiro mēnesī tiek novirzīti dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu.

Atlikušo 300 eiro ieguldīšana ir atkarīga no tā, kādi ir cilvēka nākotnes mērķi.

Ja ir plāns iegādāties savu nekustamo īpašumu, tad var veidot uzkrājumus īpašuma iegādei nepieciešamajai pirmajai iemaksai. Ja tāda plāna nav, tad līdzekļus var novirzīt ieguldījumiem.

Šajā vietā varam sadalīt scenāriju divos apakšscenārijos.

2.1. Tiek plānots iegādāties īpašumu

Šo summu šobrīd droši īstermiņā nav kur ieguldīt. Tāpēc to vajadzēs uzkrāt parastā norēķinu kontā. Pieņemsim, ka ir plāns uzkrāt līdzekļus 2 gadus un tad iegādāties nekustamo īpašumu.

Pa 2 gadiem tiek uzkrāti 24*300 = 7200 eiro. Tam vēl var pieskaitīt atgūto nodokļu atmaksu 480 eiro apmērā par pirmajā gadā veiktajām iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrājumu. Kopā 7680 eiro

Bilance pēc 2 gadu uzkrāšanas ( kopā pagājuši 3 gadi).

Saistības:

Saistību nav.

Aktīvi:
  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5532 eiro drošības spilvens
  • 4800 eiro uzkrāti dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu (200×24=4800 eiro. Gala summa būs citādāka, jo līdzekļi tiek ieguldīti finanšu tirgos, kas “uz vietas nestāv”)
  • 7680 eiro uzkrājums norēķinu kontā nekustamā īpašuma iegādei

Pieņemsim , ka viss uzkrājums tiek izmantots īpašuma iegādei. Pēc īpašuma iegādes izdevumu struktūra saglabājas iepriekšējā. Kredīta mēneša maksājums ir vienāds ar mājokļa īres maksu.

Īpašums tiek iegādāts 3 gadus pēc uzkrājumu sākšanas. Šajā brīdī ir puslīdz optimāla situācija. Ir uzņemtas kredītsaistības, bet ir līdzekļi neparedzētiem gadījumiem un drošības spilvens 6 mēnešu izdevumu apmērā. Nekad nedrīkst pieļaut situāciju, ka esi vienas algas attālumā līdz bankrotam vai ka ir jāņem kredīts, lai samaksātu ikmēneša maksājumus.

Ir jau pagājuši 3 gadi no scenārija sākuma. Sākoties 4. gadam, būtu jāpārskata nākotnes plāni un tad jāizvēlas nākamās veicamās darbības.

Un tagad atgriezīsimies pie otrā apakšscenārija.

2.2. Līdzekļu novirzīšana ieguldījumiem.

Konkrētus ieteikumus ieguldījumiem šajā ierakstā nesniegšu. Par atsevišķiem ieguldījumu veidiem esmu jau rakstījis iepriekš. Es priekšroku dodu ieguldījumiem finanšu tirgos. Ja tiek plānots ieguldīt ilgtermiņā, tad viens no labākajiem variantiem būs biržas tirgotie fondi. Ieguldot ilgtermiņā, jaunam profesionālim lielāko portfeļa daļu vajadzētu ieguldīt akciju ETF. Jā, akciju ETF ir augstāks svārstīgums, taču vēsturiski akciju tirgi ir nodrošinājuši krietni augstāku ienesīgumu nekā obligācijas.

Bilance pēc 3 gadiem šajā scenārijā:

  • 500 eiro uzkrājums neparedzētiem gadījumiem
  • 5000 eiro uzkrājums ar 5% ienesīgumu
  • 4800 eiro uzkrājums dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu
  • 7680 eiro ieguldījums finanšu tirgos.

Pēdējo divu punktu uzkrājumu summa var krietni atšķirties atkarībā no tirgus svārstībām.

Ar šo noslēdzam scenāriju. Esmu paradījis, kā 3 gadu laikā tikt pie pieklājīgiem uzkrājumiem un to rezultātā spēt iegādāties nekustamo īpašumu vai sākt veidot ieguldījumu portfeli.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā.

Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme, tie var būt neprecīzi, taču atspoguļo situāciju kopumā. Vairāki faktori tiek pieņemti konstanti. Realitātē nekas nav konstants un jebkurš faktors ir pakļauts potenciālām izmaiņām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies sava finanšu plāna sagatavošanai

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Jau kādu brīdī arī pie mums Latvijā pasīvā ieguldīšana ir ieguvusi diezgan lielu atpazīstamību un popularitāti. Tāpēc nebrīnos, ka man par to jautā aizvien biežāk.

Ja vēl parasti tiek pajautāts, kur meklēt akciju ETFus, tad gandrīz nekad man nejautā, kādu indeksu izvēlēties par pamatu.

ASV akcijas

Lielākajā daļā sarunu ar pasīvo ieguldīšanu tiek saprasta ieguldīšana ASV akciju indeksā S&P 500. Pats par sevi tas nav slikts pieņēmums, tomēr ar to pasīvā ieguldīšana neapstājas. S&P 500 ir tikai viens no indeksiem, kuru var izmantot par pamatu.

Kāpēc tieši šis indekss? Jo lielākā daļa mums viegli saprotamo un uztveramo investīciju un uzkrājumu informācijas avotu ir angļu valodā, savukārt tie gandrīz vienmēr ir ar saknēm ASV.

Īsuma var teikt, ka mēs patērējam ASV rezidentam paredzētu informāciju.

Tas, protams, arī nav slikti, taču ne vienmēr ir arī labākais vai atbilstošākais risinājums.

Pasīvās ieguldīšanas būtība

Es ar pasīvo ieguldīšanu saprotu to, ka tiek nopirkts plašs akciju grozs. Šajā brīdī ir jāsāk nodefinēt, ko nozīmē plašs.

Piemēram, var nopirkt vienas valsts akciju indeksa ETF, kurā būs iekļautas tikai šīs valsts akcijas, piemēram, ASV akcijas. Bet var arī nopirkt Itālijas akciju ETF.

Vai tiešām varam pielīdzināt abus ieguldījumus kā pasīvos ieguldījumus? Droši vien nē! Itālijas akcijas “lec” ārā no konteksta sajūtu ziņā.

Vēl var izvēlēties, piemēram, Eiropas akciju indeksu, kurš jau vairāk sajūtās atbildīs pasīvās ieguldīšanas principiem.

Manuprāt, uz pasīvo ieguldīšanu būtu jāskatās globāli. Nevis izvēlēties vienas valsts akciju indeksu, bet gan visas pasaules akciju indeksu.

Tādā gadījumā mēs neveicam aktīvu izvēli ieguldīt vai neieguldīt kādā valstī vai reģionā. Ja izvēlamies tikai ASV akcijas, tad sanāk, ka aktīvi neizvēlamies pārējo pasauli un tā jau, manuprāt, vairs nav pasīvā ieguldīšana tās plašākajā nozīmē.

Dažādie pasaules akciju indeksi

Tomēr, arī vienkārši neiedziļinoties un izvēloties pasaules akciju indeksu, var “iebraukt tajā pašā grāvī”.

Ja iedziļināsimies tajā, kādas valstis ir iekļautas populārākajos pasaules akciju indeksos, tad lielākoties tajos ir tikai attīstītās valstis, t.sk. ASV un Eiropa.

Tomēr tajos nav iekļautas attīstības valstis, kā piemēram Ķīna, Indija un Brazīlija.

Arī šajā gadījumā tiek izdarīta maz aktīva, tomēr aktīva izvēle konkrētā valstu kategorijā neieguldīt.

Lai veiktu šādu izvēli, tai būtu jābūt informētai un izsvērtai. Ja paķeram pirmo ETFu, kuram nosaukumā rakstīts “World”, var gadīties, ka nepaņemam visu pasauli, bet gan tikai attīstīto pasauli.

Sagaidāmie ienesīgumi

Šajā brīdī ir vērts pievienot vēl vienu faktoru – sagaidāmo ienesīgumu.

Jā, es zinu, ka par sagaidāmajiem ienesīgumiem pasīvās ieguldīšanas kontekstā nav pieņemts runāt. Paļaujamies uz “vēstures rīmēšanos” un viss.

Tomēr, ja veicam aktīvu izvēli ieguldīt tikai ASV akcijās vai tikai attīstītās pasaules akcijās, tad būtu arī jāzina, no kā atsakāmies.

Šajā brīdī palīgā nāk Research affiliates ar savām 10 gadu ienesīgumu prognozēm. Akciju tirgiem par pamatu tiek ņemts Gordon Growth model, kurš vērtē naudas plūsmas pieaugumu, kā arī modelī tiek iekļauta valuācija jeb tas, vai tirgus ir dārgs vai lēts, vērtējot pēc CAPE rādītāja.

Grafikā augstāk redzam dažādu aktīvu sagaidāmo ienesīgumu un svārstīgumu nākamajiem 10 gadiem, pielietojot Research affiliates metodoloģiju. Ar sarkanu ir iekrāsoti akciju ienesīgumi.

Kā redzam, tad augstākais sagaidāmais ienesīgums nākamajos 10 gados ir attīstības tirgu (Indija, Ķīna, Brazīlija, Krievija, u.c.) akcijām (EM Equity). Vidējais prognozētais ienesīgums ir 7.7% gadā.

Nākamais segments ar augstāko sagaidāmo ienesīgumu ir EAFE akcijas, kuras iekļauj attīstītās valstis, izņemot ASV un Kanādu, ar vidējo prognozēto ienesīgumu 6.1% gadā.

Pēc tam seko visas pasaules akcijas ar 4% gada ienesīgumu.

ASV mazās kapitalizācijas akciju prognozētais ienesīgums ir 3.4%, savukārt ASV lielās kapitalizācijas akcijām, ko varētu pielīdzināt S&P 500 indeksam, tiek prognozēts vien 1.7% gada pieaugums.

Šādas atšķirības sagaidāmajos ienesīgumos, visticamāk, var pamatot ar sagaidāmo izaugsmi un pašreizējām akciju valuācijām. Attīstības valstu akcijām tiek paredzēta augstāka izaugsme un tās ir lētākas, savukārt ASV akcijām izaugsme tiek paredzēta lēnāka un tās ir dārgākas.

Secinājumi

Ja izvēlamies tikai ASV akcijas jeb S&P 500 indeksu, tad saskaņā ar šo modeli riskējam nākamajos 10 gados saņemt gaužām zemu ienesīgumu. 1.7% gada ienesīgums, manuprāt, nav pietiekams ienesīgums, lai ieguldītu svārstīgos akciju tirgos.

Ja uz dullo paņemam “world” akciju indeksu, kurā ir tikai attīstītā pasaule, tad dabūsim EAFE ar 6.1% ienesīgumu un ASV lielās kapitalizācijas akcijas ar 1.7% ienesīgumu. Populārākajā šādā indeksā ASV īpatsvars sasniedz divas trešdaļas, attiecīgi šāda pasaules attīstīto valstu indeksa vidējais svērtais ienesīgums varētu būt ap 3.13% gadā.

Abos gadījumos nekas netiek ieguldīts attīstības valstīs, kurās tiek prognozēts 7.7% gada ienesīgums.

Ja izvēlamies visas pasaules akciju indeksa ETF, tad situācija pavisam mazliet tiek uzlabota, taču ASV īpatsvars samazinās tikai par dažiem procentu punktiem. Šādā gadījumā droši vien varam cerēt uz 10 gadu vidējo ienesīgumu ap 4% gadā.

No tā var secināt, ka, iespējams, ir jābūt mazliet aktīvākām nekā pavisam pasīvam un jāveic apzinātas izvēles, kādos indeksu ETFos ieguldīt.

Kopsavilkums

Pasīvā ieguldīšana tikai ASV akciju tirgos vai attīstīto valstu akcijās ir salīdzinoši aktīva izvēle, kas saskaņā ar prognozētajiem ienesīgumiem nākamajos 10 gados var rezultēties ar salīdzinoši zemu ienesīgumu. Visticamāk, uz augstāku ienesīgumu var pretendēt, izvēloties visas pasaules akciju indeksus. Research affiliates modelis prognozē, ka vēl augstāks ienesīgums sagaidāms tieši ārpus ASV akcijām – attīstītās valstis bez ASV un Kanādas un attīstības valstis.


Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

SEB Roboinvestors – apskats

Pirms pavisam neilga laika SEB sāka piedāvāt saviem klientiem pakalpojumu Roboinvestors.

Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.

Piedāvājums

Pakalpojuma būtība ir sekojoša: klients aplikācijā atbild uz jautājumiem, norāda mērķus, ieguldījuma laika horizontu un citu informāciju tieši tāpat, kā parasti ievadām arī anketās, kad vēlamies atvērt vērtspapīru kontus un aizpildām atbilstības anketas.

Galvenā atšķirība ir tāda, ka šajā gadījumā anketa ir iekļauta aplikācijā un es to novērtētu, ka ļoti vieglu un ērti aizpildāmu.

Pēc anketas aizpildīšanas tiek iedots rezultāts jeb tiek piedāvāta Roboinvestoraprāt atbilstoša ieguldījumu stratēģija un attiecīgais SEB fonds.

Lai nebūtu tā, ka stāstu tikai kaut ko riņķī apkārt, tad arī pats aizpildīju anketu un, vadoties pēc manām atbildēm, saņēmu novērtējumu, ka manis izvēlētais riska līmenis ir augsts, kā arī ieteicamais riska līmenis ir augsts.

Tā rezultātā man ieteiktais risinājums bija SEB Strategy Growth fonds, kura stratēģija ir aktīva pieauguma, tajā 80% ir akcijas.

Tik tālu viss ir skaidrs un forši, taču tālāk seko izmaksu sadaļa.

Apkalpošanas maksa ir tā, ko paņems no mana konta, ja iegādāšos šo fondu, savukārt fonda pārvaldīšanas maksa ir iekļauta jau pašā fonda cenā.

Kopējās izmaksas, izvēloties šo fondu, ir 1.15% gadā.

To noteikti nevar uzskatīt par zemu izmaksu risinājumu.

Piedāvātie fondi

Aizpildot anketu vēlreiz un norādot pēc iespējas īsāku termiņu, piemēram, 1 gadu un uzkrājuma mērķi norādot mājokli, gala rezultātā tiek piedāvāts SEB Short Bond Fund, kurš iegulda īstermiņa obligācijās un fonda paredzamais ienesīgums īstermiņā ir tuvu 0% (SEB norādītā informācija).

Attiecīgi šajā gadījumā runa ir par kapitāla saglabāšanu, kuram nebūs ienesīguma, taču tas neatceļ komisijas, kuras šajā gadījumā ir 0.15% gadā par fonda pārvaldīšanu un 0.3% gadā par apkalpošanu jeb kopā 0.45% gadā.

Manuprāt, šādā risinājumā nav vērts ieguldīt, jo principā tiek garantēti mīnusi. Šādā scenārijā man kā klientam izdevīgāk ir atstāt līdzekļus norēķinu kontā.

Kopumā var secināt, ka Roboinvestors iesaka kādu no SEB pārvaldītajiem fondiem, kuru kopējās izmaksas man kā klientam būtu no 0.51% līdz 1.21% gadā. (SEB norādītā informācija)

Jāsaka atklāti, ka šajā brīdī nav vairs īsti vēlme iedziļināties pašos piedāvātajos fondos, jo šāds izmaksu līmenis, manuprāt, ir par augstu šādiem vienkāršotiem risinājumiem.

Vēl paliek atvērts jautājums, cik lielas komisijas iekasē fondi, kuros iegulda šie stratēģiju fondi. Vai gala rezultātā patiesais komisiju apmērs nevirzās uz 1.5% līdz 2% gadā? Tādā gadījumā šis kļūst ļoti nepievilcīgs risinājums.

Jāpiebilst, ka globāli šādi roboinvestoru pakalpojumi parasti pievilina tieši ar pievilcīgo komisiju struktūru. Tādi ASV spēlētāji kā Betterment un Wealthfront savus pakalpojumus piedāvā par 0.25% gada maksu, pie tam tajā ir iekļauti dažādi papildus risinājumi, piemēram nodokļu optimizēšanai, dažādiem uzkrāšanas rīkiem, u.c.

Alternatīvas

Ja atceramies iepriekšējo rakstu Swedbank Robur fondi – apskats, tad Swedbank piedāvā ieguldījumu risinājumu pasasules akcijās ar komisiju 0.3% gadā.

Ja paši esam gatavi patērēt laiku un meklēt zemo izmaksu ETFus, tad ASV akciju indeksu ETFus var atrast ar 0.05% gada izmaksām un pasaules akciju indeksu ETFus ar 0.22% gada izmaksām. Protams, šajā scenārijā papildus jāpieskaita arī brokeru komisijas.

Kopsavilkums

Ņemot vērā augstās izmaksas, man SEB Roboinvestora piedāvājums neliekas pievilcīgs. Šobrīd tirgū ir pieejamas gana daudz alternatīvas ar krietni zemākām izmaksām.


Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Swedbank Robur fondi – apskats

Nu jau kādu brīdi Swedbank saviem klientiem regulāru ieguldījumu veikšanai piedāvā Swedbank Robur fondus.

Apskatīsim, kas tieši tiek piedāvāts, cik tas maksā un kādi ir plusi un mīnusi.

Piedāvājums

Ar pilno Swebank Robur fondu piedāvājumu var iepazīties šeit. Piedāvājums ir sadalīts 3 daļās: sabalansētie fondi, reģionālie akciju fondi un sektoru/tēmu fondi.

Sabalansētie fondi

Sabalansētie fondi ir fondu fondi jeb šie fondi iegulda citos fondos. Tajos nav iekšā atsevišķas akcijas un obligācijas, bet gan dažādi fondi. Skaitlis aiz fonda nosaukuma norāda uz to, cik liels īpatsvars no fonda tiek ieguldīts akcijās. Atceramies, jo lielāks īpatsvars akcijās, jo augstāks potenciālais ilgtermiņa ienesīgums, kā arī augstāks risks.

Kā redzam, tad šo fondu izmaksas ir no 0.71% par konservatīvāko fondu līdz 1.21% gadā par agresīvāko fondu.

Komisijas ir vērtējamas kā augstas. No vienas puses tiešām fondi ir aktīvi pārvaldīti, taču aktīvums slēpjas tikai citu fondu izvēlē. Manuprāt, tas nav pietiekams pamatojums šādai komisijai. Būtībā katru no sabalansētajiem fondiem varētu aizstāt ar 2 ETFiem pēc attiecīgām proporcijām – pasaules akciju ETF un pasaules obligāciju ETF.

Vēl jāatzīmē, ka šajos zemo procentu likmju laikos, manuprāt, Uzkrājumu fonds 10 un arī Uzkrājumu fonds 30 ir bezjēdzīgi. To faktiskais ienesīgums, visticamāk, būs tuvu nullei. Bet, ja tomēr ir brīvie līdzekļi virs 100 000 eiro, kurus īstermiņā ir nepieciešams izvietot, lai izvairītos no bankas riska, tad jau var meklēt citas alternatīvas un nemaksāt 0.71% vai 0.81% gada pārvaldīšanas maksu.

Kopumā, manuprāt, šie sabalansētie fondi nav pievilcīgi gandrīz nevienam. Protams, vienmēr pastāv kādi izņēmumi, kas būtu jāvērtē katra cilvēka individuālā gadījumā.

Reģionālie akciju fondi

Reģionālie akciju fondi paredz veikt ieguldījumus, vadoties pēc ģeogrāfiskās izvēles. Kā redzam, varam izvēlēties fondus, kuri iegulda gan plašos reģionos, gan atsevišķās valstīs.

Redzam arī, ka šo fondu pārvaldīšanas izmaksas ir krietni zemākas nekā sabalansētajiem fondiem. To varētu pamatot ar to, ka šie fondi būtībā ir pasīvās pārvaldīšanas instrumenti. Katrs no fondiem ir piesaistīts kādam konkrētam indeksam, taču no ieguldījumiem tiek izslēgtas kompānijas, kuras neatbilst Swedbank ilgtspējas uzstādījumiem. Papildus tam 10% no katra fonda attiecīgajā reģionā var tikt ieguldīti kompānijās, kas veicina atjaunojamās enerģijas nodrošināšanu un aprites ekonomiku.

Jāatzīst, ka tieši šī fondu sadaļa man liekas jēdzīgākā un noderīgākā. Ja ir vēlme veikt nelielus, taču regulārus ieguldījumus finanšu tirgos, tad tieši Pasaules fonds būtu lieliska opcija ilgtermiņa ieguldījumiem ar zemu komisiju.

Ja ir īpaša pārliecība par kādu konkrētu reģionu vai valsti, tad var izvēlēties to. Taču nav vērts pašam veikt sadali uz vairākiem fondiem, jo to visu var paveikt veicot ieguldījumus Pasaules fondā, kurā ir iekļauta visa pasaule.

Sektoru / tēmu akciju fondi

Trešā un pēdējā sadaļa ir sektoru un tēmu akciju fondi. Pats nosaukums jau pasaka to, ka tiek ieguldīts vai nu konkrētā sektorā vai pēc konkrētas tēmas.

Augšējie 3 fondi tiek ieguldīti konkrētos sektoros. Savukārt apakšējie 2 tiek ieguldīti pēc konkrētas tēmas principa.

Kā redzam, tad arī šiem fondiem ir salīdzinoši augstas pārvaldīšanas izmaksas – robežās starp 0.71% un 1.26%. Augstās izmaksas pamato tas, ka fondi ir aktīvi pārvaldīti un tajos ir iekļautas atsevišķu akciju pozīcijas un nevis citi fondi.

Šajos fondos ir vērts ieguldīt, ja pašam ir stingra pārliecība, ka tieši tas ir tas, kas ir vajadzīgs, vai arī ir liela pārliecība par to, ka konkrētais sektors vai tēma performēs būtiski labāk nekā akciju tirgi kopumā.

Ja, piemēram, uzskatām, ka nekustamais īpašums ir īpaši labs ieguldījums, tad Swedbank Robur nekustamā īpašuma fonds var būt kā opcija regulāriem nelieliem ieguldījumiem. Ja esam gatavi ieguldīt regulāri vai neregulāri summas vismaz vairākos tūkstošos, tad šī opcija kļūst tikai par vienu no ļoti daudzām ieguldīšanas opcijām.

Swedbank Robur nekustamā īpašuma fondam ir 1.26% pārvaldīšanas komisijas. 75% no fonda tiek ieguldīti globāli, 25% Zviedrijā. Ja mēs kārtīgi pameklējam, tad varam atrast pasaules nekustamā īpašuma ETFus ar pārvaldīšanas komisiju 0.24% gadā. Atšķirība izmaksās par 1% ilgtermiņā ir ļoti, ļoti būtiska.

Tāpat ir ar pārējiem sektoru / tēmu fondiem.

Izmaksas

Iepriekš pieminēju tikai pašu fondu regulārās pārvaldīšanas izmaksas, taču, veicot ieguldījumus finanšu instrumentos, jārēķinās arī ar pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām.

Swedbank Robur fondiem šādu komisiju nav. Attiecīgi šie fondi kļūst ļoti pievilcīgi regulāru un arī neregulāru ieguldījumu veikšanai.

Ja ieguldām Pasaules fondā, tad 0.3% gada komisija ir uzskatāma par zemu un pārējo komisiju neesamība šo fondu padara par vienu no izdevīgākajām pasīvās ieguldīšanas opcijām.

Ja izvēlamies kādu no sektoru/tēmu stratēģijām, tad gan pat pirkšanas, pārdošanas un turēšanas komisiju neesamība var neatspēkot augsto pārvaldīšanas komisiju, salīdzinot ar zemu ETF pārvaldīšanas komisiju un pieskaitot iegādes izmaksas. Tiesa, šeit būs runa par tūkstošos mērāmiem ieguldījumiem.

Maziem un regulāriem ieguldījumiem arī šis būs okei variants.

Tātad galvenais Swedbank Robur fondu pievilcīgums slēpjas faktā, ka netiek piemērotas pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijas.

+/-

+ iespēja veikt ieguldījumus finanšu tirgos bez pirkšanas komisijas

+zemas izmaksas pasīvās ieguldīšanas opcijas – reģionālie ieguldījumu fondi

+īpaši ērts rīks ieguldījumu veikšanai ar nelielām summām

-augstas komisijas sabalansētajiem fondiem, kuri, manuprāt, ir diezgan bezjēdzīgi

-augstas komisijas sektoru/tēmu fondiem, kuriem var atrast zemu izmaksu alternatīvas starp ETFiem

Kopsavilkums

Kopumā Swedbank Robur fondu piedāvājumu vērtēju ļoti pozitīvi. Ir parādījušās iespējas veikt regulārus pasīvos ieguldījumus ar zemu pārvaldīšanas komisiju un bez pirkšanas, pārdošanas un glabāšanas komisijām. Kā negatīvo faktoru var minēt to, ka piedāvājums ir diezgan plašs un bez priekšzināšanām tajā var apmaldīties un izvēlēties ne gluži izdevīgāko un atbilstošāko fondu vai fondus.


Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai Tu esi gatavs krīzei? #2

Pirms četriem gadiem publicēju rakstu Vai Tu esi gatavs krīzei? un šodien šķiet labs brīdis rakstu mazliet aktuālākā redakcijā pārpublicēt. Jāsaka uzreiz, ka pamata doma nav mainījusies. Krīzei ir jābūt gatavam vai vismaz jācenšas sagatavoties, jo tā īsti gatavs neviens nekad nebūs.

Jāatzīmē, pagājušajā gadā sākās krīze, kura atsevišķos ekonomikas sektoros turpinās vēl šodien un šo sektoru pārstāvjiem visi minētie potenciālie notikumi ir piepildījušies. Taču, protams, tas tā nav visiem.

Salīdzinājumam iesaku izlasīt pirmo versiju, kas tapa pirms 4 gadiem, un tad jau arī šodienas aktualizēto versiju.

Savukārt raksta beigās esmu pievienojis S&P 500 indeksa grafiku ar vērtības izmaiņām, kopš iepriekšējā raksta tapšanas.


Kad būs nākamā krīze? Nezinu! To tā pa īstam nezina neviens. Ja būtu kāda speciālistu grupa, kas spētu precīzi noteikt kad un kāpēc būs krīze, tad šie iemesli tiktu atrisināti un krīze nebūtu vai vismaz tiktu atlikta uz tālāku nākotni.

Nav zināms, kad būs krīze, tomēr skaidrs ir tas, ka krīze būs!

Agrāk vai vēlāk tā vienmēr pienāk. Kopš iepriekšējās lielās krīzes ir pagājuši 12-13 gadi, taču sava veida krīze sākās pagājušā gada sākumā ar COVID-19. Pie tam šī krīze vēl nav beigusies un, iespējams, šī ir tikai mini krīzīte, kura, pateicoties straujai centrālo banku darbībai, ir jau uz beigu pusi. Tomēr pēc aktīvu cenā redzam, ka tajos īpaša krīze nav novērota. Lielākā daļa aktīvu gadu vēlāk ir ievērojami augstākos cenu līmeņos nekā iepriekš. No tā varētu secināt, ka lielā krīze vēl ir tikai priekšā.

Iepriekš periodu ilgums starp krīzēm nav bijis konstants, taču vidēji 7-8 gadi ir nepieciešami, lai nobriestu apstākļi nākamajai krīzei. Ja neskaitām COVID-19 krīzi, tad 12-13 gadi kopš iepriekšējās lielās finanšu krīzes vedina domāt uz to, ka esam tuvāk labo gadu beigām nekā sākumam.

Atkārtoju, es nezinu, kad būs krīze un to tā īsti nezin arī neviens cits. Ir iespējams, ka šobrīd esam augstākajā punktā un pēc pāris mēnešiem esam jau ļoti dziļā krīzē, tāpat ir iespējams, ka turpināsim rullēt un nākamo krīzi vēl neredzēsim vairākus gadus.

Tātad krīzei ir jābūt gatavam jebkurā brīdī. Vai vismaz ir jāuzlabo sava gatavības pakāpe krīzes pārvarēšanai. Dzīvot tikai šodienai un plānot, ka par nebaltām dienām sāks domāt, kad dzīve būs labāka, nav labs risinājums.

Jāatzīst, ka esmu diezgan pesimistiski noskaņots un uzskatu, ka nākamā lielā krīze būs daudz sāpīgāka nekā iepriekšējā. Līdz ar to ir jārēķinās ar vairākām lietām:

  • Kad sāksies krīze, vairs nevarēs pa fikso pārdot savu nekustamo īpašumu par mazliet zemāku cenu. Ja tiešam vajadzēs pārdot, tad būs jāpārdod par krietni zemāku cenu.
  • Tas pats attiecas uz visiem citiem aktīviem – akcijām, biznesiem, utt
  • Kad sākas krīze, tad gandrīz visa ekonomika uz brīdi apstājas. Turpina darboties pamatvajadzības nodrošinošie biznesi.
  • Nevar paļauties uz mazajiem blakus darbiņiem, arī tie var ļoti strauji apstāties
  • Kādu brīdi ar katru dienu liksies, ka ekonomika krīt dziļākā bedrē. Kādam tas tā liksies vien pāris mēnešus, citam tas tā liksies vairākus gadus.
  • Kādā brīdī krīze itkā nemanot beigsies. To nebūs izbeigušas politiķu darbības. Brīvā tirgus rezultātā pieprasījums un piedāvājums būs nostabilizējies un viss pamazām sāks nostāties savās vietās.
  • Daudzi būs zaudējuši īpašumus un citus aktīvus, jo bija uzņēmušies pārlieku lielas saistības. Bankas būs piedzīvojušas zaudējumus, izsolēs sapirkušas atņemtos īpašumus un sāks jau kalt plānus to pārdošanai.
  • Un te jau būsim nonākuši cikla sākumpunktā.

Kā sagatavoties krīzei? Es ieteiktu vēlreiz iepazīties ar rakstu Pirmie soļi

Ja esi izpildījis pirmos trīs soļus, vari uzsist sev uz pleca un būt lepns par to, ka pamatplāns ir izpildīts un īslaicīga krīze tevi nesagraus finansiāli. Virzoties uz priekšu un pamazām pildot nākamos soļus, gatavība krīzei tikai turpina uzlaboties.

Protams, krīzē glābiņš būs uzkrātie līdzekļi. Ja esi ievērojis manis minētos soļus, tad sākotnēji problēmām nevajadzētu būt, jo brīvie līdzekļi tika uzkrāti kontos, kurus krīze īpaši neapdraud. Citādāk ir investīcijām.

Ja esi aktīvi investējis akcijās un akciju indeksos, tad jau investīciju veikšanas brīdī ir jāsaprot, ka tās ir ilgtermiņa investīcijas un krīzes brīžos to vērtība var ievērojami kristies. Attiecīgi, diez vai gribēsies šīs pozīcijas likvidēt un piefiksēt zaudējumus.

Arī turīgiem un ļoti turīgiem cilvēkiem krīze nebūs viegls periods, jo šajā laikā aktīvu vērtība var ļoti strauji kristies. Kāds no biznesiem var apstāties pavisam un kāds cits pieprasīt tik daudz līdzekļus tā uzturēšanai, ka var nākties daļu aktīvu pārdot ar lieliem zaudējumiem.

Taču no otras puses krīze ir lielo iespēju laiks. Krīzes laikā parasti ir iespējams iegādāties krietni lētāk aktīvus, kurus citi steidz dažādu iemeslu dēļ pārdot, nereti par ļoti pievilcīgām cenām.

Rezumējot, no krīzes nevajag baidīties. Krīzei ir jābūt gatavam, lai kad arī tā atnāktu. Un labākajā gadījumā jāspēj izmantot krīzes sniegtās iespējas.


Kādus rezultātus kopš iepriekšējā raksta tapšanas ir uzrādījis S&P 500 indekss?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 71% jeb par 14% gadā. Nebūt ieguldītam finanšu tirgos šajā laika periodā ir bijis salīdzinoši dārgi jeb ir palaists garām vēra ņemams kapitāla pieaugums.

Ja 2017.gadā baidījies no pārāk dārgiem tirgiem, tad nākamo gadu laikā bija pat 2 iespējas nopirkt lētāk – 2018.gada beigās un 2020.gada pavasarī. Ja biji gatavs šīs iespējas izmantot, tad gana ienesīgums ir bijis fantastisks. Ja tomēr gaidīji lielāku krīzi, tad, visticamāk, turpini to gaidīt arī šobrīd. Tas pats par sevi nav nekas slikts, ja ir gatavs rīcības plāns. Ja rīcības plāna nav, tad droši vien palaidīsi garām arī nākamo iespēju iegādāties par zemākām cenām.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? #2

Pirms vairāk nekā diviem gadiem tapa pirmais raksts ar šādu pašu virsrakstu Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos? Šajā rakstā esmu pārpublicējis gan daļu no iepriekšējā raksta, gan papildinājis ar aktuālajiem grafikiem, kā arī ar dažiem papildus domu graudiem.

Iesāksim ar vērtīgākā satura pārpublicēšanu no iepriekšējā raksta:


Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

It īpaši pēdējā laikā cilvēki man jautā: “Kaspar, kad būs krīze?” Pārsvarā to jautā ne tāpēc, ka cilvēki baidās no sliktiem laikiem, bet gan tāpēc, ka vēlas “noķert pareizo brīdi” un iegādāties aktīvus “pa lēto”.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Iemesli svārstībām ir bijuši visdažādākie, gan kari, gan ekonomiskās krīzes, gan lēna izaugsme, ģeopolitiskie sasprindzinājumi u.t.t. Taču pēc katra no satricinājumiem agrāk vai vēlāk indekss ir turpinājis kāpt augstāk. Attēla kreisajā augšējā stūrī rakstītais lieliski apkopo attēlā redzamo: iemesli, kas izklausās gudri, akciju pārdošanai, kamēr tirgus pieaug 100 reizes pēc inflācijas.

Protams, laika periods ir ilgs un droši vien šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu ieguldījis indeksā 1950.gadā un līdz pat šodienai būtu saglabājis šos ieguldījumus. Taču attēls parāda to, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgū.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Redzam, ka katrs akciju tirgus kritums ir saistīts ar kādu notikumu. Skarbā patiesība ir tāda, ka neviens tā īsti nekad nezina, vai konkrētais brīdis ir tikai neliela “nožagošanās” vai nopietnākas korekcijas sākums.

Pēdējos desmit gados katrs no šādiem brīžiem ir bijusi iespēja iegādāties papildus akcijas par mazliet zemāku cenu nekā brīdi iepriekš. Vai tas tā turpināsies arī uz priekšu? Jā un nē! Būs kāds lielāks kritums, kas aizņems vairāk laika nekā pāris nedēļas vai mēnešus, iespējams, pat gadus, taču vēsture liecina, ka ieguvēji bija tie, kas ieguldījumus veica ilgtermiņā.

Jāatzīmē, ka abos attēlos ir tikai akciju tirgus sniegums, pie tam tikai vienas valsts akciju tirgus sniegums. Izveidojot ieguldījumu portfeli un tajā iekļaujot arī citas aktīvu klases, piemēram, obligācijas, portfeļa sniegums būtu citādāks. Pievienojot obligācijas, samazinātos portfeļa svārstīgums – būtu mazāki kritumi un arī mazāk strauji pieaugumi.

Dažādos ekonomikas ciklos dažādi aktīvi sniedz atšķirīgu ienesīgumu portfelī, tie var kalpot kā riska mazinātāji, potenciālā ienesīguma palielinātāji vai palīdzēt saglabāt portfeļa pirktspēju.

Es apzinos, ka šie grafiki nesniedz atbildi uz to, vai šobrīd tieši Tev ir īstais brīdis veikt ieguldījumus akciju tirgos. To arī neviens investīciju profesionālis nevar objektīvi pateikt, ja nezina cilvēka aktuālo situāciju, mērķus un vajadzības


Esam nonākuši līdz šodienai. Pirmais raksts tika publicēts 2018.gada 29.novembrī. Kā pa šo laiku ir gājis pieminētajam S&P 500 indeksam?

S&P 500 indekss šajā laika periodā ir pieaudzis par 54%.

Kā redzam no grafika, tad šis periods nav bijis garlaicīgs. Pats 29.novembris bija aptuveni pa vidu 20% korekcijai S&P 500 indeksā. Tāpat arī 2020.gada pavasarī piedzīvojām vairāk nekā 30% cenas sabrukumu, ja mēra no augstākā un zemākā punkta.

Varētu apgalvot, ka vislabāk būtu bijis pirkt 2018.gada beigās, tad pārdot 2020.gada sākumā un tad atkal no jauna visu sapirkt 2020.gada 23.martā. Jā, tādā gadījumā ienesīgums būtu ļoti iespaidīgs. Tomēr dzīvē precīzi trāpīt šajos pagrieziena punktos ir gandrīz neiespējami (lasi: neiespējami).

Ja 2018.gada novembrī tirgi likās dārgi, tad šobrīd tie liekas vēl dārgāki un, iespējams, šajā laikā ir palaists garām 54% pieaugums. Jā, tas nenāca bez riskiem, tomēr 54% pieaugums divarpus gadu laikā var būtiski mainīt dzīvi.

Labi, par iepriekšējiem divarpus gadiem ir skaidrs, ko tālāk?

Vai tagad ir labs laiks pārdot? Iespējams. Vai tagad vajag pārdot? Nezinu! Vai tagad ir labs laiks pirkt? Atkarīgs no ieguldījuma laika horizonta.

Kā redzat, nav vienas un vienkāršas atbildes.

Ļoti bieži sastopos ar cilvēkiem, kuri saka, ka pagaidīs, kad būs lētāk un tad pirks. Un vadoties tikai pēc iepriekšējo divarpus gadu notikumiem, var droši pajautāt:

Vai pirki 2018.gada izskaņā pēc 20% korekcijas?

Vai pirki 2020.gada martā pēc vairāk nekā 30% cenas sabrukuma?

Parasti atbilde ir plecu paraustīšana un ar to arī sarunas beidzas.

Ja jau kopš 2018.gada novembra gaidi korekciju, tad S&P 500 indeksam no šī brīža līmeņiem būtu jānokrītas par 35%, lai atgrieztos 2018.gada novembra vērtībā. Cik bieži ir šādi kritumi?

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Kā redzam grafikā augstāk, tad 40-50% kritumi ir ļoti reti, diezgan bieži ir 10-20% kritumi. Var secināt, ka tādi notiek, bet varam to arī nesagaidīt tuvākajos gados. It īpaši ņemot vērā, ka pagājušajā gadā jau bija viens kritums par vairāk nekā 30%.

Ja skatāmies uz lielākajiem vēsturiskajiem kritumiem, tad redzam, ka kopš 1871.gada ir bijuši vien 8 kritumi lielāki par 35% (jāpiebilst, ka tiek izmantotas mēnešu cenas).

Ar šo es neapgalvoju, ka nav iespējams kritums. Jebkāds kritums ir iespējams jebkurā brīdī, taču ir vērts ņemt vērā kritiena lieluma varbūtību.

Nobeigumā vēlreiz gribu uzsvērt, ka vēsture rāda, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumam. Protams, iegādes cena ietekmēs nākotnes ienesīgumu. Ja nopirksim dārgi, tas būs zemāks nekā ja nopirksim lēti. Tomēr ilgtermiņā tas visticamāk būs augstāks nekā, ja vienmēr gaidīsim labāko brīdi ieguldīšanai, taču īstajā brīdī nespēsim vai nepaspēsim, vai noraustīsimies veikt ieguldījumu.

Tātad, vai nu esam gatavi “lekt” īstajā brīdī. Tas nozīmē, piemēram, atzīmēt konkrētus cenas līmeņus pirkšanai, atlasīt un uzturēt sarakstu ar aktīviem, kurus pirkt krišanās brīdī, pārskatīt uzstādītos cenu līmeņus pie tirgus pieauguma. Īsuma – aktīvi gatavojamies zemāka brīža sagaidīšanai.

Vai ieguldām ilgtermiņā un īstermiņa svārstībām uzmanību nepievēršam. Abi ir labi varianti, kas labi izpildīti ilgtermiņā ar lielu varbūtību spēs palīdzēt audzēt turīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt? (pārpublicēts)

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: