Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu  – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!”

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 1 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 500 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik naudas vajag, lai aizietu pensijā?

Pirms sāku rakstu jāatzīmē, ka runāju no savu vienaudžu skatupunkta, t.i. sākot no agriem divdesmitgadniekiem līdz solīdiem trīsdesmitgadniekiem.

Jāatzīst, ka es Latvijas pensiju sistēmai tā īsti neuzticos. Manuprāt, 1.pensiju līmenis agrāk vai vēlāk bankrotēs demogrāfisko procesu ietekmē. 2.pensiju līmenī uzkrātos līdzekļus piespiedu kārtā ir jāiegulda kādā no piedāvātajiem plāniem ar nepievilcīgām komisijām un, maigi sakot, ne pārāk labu investīciju atdevi. 3.pensiju līmenī līdzekļus neuzkrāju, jo pat ar nodokļu atmaksas sniegtajām priekšrocībām to zemā atdeve un augstās komisijas padara šo produktu pilnīgi un galīgi nepievilcīgu, ja termiņš līdz iespējai līdzekļus saņemt pārsniedz 5-10 gadus.

Ko darīt?

Rūpēties pašam par sevi.

Labi, tas tā kā ir skaidrs, taču cik daudz naudas vajag un kā līdz tai tikt?

Sāksim ar to, cik daudz naudas vajag. Tas ir atkarīgs no “apetītes” jeb tēriņu apmēra. Pieņemsim, ka ir vēlme saņemt pensiju 600 eiro apmērā (vairāk nekā 2 reizes lielāka nekā vidēji no jauna pieškirtā pensija 2017.gada 1.ceturksnī). Gadā tie ir 7200 eiro.

Rietumu pasaulē pastāv uzskats, ka drošs investīciju izņemšanas līmens (safe withdrawal rate) ir 4% gadā. 7200 ir 4% no 180 000. Tātad ar 180 000 eiro vērtu investīciju portfeli vajadzētu spēt nodrošināt pensiju līdz pat mūža beigām.

Jāpiemin, ka līdz šim brīdim apzināti neesmu pieminējis inflāciju. Ilgtermiņa inflāciju pieņemsim 3% apmērā. Pieskaitot pie 4% izņemšanas likmes klāt inflācijas 3% sanāk, ka investīciju atdevei jābūt 7% gadā.

Zemo procentu likmju laikmetā tas liekas augsts ienesīgums, taču ilgtermiņā akcijas vidēji sniedz apmēram 8% gada ienesīgumu. Ja vēl uzkrāšanas periodā izmanto pieejamās nodokļu atlaides, piemēram dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, tad šāds 7% gada ienesīgums nav pārspīlēti augsts.

Tātad zinām, ka nepieciešami 180 000 eiro un plānojam gada ienesīgumu 7% apmērā. Cik ilgi ir jākrāj un jāinvestē, lai pie šādas summas tiktu?

Ja uzkrāj 100 eiro mēnesī ar gada ienesīgumu 7%, 180 000 eiro uzkrājuma sasniegšanai būs nepieciešami 36 gadi. Ja sāk 30 gadu vecumā, tad 66 gadu vecumā varēs sākt saņemt no sava uzkrājuma 600 eiro mēnesī. Tiesa, 600 eiro pēc 36 gadiem nebūs ne tuvi tik vērtīgi, kā tie ir šobrīd. Šis ir vienkāršots aprēķins, lai attēlotu idejas pamatdomu. Lai sasniegtu vēlamo mērķi, katru gadu būtu jāpalielina uzkrājumu apjomi.

Varbūt jautāsiet, kāpēc aprēķiniem ir pievienots 1000 eiro mēnesī uzkrājums, ja ir mērķis saņemt 600 eiro mēnesī? Šeit parādās princips, ka ne vienmēr ir jāiztērē visi saņemtie ienākumi un uzkrājumu apjoms var būt ne tikai 10% no ienākumiem, bet arī krietni augstāks procents. Par to plašāk citā ierakstā.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu: piemērs

Jau iepriekš rakstīju par dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu un nodokļu optimizāciju. Nebiju aprakstījis, kā tieši rīkoties un arī šoreiz nedošu konkrētus norādījumus, jo katras personas situācija ir atšķirīga. Taču šoreiz vēlos attēlot teorētisku piemēru dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu.

Aprēķiniem tiek izmantoti sekojoši pieņēmumi:

Persona ar 12 000 eiro gada algu pirms nodokļu nomaksas, t.i. 1 000 eiro mēnesī. Persona izvēlas 10% no bruto algas novirzīt dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu jeb 100 eiro mēnesī. Uzkrājuma termiņš 5 gadi.

Piemēram izmantoju Swedbank sabalansēto portfeli, kas tiek piedāvāts dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājuma pakalpojuma ietvaros, komisiju struktūru. Komisijas ir: 1.5% no katras iemaksas un pārvaldīšanas komisija 1% gadā (min.2.13 eiro mēnesī) no visas uzkrājuma summas.

Pozitīvais scenārijs

Pozitīvā scenārijā sabalansētā stratēģija spēs nodrošināt 5% gada ienesīgumu.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 5% gada ienesīgumu, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 6 527 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 7 907.39 eiro. Kopējā peļņa ir 1 907.39 eiro (527.39 eiro peļņa no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav slikti.

Ne slikts, ne labs scenārijs

Šādā scenārijā sabalansētā stratēģija spēs nodrošināt 0% gada ienesīgumu.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 0% gada ienesīgumu, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 5 736.2 eiro jeb būsim zaudējuši 263.8 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 7 116.2 eiro. Kopējā peļņa ir 1 116.2 eiro (263.8 eiro zaudējumi no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav tik labi kā iepriekš, taču nav vēl arī slikti.

Negatīvais scenārijs

Šādā scenārijā sabalansētā stratēģija tiek pieņemta kā ļoti neveiksmīga, kas katru gadu nesīs 5% zaudējumus.

Veicot ikmēneša uzkrājumu 100 eiro apmērā ar 5% gada zaudējumiem, pēc 5 gadiem uzkrājuma summa sasniegs 5 064.93 eiro jeb būsim zaudējuši 935.07 eiro, papildus tam šo 5 gadu laikā ir saņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa IIN atmaksa 1380 eiro apmērā. Saskaitot kopā, 6 000 eiro iemaksas (60 mēneši pa 100 eiro mēnesī) ir pieaugušas līdz 6 444.93 eiro. Kopējā peļņa ir 444.93 eiro (935.07 eiro zaudējumi no ieguldījumiem un 1 380 eiro IIN atmaksa). Nav labi, ir slikti, taču varēju būt arī sliktāk.

Alternatīva: depozīts ar 1% gada ienesīgumu

Šie paši 100 eiro mēnesī tiek noguldīti depozītā ar 1% gada likmi. Ja pieņemam, ka % saņemam reiz gadā un saņemtos procentus reinvestējam, tad pēc 5 gadiem 6 000 eiro veiktās iemaksas būs pieaugušas līdz 6 182 eiro. Peļņa ir 182 eiro.

Ar šiem piemēriem vēlējos attēlot, cik nozīmīgi ir rūpīgi plānot savus ieguldījumus. Šobrīd tirgus apstākļu dēļ depozītu likmes ir ļoti zemas, tāpēc tajos neko daudz nevar nopelnīt. Šādos laikos kā alternatīva var kalpot dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, kas visticamāk 5 gadu laikā spēs nodrošināt pozitīvu gala rezultātu, pat ja ieguldījumu ienesīgums būs bijis negatīvs. Un tas ir pateicoties IIN atmaksai.

Jāņem vērā, ka IIN atmaksu par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksām var saņemt par summu, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem) kalendārā gada laikā. Vēl ir jāņem vērā, ka šāds uzkrājums ir jāveic uz vismaz 5 gadiem. Ja uzkrājums tiks pārtrauks ātrāk kā pirms 5 gadiem, tad jārēķinās ar papildus komisijām no pakalpojuma sniedzēja, kā arī nāksies atmaksāt valstij atpakaļ saņemto IIN atmaksu.

Tāpat arī ir jāapzinās, ka veicot šādus uzkrājumus gala rezultātu nav iespējams paredzēt. Katru gadu ienesīgums var būt citādāks, kas beigās var novest pie ļoti atšķirīgiem rezultātiem.

Protams, situācija kardināli mainās, ja persona nesaņem darba algu, bet saņem cita veida ienākumus, piemēram dividendes, ienākumu no kapitāla. Šādos gadījumos nevar pretendēt uz IIN atmaksu, līdz ar to dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu šādām personām nav aktuāla. Tādā gadījumā ir jāmeklē citas alternatīvas investīcijām. Kamēr investējamās summas nepārsniedz aptuveni 10 000 eiro, ir diezgan grūti atrast atbilstošas investīcijas. Kad naudas summas ir lielākas, tad paveras plašākas iespējas, t.sk. iespējams, jūsu līdzekļus būs ieinteresēts pieņemt pārvaldībā kāds profesionāls aktīvu pārvaldītājs. Šādos gadījumos var sazināties ar mani

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Investīcijas nekustamajā īpašumā: fondi

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu citu investīciju veidu, kā ieguldīt nekustamajā īpašumā.

Viens no tādiem ir investīciju fondi. Var izmantot gan tradicionālos investīciju fondus, gan ETF (exchange traded funds jeb biržās tirgotie fondi).

Nozīmīgākā atšķirība starp tiešo investīciju konkrētā nekustamajā īpašumā un investīciju nekustamo īpašumu fondā ir tā, ka otrajā gadījumā līdzekļus pārvalda cita persona, parasti, profesionāļi. Tāpat, parasti, fonds līdzekļus būs ieguldījis vairākos nekustamajos īpašumos, tā nodrošinot plašāku diversifikāciju.

Viens no būtiskākajiem ieguvumiem ir neiztērētais laiks. Ieguldot nekustamajā īpašumā ar fonda starpniecību, nav jāveic visas ar īpašuma iegādi, uzturēšanu un izīrēšanu saistībās darbības. To paveic fonda darbinieki vai pārstāvji, par to saņemot atlīdzību.

Šī atlīdzība var svārstīties diezgan plašā amplitūdā, sākot ar ikgadējo komisiju zem 1% (biržās tirgotiem fondiem jeb ETF) un beidzot ar 2% un vairāk tradicionālajos fondos.

Atšķirībā no investīcijām konkrētā nekustamajā īpašumā, fondu cenas parasti svārstīsies katru dienu. Konkrētam īpašumam katru dienu netiek pieprasīts vērtējums, kā arī nestāv klāt nākamais pircējs, kurš katru dienu izkliegtu tās dienas aktuālo pārdošanas cenu, taču fondiem šāda cena ir un tā svārstības, atkarībā no fondā esošajiem īpašumiem, var būt gana nozīmīgas.

Fondi ir visdažādākie, to ieguldījumu stratēģijas atšķiras, taču lielākajā daļā stratēģija paredz lielāko daļu no fonda ienākumiem izmaksāt dividenžu veidā. Nekustamā īpašuma fondi var iedalīties pēc to investīciju reģioniem, valstīm, sektoriem, t.sk. komercīpašumi, dzīvojamie īpašumi.

Kādu fondu izvēlēties, tas ir katra paša ziņā, taču piemēra pēc zemāk daži nekustamā īpašuma fondi.

Starp tādiem ir Igaunijā reģistrētais Baltic Horizon Fund. Tā stratēģija paredz ieguldīt komercīpašumos Baltijā, t.sk. tirdzniecības centri, biroju centri. Šis konkrētais fonds ir orientēts uz ienākumu, ko tas gūst no īpašumu izīrēšanas, izmaksu, tēmējot uz ~8% gada ienesīgumu (dividendes). Sīkāku informāciju var meklēt NASDAQ biržas mājaslapā. Jāatzīmē, ka šo fondu, visticamāk, varēs iegādāties gandrīz jebkurā no Latvijas bankām, samaksājot salīdzinoši nelielas komisijas. Šādā veidā var gūt labumu no savu tautiešu un kaimiņvalstu paražām ilgi un bieži apmeklēt tirdzniecības centrus.

ASV populāri ir biržās tirgotie fondi, kas iegulda atsevišķos sektoros. Piemēram, ir tādi fondi, kas iegulda tikai veselības aprūpes sektorā (slimnīcas, pansionāti, klīnikas,utt). Tāpat ir fondi, kas iegulda mājokļos, un ir fondi, kas iegulda tirdzniecības centros, vai fondi, kas iegulda biroju kompleksos, utt.

Tiesa, ir jārēķinās, ka sarežģītu fondu iegāde var saistīties ar augstākām iegādes komisijām no bankas vai brokera puses.

Viena no galvenajām priekšrocībām fondiem ir iespēja ieguldīt atsevišķos nekustamā īpašuma tirgos un/vai segmentos neveicot fizisku ieguldījumus katrā konkrētajā īpašumā, tādā veidā aiztaupot laika un līdzekļu izdevumus, kas saistītos ar tradicionālajām investīcijām nekustamajā īpašumā.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

 

Investīcijas nekustamajā īpašumā: dzīvoklis jaunajā projektā

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – dzīvoklis jaunajā projektā, kas tiek nopirkts un izīrēts.

Dzīvokļiem jaunajos projektos cenas ir diezgan lielā amplitūdā. Piemēra nolūkos izmantosim dzīvokli jaunajā projektā, kura iegādes cena ir 2 100 eiro/kv.m. un īres maksa ir 8.5 eiro kv.m. (Latio dati par 2016.g. 3.ceturksni).

Visbiežāk pirktie dzīvokļi ir platībās no 50 – 75 kv.m., tāpēc izvēlēsimies dzīvokli ar 63 kv.m. lielu platību. Šāda dzīvokļa iegādes cena ir 132 200 eiro un to var izīrēt par 535 eiro mēnesī.

Izmantošu tādus pašus scenārijus un pieņēmumus izmaksām, kādus izmantoju rakstā Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis

Pieņemam, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir 360 eiro gadā jeb 30 eiro mēnesī un dzīvokļa nolietojums ir 52,5 eiro mēnesī.

Pirmais scenārijs ir dzīvokļa iegāde, izmantojot 80% bankas finansējumu. Savus līdzekļus vajadzēs 132 200 x 20% = 26 440 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 6 610 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 33 050 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 502 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 3 170 eiro jeb 264 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 535 – 30 – 52,5 – 264 = 188,5 eiro mēnesī jeb 2 262 eiro gadā. Deklarējot ienākumus, tie var sarukt līdz 135 eiro mēnesī jeb 1 620 eiro gadā.

1 620 / 33 050 = 4.9% gada ienesīgums.

Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.

Kopējais ieguldījums ir 132 200 eiro plus iegādes izmaksas 3 % apmērā, kopā 136 166 eiro..

Neto īres ienākums = 535 – 30 – 52,5 = 452,5 eiro mēnesī jeb 5 430 eiro gadā. Deklarējot ienākumus tie var sarukt līdz 399 eiro mēnesī jeb 4 788 eiro gadā.

4 788 / 136 166 = 3.51%

Kā redzat, abos gadījumos ienesīgums sanāk ne pārāk pievilcīgs. Tāpēc gribu parādīt 3.scenāriju, kas kalpos par piemēru tam, cik ļoti situācija var mainīties, ja tiek palielināts aizņemtais finansējums un izdodas saņemt kredītu ar zemāku procentu likmi.

Dzīvoklis tiek iegādāts ar 90% bankas finansējumu. Savus līdzekļus vajadzēs 132 200 x 10% = 13 220 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 6 610 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 19 830 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 448 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 1% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 1189,8 eiro jeb 99,15 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 535 – 30 – 52,5 – 99,15 = 353,35 eiro mēnesī jeb 4 240 eiro gadā. Deklarējot ienākumus, tie var sarukt līdz 299.85 eiro mēnesī jeb 3 598.2 eiro gadā.

3 598.2 / 19 830 = 18.14% gada ienesīgums.

Kā jau minēju piemērā ar sērijveida dzīvokli, izmaksās būtu jāieskaita laiks, jārēķinās ar gaidītiem un negaidītiem izdevumiem, īrniekus maiņas izdevumiem utt.

Pozitīvā scenārijā investīcija dzīvoklī jaunajā projekta var nest no 3.5% līdz pat 18% gadā.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.

Investīcijas nekustamajā īpašumā: sērijveida dzīvoklis

Turpinot rakstu sēriju par investīcijām nekustamajā īpašumā, šodien apskatīšu konkrētu piemēru – sērijveida dzīvoklis, kas tiek nopirkts un izīrēts.

Saskaņā ar Latio datiem vidējā sērijveida dzīvokļa Rīgā cena 2016.gada 3.ceturksnī bija 707 eiro par kvadrātmetru, populārākie dzīvokļi bija ar platību 40 – 60 kvadrātmetri. Vidējā īres cenas šādiem dzīvokļiem 2016.g. 3.ceturksnī bija ap 5 eiro par kvadrātmetru mēnesī.

Šī teorētiskā piemēra aprēķiniem pieņemsim, ka noskatītais dzīvoklis ir 50 kv.m. liels un tā cena ir 35 350 eiro, pēc iegādes to var izīrēt par 250 eiro mēnesī.

Pērkot dzīvokli ir jārēķinās ar dažādām papildus izmaksām. Būs jāsamaksā valstij nodeva 2% apmērā no pirkuma summas. Ja tiks izmantots hipotekārais kredīts, jārēķinās ar ap 2% komisiju par darījuma noformēšanu. Būs arī citi izdevumi, kuru apmērus nepārzinu, taču starp tiem var būt darījuma konta atvēršana, notāra pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi utt.

Pieņemsim, ka dzīvokļa iegādes izmaksas ir 5% no pirkuma summas, ja tiek izmantots hipotekārais kredīts, un 3%, ja par pirkumu norēķinās ar saviem līdzekļiem.

Šajā gadījumā pieņemsim, ka dzīvoklis pēc iegādes ir piemērots īrnieku uzņemšanai un nekādi papildus ieguldījumi nav jāveic. Taču kā kārtīgi saimnieki mēs saprotam, ka, piemēram, pēc 10 gadiem dzīvoklī būs jāveic kapitālais remonts, kas varētu izmaksāt 100 eiro par kvadrātmetru jeb 5000 eiro. Šādas izmaksas ir jāplāno laicīgi, tātad katru gadu ir jāatliek 500 eiro jeb 41,66 eiro mēnesī dzīvokļa nākotnes remontam (šo var uzskatīt arī par ikmēneša nolietojumu). Šo summu atņemsim no ikmēneša īres ienākumiem.

Vienkāršības nolūkos, pieņemsim, ka nekustamā īpašuma nodoklis par šo dzīvokli ir 120 eiro gadā jeb 10 eiro mēnesī, arī šo atskaitām no īres ienākumiem.

Lai nesarežģītu piemēru, pieņemsim, ka dzīvokli izdodas izīrēt uzreiz pirmajā dienā pēc īpašuma iegādes un nav citu izmaksu, kas saistītos ar dzīvokļa uzturēšanu, kamēr tas nav izīrēts.

Aplūkošu divus scenārijus. Pirmajā dzīvoklis tiek iegādāts, izmantojot hipotekāro kredītu, otrajā dzīvoklis tiek iegādāts par personīgajiem līdzekļiem.

Pieņemsim, ka šādu dzīvokli ir iespējams iegādāties ar 80% bankas finansējumu. Tātad savus līdzekļus vajadzēs 35 350 X 20% = 7 070 eiro. Iegādes izmaksas ir 5% no summas jeb 1 767 eiro. Kopējais sākotnējais ieguldījums ir 8 837 eiro.

Kredīta maksājums šajā piemērā būtu 134 eiro mēnesī, pieņemot 25 gadu kredīta termiņu un 3% kredīta likmi. Pirmajā gadā procentos tiktu samaksāts apmēram 840 eiro jeb 70 eiro mēnesī, šīs ir izmaksas, kas ir jāatskaita no īres ienākumiem.

Neto īres ienākums (īres maksa – visi izdevumi) = 250 – 41,66 – 10 – 70  = 128,34 eiro mēnesī jeb 1 540 eiro gadā. Jāatzīmē, ka šajā gadījumā nav ņemta vērā ienākumu deklarēšana un nodokļa nomaksa VID.

1 540 / 8 837 = 17,4% gada ienesīgums. Nav slikti. Taču jāatceras, ka šis ir tikai teorētisks piemērs, kurā ir pieņemts pozitīvais scenārijs. Papildus ir jārēķinās ar ienākumu deklarēšanu, kas īres ienākumu var samazināt par 10% līdz 225 eiro un neto ienākumu līdz ~103,34 eiro mēnesī jeb 1 240,08 eiro gadā, kas ir 14% ienesīgums.

Otrais scenārijs – dzīvoklis tiek iegādāts par saviem līdzekļiem.

Kopējas ieguldījums ir 35 350 eiro plus iegādes izmaksas 3% apmērā, kopā 36 410 eiro.

Neto īres ienākums = 250 – 41,66 – 10 = 198,4 eiro mēnesī jeb 2 380 eiro gadā. 2 380 / 36 410 = 6,5% ienesīgums. Deklarējot ienākumus, ienesīgums sarūk līdz 5.7%. Arī šāds ienesīgums šī brīža zemo likmju laikā nav slikts.

Papildus objektivitātes nolūkos būtu jāieskaita laiks, kas tiek patērēts veicot investīciju un regulāri iztērētais laiks. Piemēram iegādei kopā tiek iztērētas 50 stundas (atrašana, apskate, bankas, juristi, utt,). Ja dzīvokļa pircējs par savu darbu saņem neto 10 eiro stundā, tad pie iegādes izmaksām būtu jāpieskaita 500 eiro. Ja pēc tam tiek tērēta 1 stunda mēnesī, tad no ienākuma arī jāatņem 10 eiro ik mēnesi. Jāatceras, ka dzīvoklis ir jāapdrošina, tās arī ir izmaksas.

Protams, īres laikā var būt dažādi gaidīti un negaidīti izdevumi, t.sk. santehniķis elektriķis, remontdarbi, īrnieku maiņas izdevumi utt.

Kā redzat, pozitīvā scenārijā, ieguldot sērijveida dzīvoklī, ir iespējams pelnīt no 5% līdz 14% gadā, atkarībā no tā, vai un cik liels finansējums tiek izmantots.

Jāatzīmē, ka neņemu vērā nekustamā īpašuma cenu izmaiņas, jo tās var gan iet uz augšu, gan strauji kristies krīžu laikā. Šie ir tikai teorētiski piemēri. Ar šiem piemēriem vēlos vērst uzmanību uz aprēķinu piegājienu, t.i. ieskaitot visas tiešās un netiešās izmaksas.

P.S. ir ļoti daudz un dažādi faktori, kas vienkāršības nolūkos nav ņemti vērā, tie var būtiski ietekmēt reālo ienesīgumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

*Labots 12.01.2017 Veikts ienesīguma pārrēķins, piemērojot ienākuma no kapitāla nodokļa likmi 10%.

Investīcijas nekustamajā īpašumā

Investīcijas nekustamajā īpašumā ir populāras visā pasaulē. Tas ir saistīts ar to, ka tas ir fizisks, aptaustāms, redzams, kas tā īpašniekiem rada papildus investīciju drošības sajūtu (dažreiz maldīgu). Tāpat labam nekustamajam īpašumam parasti ir tendence ar laiku pieaugt vērtībā, kā arī izīrēts nekustamais īpašums var nodrošināt regulārus ienākumus.

Pirms turpinu par dažādiem veidiem, kā investēt nekustamajā īpašumā, vēlos norādīt uz būtisku niansi:

Nekustamais īpašums, ko izmanto dzīvošanai, NAV investīcija. Tas nenes ienākumus, tas rada izdevumus. Ilgtermiņā tie var būt zemāki nekā īpašumu īrējot, taču tie ir izdevumi.

Atgriežoties pie investīcijām, pastāv vairāki veidi, kā investēt nekustamajā īpašumā. Šoreiz apskatīšu investīcijas, kas ir saprotamas un pieejamas parastajam cilvēkam. Tās ir atsevišķa īpašuma, piemēram dzīvoklis, iegāde un izīrēšana un ieguldījumi nekustamajā īpašumā caur ieguldījumu fondiem.

Protams, pastāv vēl daudzi un dažādi ieguldījumu veidi tieši nekustamajā īpašumā, taču parasti to realizēšanai ir nepieciešamas lielākas summas un specifiskas zināšanas. Starp tādām varētu būt lauksaimniecības zeme, meži, komerciālais nekustamais īpašumus, zemes iegāde stratēģiski labā vietā spekulatīvos nolūkos, utt.

Jāatzīmē, ka turpmāk, runājot par investīcijām nekustamajā īpašumā, pieņemu, ka īpašums tiek pirkts. Ja tas ir saņemts citādi, piemēram dāvinājums vai mantojums, tad uz to ir jālūkojas kā uz ienākumu un jāņem vērā citi faktori.

Investīcijas nekustamajā īpašumā, visbiežāk saistās ar labā vietā esoša dzīvokļa iegādi un izīrēšanu. Parasti tas ir dzīvoklis Rīgā, ko vajadzības gadījumā salīdzinoši neilgā laika posmā ir iespējams pārdot par adekvātu cenu.

Jo vairāk domāju par šādām investīcijām, jo vairāk man tās nepatīk. Kāpēc? Tāpēc, ka ir daudz faktori, kas bieži netiek ņemti vērā. Nereti netiek veikti pilnvērtīgi aprēķini. Iespējams, ja tiktu veikti pilnvērtīgi aprēķini, atklātos, ka ienesīgums ir tik zems, ka citi investīciju veidi var būt daudz pievilcīgāki.

Galvenais faktors, kas mani atgrūž no šāda veida investīcijām ir lielais “čakars”. Iedomāsimies hipotētisku piemēru. Tiek atrasts potenciālais investīciju objekts. Pieņemsim, ka dzīvoklis tiek iegādāts hipotekārajā kredītā. Tātad ir “jāņemās” ar banku. Tad droši vien nāksies samaksāt komisiju māklerim, būs jāšķiras no zemesgrāmatas nodevas 2% apmērā no iegādes vērtības. Ok, dzīvoklis ir nopirkts. Iespējams, dzīvoklī ir jāveic remonts. To var darīt pats, taču, saglabājot objektivitāti, izmaksās ir jāieskaita sevis iztērētais laiks un nervi, vai ir jāalgo celtnieki, kas var nebūts lēts un nerviem viegls prieks. Ja dzīvokli gribas ātrāk un dārgāk izīrēt, to vajadzētu apgādāt ar mēbelēm, kas, protams, ir papildus izmaksas. Šis process var būt īss un var aizņemt vairākus mēnešus. Komunālie maksājumi ir jāveic arī šajā laikā. Ok, tas viss ir paveikts, nu ir jāsāk meklēt īrnieki. Jau laicīgi ir jāsaprot, kā tiks saņemti ienākumi no dzīvokļa īres. Pareizāk būtu tos saņemt uz bankas kontu un deklarēt VID, kā rezultātā būs nodokļu izmaksas. Var izvēlēties saņemt skaidrā naudā un nedeklarēt (neatbalstu šādu variantu), taču tad īrnieku nāksies regulāri apciemot, kas var aizņemt kopā no 1-3 stundām katru mēnesī, arī šīs izmaksas ir jārēķina. Ja paveicas, tad īrnieks būs kārtīgs un labs un nodzīvos īpašumā daudzus gadus un neradīs liekas galvassāpes. Var arī nepaveikties, īrnieks var kavēt maksājumus, tad var nākties viņu izlikt no dzīvokļa un meklēt jaunu īrnieku, tas atkal aizņems laiku,utt. Tātad ir ļoti daudz saistītās un netiešās izmaksas, kas ir jāsummē klāt īpašuma iegādes cenai.

Manuprāt, šis viss ir ļoti liels “čakars”.

Kā alternatīva var kalpot investīcijas nekustamā īpašuma fondos. Ieguldījumiem Latvijas īpašumos nav īpaši daudz variantu, taču globāli ir pieejami visdažādākie fondi ar dažāda līmeņa ienesīgumu.

Bet vai šajā gadījumā nav “čakars”? Ir, taču, manuprāt, mazāks. Ir jāveic pirmreizēja ieguldījuma izvēle, kas var aizņemt pāris dienas (tikpat cik dzīvokļa atrašana) un iegāde. Pēc tam pietiek ar ikgadēju investīcijas pārskatīšanu.

Turpinājums sekos…

P.S. investīcijas nekustamajā īpašumā ir tikai viens no investīciju rīkiem plašajā investīciju pasaulē. Ja nekustamais īpašums liekas pārāk sarežģīts, tas nav jāiekļauj investīciju portfelī.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Brīvība

Kas ir brīvība?

The power or right to act, speak, or think as one wants (Oxford Dictionary)

Brīvība nozīmē, ka ir spēja vai tiesības rīkoties kā vēlies, runāt ko vēlies un domāt kā vēlies. Uz brīvību var skatīties no daudziem un dažādiem skatu punktiem. Kā tajā visā iesaistās finanses?

Finanses var būt nozīmīgs aspekts, kas var ierobežot brīvību vai tieši pretēji – veicināt un iedrošināt rīkoties, domāt un runāt brīvi.

Ierobežojošs finansiālais stāvoklis var atņemt spēju rīkoties brīvi. Piemēram, kredītsaistības parasti paredz regulārus kredīta maksājumus. Regulāru maksājumu veikšanai ir nepieciešami regulāri ienākumi. Regulāri ienākumi parasti saistās ar darbu un algas saņemšanu. Ja nav izveidots kaut neliels drošības spilvens, tad nevar atļauties zaudēt darbu pat uz īsu laiku. Zūdot ienākumiem, nespējot veikt maksājumus, var tikt pazaudēts viss.

Šādā situācijā cilvēki kļūst nepārliecinātāki, jo katra rīcība vai izteiktais viedoklis var izrādīties nevietā un novest pie darba un algas zaudēšanas, kas novedīs pie visa pazaudēšanas.

Brīvības nav.

Pamatīgs drošības spilvens, kredītmaksājumu neesamība vai salīdzinoši nelieli to apjomi var sniegt neaptveramu brīvības sajūtu.

Ja ir šāda brīvība, tad var ar pilnu atdevi nodoties sirdslietai.

Ja tas ir darbs, tad var to darīt no visas sirds, riskējot, izsakot savu viedokli, kritizējot to, kas šķiet nepilnīgs, piedāvājot veikt izmaiņas un nebaidoties par darba zaudējumu.

Ja darbs ir apnicis un gribas pamainīt darbības sfēru, nereti tas var aizņemt vairākus mēnešus un pat gadus. Vai bez drošības spilvena un ar kredītmaksājumiem kas tāds ir iespējams?

Ja gribas paņemt radošo pauzi jeb ilgstošu atvaļinājumu sevis meklējumiem? Ar vāju “finansiālo veselību” tas būs daudz grūtāk izdarāms.

Šis, protams, nav aicinājums pārtraukt dzīvot, tērēt, iegādāties preces un pakalpojumus. Dažādās dzīves stadijās un situācijās ir atšķirīgas vajadzības, kas var lielākā vai mazākā mērā diktēt nepieciešamos dzīves apstākļus.

Taču spēcīga “finansiālā veselība” var atgriez brīvību runāt ko vēlies un brīvību darīt ko vēlies.

Kā uzlabot finansiālo stāvokli? Vari sākt ar Pirmajiem soļiem

True freedom is impossible without a mind made free by discipline (Mortimer J. Adler)

Gada izskaņā veicamās finanšu darbības

Vecā gada aizvadīšana un jaunā sagaidīšana ir viena muļķīga padarīšana. Izņemot gada skaitļa nomaiņu, nekas cits nemainās. Laiks iet uz priekšu. Tikpat muļķīgs ir finanšu gada jēdziens, ko parasti saprot no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Loģiska izskaidrojuma tam nav, taču sen senos laikos mūsu senči ir vienojušies, ka šādi mēs skaitām gadus un arī ikdienā šīs dogmas mēs esam pieņēmuši.

Ja skatāmies uz gada izskaņu no personīgo finanšu skatu punkta, ir vairākas darbības, ko var un vajadzētu veikt.

Pirmkārt, jāapkopo aizvadītais gads. Ar to saprotot savu tēriņu, uzkrājumu, investīciju tendenču apkopojumu. Ja netiek veikta detalizēta tēriņu un uzkrājumu uzskaite, tad tā varētu būt nopietna un vērtīga apņemšanās 2017.gadam. Uzskaitei var izmantot veco labo Exceli vai Google Docs, vai specializētas aplikācijas un programmas. Rīks ir otršķirīgs, galvenā prioritāte ir datu uzskaite, ko vēlāk izmantot analīzei.

Otrkārt, jāizveido budžets nākamajam gadam. Budžets dalās divās daļās – ienākumi un izdevumi. Ienākumu sadaļā ir jāuzskaita plānotie ienākumi. Iesaku izmantot šī brīža ienākumus kā bāzes lielumu. Ja ienākumi plānoti vai neplānoti pieaugs, tas tikai nāks par labu. Tas, cik detalizēti tiek plānoti izdevumi, paliek katra paša ziņā.

Izdevumu pusē ir vairākas lietas, ko ņemt vērā. Izdevumu pusē noteikti vajadzētu uzskaitīt tik svarīgas sadaļas kā pārtikas iegāde, izdevumi dzīvesvietai (īre, kredīta maksājums, sabiedriskie pakalpojumi, NĪ nodoklis, remonts, uzturēšana), visi ar auto saistītie izdevumi. Papildus var uzskaitīt izdevumus dāvanu iegādei, ceļojumiem, mājsaimniecības izdevumiem, skaistumkopšanai, sakariem, lieliem pirkumiem, izklaidei, utt.

Jāsāk ir ar budžetu mēneša griezumā, pēc tam gada griezumā. Atsevišķas izdevumu kategorijas, kā piemēram ceļošanu, viena mēneša griezumā ir grūti attēlot, ja ceļots tiek tikai vienreiz gadā, taču budžeta sastādīšanas un personīgo finanšu disciplīnas nolūkos var plānotos ceļojuma izdevumus izdalīt ar 12 un attiecīgu daļu iekļaut ikmēneša budžetā.

Gada izskaņa arī ir pateicīgs laiks jaunu mērķu uzstādīšanai. Mērķis var būt kredītsaistību pirmstermiņa atmaksa, konkrēta apjoma uzkrājumu izveidošana, drošības spilvena izveide, pirmā nopietnā investīcija utt. Svarīgi, lai mērķis būtu konkrēts un sasniedzams.

Tāpat var sagatavot konkrētu plānu veicamajiem uzkrājumiem un investīcijām. Piemēram, kāda summa katru mēnesi tiks novirzīta drošības spilvena izveidei, kāda summa katru mēnesi tiks nolikta atsevišķā kontā uzkrājuma veikšanai lielam pirkumam, cik liela summa katru mēnesi tiks pārskaitīta un uz kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, utt.

Lai arī jaunā gada apņemšanās statistiski vairāk nekā 90% gadījumu tiek pārkāptas jau pēc 15 dienām jaunajā gadā, tomēr reālistiskas un izpildāmas apņemšanās ir īstenojamas. Personīgo finanšu jomā tās varētu būt ikdienas lieko tēriņu pārtraukšana vai retāka ēšana ārpus mājām ar nolūku veikt lielākus uzkrājumus. Tāpat liela apņemšanās var būt detalizēta budžeta izveide un skrupuloza ienākumu/izdevumu uzskaite.

Ja jau tagad ir bažas par to, vai izdosies pieturēties pie izveidotā budžeta vai veikt detalizētu uzskaiti, vai pieturēties pie uzkrājumu un investīciju plāna, par to nav jāuztraucas. Vienkārši ir jādara!

Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Šis domu graudu apkopojums sākotnēji tika publicēts Jura Baltača mājaslapā Svarīgāsdetaļas.lv

 

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

  • Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
  • Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
  • Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
  • Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.