fbpx

Mazāk ir vairāk jeb nesarežģī ieguldīšanu

Mēs visi mēdzam dažādās situācijas domāt par daudz, par daudz analizēt un mēģinām vienkāršo padarīt sarežģītu. It īpaši tas izpaužas, domājot par uzkrājumiem un ieguldīšanu. Ja pārāk sarežģī ieguldīšanas procesu, pie tā būs grūti pieturēties ilgtermiņā. Vienkāršākai ieguldīšanai seko šiem soļiem:

  • Izveido tādu plānu, kuru vari īstenot jebkādos finanšu tirgu apstākļos

Sāc ar Pirmajiem soļiem, tie ir salīdzinoši vienkārši, lai tos nebūtu problēmu īstenot. Dažus finanšu plānu piemērus esmu aprakstījis šeit un šeit. Plāna izveidošana ļaus izvairīties no emocionāliem lēmumiem.

  • Ieguldi nevis spekulē

Pastāv ļoti zema varbūtība, ka izdosies nopelnīt ar spekulēšanu. Ja pazīsti kādu, kam tas ir izdevies, tad šī persona ir izņēmums. Ieguldīšana nozīmē pirkt aktīvus, kas nes regulārus ienākumus un/vai ilgtermiņā pieaug vērtībā. Spekulēšana saistās ar augstu risku, lielām izmaksām un zemu varbūtību kļūt turīgam.

  • Ieguldi gan labos laikos, gan sliktos laikos

Angļu valodā pastāv ieguldīšanas princips “Dollar cost average”. Tā pamata būtība ir, ka ieguldīšana tiek veikta gan labos laikos, gan sliktos. Ieguldot sliktos laikos, var nopirkt tos pašus aktīvus par zemāku cenu un attiecīgi nopirkt lielāko to skaitu. Kad atkal iestāsies labie laiki, tad sliktos laikos veiktie ieguldījumi būs ievērojami pieauguši.

  • Uzstādi ieguldīšanas mērķus

Ja plāno doties pensijā pēc 30 gadiem, uzstādi vēlamo mērķa portfeļa apmēru. Tam ir jābūt gana ambiciozam, taču arī sasniedzamam. Ar dažādiem ienesīgumiem var aprēķināt nepieciešamos ikmēneša uzkrājumus dažādos scenārijos. Nevajadzētu būt pārāk optimistiskiem un ieplānot divciparu ikgadējo ienesīgumu, tāpat arī nevajadzētu ieplānot naudu “turēt zeķē” un nepelnīt neko. Ik pa laikam pārliecinies par sasniegto progresu. Ja atpaliec no uzstādītā plāna, tad var palielināt uzkrājumiem novirzāmo summu apmērus.

  • Diversificē

Diversificēt starp aktīvu klasēm un dažādiem tirgiem ir viegls veids, kā samazināt kopējo risku. Atsevišķs uzņēmums var bankrotēt, taču akciju tirgi kā tādi vēsturiski nebankrotē. Tiesa, sliktos laikos gandrīz visiem aktīviem kritīs vērtība, tomēr lielākajā daļā gadījumu diversifikācija dos zemāku svārstīgumu un mazāku risku.

  • Nepievērs uzmanību īstermiņa svārstībām finanšu tirgos

Ja ieguldi ilgtermiņā, tad nav vērts pievērst uzmanību ikdienas svārstībām finanšu tirgos. Ja vakar tirgi kopumā pieauga par 1%, bet šodien nokritās par 1%, tad esi uz vietas. No ilgtermiņa ieguldījumu skatupunkta šādas svārstības ir nenozīmīgas. To pašu var teikt par nedēļas izmaiņām un pat mēneša izmaiņām. Lielākajai daļai ilgtermiņa ieguldītāju būtu pietiekami ar ikgadēju ieguldījumu pārskatīšanu.

  • Pielāgo riska un termiņa faktorus visiem saviem ieguldījumiem

Jo īsāks attiecīgā ieguldījuma vai uzkrājuma laika termiņš, jo zemākam būtu jābūt riskam. Jo ilgāks termiņš, jo augstāku risku var uzņemties. Vienkārši sakot, īstermiņa ieguldījumos nevajadzētu iekļaut akcijas, savukārt ilgtermiņā ieguldījumi akcijās ir būtiska portfeļa sastāvdaļa.

  • Regulāri pārskati savus ieguldījumus

Iepriekš rakstīju, ka nav vērts pievērst uzmanību īstermiņa svārstībām, taču nevajadzētu arī par ieguldījumiem pavisam aizmirst. Ja ir kādi uzkrājumi, kuru stāvokli neesi apskatījis vairāk nekā gadu, tad šobrīd būtu labs laiks tos pārskatīt. Manuprāt, ikgadēja ieguldījumu pārskatīšana ir piemērots pārskatīšanas biežums lielākajai daļai ieguldītāju.

Būšu pateicīgs, ja dalīsieties ar saviem ieguldīšanas noteikumiem, soļiem un principiem komentāros facebook.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt?

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Trīsdesmitgadnieka ceļvedis līdz 1000 eiro pensijai

Pirms pāris nedēļām publicēju rakstu ar daudz dažādiem aprēķiniem par to, cik liels ieguldījumu portfelis ir nepieciešams, lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pensiju. Šajā rakstā to apskatīšu no trīsdesmitgadnieka perspektīvas.

Tāpat kā iepriekšējā rakstā, arī šajā izvirzīsim sekojošus pieņēmumus: 3% inflācija, 7% ilgtermiņa ienesīgums, 4% “drošā izņemšanas likme” jeb 4% no uzkrātā kapitālā tiek izņemti ik gadu dzīves līmeņa nodrošināšanai, pensionēšanās vecums 65 gadi jeb 35 gadi no šī brīža, minētie 1000 eiro visur tiek saprasti kā 1000 eiro šodienas pirktspējā.

Izmantojot augstāk uzskaitītos pieņēmumus, 1000 eiro pensijas saņemšanai pēc 35 gadiem būs nepieciešams 844 159 eiro liels ieguldījumu portfelis.

Lai šādu portfeli izveidotu, ik gadu ir jāiegulda 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī. Šādas summas ir spēkā, pieņemot ilgtermiņa vidējo ienesīgumu 7% gadā.

Kā mainās nepieciešamais ikgadējais un ikmēneša uzkrājums atkarībā no ienesīguma?

Ja uzkrāts tiek konservatīvos depozītos ar ienesīgumu 1% gadā, tad ik gadu būs jāuzkrāj 20 263 eiro jeb 1 689 eiro mēnesī. Ieguldīt tik lielas summas šodien , lai saņemtu 1000 eiro mēnesī pēc 35 gadiem šķiet ne pārāk prātīgi.

Tāpēc ir jāiegulda tādos instrumentos, kas ilgtermiņā visticamāk spēs nopelnīt vairāk. Ir jāuzņemas saprātīgs risks. Tomēr nevajadzētu arī nodarboties ar fantazēšanu un paļauties, ka ieguldījumu portfelis pelnīs 10% gadā. Iespējams tas ir, taču izdodas tikai retajam. Ļoti reti! Saprātīgai ilgtermiņa plānošanai, manuprāt, 5% līdz 7% ienesīgums gadā ir objektīvi sasniedzams ienesīgums. Jāatzīmē, ka šie ir vidējie ilgtermiņa ienesīgumi. Nepastāv stabili ieguldījumi, kas konstanti nodrošinās šādus ienesīgumus bez attiecīga riska.

Tātad ar 5% gada ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj  9 346 eiro jeb mēnesī 779 eiro un ar 7% ienesīgumu ik gadu būs jāuzkrāj 6 107 eiro jeb 509 eiro mēnesī.

Kā redzam, atšķirības starp nepieciešamo ikgadējo uzkrājumu ir lielas. Tās ir īpaši lielas, ja salīdzina ar zemu ienesīgumu. Protams, vēl bēdīgāk ir ar naudu norēķinu kontu atlikumos un mājās “zeķēs”, kas nepelna nekādu ienesīgumu.

Pēc iepriekšējā raksta publicēšanas man jautāja, ko darīt tādā gadījumā, ja jau ir kādi uzkrājumi un nav jāsāk no nulles. Šeit daži piemēri:

Ja uz šo brīdi ir uzkrājumi 10 000 eiro vērtībā un tie nākamos 35 gadus spēs nopelnīt 7% gadā, tad pēc 35 gadiem tie būs pieauguši līdz 106 766 eiro. Lai sasniegtu nepieciešamā portfeļa apmēru 844 159 eiro apmērā, vēl ir jāuzkrāj 737 393 eiro, veicot ikgadējos uzkrājumus 5 334 eiro vai ik mēnesi 445 eiro. Ja šobrīd jau ir 20 000 uzkrājumi, tad ikmēneša uzkrājums samazinās līdz 380 eiro. Lieki teikt, ka starp 380 un 509 eiro ikmēneša uzkrājumu ir liela starpība.

Ja šobrīd jau ir uzkrāti 50 000 eiro, tad prātīgāk būtu veikt lielākus uzkrājumus, lai nodrošinātu vēl augstāku dzīves līmeni vecumdienās. Ja uzkrājumi ir vairāk par 100 000 eiro, tad galvenā rūpē ir šos uzkrājumus ieguldīt tā, lai tiem būtu iespēja nākamajos 35 gados pelnīt 7% un tie nodrošinās minēto 1000 eiro pensiju.

Un šobrīd vēlreiz vēlos parādīt ienesīguma nozīmīgumu ilgtermiņa uzkrājumiem. Pieņemsim, ka šobrīd jau ir uzkrāti 20 000 eiro. Cik liels būs šīs uzkrājums pēc 35 gadiem pie dažādiem ienesīgumiem?

Ar 1 % ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 28 332 eiro. Un pie šāda zema ienesīguma būs vēl jāveic pamatīgi uzkrājumi, lai vecumdienās nodrošinātu 1000 eiro pensiju.

Ar 5% ienesīgumu 20 000 eiro 35 gadu laikā pieaugs līdz 110 320 eiro. Lai sasniegtu mērķa portfeļa apjomu, ik gadu būs jāuzkrāj 8 125 eiro vai 677 eiro mēnesī.

Saprotu, ka atkal esmu salicis ļoti daudz dažādus skaitļus un aprēķinus, kas ne visiem ir viegli uztverami skaitļu un tabulu formātā. Tāpēc balstoties uz iepriekš veiktajiem aprēķiniem un pieņēmumiem, piedāvāju vienkāršu grafiku.

Jo augstāks ienesīgums, jo zemāks ikmēneša uzkrājums.

Šajā brīdī ir ļoti būtiski piebilst, ka gandrīz vienmēr augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku. Vēlreiz uzsveru, ka nepastāv ieguldījumi ar augstu ienesīgumu un zemu risku! Cilvēki bieži jauc terminus “risks” un “volatilitāte” jeb svārstīgums. Tas, ka aktīvs tiek kotēts biržā un katru dienu maina cenu atkarībā no neskaitāmiem faktoriem, automātiski nenozīmē, ka aktīvs ir riskants vai drošs. Un tas, ka nelikvīds aktīvs, kas netiek tirgots biržā un attiecīgi itkā vērtībā no dienas uz dienu nemainās, maksā augstus procentus, nenozīmē, ka aktīvs ir drošs. Kā jau minēju – augsts ienesīgums praktiski vienmēr ir saistīts ar augstāku risku.

Šajā brīdī esam nonākuši līdz raksta, iespējams, svarīgākajai daļai. Man bieži saka, ka saprot, ka ir nepieciešami lieli uzkrājumi un ieguldījumi, taču nav līdz galam skaidrs, kādus instrumentus izmanot, lai savus mērķus sasniegtu. Tāpēc piedāvāju īsu špikeri izmantojamajiem instrumentiem.

Ceļvedis:

  • Ja ir parādi un kredīti ar likmi virs 5% gadā, ir jāsāk ar to nomaksu. Tikai pēc tam var sākt domāt par uzkrājumu veikšanu.
  • Ja uz šo brīdi nav nekādu uzkrājumu, tad sākotnējā posmā lieti noderēs dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Pēc 10 gadu uzkrājumu veikšanas kapitāls jau būs pietiekams nopietnākiem ieguldījumiem
  • Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir izdevīga tikai dēl nodokļu atmaksas. Summas, kas pārsniedz valstī noteiktos limitus atmaksu saņemšanai, nav jēga ieguldīt tajās
  • 3.pensiju līmenis manā pieredzē ir nederīgs un nenopietns ieguldījums trīsdesmitgadniekam. Ja ir vecums 45+, tad var izmantot dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu vietā tikai dēl nodokļu atmaksas.
  • Ja esošo uzkrājumu apjoms ir virs 10 000 eiro un ir laiks un vēlme mācīties un saprast finanšu tirgus, tad pie šādas summas var sākt individuāli veikt ieguldījumus.
  • Ja ir vēlme, lai kāds cits palīdz ar ieguldīšanu jeb aktīvu pārvaldīšanu, tad būs nepieciešami uzkrājumi vairākos desmitos tūkstošu, vēlams vairāk nekā 100 000 eiro. Šajā gadījumā var vērsties pie manis.
  • Citus ieguldījumu veidus šajā gadījumā neizskatu, jo tie ir vai nu pārāk riskanti vai prasa pārāk daudz laika to pārvaldīšanā (nekustamais īpašums, utml.)

Ceru, ka esmu devis vielu pārdomām. Ceru, ka mani aprēķini palīdzēs saprast, ka uzkrājumi ir jāveic tagad un ka tie ir jāiegulda tā, lai tiem būtu iespēja pelnīt. Depozīti nepalīdzēs nonākt pie turīgām vecumdienām.

Iespējams, šajā brīdi skeptiķi domā, ka šis viss ir pupu mizas un tas nestrādā. Tomēr patiesībā ir tā, ka tieši ieguldījumu portfelis rietumu pasaulē ir veids, kā nodrošināt turīgas vecumdienas. Un tas strādā!

Ja, lasot rakstu, radās jautājumi, droši raksti komentāros vai privāti, centīšos uz tiem atbildēt!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mana pieredze ar 3.pensiju līmeni

Tālajā 2007.gadā ap jūnija sākumu uzsāku apmācību procesu darbam AS Parex bankā. Mans pirmais darbs banku sektorā bija Aktīvās pārdošanas centra klientu speciālists. Galvenais un gandrīz vienīgais uzdevums bija pārdot bankas produktus stendos tirdzniecības centros. Pārdot nācās gan vienkārši norēķinu kontus, ja nu kādam vajadzēja, maksājumu kartes, kredītkartes, t.sk. American Express, un pensiju līmeņus, gan 2.pensiju līmeni, gan 3.pensiju līmeni.

Vēl šodien atceros, ka visvieglāk bija pārdot 2.pensiju līmeni. Bieži pietika pajautāt: “A, kāpēc nepamēģināt?” vai tamlīdzīga rakstura vieglu frāzi un jauns 2.pensiju plāna dalībnieka līgums bija kabatā.

Grūtāk gāja ar 3.pensiju līmeni. Krietni grūtāk! Pirmkārt, bija daudz vairāk laika jātērē, lai izskaidrotu produkta būtību, vēl arī vajadzēja plaši un gari stāstīt, kāpēc šis produkts klientam ir vajadzīgs. Parasti viss apstājās tad, kad potenciālais klients uzzināja, ka šajā līmenī pašam ir jāveic iemaksas jeb uz ilgu laiku jāšķiras no savas naudas ar cerību nākotnē saņemt vairāk.

Taču 3.pensiju līmenis bija jāpārdod, tas bija ierakstīts gan darba uzdevumos, gan arī parakstījos par individuāliem pārdošanas plāniem.

Lai kaut cik ne cik rādītu progresu, “pārdevu” 3.pensiju līmeni arī sev. Un par to saņēmu arī pārdošanas komisiju.  Precīzu mēnesi neatceros, bet tas varēju būt 2007.gada jūnijs vai jūlijs.

Toreiz savā 3.pensiju līmenī pie līguma noslēgšanas iemaksāju 5 latus, tas bija pirms 12 gadiem. Daudz kas ir noticis šajā laikā – Parex pārņemšana, krīze, Latvijas veiksmes stāsts, eiro ieviešana un vēl daudz kas cits.

Vakar nu jau Citadeles bankas internetbankā paskatījos, cik tad daudz šis ieguldījums ir pieaudzis. Sākotnējais ieguldījums 5 latu vērtībā ir vienāds ar 7.11 eiro. Uz šī gada 25.jūniju šis ieguldījums bija pieaudzis līdz 7.67 eiro jeb par 7.88%.

7.88 procenti 12 gados!!! Tas ir 0.6% gadā!

Šajos 12 gados bija pat laiks, kad par depozītu varēja dabūt 5 un vairāk procentus gadā.

Jāatzīmē, ka ieguldīts tika aktīvajā plānā. Ko šajā laikā darīja finanšu tirgi?

S&P 500 indeksa kopējais ienesīgums bija 150.51% jeb 7.96% gadā , ASV obligāciju ienesīgums bija 66.38% jeb 4.33% gadā. Jā, šis bija ASV dolāros. Tāpēc pēdējās 2 rindiņas ir šis pats S&P 500 indeksa ienesīgums EUR valūtā, kas deva 198.46% jeb 9.54% gadā un globālās obligācijas EUR valūtā ar ienesīgumu 57.3% jeb 3.85% gadā.

Aktīvie pensiju plāni pieļauj ieguldīt līdz 50% akcijās. Ja ieguldījums būtu veikts 50/50 akcijās un obligācijas, tad ASV dolāros tirgi nopelnītu ap 6.14% gadā, bet eiro valūtā ienesīgums būtu ap 6.7% gadā.

Starp 0.6% gadā un 6% gadā ir desmitkārtīga atšķirība!

Mani ieguldītie 5 lati manu dzīvi nemainīs un to zemais ienesīgums mani praktiski neietekmē. Taču ļoti daudzi ir uzticējušies 3.pensiju līmenim un tajā ieguldījuši. Visticamāk viņu rezultāti ir līdzīgi manējiem. Ja ir pozitīva pieredze (saprātīgs ienesīgums pēc visām komisijām), lūdzu, padalieties ar mani!

Jau ilgu laiku esmu skeptisks pret 3.pensiju līmeni. It īpaši gados jauniem cilvēkiem. Tas nav tā vērts, ieguldīt līdzekļus uz vairākām desmitgadēm un saņemt zemāku ienesīgumu nekā depozītos. Tā ir izniekota nauda un pūles!

Manuprāt, vienīgais sakarīgais iemesls izmantot 3.pensiju līmeni ir gadījumā, ja līdz 55 gadu vecumam ir mazāk nekā 10 gadi un izdevīgums veidojas no atgūtā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) par veiktajām iemaksām 3.pensiju līmenī.

Mana pieredze liecina, ka 3.pensiju līmenis nav nopietns instruments, ar kura palīdzību rūpēties par turīgām vecumdienām. Arī nodokļu atmaksa ir pieejama ikgadējām iemaksām tikai līdz 4000 EUR. Ar šādu uzkrājumu apjomu turīgas vecumdienas arī nesanāks.

Pagājušajā nedēļā publicēju rakstu ar aprēķiniem par to, cik lielam ir jābūt ieguldījumu portfelim, lai nodrošinātu 1000 EUR pensiju mēnesī. Iegūtās summas ir samērā lielas un to sasniegšanai ir nepieciešami nopietni risinājumi!

3.pensiju līmenis ar ienesīgumu 0.6% gadā nav starp tādiem!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ienesīguma neesamība

Ap 85% no Vācijas valdības parāda šobrīd piedāvā ienesīgumu zem 0%. Tas nozīmē, ka investori, nopērkot šīs obligācijas, piemaksā Vācijas valdībai par iespēju tai aizdot naudu.

Ap 80% Francijas valdības parāda ir ar negatīvu ienesīgumu, 50% Spānijas un pat atsevišķas Itālijas valdības parādzīmes tirgojas ar negatīvu ienesīgumu.

Arī Latvijas valsts parādzīmes eiro valūtā ar dzēšanas termiņu līdz pat 2024.gadam tirgojas ar negatīvu ienesīgumu.

Kāpēc šis ir svarīgi? Tāpēc, ka valsts parādzīmju ienesīgums ir attiecīgās valsts ieguldījumu ienesīguma “grīda”. Attiecīgi visas pārējās investīcijas dod augstāku ienesīgumu jeb “grīda” + riska prēmija par attiecīgā ieguldījuma riska līmeni.

Jo zemāka ir “grīda”, jo zemāks ir ienesīgums arī visām pārējām investīcijām. Tas arī lieliski parāda, kāpēc ieguldījumiem šobrīd ir tik zems ienesīgums.

Šādos laikos it īpaši ir jāuzmanās ar ieguldījumiem ar augstu fiksēto ienesīgumu. Kāpēc? Jo kā jau minēju, ienesīgums veidojas “grīda” + riska prēmija. Ja “grīda” ir ļoti zemu, tad augstais fiksētais ienesīgums tiek panākts ar ļoti augstu risku.

Šis ir ļoti izaicinošs laiks ieguldītājiem, tāpat arī ieguldījumu pārvaldniekiem. Vieglu risinājumu nav! Tomēr tādi pastāv!

Ja izkāpj no standarta rāmjiem, skatās uz lietām plašāk, domā ilgtermiņā, tad risinājumi ir! Tos nevar aprakstīt vienā teikumā vai ieteikt nopirkt vienu akciju, fondu vai jebkādu citu instrumentu. Ir vajadzīga kompleksa pieeja, apzinot esošo situāciju un saprotot nākotnes vajadzības un iespējas.

Ja liela nauda stāv kontā, negribās, lai to apēd inflācija, gribās ilgtermiņā nopelnīt un vairot kapitālu, bet nezini kā, dod ziņu!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik lielam jābūt ieguldījumu portfelim, lai saņemtu 1000 eiro pensiju?

1000 eiro – tāda apmēra pensiju kā vēlamu norāda lielākā daļa iedzīvotāju[1]. Cik liels kapitāls ir nepieciešams, lai šādu pensiju saņemtu? Šajā rakstā nespriedīsim par to, cik un kādu pensiju varētu saņemt no valsts vai fondēto pensiju sistēmas, bet gan apskatīsim, kā nodrošināt turīgas vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem.

Vēlamo ikmēneša pensijas apmēru zinām, tie ir 1000 eiro. Lai nonāktu pie nepieciešamā kapitāla apmēra varam izmantot safe withdrawal rate jeb “drošo izņemšanas likmi” 4% apmērā. Ar to tiek saprasts, ka teorētiski no ieguldījumu portfeļa var izņemt 4% gadā un pastāv augsta varbūtība, ka ar portfeli pietiks, lai nodrošinātu konkrēto pensijas apmēru visa atlikušā mūža garumā.

Lai nodrošinātu pensiju 1000 eiro mēnesī jeb 12 000 eiro gadā, nepieciešams 12 000/4%= 300 000 eiro liels portfelis. Pielietojot šo vienkāršo aprēķinu, zemāk attēlots, cik lielam jābūt ieguldījumu portfelim, lai saņemtu vēlamo kapitālu.

Jāatzīmē, ka iepriekš veiktajos aprēķinos ir pieņemts ienesīgums, neņemot vērā nodokļus. Šobrīd Latvijā ienākumiem no ieguldījumiem tiek piemērota 20% nodokļa likme. Drošā izņemšanas likme saglabājas 4%, taču no tās ir jāatskaita nodoklis. Atņemot no 4% ienesīguma likmes 20% nodokli, faktiskais ienesīgums sanāk 3.6%. Lai saņemtu 1000 eiro pensiju mēnesī ar 3.6% ienesīguma likmi, nepieciešamais 12 000/3.6% = 333 333 eiro liels portfelis. Zemāk veicām pārrēķinus, pieņemot 20% nodokļa likmi.

Lai saņemtu 1000 eiro pensiju pēc nodokļu nomaksas pieņemot drošas izņemšanas likmi 4% gadā, pietiek ar 333 333 eiro lielu ieguldījumu portfeli. Nepieciešamā portfeļa apmērs ir noskaidrots, taču kā pie šādas summas nonākt? Reti kuram šāda apmēra līdzekļi uzrodas uzreiz, ja neskaita mantošanu un vēl dažus citus gadījumus. Lielākajā daļā gadījumu būs jāveic regulāri uzkrājumi, lai nonāktu pie šādiem uzkrājumiem. Ja līdz pensijai atlikuši 40 gadi un šajos 40 gados vidējais gada ienesīgums investīcijām ir 7% gadā, tad ik gadu ir jāuzkrāj 1 669 eiro jeb 139 eiro mēnesī.

Tabulā augstāk attēlots, cik liels uzkrājums jāveic ik gadu atkarībā gadiem līdz pensijai, pieņemot 7% ienesīgumu gadā un portfeļa vērtību 333 333 eiro perioda beigās.

Tomēr jāņem vērā, ka tie ir 1000 eiro šodien. Inflācija nākotnē šos 1000 eiro padarīs mazāk pirktspējīgus. Ja pieņemam 3% ikgadēju inflācijas līmeni ilgtermiņā, tad 1000 eiro pirktspēja pēc 10 gadiem būs līdzvērtīga šodienas 744 eiro.

Kā saprast augstāk redzamo tabulu? Ja Tavs vecums ir 25 gadi un pensijā taisies doties 65 gadu vecumā, tad pēc 40 gadiem 1000 eiro pirktspēja būs līdzvērtīga šodienas 306 eiro jeb pēc 40 gadiem ar 1000 eiro varēsi nopirkt tikpat daudz preces un pakalpojumus, cik šodien var nopirkt ar 306 eiro.

Cik lielai ir jābūt ikmēneša pensijai nākotnē, lai tās pirktspēja būtu līdzvērtīga šodienas 1000 eiro? Pēc 10 gadiem tie ir 1343 eiro.

Kad esam noskaidrojuši cik lielai pensijai mēnesī ir jābūt nākotnē, lai tā atbilstu šodienas 1000 eiro pirktspējai, varam aprēķināt cik lielam ir jābūt ieguldījumu portfelim.

Piemēram, lai pēc 45 gadiem saņemtu pensiju 3782 eiro apmērā, kas pirktspējas ziņā ir līdzvērtīga šodienas 1000 eiro, ir nepieciešamas 1 134 479 eiro liels ieguldījumu portfelis.

Esam aprēķinājuši, cik lielam ir jābūt portfelim pēc attiecīgā perioda, lai saņemtu pensiju, kuras pirktspēja atbildīs šodienas 1000 eiro pirktspējai. Cik daudz ir jāuzkrāj ik gadu, lai šādu portfeli izveidotu?

Vadāmies pēc iepriekšējiem pieņēmumiem, ka ilgtermiņā investīcijas spēj dot 7% ienesīgumu gadā. Ja pensijā ir jādodas pēc 40 gadiem, tad būs nepieciešams 978 611 eiro liels ieguldījumu portfelis, lai ik mēnesi varētu saņemt 3 262 eiro lielu pensiju. Lai līdz šāda izmēra portfelim nonāktu, ik gadu ir jāuzkrāj 4 902 eiro jeb 408 eiro mēnesī.

Līdz šim aprēķinus balstījām uz pieņēmumu, ka iedzīvotāji vēlas pensiju ap 1000 eiro mēnesī, taču daļa iedzīvotāju vēlētos augstāku pensiju. Zemāk pievienojam tabulu, kurā izvēloties vēlamo pensijas apmēru mēnesī (pirktspēja šodienas eiro) un gadus līdz pensijai,  var iegūt nepieciešamo ieguldījumu portfeļa apmēru. Tā piemēram, lai saņemtu pensiju, kuras pirktspēja šodien ir 4000 eiro pēc 45 gadiem, būs nepieciešams 4.5 miljoni eiro liels portfelis.

Cik daudz naudas ir jāuzkrāj un jāiegulda ik gadu, lai nonāktu pie šāda portfeļa apmēra?

Kā lietot augstāk redzamo tabulu? Ja līdz iešanai pensijā ir atlikuši 40 gadi un pēc šiem 40 gadiem vēlamais pensijas apmērs pirktspējas ziņā ir ekvivalents šodienas 3000 eiro, kā arī pieņemot 7% vidējo ienesīgumu ieguldījumiem, ik gadu ir jāuzkrāj 14 706 eiro jeb 1 225 eiro mēnesī.

Augstāk minētie aprēķini noderīgi ir ne vien gados jauniem cilvēkiem, kuriem līdz pensijai šķietami ir vesela mūžība, bet arī turīgām personām, kuras plāno doties pensijā pēc 10-15 gadiem. Ja šobrīd uzņēmējdarbība iet no rokas un ir iespēja daļu no peļņas atlicināt turīgu vecumdienu nodrošināšanai, tad šobrīd, iespējams, ir vislabākais laiks sākt.

Ja pensijā ir vēlme doties pēc 10 gadiem un dzīves stila uzturēšanai ir nepieciešami ap 4000 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas un šodienas naudas izteiksmē, tad ir jāveic ikgadējais ieguldījums vismaz 116 000 eiro apmērā. Šāda apmēra uzkrājumiem un ieguldījumiem nav atbilstošs neviens no standarta risinājumiem (3.pensiju līmenis, dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, depozīti, u.c.). Tieši šādos gadījumos vislielāko pievienoto vērtību var sniegt aktīvu pārvaldītājs, kurš, apzinot klienta situāciju, vēlmes, riska līmeni un nākotnes gaidas, var izveidot un pārvaldīt konkrētajai personai vispiemērotāko ieguldījumu portfeli.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:


[1] Swedbank paaudžu pētījums http://www.db.lv/zinas/lielaka-dala-iedzivotaju-pensija-veletos-sanemt-1000-eiro-485109

Kad ir labs laiks ieguldīt finanšu tirgos?

Īsā atbilde – tagad! Mazliet garāka atbilde – katrs brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldīšanai.

It īpaši pēdējā laikā cilvēki man jautā: “Kaspar, kad būs krīze?” Pārsvarā to jautā ne tāpēc, ka cilvēki baidās no sliktiem laikiem, bet gan tāpēc, ka vēlas “noķert pareizo brīdi” un iegādāties aktīvus “pa lēto”.

Šādos gadījumos man ir standarta atbilde: “Nav ko gaidīt, ilgtermiņa investīciju veikšanai jebkurš brīdis ir labs.”

Šīs atbildes pamatojumam piedāvāju sekojošu attēlu (avots: Concentus Wealth Advisors)

Nospied, lūdzu, uz attēla. Tam palielinoties, varēsi salasīt dažādus iemeslus svārstībām akciju tirgos (šajā gadījumā S&P 500 indekss) kopš 1950.gada.

Iemesli svārstībām ir bijuši visdažādākie, gan kari, gan ekonomiskās krīzes, gan lēna izaugsme, ģeopolitiskie sasprindzinājumi u.t.t. Taču pēc katra no satricinājumiem agrāk vai vēlāk indekss ir turpinājis kāpt augstāk. Attēla kreisajā augšējā stūrī rakstītais lieliski apkopo attēlā redzamo: iemesli, kas izklausās gudri, akciju pārdošanai, kamēr tirgus pieaug 100 reizes pēc inflācijas.

Protams, laika periods ir ilgs un droši vien šobrīd nav neviena cilvēka, kas būtu ieguldījis indeksā 1950.gadā un līdz pat šodienai būtu saglabājis šos ieguldījumus. Taču attēls parāda to, ka jebkurš brīdis ir labs ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgū.

Kā nākamo piedāvāju attēlu ar S&P 500 indeksa sniegumu kopš 2008.gada līdz pat šī gada jūlijam

Redzam, ka katrs akciju tirgus kritums ir saistīts ar kādu notikumu. Skarbā patiesība ir tāda, ka neviens tā īsti nekad nezina, vai konkrētais brīdis ir tikai neliela “nožagošanās” vai nopietnākas korekcijas sākums.

Pēdējos desmit gados katrs no šādiem brīžiem ir bijusi iespēja iegādāties papildus akcijas par mazliet zemāku cenu nekā brīdi iepriekš. Vai tas tā turpināsies arī uz priekšu? Jā un nē! Būs kāds lielāks kritums, kas aizņems vairāk laika nekā pāris nedēļas vai mēnešus, iespējams, pat gadus, taču vēsture liecina, ka ieguvēji bija tie, kas ieguldījumus veica ilgtermiņā.

Jāatzīmē, ka abos attēlos ir tikai akciju tirgus sniegums, pie tam tikai vienas valsts akciju tirgus sniegums. Izveidojot ieguldījumu portfeli un tajā iekļaujot arī citas aktīvu klases, piemēram, obligācijas, portfeļa sniegums būtu citādāks. Pievienojot obligācijas, samazinātos portfeļa svārstīgums – būtu mazāki kritumi un arī mazāk strauji pieaugumi.

Dažādos ekonomikas ciklos dažādi aktīvi sniedz atšķirīgu ienesīgumu portfelī, tie var kalpot kā riska mazinātāji, potenciālā ienesīguma palielinātāji vai palīdzēt saglabāt portfeļa pirktspēju.

Es apzinos, ka šie grafiki nesniedz atbildi uz to, vai šobrīd tieši Tev ir īstais brīdis veikt ieguldījumus akciju tirgos. To arī neviens investīciju profesionālis nevar objektīvi pateikt, ja nezina cilvēka aktuālo situāciju, mērķus un vajadzības.

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem investīciju tirgos Kā ieguldīt finanšu tirgos? noslēgumā minēju, ka viens no variantiem ieguldīšanai finanšu tirgos ir uzticēt savu ieguldījumu pārvaldīšanu profesionāļiem. Izveidot ieguldījumu portfeli, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenit, kas attiecīgajā brīdī vislabāk kalpo klienta vajadzību nodrošināšanai un mērķu sasniegšanai. Tieši ar šādu portfeļu izveidošanu un pārvaldīšanu nodarbojos ikdienā. Ja domā, ka es varētu palīdzēt ar ieguldījumu parvaldīšanu, droši dod ziņu. Iespējams, atradīsim abpusēji noderīgu risinājumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā ieguldīt finanšu tirgos?

Pirms runāt par to, kā ieguldīt finanšu tirgos, sniegšu savu definīciju par ieguldīšanu finanšu tirgos.

Ar ieguldīšanu finanšu tirgos es saprotu vidēja (3-5 gadi) līdz ilga termiņa (vairāk par 5 gadiem), galvenokārt tieši ilgtermiņa ieguldījumus. Šādu ieguldījumu mērķis parasti ir censties nodrošināt sev un savai ģimenei augstu dzīves līmeni nākotnē.

Tātad šoreiz nav runa par īstermiņa spekulācijām, t.sk. treidošana forex, spekulatīvi ieguldījumi akcijās un citos riska instrumentos ar instrumenta turēšanas termiņu no sekundēm līdz vairākiem mēnešiem.

Jāatzīmē, ka manā definīcijā vidēja un ilga termiņa ieguldījumi nav tikai buy & hold jeb pasīvā ieguldīšana. Ilgtermiņa ieguldīšanā var pielietot gan stratēģisko aktīvu alokāciju, gan taktisko, tāpat arī veikt portfeļa rebalansēšanu. Tātad manā definīcijā ilgtermiņa ieguldīšana nav ne īstermiņa spekulācijas, ne arī pasīvā ieguldīšana. Manā definīcijā ieguldīšana finanšu tirgos ir jāveic, ņemot vērā konkrētā cilvēka apstākļus, riska apetīti un faktisko spēju uzņemties risku.

Bet kā tad tieši ieguldīt finanšu tirgos?

Tālāk ieguldīšanu finanšu tirgos es iedalu divās kategorijās:

1. Iegulda pats

Pirmajā kategorijā cilvēks pats laika gaitā ir izpētijis, kas viņam ir nepieciešams, cilvēks pats zina, kādus finanšu instrumentus izmantot, lai sasniegtu savu mērķi. Cilvēks arī var īsi un kodolīgi sev un citiem paskaidrot, kāpēc tieši šie finanšu un instrumenti un kā tie palīdz sasniegt mērķus. Tāpat šajā gadījumā cilvēks ir atradis labāko sev pieejamo un piemērotāko brokeri, caur kuru iegādāties attiecīgos finanšu instrumentus. Cilvēks zin, kā pirkt un pārdot finanšu instrumentus un to arī patstāvīgi dara.

2. Ieguldīšanu uztic profesionāļiem

Cilvēks pats vai ar profesionāļa palīdzību ir definējis savus mērķus. Pēc tam cilvēks uztic savus līdzekļus pārvaldīšanā profesionāļiem, kuri, ņemot vērā cilvēka apstākļus, riska apetīti un faktisko spēju uzņemties riskus, veic ieguldījumus finanšu tirgos.

Faktiski, gandrīz visi no mums atrodas abās kategorijās un ļoti bieži arī peld kaut kur pa vidu.

Visiem no mums ir 2.pensiju līmenis. Tā nav brīvprātīga ieguldīšana, taču jebkurā gadījumā tas ir mums katram piederošs kapitāls, kā parvaldīšana tiek uzticēta profesionāļiem. Pat, ja mēs gribētu, mēs nevarētu izvēlēties konkrētus ieguldīšanas instrumentus, tātad nav pirmajā kategorijā. Mēs varam izvēlēties pārvaldītāju, tātad esam otrajā kategorijā.

Līdzīgi ir ar citiem visplašāk izplatītajiem ieguldījumu produktiem: dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis. Arī tur tipiski mēs paši neizvēlamies konkrētus instrumentus, bet gan iepriekš definētas ieguldījumu stratēģijas un plānus, kuru izvēli mums palīdz izdarīt speciālists vai aizpildīta anketa.

Latvijā ir ļoti maz ieguldītāju, kas pilnībā atbilst pirmajai kategorijai. Bet tas tā ir ne tikai Latvijā. Rietumpasaulē ir pilnīgi normāli, ka cilvēkam ir finanšu konsultants, kurš par padomu sniegšanu un ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu saņem atlīdzību.

Pirmās kategorijas ieguldītāji tipiski ir DIY (do-it-yourself vai dari pats) cilvēki. Tiesa, sekmīgai ieguldīšanai nāksies patērēt ļoti daudz laika. Var, protams, paveikties un uziet vienu un tieši pareizo finanšu guru, kā rezultātā var pietikt ar vienas grāmatas izlasīšanu, varbūt video sēriju noskatīšanos un konkrēto instrukciju izpildi. Taču realitātē nekad nevar zināt, vai konkrētais padoms un padomnieks ir cilvēkam optimāls, ja nav izskatīti vairāki varianti. Tāpēc, manuprāt, pirmās kategorijas ieguldītājs diezgan daudz laika pavadīs sākotnējā ieguldīšanas periodā, lai saprastu savas vajadzības, mērķus, atrastu instrumentus, utt. Ar pāris simtiem stundu vajadzētu rēķināties.

Otrās kategorijas ieguldītājiem Latvijā “lielos vilcienos” ir pieejami 3 pakalpojumi. Sākotnējā turīguma veidošanas periodā dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu var būt pietiekami labs risinājums. 3.pensiju līmenis dzīves otrajā pusē var būt pietiekami labs risinājums, ja ieguldījumu summa nav pārāk liela un ir vēlme iegūt nodokļu atviegolojumus. Trešais pakalpojums ir aktīva pārvaldīšana.

Jāatzīmē, ka es ikdienā nodarbojos tieši ar aktīvu pārvaldīšanu. Dzīvē tas izpaužas kā individuālu investīciju pārvaldīšana. Jāatzīst, ka šis pakalpojumus Latvijā iepriekš nav bijis pārāk populārs, jo pakalpojumu sniedzēji ir uzstādījuši gana augstus portfeļa apmēra sākuma sliekšņus. Un tīri objektīvi Latvijā turīgums vēl tikai veidojas un aug pamazām. Tātad arī cilvēku skaits, kam šāds pakalpojums būtu noderīgs un nepieciešams, pamazām pieaug.

Tik tiešām, ja brīvo līdzekļu apjoms, ko varētu uzticēt pārvaldītājam, ir pāris tūkstošos mērāms, šis pakalpojums vēl joprojām nebūs pieejams. Ja brīvie līdzekļi ir mērāmi vairākos desmitos tūkstošu, tad aktīvu pārvaldīšana var kļūt gan piemērots, gan pieejams pakalpojums.

Ja, nonākot līdz šai vietā ierakstā, esi vīlies un uzskati, ka neesi saņēmis atbildi uz jautājumu par to, kā ieguldīt finanšu tirgos. Tad visticamāk mums vēl joprojām atšķiras definīcijas par ieguldīšanu finanšu tirgos. Neplānoju savā blogā aprakstīt konkrētas pamacībās vai instrukcijas treidošanai, spekulēšanai un līdzīga rakstura investīcijām.

Nobeigumā vien gribu piebilst, ka, ja Tavi brīvie līdzekļi ir mērāmi vairākos desmitos, simtos tūkstošu vai pat miljonos un vēlies ieguldīt finanšu tirgos, taču neesi pirmās kategorijas ieguldītājs, vari droši man padot ziņu. Iespējams, spēsim atrast abpusēji noderīgu risinājumu.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirmie soļi (atjaunināts 20.08.2018)

Gandrīz gads ir pagājis no ieprieksējās Pirmie soļi (atjaunināts 09.09.2017) versijas tapšanas. Laiks iet un piedāvājumi mainās. Iepriekšējā versijā minētais pakalpojumus vairs nenodrošina tik labus nosacījumus, taču BlueOrange 200% komplekts aktīviem kartes lietotājiem nodrošinās, labumus, kādus citur nesaņemt. Katram pašam jāparēķina, vai ir izdevīgi.

Pārējie soļi paliek nemainīgi. Zemāk teksts no oriģinālā ieraksta Pirmie soļi. Vēl piebildīšu, ka pēc 3.soļa izpildes katram cilvēkam situācija būs atšķirīga un turpmāk veicamie soļi būs atšķirīgi. Kāds var ķerties uzreiz pie ieguldīšanas, kāds atmaksās kredītu, bet cits uzkrās bērna izglītības apmaksai.

____________________________________________

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Atruna:

1)Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

2)Esmu algots darbinieks BlueOrange bankā. Atlīdzību par saites ievietošanu savā blogā nesaņemu.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Investīcijas akcijās

Iepriekšējā rakstā par ieguldījumiem finanšu tirgos minēju, ka divas galvenās aktīvu klases finanšu tirgos ir akcijas un obligācijas. Šajā rakstā par akcijām.

Kāpēc ieguldīt akcijās?

Vēsturiski ilgtermiņā akcijas ir aktīvu klase, kas ir nesusi augstāko ienesīgumu, salīdzinot akcijas un obligācijas.

Avots: Meb Faber, Global Asset Allocation, 2015

No pirmā acu uzmetiena tabula ir sarežģīta, taču tajā ir iekļauta ļoti vērtīga informācija. Tabulā ir atspoguļots dažādu aktīvu klašu reālais ienesīgums un inflācija laika periodā no 1900.-2014.gadam. Reālais ienesīgums ir aktīva ienesīgums pēc inflācijas.

Vidējais akciju (Equity) reālais ienesīgums šajā laika periodā bija 4.7%. Var šķist maz, taču jāatceras, ka tas ir reālais ienesīgums jeb pēc inflācijas. Inflācija vidēji šajā periodā bija 4.5%, tātad vidējais akciju nominālais ienesīgums bija 9.2% gadā.

Tikmēr obligāciju (Bonds) vidējais reālais ienesīgums bija 1.3% gadā, savukārt vidējais nominālais ienesīgums bija 5.8% gadā.

Tikai no šī salīdzinājuma starp akciju un obligāciju ienesīgumiem top skaidrs, ka vēsturiski ilgtermiņā ieguldīt akcijās ir bijis izdevīgāk nekā ieguldīt obligācijās.

Turpmāk rakstā rakstīšu par ASV akciju tirgu ienesīgumu. Kāpēc? Par to ir daudz un plaši pieejama informācija, kas to padara vieglāk analizējamu un izprotamu.

ASV akciju tirgus reālais ienesīgums periodā no 1900.-2014.gadam bija 6.5% un nominālais ienesīgums 9.4%. Jāatzīmē, ka ikdienā gandrīz neviens nerunā par reālo ienesīgumu. Pārsvarā tiek runāts par nominālo ienesīgumu. Arī turpmāk rakstā, minot vārdu ienesīgums, domāju nominālais ienesīgums.

2014.gads jau ir pāris gadu sena pagātne, pa šo laiku ASV akciju tirgus ir turpinājis augt. Kādi ir rezultāti, ja tos skata no šodienas perspektīvas?

Ņemot talkā Bloomberg un S&P 500 indeksa datus, iegūstam šādus rezultātus:

Laika periods S&P 500 indeksa ienesīgums, % gadā uz 31.01.2018
Kopš 30.12.1927 9.45%
50 gadi 10.33%
40 gadi 12.12%
30 gadi 10.72%
20 gadi 7.42%
10 gadi 9.75%
5 gadi 15.88%

Rezultāti ir pievilcīgi un kopumā ir gana tuvu iepriekš minētajam ienesīgumam. Jāatzīmē, ka šie ir ienesīgumi gada % jeb saliktie procenti konkrētā laika periodā. Tas ir kopējais ienesīgums, kas paredz dividenžu reinvestēšanu atpakaļ akciju tirgū. Tātad, ja veica ieguldījumu pirms 50 gadiem, tad gada ienesīgums šajā periodā bija 10.33%.

Uz šo brīdi varam secināt, ka vēsturiski investīcijas akcijās ir bijis ienesīgs ieguldījums.

Bet kā ar kritumiem akciju tirgos?

Jā, akciju tirgi dažreiz arī krīt. Dažreiz tie krīt ļoti daudz. To labi atspoguļo šis grafiks:

Avots: Meb Faber, The Trinity Portfolio, 2017

Grafikā ir attēloti maksimālie kritumi no akciju ASV akciju un obligāciju tirgu augstākajiem punktiem. Kā redzams divdesmito gadu beigās un 30 gadu sākumā, akciju tirgus bija zaudējis vairāk nekā 80% no savas vērtības. Var arī secināt, ka 40-50% akciju tirgus kritumi nav nemaz tik  bieža parādība. Pēc Lielās depresijas (1929.-1939.) akciju tirgi tikai 3 reizes ir kritušies par vairāk kā 40% no to augstākās vērtības.

Biežāki ir 20-30% vērtību kritumi, savukārt 5-10% kritumi ir samērā regulāri. Tātad, jā, akciju tirgi krītas, taču ilgtermiņā vēsturiski tie ir nodrošinājuši augstu ienesīgumu.

Kāds ir vidējais akciju ienesīgums jebkurā 10 gadu periodā?

Ir apskatīti ilgtermiņa vēsturiskie akciju ienesīgumi, taču grūti iedomāties kādu, kas plāno ieguldīt akcijās uz 30, 50 vai pat 100 gadiem. 10 gadi ir termiņš, ko var “sagremot”. Kāds tad ir bijis akciju tirgu vēsturiskais ienesīgums jebkurā desmit gadu periodā?

Avots: Hefty Wealth Partners

Kā saprast šo grafiku? Katrs stabiņš atspoguļo pēdējo 10 gadu ienesīgumu no konkrētā brīža. Piemēram 2008.gada stabiņš atspoguļo ieguldījumu S&P 500 indeksā 10 gadus pirms tam jeb 1998.gadā, šajā periodā ir veikta dividenžu reinvestēšana.

Vēsturiski vidējais jebkura 10 gadu perioda ienesīgums S&P 500 indeksā bija 10.24% gadā. Arī šis rādītājs ir tuvu tam, kādu apskatījām iepriekš. Kā redzams grafikā, pārliecinošs vairākums 10 gadu periodu ienesīgums bija pozitīvs. Grafikā attēlotajā periodā bija tikai pieci 10 gadu periodi ar negatīvu gada ienesīgumu. Bija arī liels 10 gadu periodu skaits, kurā ienesīgums bija krietni virs 10% gadā, pārsniedzot pat 19% gadā.

Ja paskatāmies uz jebkuru 20 gadu periodu, ieraugām šādu ainu:

Avots: Crestmont Research

Attēlotajā periodā nav bijis neviens 20 gadu periods, kurā S&P 500 indeksa gada ienesīgums bija negatīvs. Bija trīs 20 gadu periodi, kuros gada ienesīgums bija zem 5% gadā.

Ceru, ka šobrīd jau ir radusies pietiekama pārliecība, ka ieguldīšana akcijās ilgtermiņā ir bijis labs lēmums. Protams, nākotnē tas var mainīties, taču vēsturiskie dati ar augstu varbūtību liecina, ka ilgtermiņa investīcijām akcijās ir labs un pat augsts ienesīgums.

Secinājumi

Investīcijas akcijās ilgtermiņā dod pozitīvu reālo ienesīgumu, neļaujot inflācijai “apēst” naudas vērtību.

Ilgtermiņā akcijas ir daudz ienesīgākas nekā obligācijas.

Akciju tirgi var ievērojami kristies, taču ilgtermiņā tie nes pozitīvu ienesīgumu.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdi, ir zema varbūtība, ka pēc 10 gadiem ieguldījuma rezultāts būs negatīvs.

Vēsturiski, ieguldot akcijās jebkurā brīdī, pēc 20 gadiem ieguldījuma rezultāts bija pozitīvs.

Vēsturiskais ASV akciju tirgu ilgtermiņa ienesīgums ir ap 9-10% gadā.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: