P2P lending: Kredītu risks

Šis ir viens no rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Kredītu risks

P2P lending platformas būtība ir savest kopā aizdevēju ar aizņēmēju. Realitātē kredītu izsniedz kāds kredītu pakalpojumu sniedzējs un pēc tam daļu no kredīta vai pilnā apjomā pārdod investoram.

Kāpēc es runāju par kredītu risku? Tāpēc, ka katrs izsniegtais kredīts paredz vairākus riska faktorus. Galvenais no tiem ir, vai aizņēmējs spēs atdot kredītu. Ir nodrošināti kredīti (tiek ieķīlāts kustamais vai nekustamais īpašums) un ir nenodrošināti kredīti (nav konkrētajam kredītam piesaistītas ķīlas). Izvērtējot kredītņēmēju tiek ņemti vērā gan tā ienākumi, esošās saistības, ģimenes lielums un vēl daudz citi faktoru. Pēc šo visu faktoru izvērtēšanas, tiek noteikts riska līmenis un piedāvāta riskam atbilstoša aizdevumu likme.

Te nu mēs esam nonākuši līdz tam, par ko vēlos runāt. Aizdevuma likme un par ko tā liecina P2P lending platformās investīcijām pieejamajos kredītos.

Sākšu ar kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu jeb hipotekāro kredītu. Vairākās P2P lending platformās tiek piedāvāts investēt kredītos pret nekustamā īpašuma ķīlu ar gada likmi 10-15%. Liekas diezgan pievilcīgs piedāvājums, vai ne? Taču kredītņēmējam gan tā nevajadzētu likties. Pēc man pieejamās informācijas vidējas kvalitātes klienti šobrīd bankās var saņemt hipotekāro kredītu ar likmi ap 3% gadā, ļoti labi klienti var saņemt 1.5% vai pat zemāk. Tad kāpēc gan kāds izvēlētos ņemt kredītu ar likmi 10-15% gadā?

Visticamāk šis klients banku ieskatā ir augsta riska. Iespējams, ka klientam nav pietiekami augsti un/vai oficiāli ienākumi. Iespējams īpašums ir tādā stāvoklī un/vai atrodas tādā vietā, ka banka ķīlu neuzskata par pietiekami kvalitatīvu nodrošinājumu hipotekārajam kredītam. Visi šie faktori ievērojami paaugstina kredīta neatdošanas risku. Lai arī neesmu hipotekāro kredītu un nekustamā īpašuma tirgus speciālists, tomēr mani pārņem nopietnas šaubas par ķīlas kvalitāti un iespēju to pārdot krīzes gadījumā, ja īpašums ir ne pārāk labā kvalitātē un atrodas dziļos laukos, kur attīstības var teikt nav. Tātad pastāv augsts risks pat pārdodot ieķīlāto īpašumu atgūt tikai nelielu daļu no investētajiem līdzekļiem.

Tas pats ir ar kredītiem auto iegādei. Kādēļ gan lai kāds klients izvēlētos ņemt kredītu ar procentu likmi, kas ir 15%, 20% un nereti vēl krietni augstāka, ja labs klients var iegādāties jaunu auto ar likmi ap 2%, bet mazlietotu ar likmi no 5% līdz 10%? Visticamāk spēkā būs jau iepriekš minētie faktori, t.sk. zemi un/vai neoficiāli ienākumi, citu saistību esamību, iespējams kādu esošu kredītu kavējumi utt.

Šādus pašus jautājumus var uzdot gan par piedāvātajiem nelielajiem patēriņa kredītiem, gan par izsniegtajiem kredītiem uzņēmumiem.

Ja kredītņēmējs būtu salīdzinoši drošs, tad bankas un citi aizdevēji piedāvātu aizdevumus par ļoti zemām likmēm. Ja tā nav, tātad pastāv viens vai vairāki faktori, kas ievērojami paaugstina risku.

Un te nu katram P2P lending investoram pašam būtu jāsaprot, vai viņš ir gatavs uzņemties šādus riskus. Tas nozīmē arī saprast to, ka pastāv gana augsts risks neatgūt vai atgūt tikai daļu no investētās summas.

Nobeigumā par kredīta riskiem vēlos piebilst, ka ir ļoti rūpīgi jāizvērtē katrs kredīts, kuru apsveram investēšanai. Ja tas ir kredīts pret nekustamā īpašuma ķīlu, tad atsaucam atmiņā 2006. un 2007.gadus, kad nekustamā īpašuma vērtētāji sniedza vērtējumus un bankas devas kredītus, bet 2 gadus vēlāk daudzi no īpašumiem bija mazāk kā uz pusi vērti. Daudzus no īpašumiem bija iespējams pārdot par pieņemamu cenu pat tikai pēc 5-7 gadiem pēc krīzes. Ja tas ir auto kredīts, tad vērtējam vai auto ir gana likvīds. Arī auto tirgus aktivitāte var nobremzēties ļoti strauji.

Tātad, vērtējam visus iespējamos riskus un analizējam vai piedāvātais ienesīgums ir pietiekams, lai kompensētu paaugstinātos riskus.

P2P lending: Platformas risks

Šis ir viens no rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Platformas risks

Kā to atzīst paši nozares dalībnieki Latvijā, tad šai nozarei pagaidām nav detalizēts regulējums, tā rezultātā rodas daudz jautājumi par platformu darbību, no tā izriet arī vairāki potenciālie riski.

Galvenās bažas ir par to, kas un kā notiek gadījumā, ja platforma pārstāj savu darbību. Ir vairāk jautājumi, uz kuriem atbildes īsti nav skaidras:

  • Kā ir iespējams atgūt neinvestētos līdzekļus?

Ja pieņemam, ka platforma pārstāj darboties, kādā kārtībā ir iespējams atgūt neinvestētos līdzekļus. Ar bankām mums pieredze jau ir – Latvijas Krājbanka, Trasta Komercbanka – dodamies uz regulatora norādīto banku, rakstām iesniegumu par līdzekļu saņemšanu un garantēto summu līdz 100 000 eiro saņemam savā kontā.

Kādas platformas mājas lapā bija rakstīts, ka līdzekļi tiek turēti atsevišķos kontos no uzņēmuma paša līdzekļiem. Tas ir ļoti labi. Taču, ja šādam uzņēmumam tiek uzsākts maksātnespējas vai likvidācijas process, tad kādā veidā līdzekļi ir pieejami? Vai ir jāiesniedz pieteikums kopā ar visiem pārējiem kreditoriem?

  • Kā ir iespējams turpināt saņemt maksājumus no aizņēmuma ņēmēja, ja platforma pārstāj darboties?

Kādas platformas mājaslapā bija rakstīts, ka dati tiek saglabāti un regulāri tiek nodoti juristiem. Tas ir ļoti labi. Taču, kā pēc tam notiek parāda turpmāka piedziņa. Es tādā gadījumā redzu 2 variantus: atrodas kāds uzņēmums, kurš uzņemas pildīt piedzinēja funkciju visām saistībām un par to saņem konkrētu atlīdzību jeb darbojas kā aģents visu kreditoru vārdā. Otrā variantā katrs investors ir par sevi.

Apskatot otro variantu, var sanākt tā, ka var iegūt no platformas juristiem apliecinošus dokumentus, ka esat aizdevis līdzekļus konkrētam kredītņēmējam. Tālāk ir jāveic līdzekļu piedziņa pret šo personu. Tas kaut ko maksā, precīzas summas nezinu, bet pieņemu, ka pārdesmit eiro tas varētu maksāt, iesniedzot piedziņas pieteikumu pret kreditoru, kas atrodas Latvijā. Dārgāk tas viss var būt, ja kredītņēmējs ir citā valstī, piemēram Igaunijā, Zviedrijā utt.

Ja pieņemam, ka piedziņa no Latvijas kredītņēmēja izmaksā pārdesmit eiro, tad jebkura summa, kas ir investēta individuālā kredītā zem šīs summas, būtībā ir zaudēta pavisam, jo nav vērts iesniegt kredīta piedziņu par summu, kas ir zemāka par piedziņas izdevumiem. Attiecīgi 10 eiro, 20 un iespējams vairāk, platformas darbības pārtraukšanas gadījumā, būtībā ir norakstāmas.

Šis arī ir galvenais faktors, kāpēc, manuprāt, P2P lending platformas nav piemērotas klientiem ar maziem investīciju portfeļiem. Pat ja tiek ieguldīti 5000 eiro un tie tiek sadalīti pa 500 dažādiem kredītiem, itkā izveidojot diezgan plašu diversifikāciju, tad platformas darbības pārtraukšanas gadījumā, iespējams visa summa var būt neatgriezeniski zaudēta, jo izmaksas tās piedziņai var būt vēl lielākas.

Protams, es neesmu jurists, līdz ar to nevaru profesionāli interpretēt visus līgumos atrunātos punktus. Taču skaidras atbildes uz augstāk minētajiem jautājumiem lielākajās Latvijas P2P lending platformās neatradu.

Kamēr šie procesi nav 100% skaidri, atrunāti līgumos un iestrādāti valstiskā regulējumā, tikmēr riski mazam investoram ir pārāk augsti, lai ieguldītu P2P lending platformu piedāvātajos kredītos.

 

Es labprāt saņemtu konkrētas atbildes uz šiem jautājumiem no P2P lending platformām. Ja tādas saņemšu, tad noteikti publicēšu arī savā blogā.

P2P lending: Liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

Šis ir no viens rakstiem sērijā par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām. Galveno rakstu meklē šeit: P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

P2P lending kā liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

Rakstā Platformas riski rakstīju par to, kāpēc, manuprāt, P2P lending nav piemērots klientiem ar maziem investīciju portfeļiem. Citādāk ir ar lielākiem investīciju portfeļiem.

Šajā gadījumā aplūkosim hipotētisku piemēru par klientu ar 100 000 eiro lielu kopējo investīciju portfeli.

Pieņemsim, ka šim klientam jau ir dažādas investīcijas finanšu tirgos un diversifikācijas nolūkos, kā arī kopējā ienesīguma paaugstināšanai klients nolemj 10% no visa portfeļa jeb 10 000 eiro ieguldīt P2P lending platformu piedāvātajos kredītos.

Atceroties rakstā Platformas riski rakstīto par to, ka investējot pārāk mazas summas atsevišķā kredītā varētu būt pārāk riskanti, jo platformas darbības pārtraukšanas gadījumā kredīta piedziņas izdevumi var pārsniegt ieguldīto summu, kā rezultātā viss ieguldījums var būt zaudēts. Tāpēc ir vērts apsvērt ieguldīt salīdzinoši lielas summas katrā no kredītiem.

Šajā gadījumā, ņemot vērā platformas darbības pārtraukšanas riskus un potenciālās piedziņas izmaksas, optimāls variants varētu būt ieguldīt 5-10 atsevišķos kredītos, t.i. 1000 līdz 2000 eiro katrā.

Tāpat no kredīta piedzīšanas izmaksu aspekta, iespējams, izdevīgāk ir izvēlēties kredītus, kas ir izsniegti Latvijā.

Tālāk jau ir jāizvērtē katrs kredīts atsevišķi. Ieguldot šādas summas droši vien vajadzētu izvēlēties kredītus ar nodrošinājumu, t.i. nekustamā vai kustamā īpašuma ķīlu. Ja tas ir nekustamais īpašums, tad būtu vēlams, ka tas ir gana likvīds jeb to var salīdzinoši ātri pārdot. Visticamāk īpašumus Rīgā vai tās tiešā tuvumā varēs salīdzinoši ātri pārdot, taču vislielākās šaubas manī raisa īpašumi, kas atrodas dziļos laukos, mazos ciematos. Tādi īpašumi ir īpaši nelikvīdi un grūti pārdodami.

Pat, ja piepildās sliktākais scenārijs un platforma pārtrauc savu darbību, tad pie šādām investīcijām ir vērts veikt individuālu kredītu piedziņu.

Protams, reāli nonākot līdz šādam investīcijām ir jāveic ļoti rūpīga analīze. Ir jāatceras, ka augstās likmes nozīmē arī paaugstinātu risku.

Būtu vēlams izveidot savu investīciju politiku un pie tās pieturēties. Tajā vajadzētu iekļaut paša izvērtētus un izvēlētus atlases kritērijus. Tie varētu būt tādi kā kredīta termiņš, ķīlas veids, ķīlas atrašanās vieta (nekustamajam īpašumam), aptuvenais pārdošanai nepieciešamais laiks, LTV maksimālais līmenis, ienesīguma līmenis utt.

Gandrīz kā ar jebkuru investīciju, arī investīcijas P2P lending platformās nevajadzētu atstāt pašplūsmā. Ir jāseko līdzi tam, kas notiek ar aizdevumiem, kuros ir investēts, iespējams kādu no tiem var pārdot citiem investoriem saņemot par to papildus prēmiju.

Un, protams, jāatceras, ka ienākums no kapitāla tiek aplikts ar nodokli. Tātad ienākumi no investīcijām P2P lending platformās ir jāiekļauj nodokļu deklarācijās un jāveic nodokļu nomaksa par tiem.

 

 

 

Nodokļu optimizācija

Parasti, kad runā par nodokļu optimizāciju, tad tiek runāts par dažādiem veidiem kā samazināt peļņu uzņēmuma ienākuma nodokļu aprēķiniem. Taču ir veidi, kā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksājumus jeb nonākt pie zemākas efektīvās iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes.

Latvijas likumdošana paredz vairākus izdevumus, kuriem pienākas nodokļu atvieglojumi jeb tie tiek uzskatīti par attaisnotajiem izdevumiem. Starp tiem ir medicīnas izdevumi, izdevumi par izglītību, ziedojumi sabiedriskā labuma organizācijām, iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī.

Lielākā daļa no attaisnotajiem izdevumiem paredz, ka līdzekļi ir jāiztērē, taču iemaksas dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenī būtībā ir līdzekļu tērēšanas iespējas pārnešana nākotnē jeb uzkrājumu veidošana. Tātad, neiztērējot līdzekļus, taču tos uzkrājot, var iegūt nodokļu atvieglojumus jeb IIN atmaksu un tādā veidā samazināt IIN efektīvo likmi.

Pašreizējā likumdošana paredz, ka nodokļu atvieglojumus var saņemt par dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu veiktajām iemaksā, kas nepārsniedz 10% no bruto algas (pirms nodokļiem jeb uz papīra), kā arī par iemaksām 3. pensiju līmenī, kas arī nepārsniedz 10% no bruto algas.

Kā tas izskatās praktiski? Pieņemsim, ka personas bruto alga ir 10 000 eiro gadā. Standarta gadījumā no šīs personas tiek iekasēts IIN 23% jeb 2 300 eiro.

Persona izvēlas veikt iemaksu dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu 1 000 eiro apmērā, attiecīgi nākamajā gadā persona, iesniedzot ienākumu deklarāciju, saņem atpakaļ 230 eiro. Tātad IIN kopējais apjoms tiek samazināts par 230 eiro no 2 300 eiro uz 2 070 eiro. Tā rezultātā efektīvā IIN likme ir 20.7%.

Papildus tam persona ir izvēlējusies iemaksāt arī 1 000 eiro 3. pensiju līmenī, attiecīgi nākamajā gadā saņemot vēl 230 eiro. IIN kopējais apjoms vēlreiz tiek samazināts par 230 eir0 no 2 070 eiro uz 1 840 eiro. Tā rezultātā efektīvā likme ir 18.4%.

Kopā IIN tiek samazināts par 460 eiro, IIN efektīvā likme ir par 20% zemāka nekā standarta IIN jeb 18.4%

Tik tālu viss ir labi un skaisti, ja galvenais mērķis ir nodokļa likmes samazināšana un kopējā IIN maksājumu samazināšana, taču, tam nevajadzētu būt pašmērķim.

Ir jārēķinās ar to, ka veicot iemaksas 3.pensiju līmenī, līdzekļi būs pieejami tikai sasniedzot 55 gadu vecumu. Ja personai šobrīd ir 50 gadi, tad tā nav problēma, taču, ja līdz 55 gadu vecumam priekšā ir vēl 20-30 gadi, tad ir rūpīgi jāapsver, vai ir vērts uz tik ilgu laiku iesaldēt savus līdzekļus. Pie tam, veicot nelielu izpēti, jāsecina, ka 3.pensiju līmeņi šobrīd ietur diezgan augstus komisiju maksājumus, sākot no 2% gadā un vairāk.

Tāpat arī dzīvības apdrošināšana var šķist ļoti pievilcīga, jo līdzekļi tiek iesaldēti tikai uz 5 gadiem, taču arī šī pakalpojuma sniedzēji parasti ietur gana augstas komisijas.

No pieredzes varu teikt, ka, ja neto ienesīgumu, t.i. pēc nodokļu nomaksas, var iegūt virs 6-7%gadā, tad izdevīgāk ir veikt šādas investīcijas nekā uzkrāt līdzekļus dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu vai 3.pensiju līmenī. Augsto komisiju dēļ, pat pieskaitot klāt IIN atmaksu, ieguldītā nauda parasti nespēj sniegt augstāku ienesīgumu.

Visticamāk, kamēr uzkrājumiem un investīcijām atvēlamās summas nepārsniegs vairākus tūkstošus gada laikā, tikmēr dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu un 3.pensiju līmenis būs atbilstoši risinājumi. Taču pieaugot investējamā kapitāla apjomam, ir vērts apsvērt investīcijas ar augstāku ienesīguma/riska pakāpi.

Uzkrājumi bērniem

Vai uzkrāt bērnu nākotnei vajag? Jā, protams. Taču pirms uzkrāšanas sākšanas, ir vēlams saprast cik daudz un kāpēc tiek veikts uzkrājums.

Šoreiz kā piemēru izmantošu nolūku uzkrāt bērna augstākajai izglītībai. Tā kā pats esmu studējis Banku augstskolā un esmu apmierināts ar rezultātu, tad par piemēru izmantošu labākās tur pieejamās programmas. Šobrīd tās ir bakalaura un maģistra programmas finansēs sadarbībā ar Šveices Biznesa Skolu.

Bakalaura programma maksā 3600 eiro gadā jeb 14 400 eiro kopā. Maģistra programma maksā 9000 eiro. Tātad kopā sešus gadus ilgai izglītībai būs nepieciešami 23 400 eiro.

Tik daudz bērna izglītība maksā šodien. Taču ja pieņemam, ka bērns studijas augstskolā uzsāks pēc 18 gadiem, tad ir jāņem vērā arī inflācija. Piesardzīgs pieņēmums varētu būt 3% gada inflācija, un tā rezultātā izglītība pēc 18 gadiem maksās 39 836 eiro jeb varam noapaļot uz 40 000 eiro.

Ja netaisāmies izmantot nekādus instrumentus un piedāvājumus uzkrājumu veikšanai, tad ikmēneša uzkrājums ir vienkārši aprēķināms       40 000 / (12*18) = 185 eiro.

Ja pieņemam, ka dzīvošana šo 6 studiju gadu laikā izmaksās vēl 40 000, tad kopējais uzkrājamais apjoms pieaug līdz 80 000 eiro un ikmēneša uzkrājums sastāda 370 eiro.

Ļoti svarīgi šādiem uzkrājumiem ir ieguldījuma atdeve jeb gada ienesīgums. Veicot aprēķinus ar dažādām ienesīguma likmēm, lai sakrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā pie sekojošām likmēm ir jāveic šādi uzkrājumi:

  • 0%, ikmēneša uzkrājums 370 eiro
  • 1%, ikmēneša uzkrājums 338 eiro
  • 3%, ikmēneša uzkrājums 280 eiro
  • 5%, ikmēneša uzkrājums 231 eiro
  • 7%, ikmēneša uzkrājums 190 eiro

Šajā brīdī rodas kārdinājums izvēlēties visriskantāko ieguldījuma modeli, kas paredz visaugstāko ienesīgumu, taču ir svarīgi atcerēties, ka augstāks risks var novest pie lielākiem zaudējumiem, kā rezultātā var neizdoties sasniegt nepieciešamo uzkrājuma summu.

Skaidrs ir tas, ka izvēloties kādu no dažādu banku vai apdrošinātāju piedāvātajiem produktiem, tajos būs izvēlētas diezgan līdzīgas stratēģijas. Tātad arī paredzamais ienesīgums būs +/- līdzīgs, tātad tur īpaši neko daudz nevaram mainīt.

Taču ir viens liels faktors, kas var būtiski visu mainīt, tas ir komisiju apmērs. Ja pieņemam, ka uzkrājums tiks ieguldīts pārsvarā akciju tirgos un ilgtermiņa ienesīgums tiek prognozēts 7% gadā, tad komisiju apjoms ir jāatņem no šī lieluma. Ja kopējais komisiju apjoms ir 2% gadā, tas nozīmē, ka neto ienesīgums būs ap 5% un lai uzkrātu 80 000 eiro 18 gadu laikā ikmēneša uzkrājums būs 231 eiro. Taču, ja komisijas sasniegs 4%, tad neto ienesīgums attiecīgi būs 3% un nepieciešamais ikmēneša uzkrājums pieaug līdz 280 eiro.

Latvijā vairākas bankas un apdrošinātāji piedāvā visdažādākos risinājumus bērnu uzkrājumiem. Tiek piedāvāti gan parasti uzkrājumi, gan arī uz dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu pamata, kā rezultātā var saņemt nodokļu atvieglojumus. Taču, kā jau minēju, vienmēr ir jāizvērtē komisiju apjomi un sagaidāmais ienesīgums.

Var likties, ka manos aprēķinos ir izvēlētas nesamērīgi augstas summas, taču jāatceras, ka tas ir 18 gadus tālā nākotnē. Prāta vingrinājuma labad varam pamēģināt paskatīties 18 gadu senā pagātnē, kas un cik maksāja Latvijā un kādas bija algas Latvijā. Tāpēc esmu pārliecināts, ka mana bloga lasītāji spēs audzēt gan savu finanšu zināšanu līmeni, gan kāpt pa karjeras kāpnēm, gan dibināt jaunus un veiksmīgus uzņēmumus, kā arī pelnīt krietni vairāk un attiecīgi nodrošināt saviem bērniem labu izglītību.

P.S. ja gribās bērnu sūtīt uz prestižu ASV koledžu un pēc tam iegūt arī maģistru labākajās skolās, tad pēc 18 gadiem jārēķinās ar aptuveni $1 miljonu.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir viens no ilgtermiņa uzkrājumu veidiem. Lai sāktu uzkrāt, nav nepieciešamas lielas summas, parasti pietiek ar 40-50 eiro regulārām ikmēneša iemaksām.

Šo produktu vēl pievilcīgāku padara nodokļu atvieglojumi. Dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu var veikt iemaksas līdz 10% apmērā no bruto algas (uz papīra) un par šo summu saņemt IIN (iedzīvotāju ienākuma nodoklis) atmaksu. Piemēram, ja gada alga ir 10 000 eiro pirms nodokļu iemaksas, tad kalendārā gada laikā iemaksājot 1 000 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu, nākamajā gadā varēsiet saņemt IIN atmaksu 230 eiro apmērā.

Lai varētu saņemt IIN atmaksu, dzīvības apdrošināšanai ar uzkrājumu termiņam ir jābūt vismaz 5 gadi. Ja nolemsiet 2 gadus pēc uzsākšanas līgumu lauzt, tad būs valstij jāatmaksā saņemtā IIN atmaksa, pie tam parasti šādos gadījumos pakalpojuma sniedzējs ietur diezgan lielu komisiju par pirmstermiņa līguma laušanu. Un otrs būtiskais faktors ir oficiāla un normāla režīma alga. Aplokšņu alga nederēs, tāpat arī alga mikrouzņēmumā nederēs.

Līdz šai vieta viss ir salīdzinoši jauki un pat pievilcīgi, taču ir vairāki faktori, no kuriem ir jāuzmanās:

Dzīvības apdrošināšana. Kā to paredz pats nosaukums, tad produkts ir dzīvības apdrošināšana, kam kā papildus iespēja tiek piedāvāta līdzekļu uzkrāšana. Mana līdzšinējā pieredze rāda, ka iekļautie dzīvības apdrošināšanas prēmijas maksājumi ir nesamērīgi augsti. Ja ir vēlme apdrošināt dzīvību, tad to vajadzētu darīt atsevišķi. Šajā pakalpojumā dzīvības apdrošināšanas summu izvēlēties vajadzētu 0, summa, par kādu būs apdrošināta dzīvība, būs tikai veiktās iemaksas uzkrājumam.

Komisijas. Ļoti rūpīgi ir jāizanalizē to, kādas komisijas ir jāmaksā pakalpojuma sniedzējam. Esmu redzējis visbriesmīgākos (bez maz vai krāpniecība, ja vien pats klients nebūtu labprātīgi uz ko tādu parakstījies) nosacījumus, nesamērīgi augstas komisijas, augstus komisiju minimumus, kas rezultātā noved pie ļoti augstām komisijām, ja tās pārrēķina procentos.

Te piemērs. Pirmajā gadā cilvēks iemaksā 400 eiro dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Ir jāmaksā komisija par katru iemaksu 3% no iemaksām, kopā 12 eiro. Ir jāmaksā pārvaldīšanas komisija 2% gadā, minimums 2.5 eiro mēnesī. Piemērojot minimumu, gadā tiek samaksāts 12 x 2.5 = 30 eiro. Tātad kopā gada laikā tiek samaksāti 42 eiro jeb 10.5% no veiktajām iemaksām. Kā redzam, kopā komisijas savācas ļoti daudz. Pie tam šie nebūt nav sliktākie nosacījumi, kādus esmu redzējis.

Uzkrājuma ieguldījumu stratēģija. Veicot līdzekļu uzkrājumu dzīvības apdrošināšanā, ir jāizvēlas, kāds veids, kur un kā līdzekļi tiks izvietoti. Agrāk ļoti populārs risinājums bija garantētā procentu likme, piemēram 2% gadā. Šobrīd šādu variantu gandrīz neviens nepiedāvā, jo procentu likmes tirgū ir ļoti zemas. Tāpēc tiek piedāvāts piesaistīt uzkrājumu investīciju stratēģijām. Būtībā par to, cik daudz un dažādi triki un zemūdens akmeņi šeit slēpjas, varētu veltīt vairākus atsevišķus ierakstus, taču te daži izteikti “sarkanie signāli”

  • Savi ieguldījumu fondi. Liela daļa no dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu piedāvātājiem Latvijā piedāvā uzkrājumu piesaistīt savu meitas vai citādi saistīto sabiedrību fondiem. Pēc būtības tas nebūtu nekas slikts, taču parasti šie fondi nav labākie pasaules mērogā, nav lētākie un attiecīgi neatbilst klienta interesēm. Piedāvātājs iegūst no komisijām, jo tiek iekasēta gan uzkrājuma kopējā pārvaldīšanas komisija, gan vēl investīciju fonds iekasē komisiju par pārvaldīšanu, tā rezultātā kopējās komisiju izmaksas var pieaugt pat 2 un vairāk reizes.
  • Investīciju stratēģijas. Tās parasti tiek nosauktas: Konservatīvā, Sabalansēta un Agresīva. Ja jūs klātienē šos variantus pārrunājat ar produkta pārdevēju, un pārdevējs neko citu par šīm stratēģijām nevar pateikt kā tikai to nosaukumus, bēdziet no šāda pārdevēja. Paprasiet aprunāties ar speciālistu, lai tas izskaidro, kāds varētu būt attiecīgās stratēģijas sniegums dažādos ekonomikas ciklos, kāds ir paredzamais vērtības kritums krīzes apstākļos, kāpēc šī stratēģija spēs sasniegt sagaidāmo ienesīgumu. Ja negūstat pārliecinošas atbildes, izvēlieties citu pakalpojuma sniedzēju

Kopumā dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu ir interesants ieguldījumu rīks, taču tā galvenais pievilcīgums slēpjas tieši IIN atmaksā. Nereti var sanākt, ka saskaitot kopā komisijas, pieņemot pesimistisko investīciju scenāriju un pat pieskaitot IIN atmaksu, gala ienesīgums ir tik zems, ka ir izdevīgāk meklēt alternatīvus piedāvājumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kredītu pirmstermiņa atmaksa

Ierakstā Pirmie soļi uzskaitīju vairākus soļus, kas ir jāveic pirms var sākt apsvērt investīcijas. Kā otro soli minēju kredītu pirmstermiņa atmaksu.

Šoreiz nav runa par hipotekāro kredītu vai auto līzingu tādam auto, kas ir absolūta nepieciešamība. Runa ir par visiem pārējiem kredītiem, par patēriņa kredītiem, par kredītiem ar % likmēm virs 5% gadā, par kredītkaršu kredītlimitiem, par precēm uz nomaksu, par līzingiem tādiem auto, kas vairāk kalpo kā ekstra un nevis kā nepieciešamība, par ātrajiem kredītiem.

Pēc iepriekšējās rindkopas noskaņas ir jābūt skaidram, ka šādi kredīti nav vēlami un atbalstāmi. Tie liecina gan par vāju finansiālo stāvokli, gan zemu zināšanu līmeni par finansēm kā tādām un nereti arī liecina par vāju raksturu.

Skatoties no filozofiskā skatu punkta ikviens kredīts cilvēka brīvību ierobežo. Ir jāveic kredīta maksājumi, tātad ir jābūt regulāriem ienākumiem. Nereti kredīta maksājumi ir tik lieli, ka tiek dzīvots no algas līdz algai un kopsummā pat īsākais ienākumu regularitātes pārrāvums var radīt ievērojamas problēmas, t.sk. paaugstinātu stresa līmeni, kavētus kredītu maksājumus un attiecīgi pieaugošas kredītsaistības kavējuma sankciju rezultātā.

Ja nevar nopirkt iekāroto preci skaidrā naudā, tad šo preci nevar atļauties un tā nav jāpērk!

Jā, tas attiecas arī uz jauniem telefoniem nomaksā, t.sk. jaunākie iPhone, Samsung utt. Ja nevar uzreiz iztērēt no 700 eiro uz augšu par jaunu iPhone, tātad šādu telefonu atļauties NEVAR!

“Un ko darīt, ja pēkšņi salūzt ledusskapis un vajag jaunu?” Tieši šādam nolūkam tiek veidots uzkrājums neparedzētiem gadījumiem, kā jau minēju iepriekšējā ierakstā.

Ja nu tomēr ir šādas kredītsaistības, tad ar tām pēc iespējas ātrāk ir jātiek galā. Kredītu pirmstermiņa atmaksa gan atbrīvos finansiālos resursus, gan ļaus sajusties komfortablāk un tik ļoti neuztraukties par ienākumu regularitāti.

Kā šo procesu sākt?

No sākuma ir precīzi jāapzinās, kādas ir aktuālās kredītsaistības. Cik liels ir katrs kredīts? Kāda ir katra kredīta procentu likme? Kāds ir kredīta atmaksas grafiks?

Pēc situācijas apzināšanās ir jāsāk ar dārgākā kredīta atmaksu. Runa ir par gada procentu likmi. Jo augstāka procentu likme, jo steidzamāk šāds kredīts ir jāatmaksā.

Visticamāk visdārgākie kredīti būs tā saucamie “ātrie kredīti”, tiem sekos visdažādākie patēriņa kredīti, preču iegāde uz nomaksu un lietotu auto līzings.

Saliekot visu uz papīra un sarēķinot atmaksājamās summas un nepieciešamo laiku, var gadīties, ka, lai veiksmīgi atbrīvotos no liekajām kredītsaistībām, ir nepieciešami vairāki gadi. Krist izmisumā nevajag, jo šis ir patiesības mirklis, kurā tiek atklāts, cik lielā bedrē esat. Pozitīvi ir tas, ka no šīs bedres var tikt ārā.

Ja šādu kredītu un saistību nav, Es jūs apsveicu! Varat virzīties pie nākamajiem soļiem sava finansiālā stāvokļa uzlabošanā.

Atsevišķi piemēri ir aplūkoti šajos ierakstos:

Kredīta pirmstermiņa atmaksa: Auto kredīts

Kredīta pirmstermiņa atmaksa: Patēriņa kredīts

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Pirmie soļi

Parasti visu vajag tagad un uzreiz, bieži gribam visu jau vakar. Tāpat ir ar investīcijām un ieguldījumiem. Te vajadzētu piebremzēt.

Investīcijas un ieguldījumi ir tikai daļa no finanšu plāna. No sarunām ar cilvēkiem par viņu finansēm ir jāsecina, ka lielākā daļa cilvēku īstenībā nav gatavi investīcijām un/vai viņu pašreizējais finansiālais stāvoklis neļauj veikt prātīgas un atbilstošas investīcijas, tātad, ir jāuzlabo finansiālais stāvoklis.

Finansiālā stāvokļa uzlabošanu var iedalīt vairākos soļos, tieši tāpēc ieraksta nosaukums: “Pirmie soļi”. Sekojot šiem soļiem, ikviens spēs sajusties drošāk, samazināt stresa līmeni un justies pašpārliecinātāk. Ja minētais solis jau ir izpildīts, uzsit sev pa plecu un virzies uz nākamā soļa izpildīšanu. Pie katra soļa ir neliels paskaidrojums un ieteicamie instrumenti soļa īstenošanai.

  1. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ( Piemēram auto remontam, sadzīves tehnikas aizstāšanai u.c. Atkarībā no dzīves līmeņa vēlamais apjoms varētu būt 500-1000 eiro. Uzglabāt skaidrā naudā vai norēķinu kontā, kur līdzekļi ir pieejami uzreiz)
  2. Kredītu pirmstermiņa atmaksa ( Runa ir par visiem kredītiem, kas nav hipotekārais kredīts. Ir jāatmaksā visi patēriņa kredīti, jāizmaksā uz nomaksu ņemtie telefoni, datori un cita elektronika, tāpat lielākajā daļā gadījumu jāatmaksā auto kredīti. Sākam ar dārgāko jeb kredītu ar augstāko procentu likmi atmaksu)
  3. Vismaz 6 mēnešu izdevumu uzkrājumi (Tieši tā, izdevumu un nevis ienākumu. Ienākumiem vajadzētu pārsniegt izdevumus. Ja tiek saņemta alga aploksnē, kā rezultātā nebūs iespējams saņemt bezdarbnieka pabalstu, tad vajadzētu vismaz 12-18 mēnešu izdevumu uzkrājumus. Šajā gadījumā var izmantot krājkontu – līdzekļu vērtība nevar kristies un pieeja tiem ir salīdzinoši operatīva)
  4. Ieguldījumi, kuriem tiek piemērotas nodokļu atlaides (dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, 3.pensiju līmenis. Sīkāk par šiem ieguldījumiem jau pavisam drīz sekos bloga ieraksts)
  5. Uzkrājumi bērnu izglītībai vai savu studiju kredītu atmaksa.
  6. Hipotekārā kredīta atmaksa (ja hipotekārā kredītā nav, tad var veikt uzkrājumu pirmajai iemaksai kredīta saņemšanai īpašuma iegādei un pēc tam attiecīgi veikt kredīta paātrinātu atmaksu)
  7. Investīcijas, t.sk. gan fondi, gan nekustamais īpašums un daudzi citi.

Kā redzat, lai nonāktu pie investēšanas ir jāveic ļoti liels darbs un jāizpilda vairāki soļi. Nereti šo soļu izpildīšana var aizņemt 5, 10 un pat vairāk gadus, atkarībā no pašreizējā finansiālā stāvokļa.

Minētie soļi ir attiecināmi uz vidusmēra cilvēku, kurš strādā algotu darbu un izmanto hipotekāro kredītu nekustamā īpašuma iegādei. Katra cilvēka gadījumā situācija būs atšķirīga, taču šos soļus var izmantot par vispārējo vidējo rādītāju. Sīkāk par katru no soļiem rakstīšu jau pavisam drīz, izmantojot gan hipotētiskus aprēķinus, gan praktiskus ieteikumus.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt droši?

Ja jautāsiet: “Kur ieguldīt?” Es jautāšu pretī: “Kādu risku esi gatavs uzņemties?”

Iepriekšējā pieredze rāda, ka visbiežāk cilvēki nevēlas riskēt ar savu naudu, tas nozīmē, ka ir liela interese par līdzekļu drošību.

Jāatzīst, ka pilnīgi jeb 100% droši ieguldījumi nepastāv. Taču vistuvākie instrumenti ieguldījumiem ar ļoti augstu drošību ir krājkonti un parastie depozīti bankās, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu valsts garantē noguldījumu izmaksu līdz 100 000 eiro.

Tātad būtībā līdz 100 000 eiro noguldot bankas depozītā par saviem līdzekļiem varam neuztraukties.

Te mēs atduramies pret šodienas realitāti, ka banku depozītu ienesīgums ir ļoti zems. Tas nav saistīts ar banku mantkārību un nevēlēšanos maksāt, bet gan ar to, ka Eiropas Centrālās Bankas darbību rezultātā, kapitāla piesaiste ir kļuvusi ļoti lēta, attiecīgi tirgus pieprasījums un piedāvājums nosaka zemās procentu likmes.

Ir saprotams, ka šādos laikos visi meklē iespējas iegūt augstāku ienesīgumu. Taču ir jāatceras, ka augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku.

Ja iepriekšminētie depozīti būtībā ir bezriska ieguldījumi apmērā līdz 100 000 eiro, tad visi citi ieguldījuma veidi paredz lielāku vai mazāku risku uzņemšanos. Piemēram:

  • Finanšu tirgi – jebkura aktīva vērtība finanšu tirgos var gan pieaugt, gan kristies, tātad pastāv risks zaudēt daļu vai visus savus līdzekļus.
  • Nekustamais īpašums – arī tas var zaudēt savu vērtību dažādu apstākļu iespaidā, t.sk. tirgus tendences (atceramies 2008.gada krīzi), dabas stihijas, u.c.

Kopsavilkums:

Ja ir vēlme droši ieguldīt līdzekļus, tad nāksies samierināties ar zemajām likmēm depozītos un krājkontos. Ja ir vēlme nopelnīt vairāk, tad ir jāuzņemas risks. Ja neesi gatavs riskēt ar kaut nelielu daļu no ieguldījuma pamatsummas, tad ir jāaizmirst par jebkādiem citiem ieguldījumu rīkiem, izņemot depozītus un krājkontus.

 

Par ieguldījumiem/investīcijām ar dažāda riska līmeņiem un galvenajām īpašībām rakstīšu jau pavisam drīz.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kur ieguldīt?

Nereti sarunas ar visdažādākajiem cilvēkiem noved pie jautājuma: “Kur ieguldīt?”

Visvienkāršāk būtu ieteikt kādu pārgudru, sarežģītu un komisijām piesātinātu uzkrājumu/investīciju instrumentu, no kā pārdošanas tiktu gūts personīgs labums.

Pēc šādas atbildes vairs nevajadzētu būt šaubām, ka tas nav labākais un cilvēka interesēm un vajadzībām atbilstošs risinājums. Bieži tieši tādus risinājums piedāvā banku, brokeru, apdrošināšanu un citu uzņēmumu pārstāvji.

Kā neiekrist šādos slazdos? Jautājums ir vienkāršs, taču vienkāršas atbildes uz to nav. Realitātē ne visiem pietiek laiks un pacietība iedziļināties piedāvājumu detaļās, taču, uzdodot pāris jautājumus, var noprast kā interesēs piedāvātājs patiešām darbojas.

Ja esat bankā un izpalīdzīgā bankas darbiniece apjautājas: “Vai esat dzirdējis par mūsu investīciju piedāvājumiem?” Variet būt droši, ka sekos pārdošanas mēģinājums.

Pēc piedāvājuma uzklausīšanas es ieteiktu pajautāt: “Cik daudz Jūs esat ieguldījusi šajā piedāvājumā?” Pēc piedāvātājas reakcijas momentāni būs noprotams vai tālāk seko godīgi un klienta interesēm atbilstoši nodomi vai arī tikai vēlme pārdot un nopelnīt komisiju/izpildīt plānu.

Ja seko noliedzoša atbilde, tad var uzdot nākamo jautājumu: “Ok, skaidrs, nav problēmu, taču kā un kur Jūs ieguldāt savus brīvos līdzekļus?” Protams, nevajadzētu sagaidīt, ka tiks nosaukti precīzi investīciju un uzkrājumu rīki, taču galvenais būtu noskaidrot to, vai produkta piedāvātājs pats ir zinošs un vai viņš spēj novērtēt klienta vajadzības un piedāvāt atbilstošākos risinājumus.

Mēs esam pieraduši, ka automašīnas labo pieredzējuši mehāniķi, caurules maina arodu pieprotoši santehniķi. Tad kāpēc citādāk vajadzētu būt ar investīcijām/uzkrājumiem/ieguldījumiem?

Ja pretī esošais piedāvātājs nerada pārliecību par savu pieredzi un zināšanām, nevajag kautrēties palūgt konsultāciju ar iestādes labāko speciālistu. Pēc šāda pieprasījuma turpmāk tiks izrādīta daudz lielāka rūpība un iedziļināšanās konkrētajā situācijā, piedāvājot ieguldījumu iespējas. (Tā vismaz vajadzētu būt!)

Ja šāds lūgums tiek noraidīts, tam par pamatu var būt 2 izskaidrojumi:

Pirmkārt, iemesls īstenībā nav svarīgs. Uzņēmums nav spējīgs darboties klienta interesēs un nav uz šādiem principiem izveidojis darbības modeli. Šādā gadījumā ir jāvēršas pie tāda pakalpojumu sniedzēja, kas iedziļināsies, parūpēsies un piedāvās tiešām atbilstošāko pakalpojumu.

Otrkārt, brīvo līdzekļu apjoms nav pietiekams, lai uzņēmums tērētu dārgos cilvēkresursus. Šādā gadījumā nav jāapvainojas. Šis ir godīguma brīdis. Ir jāapzinās, ka ar salīdzinoši nelielām summām ir ļoti maz investīciju/ieguldījumu iespēju, kas tiešām strādātu ieguldītāja interesēs.

Raksta esence:

Sadarbojies tikai ar profesionāli, kurš izmanto un perfekti pārzina piedāvātos pakalpojumus! Nekautrējies jautāt! Ja kāda no piedāvājuma detaļām nav līdz galam skaidra, visticamāk, šāds instruments nav piemērots ieguldīšanai un tas atklāti ir jāpasaka! Pie mazākajām šaubām par piedāvātājas godīgumu, patiesumu vai īstenajām interesēm, atsakies no piedāvājuma!

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: