Investīcijas nekustamajā īpašumā

Investīcijas nekustamajā īpašumā ir populāras visā pasaulē. Tas ir saistīts ar to, ka tas ir fizisks, aptaustāms, redzams, kas tā īpašniekiem rada papildus investīciju drošības sajūtu (dažreiz maldīgu). Tāpat labam nekustamajam īpašumam parasti ir tendence ar laiku pieaugt vērtībā, kā arī izīrēts nekustamais īpašums var nodrošināt regulārus ienākumus.

Pirms turpinu par dažādiem veidiem, kā investēt nekustamajā īpašumā, vēlos norādīt uz būtisku niansi:

Nekustamais īpašums, ko izmanto dzīvošanai, NAV investīcija. Tas nenes ienākumus, tas rada izdevumus. Ilgtermiņā tie var būt zemāki nekā īpašumu īrējot, taču tie ir izdevumi.

Atgriežoties pie investīcijām, pastāv vairāki veidi, kā investēt nekustamajā īpašumā. Šoreiz apskatīšu investīcijas, kas ir saprotamas un pieejamas parastajam cilvēkam. Tās ir atsevišķa īpašuma, piemēram dzīvoklis, iegāde un izīrēšana un ieguldījumi nekustamajā īpašumā caur ieguldījumu fondiem.

Protams, pastāv vēl daudzi un dažādi ieguldījumu veidi tieši nekustamajā īpašumā, taču parasti to realizēšanai ir nepieciešamas lielākas summas un specifiskas zināšanas. Starp tādām varētu būt lauksaimniecības zeme, meži, komerciālais nekustamais īpašumus, zemes iegāde stratēģiski labā vietā spekulatīvos nolūkos, utt.

Jāatzīmē, ka turpmāk, runājot par investīcijām nekustamajā īpašumā, pieņemu, ka īpašums tiek pirkts. Ja tas ir saņemts citādi, piemēram dāvinājums vai mantojums, tad uz to ir jālūkojas kā uz ienākumu un jāņem vērā citi faktori.

Investīcijas nekustamajā īpašumā, visbiežāk saistās ar labā vietā esoša dzīvokļa iegādi un izīrēšanu. Parasti tas ir dzīvoklis Rīgā, ko vajadzības gadījumā salīdzinoši neilgā laika posmā ir iespējams pārdot par adekvātu cenu.

Jo vairāk domāju par šādām investīcijām, jo vairāk man tās nepatīk. Kāpēc? Tāpēc, ka ir daudz faktori, kas bieži netiek ņemti vērā. Nereti netiek veikti pilnvērtīgi aprēķini. Iespējams, ja tiktu veikti pilnvērtīgi aprēķini, atklātos, ka ienesīgums ir tik zems, ka citi investīciju veidi var būt daudz pievilcīgāki.

Galvenais faktors, kas mani atgrūž no šāda veida investīcijām ir lielais “čakars”. Iedomāsimies hipotētisku piemēru. Tiek atrasts potenciālais investīciju objekts. Pieņemsim, ka dzīvoklis tiek iegādāts hipotekārajā kredītā. Tātad ir “jāņemās” ar banku. Tad droši vien nāksies samaksāt komisiju māklerim, būs jāšķiras no zemesgrāmatas nodevas 2% apmērā no iegādes vērtības. Ok, dzīvoklis ir nopirkts. Iespējams, dzīvoklī ir jāveic remonts. To var darīt pats, taču, saglabājot objektivitāti, izmaksās ir jāieskaita sevis iztērētais laiks un nervi, vai ir jāalgo celtnieki, kas var nebūts lēts un nerviem viegls prieks. Ja dzīvokli gribas ātrāk un dārgāk izīrēt, to vajadzētu apgādāt ar mēbelēm, kas, protams, ir papildus izmaksas. Šis process var būt īss un var aizņemt vairākus mēnešus. Komunālie maksājumi ir jāveic arī šajā laikā. Ok, tas viss ir paveikts, nu ir jāsāk meklēt īrnieki. Jau laicīgi ir jāsaprot, kā tiks saņemti ienākumi no dzīvokļa īres. Pareizāk būtu tos saņemt uz bankas kontu un deklarēt VID, kā rezultātā būs nodokļu izmaksas. Var izvēlēties saņemt skaidrā naudā un nedeklarēt (neatbalstu šādu variantu), taču tad īrnieku nāksies regulāri apciemot, kas var aizņemt kopā no 1-3 stundām katru mēnesī, arī šīs izmaksas ir jārēķina. Ja paveicas, tad īrnieks būs kārtīgs un labs un nodzīvos īpašumā daudzus gadus un neradīs liekas galvassāpes. Var arī nepaveikties, īrnieks var kavēt maksājumus, tad var nākties viņu izlikt no dzīvokļa un meklēt jaunu īrnieku, tas atkal aizņems laiku,utt. Tātad ir ļoti daudz saistītās un netiešās izmaksas, kas ir jāsummē klāt īpašuma iegādes cenai.

Manuprāt, šis viss ir ļoti liels “čakars”.

Kā alternatīva var kalpot investīcijas nekustamā īpašuma fondos. Ieguldījumiem Latvijas īpašumos nav īpaši daudz variantu, taču globāli ir pieejami visdažādākie fondi ar dažāda līmeņa ienesīgumu.

Bet vai šajā gadījumā nav “čakars”? Ir, taču, manuprāt, mazāks. Ir jāveic pirmreizēja ieguldījuma izvēle, kas var aizņemt pāris dienas (tikpat cik dzīvokļa atrašana) un iegāde. Pēc tam pietiek ar ikgadēju investīcijas pārskatīšanu.

Turpinājums sekos…

P.S. investīcijas nekustamajā īpašumā ir tikai viens no investīciju rīkiem plašajā investīciju pasaulē. Ja nekustamais īpašums liekas pārāk sarežģīts, tas nav jāiekļauj investīciju portfelī.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Brīvība

Kas ir brīvība?

The power or right to act, speak, or think as one wants (Oxford Dictionary)

Brīvība nozīmē, ka ir spēja vai tiesības rīkoties kā vēlies, runāt ko vēlies un domāt kā vēlies. Uz brīvību var skatīties no daudziem un dažādiem skatu punktiem. Kā tajā visā iesaistās finanses?

Finanses var būt nozīmīgs aspekts, kas var ierobežot brīvību vai tieši pretēji – veicināt un iedrošināt rīkoties, domāt un runāt brīvi.

Ierobežojošs finansiālais stāvoklis var atņemt spēju rīkoties brīvi. Piemēram, kredītsaistības parasti paredz regulārus kredīta maksājumus. Regulāru maksājumu veikšanai ir nepieciešami regulāri ienākumi. Regulāri ienākumi parasti saistās ar darbu un algas saņemšanu. Ja nav izveidots kaut neliels drošības spilvens, tad nevar atļauties zaudēt darbu pat uz īsu laiku. Zūdot ienākumiem, nespējot veikt maksājumus, var tikt pazaudēts viss.

Šādā situācijā cilvēki kļūst nepārliecinātāki, jo katra rīcība vai izteiktais viedoklis var izrādīties nevietā un novest pie darba un algas zaudēšanas, kas novedīs pie visa pazaudēšanas.

Brīvības nav.

Pamatīgs drošības spilvens, kredītmaksājumu neesamība vai salīdzinoši nelieli to apjomi var sniegt neaptveramu brīvības sajūtu.

Ja ir šāda brīvība, tad var ar pilnu atdevi nodoties sirdslietai.

Ja tas ir darbs, tad var to darīt no visas sirds, riskējot, izsakot savu viedokli, kritizējot to, kas šķiet nepilnīgs, piedāvājot veikt izmaiņas un nebaidoties par darba zaudējumu.

Ja darbs ir apnicis un gribas pamainīt darbības sfēru, nereti tas var aizņemt vairākus mēnešus un pat gadus. Vai bez drošības spilvena un ar kredītmaksājumiem kas tāds ir iespējams?

Ja gribas paņemt radošo pauzi jeb ilgstošu atvaļinājumu sevis meklējumiem? Ar vāju “finansiālo veselību” tas būs daudz grūtāk izdarāms.

Šis, protams, nav aicinājums pārtraukt dzīvot, tērēt, iegādāties preces un pakalpojumus. Dažādās dzīves stadijās un situācijās ir atšķirīgas vajadzības, kas var lielākā vai mazākā mērā diktēt nepieciešamos dzīves apstākļus.

Taču spēcīga “finansiālā veselība” var atgriez brīvību runāt ko vēlies un brīvību darīt ko vēlies.

Kā uzlabot finansiālo stāvokli? Vari sākt ar Pirmajiem soļiem

True freedom is impossible without a mind made free by discipline (Mortimer J. Adler)

Gada izskaņā veicamās finanšu darbības

Vecā gada aizvadīšana un jaunā sagaidīšana ir viena muļķīga padarīšana. Izņemot gada skaitļa nomaiņu, nekas cits nemainās. Laiks iet uz priekšu. Tikpat muļķīgs ir finanšu gada jēdziens, ko parasti saprot no 1.janvāra līdz 31.decembrim. Loģiska izskaidrojuma tam nav, taču sen senos laikos mūsu senči ir vienojušies, ka šādi mēs skaitām gadus un arī ikdienā šīs dogmas mēs esam pieņēmuši.

Ja skatāmies uz gada izskaņu no personīgo finanšu skatu punkta, ir vairākas darbības, ko var un vajadzētu veikt.

Pirmkārt, jāapkopo aizvadītais gads. Ar to saprotot savu tēriņu, uzkrājumu, investīciju tendenču apkopojumu. Ja netiek veikta detalizēta tēriņu un uzkrājumu uzskaite, tad tā varētu būt nopietna un vērtīga apņemšanās 2017.gadam. Uzskaitei var izmantot veco labo Exceli vai Google Docs, vai specializētas aplikācijas un programmas. Rīks ir otršķirīgs, galvenā prioritāte ir datu uzskaite, ko vēlāk izmantot analīzei.

Otrkārt, jāizveido budžets nākamajam gadam. Budžets dalās divās daļās – ienākumi un izdevumi. Ienākumu sadaļā ir jāuzskaita plānotie ienākumi. Iesaku izmantot šī brīža ienākumus kā bāzes lielumu. Ja ienākumi plānoti vai neplānoti pieaugs, tas tikai nāks par labu. Tas, cik detalizēti tiek plānoti izdevumi, paliek katra paša ziņā.

Izdevumu pusē ir vairākas lietas, ko ņemt vērā. Izdevumu pusē noteikti vajadzētu uzskaitīt tik svarīgas sadaļas kā pārtikas iegāde, izdevumi dzīvesvietai (īre, kredīta maksājums, sabiedriskie pakalpojumi, NĪ nodoklis, remonts, uzturēšana), visi ar auto saistītie izdevumi. Papildus var uzskaitīt izdevumus dāvanu iegādei, ceļojumiem, mājsaimniecības izdevumiem, skaistumkopšanai, sakariem, lieliem pirkumiem, izklaidei, utt.

Jāsāk ir ar budžetu mēneša griezumā, pēc tam gada griezumā. Atsevišķas izdevumu kategorijas, kā piemēram ceļošanu, viena mēneša griezumā ir grūti attēlot, ja ceļots tiek tikai vienreiz gadā, taču budžeta sastādīšanas un personīgo finanšu disciplīnas nolūkos var plānotos ceļojuma izdevumus izdalīt ar 12 un attiecīgu daļu iekļaut ikmēneša budžetā.

Gada izskaņa arī ir pateicīgs laiks jaunu mērķu uzstādīšanai. Mērķis var būt kredītsaistību pirmstermiņa atmaksa, konkrēta apjoma uzkrājumu izveidošana, drošības spilvena izveide, pirmā nopietnā investīcija utt. Svarīgi, lai mērķis būtu konkrēts un sasniedzams.

Tāpat var sagatavot konkrētu plānu veicamajiem uzkrājumiem un investīcijām. Piemēram, kāda summa katru mēnesi tiks novirzīta drošības spilvena izveidei, kāda summa katru mēnesi tiks nolikta atsevišķā kontā uzkrājuma veikšanai lielam pirkumam, cik liela summa katru mēnesi tiks pārskaitīta un uz kādu dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, utt.

Lai arī jaunā gada apņemšanās statistiski vairāk nekā 90% gadījumu tiek pārkāptas jau pēc 15 dienām jaunajā gadā, tomēr reālistiskas un izpildāmas apņemšanās ir īstenojamas. Personīgo finanšu jomā tās varētu būt ikdienas lieko tēriņu pārtraukšana vai retāka ēšana ārpus mājām ar nolūku veikt lielākus uzkrājumus. Tāpat liela apņemšanās var būt detalizēta budžeta izveide un skrupuloza ienākumu/izdevumu uzskaite.

Ja jau tagad ir bažas par to, vai izdosies pieturēties pie izveidotā budžeta vai veikt detalizētu uzskaiti, vai pieturēties pie uzkrājumu un investīciju plāna, par to nav jāuztraucas. Vienkārši ir jādara!

Finansiālais dzīvesveids un kā to mainīt

Šis domu graudu apkopojums sākotnēji tika publicēts Jura Baltača mājaslapā Svarīgāsdetaļas.lv

 

Runājot ar tuviem cilvēkiem, nereti nonākam līdz diskusijām par investīcijām. Tas nav nekas pārsteidzošs, ja ņem vērā manu profesionālo darbību investīciju jomā. Taču investīcijas ir tikai viena sastāvdaļa no plašās personīgo finanšu jomas. Zemāk apskatu dažādus finansiālos dzīvesveidus.

Ir četri finansiālie dzīvesveidi. To atšķirības nosaka, uz kādā laikā nopelnītiem resursiem tiek dzīvots. Tātad:

  • Šodien tiek dzīvots uz nākotnes rēķina. Ar to tiek saprasts, ka cilvēks ir izvēlējies aizņemties jeb dzīvot kredītā. Dzīvot šodien un maksāt par to rīt. Nav jau slikti, ja vien par šādu dzīvesveidu nebūtu jāmaksā kredīta procenti. Dzīvojot uz rītdienas rēķina, nākotnē varēsim atļauties mazāk, jo kredīta procenti „noēd” daļu ienākumu.
  • Šodien tiek dzīvots uz šodienas rēķina. Viss, kas tiek nopelnīts, tiek arī iztērēts un nekas nepaliek arī nebaltai dienai. Kamēr jauns un viens, tikmēr šādam dzīvesveidam nav ne vainas, taču, parādoties ģimenei radīsies nepieciešamība pēc stabilitātes un drošības sajūtas arī rītdienai, tātad kaut ko nāksies mainīt.
  • Šodien dzīvojam ar domu par nākotni. Tērējamies saprāta robežās, tiek ņemti tikai gudri un saprātīgi kredīti lieliem pirkumiem (māja, auto), un veicam uzkrājumus nākotnei. Uzkrājumu apjomam pieaugot, nonākam arī līdz investīcijām. Un investīcijas pēc būtības ir patēriņa pārnešana no šodienas uz nākotni, kompensācijā par to saņemot procentus.
  • Šodien dzīvojam uz pagātnes rēķina. Ir pietiekams aktīvu apjoms, kas spēj ģenerēt pasīvos ienākumus vēlamā dzīvesveida nodrošināšanai. Šī ir viena no labākajām kapitālisma iezīmēm – uzkrājam kapitālu, ieguldām to, pārvaldām to un saņemam par to procentus.

Ja nepiedzimstam bagātā ģimenē vai netiekam iecelti par direktoriem lielos koncernos uzreiz pēc pilngadības sasniegšanas, tad visticamāk jebkurš normāls cilvēks izies cauri pirmajiem trīs dzīvesveidiem. Iespējams, tieši tādā secībā. Taču ne visi nonāk līdz pēdējam dzīvesveidam.

Protams, nav obligāti jātiecās uz iespēju dzīvot no ienākumiem no saviem aktīviem, taču galvenā burvība šādam dzīvesveidam ir brīvība. Brīvība izvēlēties nebaidoties uzņemties risku, būt neordināram, ekscentriskam, drosmīgam, skaļam, klusam, pārgalvīgam. Šīs brīvības gan apzināti, gan neapzināti ir ierobežotas pirmajos trīs dzīvesveida tipos. Ja galvenais ienākumu avots ir alga, ir pietiekami lieli kredīta maksājumi, ir ģimene, tad šīs brīvības var būt pat gandrīz nepieejamas.

Tāpēc mans aicinājums ir saprast, kurā no dzīvesveidiem šobrīd atrodies. No pirmā vajadzētu tiekties uz otro, no otrā uz trešo. Ja esi trešajā, tad turpini uzņemto kursu, līdz nonāc ceturtajā.

Kā tikt ārā no pirmā dzīvesveida tipa? Jāpārstāj uzņemties jaunas kredītsaistības, jāsamazina tēriņi un jāveic pirmstermiņa kredītu atmaksa. Ir jāatmaksā visi kredīti. Izņēmums ir hipotekārais kredīts un auto kredīts, ja auto ir nepieciešams, lai nokļūtu uz darbu. Kad tas ir paveikts, tad nonākam otrajā dzīvesveida tipā.

Ja esam otrajā dzīvesveida tipā, kā tikt uz trešo? Ir jārod veids kā iztērēt mazāk nekā tiek nopelnīts. Ir jāsāk ar līdzekļu uzkrājumu neparedzētiem gadījumiem, t.i. 500-1000 eiro, kas jebkurā brīdī ir pieejami negaidītiem tēriņiem (auto remonti, sadzīves tehnikas iegāde, u.c.). Tas arī palīdzēs izvairīties no lieku jaunu saistību uzņemšanās. Pēc tam jau var sākt veidot ilgāka termiņa uzkrājumus. Ilgtermiņa uzkrājumiem var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas paredz nodokļu atvieglojumus. Kad kopējais uzkrājumu apjoms pārsniedz 10 000 eiro, var sākt domāt par plašāku uzkrājumu/investīciju instrumentu izmantošanu. Veicot šīs darbības, esam nonākuši trešajā dzīvesveida tipā. Tālāk seko ilgs, prātīgs un apzinīgs uzkrāšanas un pelnīšanas periods, kas pozitīvā scenārijā novedīs līdz ceturtajam dzīvesveida tipam.

Atrunas par to, ka Latvijā nevar īsti nopelnīt un vajag nenormāli daudz kapitāla bezbēdīgai dzīvei tiešām ir tikai atrunas. Citur tas ir grūtāk. Eiropā vajadzēs vismaz 5 reizes lielāku kapitālu, lai varētu dzīvot no kapitāla ienākumiem, ASV vismaz 7 reizes lielāku.

Tātad, dzīvojam prātīgi, baudām dzīvi nepārspīlējot, un galvenais – ar skatienu nākotnē.

Mazāka komisija, lielāka peļņa

Tuvojoties gada noslēgumam sarosās dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polišu un 3.pensiju līmeņa pārdevēji un aģenti. Tie aicina pasteigties un ieguldīt šajos instrumentos, lai jau nākamajā gadā saņemtu Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu.

Tik tālu viss ir kārtībā. Gada beigās tiešām vajadzētu izvērtēt kopējo gada bruto algu un veikt attiecīgas iemaksas savos ilgtermiņa uzkrājumos, kas piedāvā nodokļu atvieglojumus.

Kur tad slēpjas problēma? Daudzi no šiem produktiem, pārsvarā tie, kurus agresīvi pārdod klientiem, sevī iekļauj ļoti augstas komisijas.

Vairāki 3. pensiju līmeņa plāni iekļauj ikgadējas komisijas, kas summāri var pat pārsniegt 3% gadā. Arī dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises nereti iekļauj diezgan augstas komisijas, kas ievērojami samazina ieguldījuma gala rezultātu.

Lai attēlotu, cik svarīgi ir izvēlēties ieguldījumus ar zemākām komisijām, izveidoju teorētisku piemēru. Tiek ieguldīti 1 000 eiro tādā stratēģijā, kas paredz 6% gada ienesīgumu. Lūk, rezultāti, ņemot vērā dažādus komisiju apmērus:

Jau pēc 5 gadiem atšķirība starp ieguldījumu ar 1% komisiju un 3% komisiju sastāda 117 eiro, taču pēc 20 gadiem atšķirība sasniedz 847 eiro. Protams, nav tā, ka visa šī summa nonāk pie pakalpojuma sniedzēja, jo pie augstākām komisijām ieguldījums pieaug lēnāk, attiecīgi arī komisiju apjoms būs zemāks. Taču šis grafiks ataino to, cik dārgi var izmaksāt pārsteidzīga un neapdomāta pakalpojuma, kas paredz augstākas komisijas, izvēlēšanās.

Jāatceras, ka vienmēr, slēdzot šādu pakalpojumu līgumus, ir jānoskaidro kopējais komisiju apmērs. Pārdevējs var pateikt, ka pārvaldīšanas komisija ir 1.5%, taču noklusēt, ka ir vēl citas komisijas, kas summāri ir krietni lielāks procents.

Viens no būtiskākajiem brīdinājuma signāliem ir tāds, ka pakalpojuma sniedzējs nav izvietojis pilnu pakalpojumu cenrādi savā mājas lapā. Piemēram, viens no apdrošinātājiem šobrīd veic aktīvu reklāmas kampaņu gan TV, gan internetā, taču tā mājaslapā nav atrodams cenrādis. Tas liecina domāt par to, ka, iespējams, šis pakalpojuma sniedzējs ietur diezgan augstas komisijas. Ja potenciālie pircēji tās redzētu mājaslapā, tad droši vien pakalpojumu neizvēlētos, taču pārdevēji ir gana prasmīgi, lai ar labajām pārdošanas prasmēm, satiekoties ar klientu klātienē, šādu produktu spētu pārdot. Tāpēc ir jāizvēlas tādi pakalpojumu sniedzēji, kas ir maksimāli caurspīdīgi, publicē pilnos cenrāžus un neslēpj pakalpojuma kopējās izmaksas.

Pie nosacījuma, ka pārējie lielumi nemainās, galvenais secinājums ir šāds:

Jo zemākas komisijas, jo augstāka peļņa

Salikto procentu spēks

Cik liela ietekme ir ienesīguma lielumam? Cik nozīmīgas atšķirības var būt veikto ieguldījumu rezultātiem laika gaitā ar dažāda līmeņa ienesīgumiem? To aprakstīšu šajā reizē.

Kas ir saliktie procenti? Vienkāršāk to ir attēlot ar piemēru. Ieguldot 1 000 eiro ar 1% gada ienesīgumu, pēc gada kopējā ieguldījuma summa būs 1 010 eiro. Nopelnītos 10 eiro atstājam ieguldītus, tātad jau otrajā gadā ieguldām 1 010 eiro ar 1% gada ienesīgumu, pēc gada ieguldījuma summa būs 1 020.1 eiro. Papildus no pamatsummas nopelnītajiem 10 eiro ir nopelnīti 10 centi uz iepriekšējā gada procentiem, tie ir saliktie procenti.

Jā, ar 1% ienesīgumu tas neizskatās nedz pievilcīgi, nedz pārliecinoši. Tieši tāpēc attēlošu, kāda atšķirība gala rezultātā var būt atkarībā no ienesīguma likmes un ieguldījuma termiņa.

Visos aprēķinos izmantoju ieguldījumu 1 000 eiro apmērā. Aprēķiniem tiks izmantotas sekojošas ienesīguma/procentu likmes:

  • 1% – pielīdzināms bankas depozīta ienesīgumam;
  • 3% – konservatīvu ieguldījumu vidēja termiņa ienesīgums
  • 5% – sabalansētu ieguldījumu vidēja vai ilga termiņa ienesīgums
  • 8% – agresīvu ieguldījumu ilga termiņa ienesīgums (vēsturiski vidējais S&P 500 indeksa gada ienesīgums)

5 gadi

Ieguldot 1 000 eiro uz 5 gadiem ar augstākminētajiem ienesīgumiem, rezultāti būs sekojoši.

Ieguldījums uz 5 gadiem visticamāk būs ar mērķi uzkrāt kāda lielāka pirkuma veikšanai, piemēram, mājokļa iegādes pirmajai iemaksai, vai jauna auto iegādei. Instruments, ko var izmantot šādiem ieguldījumiem, ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu.

10 gadi

Ieguldot 1 000 eiro uz 10 gadiem ar augstākminētajiem ienesīgumiem, rezultāti būs sekojoši.

10 gadu ieguldījumiem var būt dažādi mērķi. Sākot no ļoti lielu pirkumu veikšanas, uzkrājumiem bērnu izglītībai, uzkrājumiem vecumdienām. u.c.

20 gadi

Ieguldot 1 000 eiro uz 20 gadiem ar augstākminētajiem ienesīgumiem, rezultāti būs sekojoši.

Visticamāk, ieguldījumi ar termiņu 20 gadi un vairāk būs ar nolūku uzkrāt pārtikušām vecumdienām, kā arī bagātības/mantojuma nodošana nākamajām paaudzēm.

Secinājumi

  1. Ienesīgumam ir ļoti liela nozīme. 20 gados ieguldījums ar 8% ienesīgumu ir pieaudzis līdz 4 660 eiro, taču ar 1% ienesīgumu tikai līdz 1 220 eiro.
  2. Agrāk sāksi, vairāk nopelnīsi. Ieguldot ar 8% ienesīgumu 1 000 eiro, pēc 5 gadiem ieguldījums būs pieaudzis līdz 1 469 eiro, pēc 10 gadiem līdz 2 158 eiro, pēc 20 gadiem līdz 4 660 eiro.

P.S. jāatceras, ka augstāks sagaidāmais ienesīgums saistās ar augstāku riska līmeni.

 

240 tūkstoši eiro par kafiju?

240 230 eiro, tik daudz var izmaksāt ikdienas ieradums pirkt kafiju līdzņemšanai “coffee shops” jeb kafejnīcās, kas specializējas kafijas pasniegšanā.

Cilvēkus, kas pārvietojas ar papīra kafijas krūzēm, manu ik dienu. Man šī tendence īsti nav saprotama, taču runa nav par mani. Runa ir par šādu ieradumu, piemēram, katru rītu pirms darba dienas uzsākšanas iegādāties kafiju līdzņemšanai.

Kā es nonācu pie tik lielas summas? Aprēķiniem tika izmantoti šādi pieņēmumi:

  • Kafija tiek iegādāta katru darba dienu
  • Gadā ir 251 darba diena
  • Kafijas cena šodien: 2,4 eiro (saskaņā ar vienas no kafejnīcu cenrāžiem)
  • Kafijas cenas ikgadējais pieaugums (inflācija): 3%
  • Katru gadu teorētiski iztērētā summa tiek ieguldīta akciju tirgos
  • Ienesīgums investīcijām 8% (ilgtermiņa vidējais ASV akciju tirgus ienesīgums)
  • Kafijas pirkšanas periods: 40 gadi

Ko šāda summa un paradums nozīmē personīgo finanšu perspektīvā?

Ja pieņemam, ka šāds ieradums tiek uzsākts 25 gadu vecumā un tas ilgst 40 darba gadus līdz 65 gadu vecumam, kad persona nolemj doties pensijā, šāda ieraduma esamība vai neesamība dod ļoti lielu atšķirību.

Pieņemot vidēja riska ienesīgumu 4% gadā, no 240 230 eiro var saņemt    9 609 eiro ienākumu gadā, šodienas pirktspējā tas ir 2 945 eiro gadā jeb 245 eiro mēnesī. 

Teiksiet, ka tas viss skan sarežģīti un visi lielie skaitļi neko neizsaka. Kā tas praktiski ir izdarāms?

Ja atsakās no šāda ieraduma, tad var sākt veikt ikmēneša uzkrājumu/ieguldījumu. Mēnesī vidēji ir 21 darba diena, 21 x 2.4 eiro = 50.4 eiro. Tātad varam sākt ar 50 eiro ikmēneša uzkrājumu. Šādam uzkrājumam var izmantot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu, kas sākotnēji, visticamāk, spēs nodrošināt pietiekamu ienesīgumu nodokļu atvieglojumu dēļ. Nākamajā gadā ikmēneša uzkrājuma summu palielinām par 3% un tā visus gadus uz priekšu.

Protams, kafijas pirkšanas ieradums ir izmantots tikai kā piemērs. Tāpat var aprēķināt, cik potenciāli izmaksā smēķēšanas ieradums, cik daudz var izmaksāt ieradums katru rītu nopirkt pa bulciņai, utt.

Galvenā atziņa ir tāda, ka it kā nelielas, taču regulāras izmaksas pārvēršot uzkrājumā/ieguldījumā, var ievērojami paaugstināt ilgtermiņa labklājību.

 

Forex

Vārds Forex ir cēlies no vārdu Foreign un exchange savienojuma, ar ko parasti tiek saprasta valūtas maiņa.

Kāpēc es rakstu par valūtas maiņu? Jo ikdienā Forex tiek piedāvāts kā pelnīšanas rīks. Neskaitāmi brokeri piedāvā ar valūtas maiņu piepelnīties. Tieši tāpēc nolēmu uzrakstīt par Forex un tā iezīmēm, un kāpēc es ieteiktu no tā izvairīties.

Piepelnīties ar valūtas maņu var ikviens un tam pat nevajag nekādus īpašus brokerus vai platformas. Ejam uz banku un samainām savus eiro piemēram pret ASV dolāriem. Sagaidām, kad ASV dolārs attiecībā pret eiro ir kļuvis krietni vērtīgāks, dodamies vēlreiz uz banku un apmainām ASV dolārus atpakaļ pret eiro, atpakaļ saņemot vairāk eiro, nekā sākotnēji. Tiesa šādi darījumi ir ļoti reta parādība, jo valūtas mainītāji parasti iekasē ļoti augstas komisijas vai paslēpj savas komisijas starpībā (spread) starp valūtas pirkšanas un pārdošanas kursiem.

Ko tad īsti piedāvā Forex brokeri? Forex brokeri piedāvā virtuāli mainīt naudas līdzekļus un tā rezultātā gūt peļņu. Lai palielinātu potenciālās peļņas apmēru, brokeri piedāvā izmantot kredītplecu. Piemēram ar saviem 1000 eiro var atvērt pozīciju uz 100 000 eiro. Ja valūtas kurss izmainījās par 1% mums par labu, tad nopelnam 1000 eiro jeb 100% uz savu 1000 eiro depozītu.

Tik tālu viss skan labi, taču kur ir āķis? Āķis slēpjas riskos, kas ir saistīti ar darbībām Forex brokeros.

Jāsāk ar to, ka augstais kredītplecs ļauj gan strauji nopelnīt, gan tikpat strauji zaudēt. Iepriekš minētājā piemērā pietiek valūtas kursam izmainīties par 1% mums nelabvēlīgā virzienā un tiek zaudēti 1000 eiro jeb visa ieguldītā summa.

Tātad risks ir ļoti augsts. Parasti, darījumi Forex tiek veikti uz ļoti īsu laiku, 5 minūtes, 10 minūtes, 1 stunda. 1 diena jau ir diezgan ilgs laiks Forex darbībām, nemaz nerunājot par ilgāku termiņu. Tieši tāpēc es Forex neskaitu kā investīciju rīku, bet gan kā spekulācija rīku.

Attiecīgi, ja cilvēka mērķis ir izmantot Forex spekulācijām, nav problēmu. Savukārt, ja cilvēks vēlas investēt ilgtermiņam, tad Forex nebūs tam piemērots.

Ja ir interese investēt un uzkrāt līdzekļus nākotnei, parūpēties par turīgām vecumdienām vai par bērnu izglītību, tad par Forex aizmirstam un tam netuvojamies.

Ja nu tomēr ir vēlme paspekulēt Forex un mēģināt kaut ko nopelnīt, tad ir daži faktori, kuri būtu jāņem vērā.

Pirmkārt, ir jārēķinās ar to, ka visu ieguldīto naudu var zaudēt. Ja ir nolemts spekulēt Forex, tad vajadzētu tam atvēlēt tik  lielu naudas summu, kuru bez lielām rūpēm ir gatavība zaudēt. Ar to saprotot, ka ir vienalga vai līdzekļi tiek zaudēti Forex vai tūlīt pat sadedzināti.

Ja šādi līdzekļi ir un ļoti gribas paspekulēt Forex, tad ir ļoti rūpīgi jāizvēlas brokeris. Lielākā daļa Forex brokeri ir reģistrēti un savai darbībai licenci saņēmuši Lielbritānijā vai Kiprā. Tomēr galvenā būtība slēpjas Forex brokera izvēlētajā darbības modelī.

Tā kā statistiski vairāk nekā 90% no Forex tirgus spekulantiem naudu zaudē, tad Forex bokeru liela daļa izvēlas “spēlēt pret klientu”. T.i. ja klients naudu zaudē, tātad brokeris ir nopelnījis. Parasti tādi brokeri būs, kuriem būs visplašākās reklāmas un visaicinošākie saukļi. Taču es ieteiktu izvēlēties tādu Forex brokerus, kas nespēlē pret saviem klientiem, bet gan paņem tikai godīgu komisiju par starpniecības pakalpojumiem. Sīkāk šajā tēmā neiedziļināšos, jo tiem, kam patiesi būs vēlme spekulēt Forex, atradīs sev piemērotāko brokeri, ņemot vērā manis minētos faktorus.

 

P.S. Forex var kalpot kā ļoti noderīgs rīks uzņēmumiem risku minimizēšanai, kas ir saistīti ar valūtas kursu svārstībām. Taču tā ir pavisam cita tēma un nav saistīta ne ar spekulācijām, ne ar investīcijām.

 

Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformas

Par P2P lending jeb Savstarpējo aizdevumu platformām pēdējā laikā varam dzirdēt īpaši bieži. Tiek stāstīti to straujās izaugsmes veiksmes stāsti un, pieminot augsto ienesīgumu, tiek pievilināti aizvien jauni investori.

Arī mani paziņas un draugi man ir jautājuši viedokli par šo tēmu, taču jāatzīst, ka pāris teikumos objektīvu atbildi sniegt nevar. Esmu sekojis līdzi šo platformu izaugsmei, attīstībai un to piedāvājumiem. Mans galvenais secinājums ir šāds:

P2P lending nav piemērots klientiem ar maziem un ļoti maziem uzkrājumu līdzekļiem/investīciju portfeļiem tieši augstā riska dēļ. P2P lending var kalpot kā investīciju rīks klientiem ar lieliem investīciju portfeļiem.

Pie šāda secinājuma es nonācu izvērtējot vairākus faktorus. Tā kā katrs no faktoriem iekļauj daudz detaļas, tad katram nozīmīgajam faktoram esmu izveidojis atsevišķu bloga ierakstu. Esmu apskatījis un aprakstījis šādus faktorus:

  1. Kredītu risks. Ar šo faktoru es saprotu kredītus, kas tiek piedāvāti investēšanai. Tā kā kredīti tiek izsniegti ar augstām likmēm, tas kaut ko liecina arī par kredīta ņēmēju un riska līmeni. Sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Kredītu risks
  2. P2P lending platformas risks. Kā to atzīst paši nozares dalībnieki, tad šai nozarei pagaidām nav detalizēts regulējums, tā rezultātā rodas daudz jautājumi par platformu darbību, no tā izriet arī vairāki potenciālie riski. Sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Platformas risks
  3. P2P lending kā liela investīciju portfeļa sastāvdaļa. Es uzskatu, ka P2P lending var kalpot kā rīks klientiem ar lieliem portfeļiem. Protams, runa ir par daļu no portfeļa. Kādi faktori būtu jāņem vērā izvēloties izmantot P2P lending, sīkāk par to ierakstā: P2P lending: Liela investīciju portfeļa sastāvdaļa

 

P2P lending platformu nākotne ir atkarīga no sekmīgas vairāku nosacījumu izpildes:

  • Platformu veidotāji un uzturētāji spēs vienoties ar likumdevēju par klienta intereses aizstāvoša regulējuma pieņemšanu;
  • Tiks samazināti riski līdzekļu pilnīgai zaudēšanai;
  • Platformas spēs pārdzīvot finansiālo krīzi (piemēram tādu kā 2008.g.);
  • Platformas godīgi un pilnvērtīgi attēlos visus investora riskus un ar tiem saistītās potenciālās izmaksas.

Vēl var tikai hipotētiski spriest, vai pēc šīm platformām saglabāsies pieprasījums brīdī, kad centrālās bankas normalizēs bāzes likmes un atkal būs pieejami droši depozīti ar 3-5% gada ienesīgumu? Tiesa, šāda scenārija piepildīšanās varbūtība tuvāko gadu laikā ir ļoti zema.