fbpx

Kad ir labākais laiks sākt uzkrāt? (pārpublicēts)

Par salikto procentu spēku un par uzkrāšanas nozīmīgumu esmu rakstījis jau iepriekš. Šajā reizē vēlos ar pāris grafikiem un tabulām parādīt, cik liela atšķirība var būt gala rezultātā atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts uzkrāt.

Pieņemsim, ka persona uzkrāj 100 eiro mēnesī jeb 1200 eiro gadā un spēj ieguldīt tā, ka ilgtermiņā tiek nodrošināts 7% gada ienesīgums. Lūk, pirmais piemērs, persona veic 100 eiro uzkrājumu ik mēnesi no 25 gadu vecuma līdz pat 65 gadu vecumam.

Pēc 41 gada portfeļa apmērs sasniegs 275 tūkstošus eiro. 41 gada laikā kopumā uzkrājumam tika novirzīti 49 200 eiro, savukārt procentos nopelnītā summa ir ap 226 tūkstošiem eiro. Nemaz nav slikti!

Un tagad salīdzināsim, kāds būs gala rezultāts 65 gadu vecumā, ja uzkrāts tiek no 25, 35 un 45 gadu vecuma. Tiek uzkrāti tie paši 100 eiro mēnesī ar 7% gada ienesīgumu.

Kā redzam, rezultāti ir ļoti atšķirīgi:

Lai arī uzkrājumam novirzīto summu vērtībās ir atšķirības, tās ir salīdzinoši nelielas pretstatā ar procentos nopelnītajām summām. Jāatzīmē, ka tieši salikto procentu spēks ir galvenais iemesls tik lielām atšķirībām. Tieši tāpēc pacietība un ilgtermiņa domāšana un rīcība ir ļoti svarīga.

Vērtējot no citas puses, pieņemsim, ka personas mērķa portfeļa apmērs 65 gadu vecumā ir aptuveni 275 tūkstoši eiro, uzkrājums ilgtermiņā spēs dot 7% ienesīgumu. Cik lielas summas ir jāuzkrāj ik mēnesi vai ik gadu, lai sasniegtu mērķa portfeļa apmēru, ja uzkrājumus veic sākot no 25, 35 un 45 gadu vecuma.

Lai sasniegtu vienu un to pašu mērķi, sākot uzkrāt no 45 gadu vecuma ir nepieciešams vairāk nekā 4 reizes lielāks ikmēneša uzkrājums nekā, ja sāk uzkrāt no 25 gadu vecuma. Visos gadījumos procentos nopelnītās summas ir gana iespaidīgas, taču jāņem vērā, ka pat īsākajā termiņā no 45. gadu vecuma uzkrājumu veidošanai ir atvēlēts 21 gads.

Protams, 100 eiro mēneša uzkrājums ir tikai jēgas izprašanai. Lai nodrošinātu turīgas vecumdienas, būs nepieciešami daudz nopietnāki uzkrājumi, kā arī uzkrājumam novirzītais apjoms ik gadu būtu jāceļ, ņemot vērā ienākumu pieaugumu.

Latvijā ir ne mazums cilvēku, kas ikmēneša atalgojumā saņem vismaz 3 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Lai arī katra situācija ir individuāla, 500 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem būtu ļoti labs sākums. Izmantojot iepriekšējos scenārijus un pieņēmumus, rezultāti sanāk šādi:

Un arī attiecīgā tabula:

Sākot krāt 500 eiro mēnesī no 25 gadu vecuma ar 7% gada ienesīgumu, 65 gados portfelis būs pieaudzis līdz 1.38 miljoniem eiro un no tiem 1.13 miljoni būs nopelnīti procentos.

Ja nu esi uzņēmējs un tavs uzņēmums nes labu peļņu, vai esi ļoti augsta līmeņa profesionālis vai vadītājs un tavi ikgadējie ienākumi ir tuvu vai vairāk nekā 100 tūkstoši eiro gadā, tad 20 000 eiro novirzīšana ilgtermiņa uzkrājumiem būtu optimāls sākumpunkts. Protams, 25 gados šādi ienākumi ir retums, taču saglabāsim iepriekšējos scenārijus un apskatīsimies rezultātus:

41 gada laikā nopelnīt 3.77 miljonus eiro procentos nav slikti! Protams, tam pamatā ir gana lieli ikgadējie uzkrājumi.

Ar šiem visiem scenārijiem un aprēķiniem vēlējos norādīt uz to, cik nozīmīgi ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā dzīves posmā. Bet, ja vēl neesi sācis, tad arī šodien ir labs laiks sākt! Arī 20 gadus veikts uzkrājums procentos spēs nopelnīt gana ievērojamas summas, kas būtiski uzlabos dzīves līmeni vecumdienās.

No 100 līdz 500 eiro ikmēneša uzkrājumiem sākotnējā posmā noderēs Latvijā pieejami standarta risinājumi, t.sk. dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu. Tomēr vēlākos posmos, kad uzkrājumu apjoms sniegsies desmitos un simtos tūkstošu, līdzekļus var ieguldīt finanšu tirgos paša spēkiem vai uzticot tos aktīvu pārvaldītājiem. Pēdējā scenārijā ar 20 000 eiro ikgadējo uzkrājumu jau no pirmā gada ar standarta risinājumiem nepietiks. Šādos gadījumos palīdzību kā aktīvu pārvaldītājs varu sniegt arī es. Dod ziņu, ja šis šobrīd ir aktuāls izaicinājums.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Par 1% vairāk (pārpublicēts)

Par to, cik % no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem, lai dotos pensijā, rakstīju jau agrāk Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Kārtējo reizi mazliet paspēlējos ar Excel un skaitļiem, lai parādītu, cik liela ietekme ir tam, ja uzkrājam par 1 % vairāk.

Šī raksta galvenais elements ir sekojošā tabula:

Tabulu esmu veidojies, balstoties uz pieņemumu, ka uzkrājumi tiks veikti 35 gadus un personas ienākumi šobrīd un turpmākos 35 gadus būs 1000 eiro mēnesī.

Kā bāzes scenārijs kalpo pieņēmums, ka uzkrājumiem tiek novirzīti 10% no ienākumiem un uzkrājumi spēs nopelnīt 5% gadā.

Uzkrājumiem novirzot 10% no 1000 eiro ienākumiem, ik mēnesi tiek uzkrāti 100 eiro jeb 1200 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būs pieaudzis līdz 108 tūkstošiem eiro.

Kas notiktu, ja uzkrājumiem tiktu novirzīts par 1% vairāk jeb 11%? 1% šajā gadījumā ir 10 eiro mēnesī jeb 120 eiro gadā. Pēc 35 gadiem uzkrājums būtu 119 tūkstoši eiro.

Palielinot uzkrājumiem novirzāmo apjomu par 1% pēc 35 gadiem portfeļa vērtība ir par 11 tūkstošiem jeb 10% lielāka!

Kas notiktu, ja izdotos uzkrājumam pelnīt par 1% vairāk jeb 6% gadā? Novirzot uzkrājumem 10% no ienākumiem, ar 6% ienesīgumu pēc 35 gadiem uzkrājuma vērtība būtu 133 tūkstoši. Tas ir par 25 tūkstošiem vairāk nekā ar 5% ienesīgumu.

Šajā brīdī ir svarīgi atgriezties pie manis rakstītā raksta Koncentrējies uz to, ko vari kontrolēt. Starp lietām, ko nevaram kontrolēt, ir ieguldījumu ienesīgums. Mēs nevaram kontrolēt to, cik konkrēts ieguldījums turpmākajos gados nopelnīs. Mēs varam ieguldīt tā, lai izvēlētie ieguldījumi, balstoties uz vēsturiskajiem datiem un nākotnes prognozēm, dotu iespēju nopelnīt nākotnē. Taču pašu ienesīgumu mēs nevaram kontrolēt.

Tāpēc, veicot uzkrājumu plānošanu, ir svarīgi izmantot reālistiskas prognozes. Manuprāt, 5% ienesīgums ilgtermiņa ieguldījumiem ar attiecīgu riska profilu ir pietiekami reāls ienesīgums.

Ja esi konservatīvāks pieņēmumos , vai arī iegūtā pieredze liecina, ka sagaidāmais ienesīgums ir zemāks, tad ir jāpārskata uzkrājumiem novirzāmo līdzekļu apmērs.

Tieši šādam nolūkam tabulā 3 skaitļus esmu iezīmējis boldā. Pirmais skaitlis ir 108 tūkstoši jeb uzkrājumu vērtība, uzkrājumiem novirzot 10% no ienākumiem un pelnot 5% gadā.

Ja liekas, ka uzkrājumi reāli spēs pelnīt ap 4% gadā, tādā gadījumā uzkrājumiem ir jānovirza 12% gadā, lai sasniegtu gandrīz tādu pašu gala uzkrājuma summu jeb 106 tūkstošus.

Savukārt ar 3% gada ienesīgumu uzkrājumiem ir jānovirza 15% no ienākumiem, lai sasniegtu portfeļa gala vērtību 108 tūkstošu apmērā.

Par 1% vairāk novirzīts uzkrājumiem vai realizētais ienesīgums var ievērojami uzlabot dzīves kvalitāti vecumdienās. Tāpat arī par 1% mazāk novirzīts uzkrājumiem vai zemāks realizētais ienesīgums var būt nepatīkams pārsteigums ejot pensijā.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā aiziet pensijā pēc 10 gadiem? (pārpublicēts)

Šis raksts tapa pirms gandrīz 4 gadiem. Ja raksta tapšanas brīdī nolēmi, ka jādodas pensijā pēc 10 gadiem un attiecīgi lielāko daļu no ienākumiem sāki novirzīt uzkrājumiem, tad līdz pensijai ir atlikuši vien nedaudz vairāk nekā 6 gadi.

Papildus jāatzīmē, ka viens no uzkrāšanas veidiem šādā gadījumā varētu būt Pasīvā ieguldīšana. Rakstā minētā instrumenta ienesīgums kopš šī raksta tapšanas ir bijis 8.9% gadā. Attiecīgi pensionēšanās brīdi potenciāli ir vēl tuvāk nekā 6 gadi.

Ja nesāki toreiz, tad labākais laiks sākt ir tagad!


Īsā atbilde: Uzkrāt 66.5% no ienākumiem, ieguldīt ar 5% gada ienesīgumu. Lūdzu, pēc 10 gadiem var iet pensijā, saglabājot esošo dzīves līmeni.

Pirms runājam par matemātiku un skaitļiem, ir jātiek skaidrībā ar pensijas definīciju.

Iešana pensijā tādā sapratnē kā šobrīd ir kāds valstsvīru noteikts vecuma slieksnis, pēc kura ir atļauts vairs nestrādāt un saņemt pensiju no valsts pensiju sistēmas. Vēl Latvijā var priekšlaicīgi pensionēties dažādu profesiju pārstāvji vai doties izdienas pensijā. Taču ne par to ir šis raksts.

Agrā pensijā (early retirement) var doties arī 35 gadu vecumā. Šādā gadījumā došanos pensijā es definēju kā brīdi un materiālo stāvokli cilvēka dzīvē, kad cilvēks ir uzkrājis pietiekami lielu kapitālu un var izvēlēties nestrādāt, bet gan pārtikt no kapitāla ienākumiem. Nekas neliedz strādāt un lielākā daļa cilvēku, kas šādu soli sper, turpina strādāt vienā vai citā formā, vai vismaz būt sociāli ļoti aktīvi un dot savu pienesumu sabiedrībai, darot brīvprātīgo darbu, radot mākslu un nododoties savu hobiju īstenošanai.

Labi, definīciju esam noskaidrojuši. Tagad jāatbild uz jautājumu, kā tad īsti aiziet pensijā pēc 10 gadiem?

To var izdarīt vairākos veidos. Var laimēt loterijā (neiesaku), var uzbūvēt veiksmīgu biznesu un turpināt dzīvot no tā ienākumiem vai to pārdot (iesaku), var veidot uzkrājumus strādājot algotu darbu. Tieši par uzkrājumu apjomu no regulārajiem ienākumiem (lielākajā daļā gadījumu  – alga) šoreiz rakstīšu.

Noteicošais faktors tam, pēc cik gadiem varēs iet pensijā, ir izdevumu proporcija no ienākumiem. Jo zemāki izdevumi (augstāks uzkrājumu procents) no ienākumiem, jo agrāk var doties pensijā.

Parasti ir pieņemts runāt par uzkrājumu % no ienākumiem. Tiek apspriests, kāds tad ir optimālais uzkrājumu apjoms. 10%? 15%?

Vērtīgi ir paraudzīties no otras puses. Cik liela ir izdevumu proporcija attiecībā pret ienākumiem? Jo zemāks ir šis procents, jo mazāk mums ir jāuzkrāj nākotnē. Vizuāli tas ir attēlos šajā grafikā:

Stabiņu vērtība norāda uz izdevumu proporciju procentos pret ienākumiem. Atlikušie līdzekļi tiek ieguldīti ar 5% gada ienesīgumu (pēc nodokļiem). Skaitļi uz horizontālās ass norāda uz gadu skaitu, lai pie attiecīgā izdevumu/ienākumu % varētu doties pensijā. Aprēķini pieņem konstantu ienākumu un izdevumu līmeni visā periodā un neņem vērā inflāciju.

Ja uzkrājam 5% no saviem ienākumiem, tas nozīmē, ka tērējam 95% saviem ienākumiem un attiecīgo dzīves kvalitāti, visticamāk, vēlēsimies saglabāt arī dodoties pensijā. Ar šādu uzkrājumu līmeni līdz pensijai ir jākrāj 66 gadi. Principā ir jāstrādā visu mūžu un lielas atšķirības starp 0% un 5% uzkrājumiem nav.

Ja sekojam tipiskajam padomam uzkrāt 10% un attiecīgi iztērējam 90% no saviem ienākumiem, tad līdz pensijai jākrāj 51 gads. Ja cilvēks uzsāk darba gaitas 20 gadu vecumā, tad 71 gada vecumā var doties pensijā. Liela daļa cilvēku tā arī vada savas dzīves. Iztērē 90 % no ienākumiem, uzkrāj 10% un beidz strādāt sasniedzot pensijas vecumu vai pat mazliet vēlāk.

Ja palielinām uzkrājumu apjomu līdz 20% no ienākumiem, uzkrājumu termiņš sarūk līdz 37 gadiem. Uzkrājot 50% no ienākumiem jeb pusi un tērējot tikai pusi no ienākumiem, līdz pensijai būs tikai 17 gadi. Ja sākam 20 gadu vecumā, 37 gados jau beidzam strādāt naudas dēļ un pievēršamies interesantākām un patīkamākām nodarbēm un ļaujam uzkrātajam kapitāla nodrošināt regulārus ienākumus.

Kā jau minēju īsajā atbildē, lai aizietu pensijā pēc 10 gadiem ir jāuzkrāj 66.5% no ienākumiem un jātērē tikai trešdaļa no ienākumiem. Ceru, ka matemātika ir skaidra.

Jau jūtu un redzu komentārus, kuros teikts: “Tas viss ir skaisti, bet kā to realizēt mazo algu saņēmējiem?” Godīga atbilde ir: “Nekā!” Šajā gadījumā ir jāvelta visa uzmanību un pūles ienākumu palielināšanai.

Uzkrāt 2 trešdaļas no ienākumiem var persona ar salīdzinoši augstu ienākumu līmeni, jo izdevumiem ir nosacīta “grīda”, zem kuras palīst ir grūti.

Savukārt salīdzinoši augsto algu saņēmējiem šai vajadzētu būt vielai pārdomām. Piemēram, ar 2 000 eiro algu mēnesī pēc nodokļiem pastāv diezgan plaša potenciālo izdevumu proporcijas amplitūda. Ja teiksiet, ka nevarat izdzīvot ar 1 000 eiro mēnesī, t.i. uzkrāt 50% no ienākumiem, tad ko teikt minimālās algas saņēmējiem vai Latvijas vidējam pensionāram? Tātad izdzīvot var. Tālāk jau viss ir atkarīgs no vēlmēm nodrošināt noteiktu dzīves līmeni.

Jāpiebilst, ka ar šo rakstu es neaicinu visus kļūt par skopuļiem un netērēt nekur un neko, veikt uzkrājumus un pēc iespējas doties agrākā pensijā. Es aicinu apsvērt dažādās iespējas, padomāt par saviem tēriņu ieradumiem un par nākotnes plāniem.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vēl pirms pensijas vecuma, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Tas, ka ir jāuzkrāj, lai varētu aizvadīt pieklājīgas vecumdienas, ir skaidrs ikvienam. Taču parasti neskaidrības rodas brīdī, kad ir jāizlemj, cik daudz uzkrāt.

Šajā rakstā gribu padalīties ar teorētiskiem aprēķiniem, kā saprast, cik daudz ir jāuzkrāj, lai varētu saņemt solīdu pensiju vecumdienās.

Kāda ir solīda pensija?

Katram no mums ikdienas vajadzības, tēriņi un arī ienākumi ir atšķirīgi. Tāpēc nav vienas konkrētas summas, kuru varētu nosaukt par solīdu pensiju. Kādam 500 eiro pensija būs solīda, citam ar 5 000 būs par maz.

Tāpēc vēlamo pensijas apmēru būtu jānosaka attiecībā pret ienākumiem. Praksē parasti pieņem, ka solīda pensija ir tāda, kura aizstāj 70-80% no ienākumu līmeņa pirms došanās pensijā.

Šī raksta teorētiskajiem aprēķiniem izvēlēsimies vidējo vērtību jeb 75%. Ar to ir jāsaprot, ka pensijas apmērs ir 75% no pašreizējiem ienākumiem.

Aprēķinu pieņēmumi

Lai veiktu teorētiskus aprēķinus ir jāveic virkne pieņēmumu:

  1. Vēl nav sākts uzkrāt;
  2. 3% inflācija. Gan ienākumi, gan arī pensija ik gadu pieaug par 3%;
  3. Visi ienākumi ir pirms nodokļiem, gan alga, gan pensija;
  4. Pensijas saņemšanas periodā visi uzkrājumi tiek iztērēti pilnībā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Kā saprast augstāk redzamo tabulu?

Tabulas kreisajā pusē ir attēlots vecums līdz pensijai. Ja pensionēšanās vecums ir 65 gadi un šobrīd ir 30 gadi, tad līdz pensijai ir atlikuši 35 gadi.

Augšējā rindā ir attēlots prognozētais ikgadējais ienesīgums, kādu saņemtu uzkrājums un arī pensijas kapitāls.

Tālāk seko aprēķinātās vērtības.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 45% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 25% no ienākumiem. Savukārt, ja Jānis būs ļoti konservatīvs un ieguldīs ar 2% gada atdevi, tad solīdas pensijas sasniegšanai viņam uzkrājumiem būtu jānovirza 157% no ienākumiem. Tas, protams, nav iespējams, tāpēc jāsecina, ka ar 2% ienesīgumu un pat ar 4% ienesīgumu nav iespējams sasniegt solīdas pensijas saņemšanu vecumdienās.

Kā redzam, jo jaunāks cilvēks, jo mazāka ienākumu daļa ir jānovirza uzkrājumiem. Tāpat arī jo augstāks ienesīgums, jo mazāka daļa no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem.

Vēlreiz jāatzīmē, ka šajā gadījumā tiek pieņemts, ka pensiju cilvēks saņems 30 gadus. Šādu skaitli esmu izvēlējies konservatīvu motīvu vadīts, lai nesanāk tā, ka ilgdzīvotājs “pārdzīvo” savus uzkrājumus un pašu mūža izskaņu ir spiests pavadīt pilnīgā trūkumā.

Ja mēs skatītos uz vidējo mūža ilgumu un to, cik ilgu pensijas saņemšanas periodu šobrīd paredz valsts, tad pietiktu ar uzkrājumu, kas nosedz pensijas izdevumus 20 gadu periodā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Ja salīdzinām abas tabulas, tad redzam ka šajā tabulā aprēķināto procentu apmērs ir ievērojami zemāks nekā pirmajā. Un tas ir pašsaprotami, jo šiem uzkrājumiem pensija būs jānodrošina par 10 gadiem īsāku periodu nekā pirmajā tabulā.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 34% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 20% no ienākumiem. Ja izdodas ieguldīt ar 10% atdevi, tad uzkrājumiem jānovirza vien 12% ienākumiem.

Kā redzam, ja līdz pensijai ir atlikuši 5 gadi un vēl nav sākti veikt nekādi uzkrājumi, tad sasniegt solīdu pensiju jeb pensiju 75% apmērā no šī brīža ienākumiem nav iespējams. Nav iespējams uzkrājumiem novirzīt vairāk nekā tiek saņemts ienākumos.

Tāpat arī skaidri redzam, ka ar ienesīgumu zem 4% sasniegt solīdu pensiju ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli.

Tāpat ir vēl citi gan patīkamie, gan nepatīkamie secinājumi.

Patīkamie secinājumi

Pat ja nav sākts veikt uzkrājumus, visticamāk lielāks vai mazāks pensijas uzkrājums jau ir ikvienam. Tas ir uzkrājums 1. un 2.pensiju līmenī. Attiecīgi ir ļoti maza varbūtība, ka persona 50 gadu vecumā ir pilnīgi bez jebkādiem uzkrājumiem. Attiecīgi katrai personai aprēķini būtu jāveic, ņemot vērā esošos uzkrājumus – gan privātos, gan valsts pensiju sistēmā.

Ir vēl viens patīkams faktors – daļa no mūsu ienākumiem automātiski tiek novirzīti pensijas uzkrājumiem. Ja saņemam darba algu pilnā nodokļu režīmā, tad 20% no mūsu ienākumiem pirms nodokļu nomaksas tiek novirzīti 1. un 2. pensiju līmenī. Attiecīgi tabulās norādītos procentu apmērus varam samazināt par 20%.

Tāpat kārtējo reizi ir jāuzsver, ka jo agrāk sāk uzkrāt, jo relatīvi mazāku procentu apmēru no ienākumiem ir jāuzkrāj, lai vecumdienās varētu saņemt solīdu pensiju.

Nepatīkamie secinājumi

Ja nav sākts uzkrāt 50 vai vairāk gadu vecumā, tad pastāv ļoti augsta varbūtība, ka pensijas apmērs būs krietni mazāks nekā pašreizējie ienākumi un būs būtiski jāpazemina ierastais dzīves kvalitātes līmenis. Protams, nav arī tā, ka ir jāatmet ar roku un neko nevajadzētu darīt. Jebkurš papildus uzkrājums palielinās nākotnes pensijas apmēru.

Cilvēku tendence būt konservatīviem var būt viens no viņu lielākajiem klupšanas akmeņiem. Kā redzam no tabulām tad ar ienesīgumu zem 4% ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli sasniegt nepieciešamo uzkrājumu apmēru.

Attiecīgi nevar būt ne runa par uzkrājumu veikšanu norēķinu kontā, kurā par uzkrājumiem netiek saņemti nekādi procenti. Arī depozīti ar šobrīd pieejamo 1% likmi ir krietni par maz! Jā, protams, lai saņemtu ienesīgumu virs 4% ir jāuzņemas zināms risks. Ja šo risku neuzņemamies, tad automātiski sevi nolemjam zemākam dzīves līmenim vecumdienās!

Ja apskatāmies 2.pensiju līmeņu plānu rezultātus par iepriekšējiem 15 gadiem, tad redzam, ka nevienam plānam ienesīgums nepārsniedz 4% gadā. Attiecīgi ir jāpatur prātā, ka šai uzkrājumu sadaļai visticamāk arī nākotnē nebūs pārāk augsts ienesīgums, it īpaši ja izvēlamies konservatīvos plānos. Tas nozīmē, ka privātajiem uzkrājumiem ir jānovirza vairāk. Cik tieši? To jau ir jāaprēķina katrā konkrētā gadījumā individuāli.

Kopsavilkums

Jo ātrāk sāksi krāt, jo relatīvi mazāks procents no ienākumiem jāuzkrāj, lai sasniegtu solīdu pensiju vecumdienās.

Ir jāiegulda aktīvos, kas nes ienesīgumu vismaz 4% apmērā ilgtermiņā.

Atruna: Augstāk minētie piemēri ir tikai teorētiski aprēķini. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai var kļūt par miljonāru, strādājot algotu darbu? (pārpublicēts)

Ik pa laikam klienti pie manis vēršas ar lūgumu palīdzēt izplānot finanses un ieguldījumus, lai varētu doties bezrūpīgās vecumdienās pēc 20-30 gadiem.

Tāpēc vēlējos vēlreiz pārpublicēt pirms dažiem gadiem tapušo rakstu, kurā attēloju, kā jaunais profesionālis ar labi apmaksātu darbu dzīves laikā var kļūt par miljonāru, rūpējoties par savām finansēm un kārtīgi uzkrājot.

Aiziet pie raksta!


Jā! Var! 🙂

Bet, ja nopietni? Jā, var!

Pirms laika uzrakstīju divus finanšu plāna piemērus jaunajiem profesionāļiem, tos lasi šeit un šeit. Tie bija salīdzinoši īsa termiņa plāni jeb 3 gadiem. Šoreiz aiziešu otrā galējība un apskatīšu ilgtermiņa finanšu plāna scenārijus. Ar ilgu termiņu saprotot gan pensijas vecuma sasniegšanu, gan arī pensijas vecumu.

Brīdinu, ka šajā rakstā būs ļoti daudz dažādu pieņēmum, skaitļu un %, lai būtu iespējams nonākt pie kāda gala rezultāta.

Sekojošie pieņēmumi būs vienādi visiem aprēķinu scenārijiem:

  • Nodokļu slogs 30% jeb alga uz rokas ir 70% no bruto algas
  • 6% no bruto algas automātiski tiek iemaksāti 2.pensiju līmenī, 2.pensiju līmeņa ienesīgums ilgtermiņā ir 4%
  • 4% gadā algas pieaugums, darba mūžs 40 gadi
  • Uzkrājumiem tiek novirzīti 20% no neto algas, uzkrājumu ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 6%
  • 29 gadu vecumā tiek iegādāts nekustamais īpašums 50 bruto algu vērtībā. Tiek ņemts hipotekārais kredīts uz 30 gadiem, 15% pirmā iemaksa, kas tiek ņemta no uzkrājumiem, 3% likme, īpašuma vērtība pieaug par 3% gadā
  • Pensija tiek saņemta no 65 gadu vecuma 30 gadus līdz 95 g.v., pensijas apmēru aprēķina no 2.pensiju līmeņa un uzkrājumiem. Šo gadu laikā pensijai tiek izmantots viss 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi. Pensijas apmērs šodienas izteiksmē tiek aprēķināts, pieņemot 3% inflāciju.
  • Mantojumā tiek atstāts nekustamais īpašums

Labi, labi, pietiek pieņēmumi, ķeramies pie scenārijiem.

Sākumā aprēķināsim, cik turīgs normālos apstākļos var kļūt jau pieminētais jaunais profesionālis. Šajā scenarijā pieņemsim, ka viņš ir 25 gadus vecs un saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Grafikā ir attēlota kopējā neto vērtība un tās sadalījums pa aktīviem. Dzeltenā daļa ir nekustamais īpašums, sarkanā ir uzkrājumi un zilā ir 2.pensiju līmenis.

Jaunā profesionāļa maksimālais turīguma līmenis sasniedz mazliet vairāk kā 1 500 000 eiro 65 gadu vecumā. Pēc tam tas sāk dilt, jo nu jau vairs ne jaunais profesionālis dodas pensijā un 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi tiek izmantoti izdevumu segšanai. Paredzamais pensijas apmērs šajā scenārijā ir 7 007 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteigsmē 2 148 eiro.

Kā jau minēts pieņēmumos, tad arī jaunais profesionālis 29 gadu vecumā iegādājas nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tas tiek pirkts pa 100 000 eiro jeb 50x bruto alga, pirmā iemaksa ir 15 000 eiro un ikmēneša maksājums ir aptuveni 360 eiro. Īpašuma vērtība mūža beigās ir pieaugusi līdz 724 000 eiro, ko var atstāt mantojumā bērniem un mazbērniem, vai novēlēt labdarībai.

Kā jau minēju, ir ļoti daudz pieņēmumi, kas reālās dzīves situācijās atšķirsies. Var zaudēt darbu uz ilgstošu periodu, attiecīgi neto vērtība būs krietni zemāka, ieguldījumu ienesīgums var būt zemāks, uzkrājumu apjoms var būt zemāks, utt.

Ir arī iespējamas pozitīvas redakcijas, piemēram, augstāks uzkrājumu % līmenis no algas. Situāciju krasi var izmainīt liela bonusa saņemšana. Piemēram, tiek saņemts 25 000 eiro bonuss pēc nodokļu nomaksas 30 gadu vecumā (uzņēmuma IPO, liels darījums, utt), viss bonuss tiek novirzīts uzkrājumiem. Ja pārējais viss nemainās, tad neto vērtība 65 g.v. ir pieaugusi par 200 000 eiro, pārsniedzot 1.7 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat katra cilvēka dzīvē būs daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēs visus pieņēmumus un rezultāti būs katram atšķirīgi. Visticamāk, tiks nomainīts mājoklis vismaz 1x-2x mūžā, bērnu esamība un skaits ietekmēs visu, nopietnas veselības problēmas, utt.

Tieši tāpēc šis ir tikai uz pieņēmumiem balstīts scenārijs ar mērķi attēlot to, ka ir iespējams kļūt par miljonāru, strādājot algu un pieklājīgi nodzīvot vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem.

Pēc iepriekšējiem rakstiem par finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem saņēmu lūgumu veikt aprēķinus ar zemākiem ienākumiem.

Tāpēc veicu aprēķinus vēl citiem scenārijiem.

Ar kādu algu, izmantojot noteiktos pieņēmumus, var sasniegt 1 miljona eiro atzīmi 65 gadu vecumā?

Ar 1 320 eiro bruto algu mēnesī. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka arī šajā scenārijā tika iegādāts nekustamais īpašums 29.g.v., tiesa par 66 000 eiro, īpašuma vērtība pēc 75 gadiem bija pieaugusi līdz 478 000 eiro.

Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 4 625 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 1 417 eiro.

Arī nav slikti.

Kā tas viss izskatās, ja tiek saņemta valstī vidējā alga? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada septembrī vidējā alga Latvijā bija 914 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 693 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 331 000 eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 3 202 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 981 eiro.

Šajā scenārijā, visticamāk, būs ļoti lielas nobīdes. Ar vidējo algu var būt apgrūtināti sasniegt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. No otras puses šajā gadījumā par labu nāks neapliekamais minimums.

Ok, kā ir ar turīgo galu? Ja nu jaunais profesionālis ir tik profesionāls, ka jau 25 gadu vecumā saņem 4000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas?

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 3 032 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 1.45 miljoni eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 14 051 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 4 296 eiro.

Šajā scenārijā būtu jābūt vairāk uz augšu vērstiem riskiem nekā uz leju. Pie šāda atalgojumu līmeņa ir iespējami daudz papildus labumi, kas var ļaut vairāk uzkrāt, tāpat bonusu pakete, uzņēmuma akciju opcijas utt.

Kādam šie scenāriji var norādīt uz gaismu tuneļa galā vai tieši otrādi – sagraut sapņus par ātru bagatību. Mans mērķis bija attēlot to, ko var sasniegt. Manis izvēlētie pieņēmumi ir gana konservatīvi, lai tie dzīvē būtu sasniedzami.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai palīdzu šādu finanšu plānu sagatavot arī Tev, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kā pelnīt no zemās naftas cenas?

Par zemajām naftas cenām runā ne vien finanšu medijos, bet arī Latvijas medijos. Ar krietnu laika nobīdi arī degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir nokritušās. Naftas cena ir atgriezusies tādos līmeņos, kādi nav pieredzēti kopš 2000šo gadu sākuma.

Naftas cenas kritumam ir 2 iemesli – pieprasījuma kritums vīrusa dēļ un OPEC+ savstarpējie strīdi un izjukšana.

COVID-19 epidēmijas rezultātā lielā daļā no pasaules ir ierobežota kustība. Cilvēki atrodas mājās un nepārvietojas, lidmašīnas gandrīz nelido, arī kruīza kuģi nekursē. Tā rezultātā ir ievērojami samazinājies pieprasījums. Pēc Goldman Sachs prognozēm kopējais globālais naftas pieprasījuma samazinājums aprīlī varētu būt ap 18 miljoniem barelu.

Pieprasījuma samazinājuma pīķis tiek prognozēts aprīlī, kam varētu sekot atgūšanās. Jāatzīmē, ka 2019.gadā saskaņā ar ASV Enerģijas informācijas administrāciju, vidējais naftas pieprasījums 2019.gadā pasaulē bija 100 miljoni barelu dienā. Tātad 3 mēnešus pieprasījums ir par 10-20% zemāks nekā iepriekš.

Šajos 3 mēnešos vien kopējais pieprasījuma krituma apmērs varētu sasniegt 1.22 miljardus barelu.

Otrs iemesls naftas cenas kritumam bija Krievijas un Saūda Arābijas strīds, kas rezultējās faktiskā OPEC+ izjukšanā. Puses vaino viena otru, apvainojumi ir dažādi, taču tā rezultātā visi ir sadusmojušies un pumpē naftu maksimālos apmēros.

Tātad no vienas puses ir zemāks pieprasījums, bet no otras puses ir augstāks piedāvājums. Šajā brīdī ir svarīgi atzīmēt, ka naftas ieguvi tā vienkārši un lēti nevar apturēt. Tieši tāpēc arī naftas cenas ir nokritušās tik zemu.

Ja vien naftas ieguvējiem neizdosies vienoties par iespaidīgu iegūšanas apjomu samazināšanu, turpinās pieaugt iegūtās naftas apjoms, kurš tiek uzglabāts. Pēc dažādām aplēsēm tas varētu sasniegt 2 miljardus barelu.

Naftas cena atgriezīsies augstākos līmeņos brīdī, kad būs sabalansēts pieprasījums un piedāvājums. Ja iedomājas, ka ieguvējiem izdodas vienoties par ieguves apjomu samazinājumu un tā rezultātā izveidojas pat 5 miljonu barelu dienā deficīts, tad tikai šo uzkrāto rezervju “noēšanai” vajadzētu 400 dienas jeb vairāk nekā gadu. Atgādinu, šī “noēšana” var sākties brīdi, kad ir panākta vienošanās par apjomu samazināšanu vai pietiekami daudz ieguvēji izmisumā ir pieņēmuši lēmumu slēgt ieguves un daļa no spēlētājiem ir bankrotējuši.

Var secināt, ka ir augsta varbūtība, ka naftas cena saglabāsies salīdzinoši zemos līmeņus ilgstoši, iespējams, pat 1-2 gadus.

Kā no šī visa nopelnīt? Šajā laikā naftas kompānijas cietīs zaudējumus vai nebūs labi pelnošas, tātad šis sektors atkrīt. Šīs pašas naftas kompānijas samazinās ieguldījumu apjomus jauniem projektiem, tātad ieguldījumi naftas sektora apkalpojošos uzņēmumos arī atkrīt. Spekulēt ar pašu naftas cenu arī nav viegli. To var darīt caur fjūčeriem vai ETFiem, taču arī tur ir savi zemūdens akmeņi.

Tā kā šodien nafta ir salīdzinoši mazvērtīga, to pērk maz, tāpēc cena ir zema. Kopumā tirgi sagaida, ka nafta būs vērtīgāka pēc gada, attiecīgi naftas fjūčeriem ar piegādi pēc gada ir pavisam cita cena nekā šodien.

Kā redzam Cash cena uz attēla veidošanas brīdi bija $24.26 par barelu. Ejot attēlā uz leju, redzam, ka 2021.gada maija naftas fjūčera cena ir $36.02 par barelu. To sauc par kontango. Starpība ir liela! Kā no šī nopelnīt?

Ja ir vieta, kur iegādāto naftu uzglabāt, tad var šodien Spot tirgū jeb par Cash cenu nopirkt par 24 dolāriem un uzreiz pārdot jeb shortot nākamā gada maija naftas fjūčeri par 36 dolāriem, tā rezultātā jau šodien tiek piefiksēts 12 dolāru ienākums no šāda darījuma. Protams, ir jābūt vietai, kur šo naftu glabāt.

Šobrīd visā pasaulē ļoti aktīvi tiek piepildītas visas iespējamās vietas, kur uzglabāt naftu, taču brīvā vieta strauji beidzas. Tā piemēram 4.aprīlī bija ziņa, ka vienā no pasaules lielākajām naftas uzglabāšanas vietām Fujairah Apvienotajos Arābu Emirātos ir sasniegta maksimālā kapacitāte jeb bunkuri ir pilni. 2019.gadā tika vēstīts, ka šīs glabātuves kopējā kapacitāte ir 62.9 miljoni barelu jēlnaftas un naftas produktu. Tas pats notiek arī visur citur pasaulē. Visi, kas var, piepilda stratēģiskās rezerves un pērk lēto naftu, strauji aizpildot glabāšanas vietas.

Te nu beidzot mēs nonākam pie ieguldīšanas tēzes. Tā ir naftas produktu glabāšana offshore jeb naftas tankeros.

Tankeri

Naftas tankerus jau šobrīd sāk izmantot naftas uzglabāšanai. Tā rezultātā daļa naftas tankeru tiek novirzīti uzglabāšanai, kas samazina kopējo tirgū pieejamo brīvo tankeru jaudu naftas un tās produktu transportēšanai. Tas, protams, noved pie tankeru noalgošanas likmes pieauguma, tas savukārt rezultējas augstākos peļņas rādītājos naftas tankeru kompānijās.

Kā jau minēju, naftas fjūčeros ir izveidojies kontango, tas nozīmē, ka nākotnē nafta ir dārgāka nekā šodien. Naftas fjūčera cena šodien ir $24, bet nākamā gada maija $36. Tātad var nopirkt šodien naftu par 24, pārdot nākotnes fjūčeru un jau šobrīd piefiksēt $12 dolāru peļņu par katru barelu.

Lielajos naftas tankeros VLCC var glabāt ap 2 miljoniem barelu. Ja pieder šāds kuģis, tad nopērc šodien naftu, pārdod fjūčera kontraktu un piefiksē $24 miljonu ienākumu, tankeri noparko kādā vietā un naftu piegādā pēc gada.

Attiecīgi pieaug tas, cik daudz maksā šos kuģus noalgot. Vēl pirms mēneša maksa, lai noalgotu VLCC kuģi uz dienu bija pie $50 000. Kad izjuka OPEC tad šī likme izauga līdz $300 000 dienā, šobrīd svaigākie darījumi iet pa $120 000 – $200 000 dienā.  Tiesa, šie ir salīdzinoši īsi braucieni un tie nav ilgtermiņa glabāšanai, taču atspoguļo situācijas neskaidrību naftas un tās produktu transportēšanā.

Jo ilgāk saglabājas liela atšķirība naftas cenā starp šodienu un pēc gada, jo ilgāk būs izdevīgi izmantot tankerus naftas glabāšanai. Tas samazinās pieejamo tankeru transportēšanas kopējo apmēru tirgū un tas turpinās uzturēt augstākas cenas. Attiecīgi tankeru kompānijām ir paredzami daudz augstāki ienākumi, kā rezultātā arī vajadzētu pieaugt to akciju cenām.

Attēlā augstāk ir attēlotas cenas, cik maksā noalgot attiecīga tipa kuģi konkrētā maršrutā. Cena ir ASV dolāri par vienu dienu. Baltā līnija ir VLCC kuģi, tie ir lielas ietilpības kuģi, kuru noalgošanas maksa pēdējā mēnesī ir svārstījusies no $100 līdz pat $250 tūkstošiem dienā. Vēl pirms gada cena bija ap $25 tūkstošiem dienā.

Morgan Stanley organizēja conferences zvanu ar tankeru kompānijām, tās laikā tika izteikti vairāki ļoti interesanti apgalvojumi un scenāriji.

Šī brīža Spot likme jēlnaftas tankeriem ir ap $200 tūkstošiem dienā, 2019.gadā tā vidēji bija $40 tūkstoši dienā. Produktu (pārstrādāti naftas produkti) tankeriem spot likmes ir virs $60 tūkstošiem dienā, salīdzinot ar 2019.gada vidējo likmi $19 tūkstoši dienā.

Arī ilgtermiņa glabāšanas likmes pieaug, daži CEO minēja, ka ir interese noslēgt līgumus uz vairāk nekā 6 mēnešiem par likmēm $70-$100 tūkstoši dienā. Kompānijas Euronav vadītājs rēķina, ka $5 contango (šobrīd $10 uz 6 mēnešiem) naftas cenās var attaisnot 6 mēnešu uzglabāšanas likmi šādiem kuģiem vismaz $50 tūkstoši dienā.

Euronav vadītājs minēja, ka pie pašreizējām tendencēm kompānija šogad tīrajā peļņā varētu nopelnīt pat tik daudz, cik liela ir tās tirgus kapitalizācija. Kompānijas pašizmaksa kuģim esot ap $19-20 tūkstoši dienā.

Kompānija DHT Holdings savā atskaitē par 2019.gada ceturto ceturksni uzrādīja, ka tās operacionālās izmaksas 2019.gadā bija $7 900 dienā VLCC tipa kuģim, savukārt vidējā spot likme 2019.gadā bija $36 400 dienā. 2019.gadā kompānijas neto ienākumi bija $83.5 miljoni. Šajā pašā atskaitē kompānija ziņoja, ka 2020.gada pirmajā ceturksnī 58% biji nobukoti par likmi $81 600 dienā. Jāatzīmē, ka šī atskaite iznāca pirms lielā naftas cenas krituma. Var secināt, ka saglabājoties esošajām tendencēm, arī šī kompānija šogad nopelnīs ļoti daudz un arī akcijas cenai ir potenciāls pieaugumam.

Kompānija Teekay Tankers savā 2019.gada ceturtā ceturkšņa atskaitē norādīja, ka vidēja izmēra kuģu dienas likmes pieaugums par $5 000 paaugstina kompānijas brīvo naudas plūsmu par $85 miljoniem gadā. 2019.gadā kopā brīvā naudas plūsma bija $178 miljoni. Ja likmes saglabātos tādos līmeņos, kādi tie bija 2019.gada pēdējā ceturksnī (šobrīd apmēram ir tajos pašos vai pat mazliet augstāk), tad kompānija pelnītu $8 uz vienu akciju. Akcijas cena šodien ir $17.4, tātad P/E būtu 2.18 (salīdzinājumam S&P 500 šobrīd P/E ir 20).

Kompānijai Scorpio Tankers ir naftas produktu tankeri. Pēdējā atskaitē tā ziņoja, ka 4.ceturksnī vidējā likme LR2 kuģiem bija $25 230 dienā. Pirms pāris dienām izskanēja ziņas, ka kompānija ir noslēgusi darījumu par 2 kuģiem aviācijas degvielas glabāšanai ar termiņu līdz pus gadam par likmi $40 un $44 tūkstošiem dienā. Atskaitē kompānija minēja, ka katrs $1 000 likmes pieaugums dod kompānijai papildus aptuveni $50 miljonus brīvo naudas plūsmu. Ja kompānijas vidējā likme pieaugtu par $5 000 dienā, tad kompānijas brīvās naudas plūsmas apmērs pieaugtu par 200%.

Protams, ir savi iemesli, kāpēc šīs kompānijas ir salīdzinoši nemīlētas un maz cilvēki tām pievērš uzmanību. Tomēr šobrīd ir izveidojusies situācija, ka naftu un tās produktus turpina iegūt lielos apjomos, pieprasījums ir krities, rodas pārpalikums, kurš kaut kur ir jāglabā. Kad gandrīz pilnas ir sauszemes uzglabāšanas iespējas, tad ir jāķeras klāt uzglabāšanai tankeros. Samazinās brīvo pieejamo tankeru skaits un ir nepārtraukts spiediens cenai iet uz augšu vismaz nekrist uz leju.

Šajā brīdi ir svarīgi atzīmēt, ka šīs kompānijas ir ļoti svārstīgas. To cena var mainīties par 10-20% dienā. Ieguldījums šādās kompānijās ir ļoti agresīvs ieguldījums. Mainoties apstākļiem, cena var ļoti strauji gan augt, gan kristies. Vēl šī gada sākumā šī sektora kompānijas nokritās pat par vairāk nekā 50% ļoti īsā laikā, jo būtiski bija sarukušas likmes.

To visu saliekot kopā, manuprāt, tankeru kompānijas piedāvā pievilcīgu ienesīguma/riska attiecību drosmīgajiem.

Šoreiz viss, bet noteikt vēl pie šīs tēmas atgriezīšos!

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Informācijas atklāšana: Man pieder akcijas kompānijās Euronav, Teekay Tankers, DHT Holdings un Scorpio Tankers.

Šis raksts ir daļa no kaut kā jauna, kas taps laika gaitā. Ja vēlies arī turpmāk no manis saņemt investīciju idejas, pieraksties saņemt iknedēļas newsletter

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Ko mēs darām ar savām finansēm?

Pēdējā laikā īpaši daudz jautājumus saņemu par to, kā rīkoties ar finansēm šajā laikā. Viena konkrēta ieteikuma nav un nevar būt – katram situācija ir citādāka!

Tāpēc šajā reizē aprakstīšu, ko ar savām finansēm darām mūsu mājsaimniecībā. Sekojot pasaules finanšu blogeru un viedokļu līderu piemēram, plašāk pastāstīšu par to, kā rīkojamies ar savām finansēm, t.sk. šī brīža turīguma sadalījumu un tā pamatojumu, uzkrājumu veidošanas paradumus un pašā nobeigumā, vai un ko mēs darām šajā brīdī, ņemot vērā situāciju ar COVID-19.

Turīguma sadalījums un pirmie soļi

Mūsu mājsaimniecības turīgumu es iedalu 4 lielajās kategorijās: mājoklis (nekustamais īpašums, kurā paši dzīvojam), transportlīdzekļi, naudas līdzekļi un ieguldījumi.

Mājokļa un transportlīdzekļu vērtības ir paredzētas tikai uzskaitei, lai mēs paši būtu informēti par to, cik un kas mums pieder. Jāatzīmē, ka mēs izmantojam hipotekāro kredītu un auto līzingu, attiecīgi ir uzskaitīta neto vērtība jeb vērtība pēc saistību dzēšanas.

Pirms vairākiem gadiem biju uzrakstījis rakstu Pirmie soļi. Šos soļus ne vien šodien uzskatu par aktuāliem un par tiem stāstu citiem, bet arī ievēroju pats.

Pirmā un trešā soļa nodrošināšanai ir sadaļa naudas līdzekļi. Naudas līdzekļi ir brīvie līdzekļi, kuri ir pieejami jebkurā brīdī. Otrais solis ir izlaists, jo mums nav dārgu kredītsaistību.

Ceturtais solis ir uzkrājumi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Tāpēc ir sīkāk jāizdala ieguldījumu sadaļa.

Ieguldījumi ar nodokļu atvieglojumiem šobrīd ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā ieguldījumu apjoma. Īpatsvars pret pārējiem ieguldījumiem, protams, ir un būs mainīgs. Taču ar šo vēlējos attēlot, ka arī ceturto soli izpildām un šajos uzkrājumos novirzām ik gadu līdz 10% no kopējiem ienākumiem.

Piektais solis paredzēja uzkrājumu veikšanu bērniem. Bērnu mums vēl nav, bet līdzko būs, tā sāksim veikt regulārus uzkrājumus. Tāpat, piektajā solī ietilpa studiju kredītu dzēšana. Tādu mums nav, līdz ar to virzāmies tālāk.

Sestais solis paredz uzkrājumu veikšanu īpašuma iegādei vai hipotekārā kredīta pirmstermiņa atmaksai. Mājokli jau esam iegādājušies, attiecīgi uzkrājumus tam neveicam. Savukārt pirmstermiņa hipotekāro kredīta atmaksu neveicam, ņemot vērā zemo kredīta likmi.

Nonākot septītajā solī, var sākt veikt ieguldījumus un investīcijas. Tā arī esam darījuši un turpināsim darīt. Iepriekšējā diagrammā redzams, ka aptuveni trešdaļa no uzkrājumu apmēra ir nekustamajā īpašumā, kas ir izīrēts un dod regulārus ienākumus. Atlikusī trešdaļa ir ieguldīta aktīvos ieguldījumos. Te prasās nākamais sadalījums.

Lielākā daļa no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldījumi finanšu tirgos. Tie ir manis paša pārvaldīti līdzekļi brokeru kontā, tos pārvaldu brīvi pēc saviem uzskatiem. Tie ne vienmēr ir pilnībā ieguldīti un var būt pieejami citiem ieguldījumu veidiem, piemēram, šobrīd tikai ap 35% no brokeru kontā pieejamajiem līdzekļiem ir ieguldīti.

11% no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldīti kriptovalūtās. Crypto esmu iekļāvis ieguldījumos tikai tik daudz, lai to pilnīgs zaudējums neradītu jūtamu zaudējumu uz kopējā turīguma fona, bet arī tik daudz, lai gadījumā, ja crypto “aiziet uz urrā”, tad arī turīgums mazliet iegūtu. Jāatzīmē, ka 11% ir tikai no aktīvajiem ieguldījumiem, no kopējā turīguma crypto ir vien 2%.

Kopējā bilde izskatās šādi:

Papildus jāatzīmē, ka mums ir vērā ņemami uzkrājumi 2.pensiju līmenī, ko esam izvietojuši Indexo zemu izmaksu indeksu pensiju plānā.

Šobrīd esmu apmierināts ar sadalījumu starp ieguldījumiem un citiem aktīviem. To īpatsvars un izvietojums pa tiem no gada uz gadu mainās. Piemēram, šogad ir pēdējais gads dažām dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tā rezultātā šie ieguldījumi tiks novirzīti uz brokeru kontu. Tāpat īpatsvars mainās finanšu tirgus svārstību ietekmē.

Jāpiemin, ka cenšamies nejaukt kopā brīvo naudas līdzekļu atlikumus, uzkrājumus mājoklim un ilgtermiņa uzkrājumus.

Ko mēs darām ar savām finansēm Covid-19 ietekmē?

Gandrīz neko! Esam priecīgi un apmierināti ar to, ka laicīgi ir izveidots drošības spilvens un ir pieejami brīvi līdzekļi pat salīdzinoši ilgas krīzes pārvarēšanai.

Kā ar ieguldījumiem? Dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polises ir izvietotas attiecīgi pēc to beigu termiņa. Polises ar beigu termiņu šogad ir ieguldītas konservatīvi, taču polises ar ilgāku termiņu ir ieguldītas agresīvi un tajās turpinām regulāri veikt iemaksas, lai nezaudētu iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām korekcijas laikā.

Nekustamais īpašums ir izīrēts un kamēr vien īre tiek ieskaitītā norunātajā termiņā, par šo ieguldījumu neuztraucamies. Mainoties situācijai, esam gatavi ievērojami samazināt īres maksu, lai tā nosegtu mūsu izmaksas.

Aktīvo ieguldījumu sadaļā šobrīd esmu vairāk novērojošā pozīcijā. Esmu iegādājies atsevišķas akcijas ar mērķi turēt tās ilgtermiņā. Tā kā sagaidu, ka finanšu tirgos situācija būs sliktāka pirms tā būs labāka, tāpēc saglabāju augstu brīvo līdzekļu apjomu akciju iegādei vēlāk.

Kopumā esam mierīgi un straujas izmaiņas neveicam.

Ideja par šo rakstu tapa šorīt, kad aptvēru, ka esam negaidīti mierīgi šajā situācijā. Apkārt ekonomika stājas, cilvēkiem apstājas ienākumu plūsma, droši vien arī mūs šī situācija kaut kāda mērā ietekmēs. Vēl dažus gadus iepriekš, uztraucoties par savām finansēm, būtu pavadījis negulētas naktis.

Varu droši apgalvot, ka rūpīga plānošana, nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, uzkrājumu veidošana un rūpēšanās par saviem ieguldījumiem daudzu gadu garumā ir nesusi un turpinās nest augļus.

Sargiet sevi un plānojiet finanses!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Kāpēc jāsāk krāt agrā vecumā?

Cilvēki ļoti daudz laika velta “pareizo” ieguldījumu instrumentu meklēšanai, taču viens no būtiskākajiem faktoriem turīguma veidošanā ir laiks jeb tas, cik ilgu laiku tiek veikti uzkrājumi un ieguldījumi.

Šajā reizē ar 2 grafikiem vienkāršā veidā vēlos parādīt, cik liela nozīme ir sākt uzkrāt pēc iespējas agrākā vecumā.

Cik daudz ir jāuzkrāj ik mēnesi ar 6% gada ienesīgumu, lai 65 gadu vecumā uzkrājuma vērtība sasniegtu 100 000 eiro?

Ja uzkrājumus sāk veidot 25 gadu vecumā, tad pietiks ar 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu. 40 gadus tiek veikts neliels ikmēneša uzkrājums, procenti pelna uz procentiem un 65 gadu vecumā tiek sasniegta 100 000 eiro vērtība, pieņemot 6% gada ienesīgumu.

Ja uzkrājumus sāk veikt 30 gadu vecumā, tad nepieciešams ik mēnesi uzkrāt 70 eiro, lai sasniegtu 100 000 eiro, sākot 40 gados ik mēnesi jāuzkrāj 144 eiro.

Loģika skaidra – jo vēlāk sāk, jo vairāk ik mēnesi ir jāuzkrāj. Jo vēlāk sāk, jo mazāk laika ir salikto procentu spēkam jeb procentu pelnīšanai uz procentiem.

Ja par pensijas kapitāla veidošanu sāk domāt 50 gadu vecumā, tad ir jāveic ļoti nozīmīgi ikmēneša uzkrājumi, šajā scenārijā 344 eiro mēnesī, bet, sākot 55 gadu vecumā, ikmēneša nepieciešamo uzkrājumu apjoms pieaug līdz 610 eiro.

Papildus tam jāņem vērā, ka, sākot krāt agrāk, ir vairāk laika ieguldīt agresīvākās ieguldījumu stratēģijās, taču, tuvojoties pensijas vecumam, risku vajadzētu samazināt, kā rezultātā samazināsies sagaidāmais ienesīgums un patiesībā nepieciešamais uzkrājuma apjoms pēdējos gados pirms pensijas var ļoti būtiski pieaugt.

Uzkrājuma sākšanas vecuma sakarību var apskatīt arī no citas puses.

Pieņemsim, ka persona sāk veikt ikmēneša uzkrājumus 50 eiro apmērā ar 6% gada ienesīgumu. Cik daudz būs uzkrāts atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts veikt ikmēneša uzkrājumus?

Ja sāk 25 gados, tad uzkrājuma vērtība pēc 40 gadiem sasniegs 100 000 eiro. Ja sāk 30 gados, tad būs par gandrīz 30 000 eiro mazāk, lai gan iemaksu apmērs ir tikai par 3000 eiro mazāks ( 50 eiro mēnesī x 5 gadi = 3000 eiro). Ja sāk 50 gadu vecumā, tad uzkrājuma apmērs sasniegs 14 541 eiro.

Jebkurš papildus uzkrājums ļaus vecumdienās dzīvot labāk, taču, visticamāk, padsmit tūkstošu liels uzkrājums īpaši nemainīs dzīves līmeni visā pensijas saņemšanas periodā. Tāpēc, ja uzkrājumus sāk veidot vēlākā vecumā, ir ievērojami jāpalielina ikmēneša uzkrājuma apjoms, lai sasniegtu tādu uzkrājuma apjomu, kurš būtiski uzlabos vecumdienu dzīves līmeni.

Ja vēl nav sākts, veidot uzkrājumus, tad ir svarīgi apzināties, ka labāk ir sākt šodien, nevis atlikt uz vēlāku laiku. Katrs papildus gads novedīs pie tā, ka būs vēl vairāk jānovirza uzkrājumiem.

Šajos piemēros izmantoju salīdzinoši nelielus ikmēneša uzkrājumu apmērus, lai ilustrētu galveno domu. Es zinu, ka ir diezgan daudz cilvēki un jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir krietni virs vidējiem un kuri uzkrājumiem varētu novirzīt vērā ņemamas summas.

Ja ik mēnesi uzkrājumiem novirza 700 eiro ar 6% gada ienesīgumu no 30 gadu vecuma, tad 65 gadu vecumā uzkrājuma apmērs sasniegs 1 000 000 eiro.

Jo agrāk sāksi, jo vairāk sakrāsi!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Apzināta tērēšana, Lattes faktors un ieguldīšana

Latte faktors

Lattes faktors ir viens no plašāk lietotajiem piemēriem, lai attēlotu to, cik daudz naudas ilgtermiņā tiek iztērēts kādam konkrētam ieradumam un kādas ir šī ieraduma opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas. Rakstā 240 tūkstoši eiro par kafiju? sniedzu aprēķinu, kā nepērkot ik darba dienas rīta kafiju un šo naudu ieguldot aktīvās karjeras laikā izveidot 240 tūkstošu eiro vērtu portfeli. Lai arī kafija ir tikai kā piemērs, šo pašu aprēķinu principu var pielietot citiem salīdzinoši nelielajiem ieradumu izdevumiem, kā piemēram rīta bulciņa, cigaretes, utt.

Rakstu uzrakstīju pirms 3 gadiem. Ja pieņemtu, ka 3 gadu laikā nevienā dienā es nebūtu nopircis nevienu rīta kafiju, ietaupīto naudu būtu ieguldījis ar 8% gada ienesīgu, tad šobrīd man jau vajadzētu būt ap 2 200 eiro lielam uzkrājumam. Nav maz! Vai man tāds ir? Protams, ka nav! Neviens normāls cilvēks nedomā un nerīkojas tik striktos rāmjos! Taču ir uzkrājumi, kas aug ievērojot principu  – tērē mazāk nekā nopelni.

Pastāv arī viedoklis, ka šādai nelielai izdevumu pozīcijai nav vērts pievērst uzmanību, ja rīta kafija sagādā baudu un paraduma maiņa būtu liels emocionāls slogs.

Tomēr, ja kafija nav vienīgā ikdienas izdevumu pozīcija, kuru varētu uztvert par lieku, vairāku tēriņu ikdienas summa var būt iespaidīga. Sarkasma pilns tvīts par šo pašu tēmu:

Par katru atsevišķo izdevumu pozīciju var diskutēt, taču nešaubos, ka ir pietiekami daudz cilvēki Latvijā ar līdzīgu darba dienas izdevumu struktūru un apjomu. Ja pielietojam 50 eiro dienā izdevumus, 8% ienesīgumu un 40 gadu periodu, tad opportunity cost šajā scenārijā ir ap 5 miljoniem eiro.

Nav tā, ka var neēst un vispār neko netērēt, taču ikdienas šāda tipa izdevumu diapazons ir gana plašs. Ja skatās uz kopumu, tad ir vērts veikt izmaiņas un atteikties no lietām, kas sagādā vismazāk prieka vai tieši otrādi nodara vislielāko postu.

Šis gan ir salīdzinoši ekstrēms piemērs, taču 20 eiro dienā iztērēt sabiedriskajam transportam, pusdienām, kafijai un kādai uzkodai, strādājot Rīgas centrā, ir pavisam reāli.

Šādi it kā nevainīgu un salīdzinoši nenozīmīgu latte faktoru esam pārvērtuši par multimiljonu opportunity cost problēmu. Vai šāda problēma eksistē, var saprast tikai pats cilvēks. Tās identificēšanai vislabākais veids ir sekot līdzi izdevumiem.

Ja jautāsiet nejauši izvēlētam cilvēkam uz ielas, vai viņš seko līdzi savām izmaksām. Gandrīz visos gadījumos atbilde būs ar lielāku vai mazāku pārliecību apstiprinoša. Taču, ja jautāsiet, cik tad ir aizgājis konkrētam lietām, jomām vai kategorijām, tad atklāsies, ka nemaz tik ļoti jau netiek sekots līdzi izmaksām.

Vismaz vienu kalendāro mēnesi, taču vēlams 3 mēnešus, ir jāseko līdzi visām savām izmaksām un tās jāuzskaita. To var darīt blociņā, kladē, excelī, aplikācijās vai pat speciālās programmās. Visticamāk, jau pēc pirmā mēneša varēs izdarīt secinājumus par ikdienas tēriņiem, kuriem varētu piedēvēt lattes faktora īpašības.

Pēc tēriņu identificēšanas var sākt to maiņu. Kādam būs vienkāršāk mainīties kardināli, citam būs nepieciešami mazi solīši.

Ja lattes faktora izdevumi ir nelieli, tad, iespējams, tiem nav vērts veltīt daļu sava emocionālā kapitāla ieradumu maiņai. Tā vietā ir vērts apskatīt tā saucamās lielo izdevumu pozīcijas. Mājokļa un transporta izdevumi tipiski ir vislielākās pozīcijas. Sāksim ar transporta izmaksām.

Transports

Ja vien nedzīvo komfortabla kājām gājiena vai velo brauciena attālumā no darba vietas, transporta izdevumi ir vērā ņemama izdevumu pozīcija. Tie var būt sākot no pārdesmit eiro mēnesī sabiedriskajam transportam līdz pat vairāku tūkstošu apmēram, braucot ar luksusa klases auto.

Vēlreiz vēlos pievērsties personīgā transporta jeb vieglā auto izmaksām un to opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas.

Cik izmaksā braukt jaunā BMW X6 un to mainīt ik pēc 3 gadiem? BMW agrāk piedāvāja kalkulatoru (diemžēl vairs nav atrodams)  šādiem aprēķiniem un aptuvenās izmaksas ir ap 1 127 eiro mēnesī. 30 gados tiktu nomainīti 10 šādi vai līdzvērtīgi auto un kopā iztērēti 643 409 eiro. Savukārt, ja ikmēneša maksājumu ieguldītu ar ienesīgumu 7% gadā, portfeļa vērtība pēc 30 gadiem sasniegtu gandrīz 1.9 miljonus eiro. Bloga raksts par šo atrodams: Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis

Pirmajā gadījumā ir iztērēti 643 tūkstoši eiro un nekas pāri nepaliek, pat ne auto, jo tas tiek lietots operatīvā līzinga ietvaros. Otrajā gadījumā ir 1.8 miljonus eiro vērts ieguldījumu portfelis.

Protams, braukt vajag un bieži vien auto ir nepieciešamība nevis luksuss. Tāpēc būtu naivi iedomāties, ka visu šo summu ir iespējams novirzīt ieguldījumiem. Kā alternatīvu vēlos piedāvāt savu pieredzi ar mazlietotu auto, par kura izmaksām lietošanas periodā rakstīju Manas auto izmaksas . Man auto izmaksāja ap 400 eiro mēnesī. Protams, izmaksas var būt vēl zemākas, taču nevēlos tukši teoretizēt, bet gan izmantot reālu piemēru.

Ja personai tomēr X6 sniegtais “statuss” nav nozīmīgs un pietiek ar auto, kura izmaksas ir ap 400 eiro mēnesī, tad atlikušos 700 eiro var ieguldīt labākai dzīvei nākotnē. Ik mēnesi ieguldot 700 eiro ar ienesīgumu 7% gadā pēc 30 gadiem portfelis sasniegs ap 1.16 miljonus eiro. Lūk, arī vienkāršota versija tam, cik izmaksā “statuss”.

Tas nenozīmē, ka nevienam nevajadzētu braukt ar luksusa auto. Svarīgākais ir apzināties to, cik šāds auto patiesi izmaksā gan tiešajās izmaksās, gan potenciāli negūtajās iespējās jeb kādas ir tā opportunity costs.

Vēl šodienas apstākļos un galvaspilsētā mītošajiem nevajadzētu aizmirst par tādām iespējām kā sabiedriskais transports, taksis un koplietošanas auto pakalpojumi. Dzīvojot tuvu darba vietai un/vai pilsētas centrā, personīgais auto ar savām salīdzinoši augstajām fiksētājām izmaksām var būt lieks luksuss.

Ja ģimenē ir 3 vai vairāk cilvēki, tad auto nepieciešamība un izdevīgums pieaug līdz ar katru nākamo ģimenes locekli. Un šajā vietā ir vērts atcerēties starpību izmaksās starp luksusa auto un parastu auto, kas tikpat labi izpilda bāzes funkciju.

Jāatceras, ka nav tikai melns vai balts jeb luksusa auto vai nekāds auto. Ir daudz dažādi varianti un racionāla izvēle var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ilgtermiņa turīguma.

Mājoklis

Mājokļa izmaksas nereti ir izdevumu pozīcija ar augstāko īpatsvaru. Arī mājokļa izmaksu apjoms var variēt pat vairākas reizes atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas, mājokļa veida un tā platības. Mājokļa izmaksas var būt no dažiem simtiem mēnesī studentam līdz pāris tūkstošiem eiro lielai ģimenei lepnā privātmājā vai ekskluzīvā dzīvoklī. Protams, pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kas nosaka attiecīgus īpašumu īres vai iegādes cenas, kuras normālos apstākļos nav iespējams apiet.

Pie noteikta turīguma līmeņa lielākā izmaksu atšķirība veidosies atkarībā no izvēlēta īpašuma veida, atrašanās vietas un platības. Tā kā amplitūda ikmēneša izmaksām ir ļoti liela, tad tieši mājokļa izvēlei būtu jāvelta vislielākā uzmanība.

Gadās tā, ka cilvēki ik dienu meklē izdevīgākos variantus, kā lētāk nopirkt tualetes papīru vai pienu, taču izvēloties nekustamo īpašumu ļoti ātri un emocionāli pieņem lēmumu, neveicot nopietnus aprēķinus.

Izvēloties mājokli ir jāņem vērā gan tā iegādes vai īres izmaksas, gan sabiedrisko pakalpojumu sagaidāmās izmaksas, gan mājokļa atrašanās vieta attiecībā pret darba vietu, pret bērnudārziem un skolām (ja tas ir aktuāli) un attiecīgās paredzamās transporta izmaksas. Pat lielai ģimenei ar pietiekamiem ienākumiem ir gana plašas mājokļa izvēles iespējas, sākot ar lētākiem dzīvokļiem sērijveida ēkās, salīdzinoši nelielām privātmājām Pierīgā un stundas brauciena attālumā no Rīgas un beidzot ar ekskluzīvām privātmājām Jūrmalā, Mārupē un Mežaparkā un lielas platības dzīvokļiem Rīgas centrā un jaunajos projektos.

Negribu minēt, cik varētu būt zemākais izmaksu līmenis, taču atšķirības starp ekonomisku un vidēju variantu var būt daži simti eiro mēnesī, savukārt starp vidēju un ekskluzīvu līdz pat pāris tūkstošiem eiro.

Tāpat Latvijā pagaidām salīdzinoši maz cilvēku domā par to, cik prātīgi ir dzīvot vienā un tajā pašā mājoklī visu mūžu. Ar to saprotot cilvēkus, kas turpina dzīvot vienatnē vai divatā lielās privātmājās pēc bērnu pieaugšanas un izvākšanās. Izvēloties mazāku mājokli varētu ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas.

Latte + transports+ mājoklis

Ja iedomājamies divas jaunās ģimenes ar ienākumiem ap 2 tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, kuras dzīvo kardinālu atšķirīgus dzīvesveidus.

Viena ģimene rūpīgi veic aprēķinus pirms lielo izmaksu pozīciju (mājoklis, transports) iegādes un cenšas izvairīties no lattes faktora tēriņiem un nozīmīgu daļu no ienākumiem novirza uzkrājumiem. Tā rezultātā izdodas 20% no ienākumiem jeb 400 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem.

Otra ģimene dzīvo “gāzi grīdā”, izvēlas “statusa” auto, dzīvo ienākumiem neatbilstoši dārgā mājoklī, nepievērš uzmanību lattes faktoriem un nedomā par uzkrājumiem nākotnei. Tā rezultātā no mēneša uz mēnesi sanāk dzīvot no alga līdz algai un nekādi uzkrājumi arī neveidojas.

Novirzot uzkrājumiem 400 eiro mēnesī(uzkrājuma apjoms pieaug līdz ar inflāciju, 3% gadā) un spējot saņemt 8% ienesīgumu gadā, pirmajai ģimenei pēc 30 gadiem būs ieguldījumu portfelis gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā.

Pirmā ģimene varēs relaksēti baudīt vecumdienas un pārāk neuztraukties par to, vai ar valsts pensiju pietiks izdzīvošanai, taču otrajai ģimenei nāksies paļauties tikai uz valsts pensiju sistēmu.

Ja par visiem 3 minētajiem tēriņu veidiem ir padomāts, ir veiktas apzinātas izvēles – lieliski! Ja vēl nav, nekad nav per vēlu sākt!

Apzināta tērēšana

Nobeidzot tēmu par tēriņiem, vēlos padalīties ar kādu budžeta veidošanas metodi.

Parasti, veidojot budžetu, iesaka noteikt konkrētas kategorijas, tajās tērējamos apmērus un pēc tam stingri pieturēties tiem. Tomēr dzīve pierāda, ka tas nav iespējams. Līdz šim neesmu saticies vai dzirdējis par tādu cilvēku, kurš spētu strikti pieturēties sastādītajam budžetam. Kādā kategorijā tiek iztērēts vairāk, kādā mazāk, taču precīzi trāpīt ir gandrīz neiespējami.

Tā rezultātā ik mēnesi nākas vilties, ka sastādītais budžets neatbilst realitātei un pēc biežas vilšanās zūd jebkāda motivācija turpināt domāt par budžetu.

Viens no risinājumiem ir pielietot finanšu blogera Ramit Sethi budžeta veidošanas principus. Tie ir sekojoši.

Ir jānokārto pamata lietas, t.i. mājoklis, transports, uzkrājumi, apdrošināšana un vēl daži citi fiksētie nepieciešamie izdevumi. Tālāk seko interesantākais.

Katram no mums ir kādas lietas vai izklaides, kas sagādā īpašu baudu. Kādam īpašu baudu sagādā kurpju iegāde, kādam lielu prieku sagādā apmeklēt bārus nedēļas nogalē, savukārt citam vislielāko prieku sagādā ziedošana un palīdzība labdarības iestādēm. Katram cilvēkam šis laimes jeb baudu sagādājošais faktors ir cits. To ir svarīgi identificēt un tieši šiem prieku un baudu sagādājošajiem tēriņiem atvēlēt īpaši lielu daļu no atlikušajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā pārējās lietas, kas nesagādā prieku, var ļoti ierobežot, lai tās tikai izpildītu tām nepieciešamo funkciju.

Piemēram, var būt tā, ka ļoti lielu baudu un prieku sagādā apmeklēt interesantus un jaunus restorānus. Tā rezultātā var izvēlēties mēnesī apmeklēt dažus restorānus, bet pārējos izdevumus ierobežot tā, lai tie izpilda funkcijas, piemēram, brokastis ēst tikai mājās, pusdienas ņemt līdzi no mājām un lielāko daļu mēneša dienu ēst mājās gatavotas vienkāršas vakariņas. Tas pats attiecas uz citiem tēriņiem.

Svarīgi ir identificēt to tēriņu jomu, kas sagādā vislielāko baudu un prieku un pārējās apzināti tērēt tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības.

Nobeigumā

Ja paļaujamies tikai uz emocijām, ieradumiem, reklāmām, vēlmi pēc statusa un cenšamies dzīvot labāk nekā kaimiņš, tad būs diezgan grūti veidot turīgumu. Var sanākt sevi ielikt vāveres ritenī un dzīties pēc nesasniedzamā. Tieši tāpēc ir vērtīgi ik pa laikam veikt revīziju, izsekot visus savus tēriņus, apdomāt, vai izvēlētais mājoklis un transportlīdzekļi ir adekvāti un pilda savas funkcijas. Ja izdodas kaut ko mainīt un tā rezultātā vairāk novirzīt uzkrājumiem – ļoti labi!

Beigās vēlos atgādināt galveno turīguma veidošanas recepti – pelnīt vairāk, tērēt mazāk!

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Sargātāji un riskētāji

Pēdējā laikā daudz esmu domājis par dažādiem ieguldītāju un investoru veidiem. Pārdomas arī veicina cilvēku tādi jautājumi kā: “Vai tiešām ir kāds kurš iegulda uz pāris % gadā?”, “Kam vispār interesē ieguldījumi ar tik zemu ienesīgumu?”.

Cenšoties atbildēt uz šiem jautājumiem, nonācu pie atklāsmes, ka ieguldītāji iedalās divās plašās kategorijās – sargātāji un riskētāji.

Riskētāji

Riskētāji ir tie, kuri aktīvi meklē ieguldījumus ar pēc iespējas augstāku ienesīgumu ar attiecīgu risku. Un šajā gadījumā es nedomāju aklus riskētājus un spēlmaņus, bet gan cilvēkus, kas apzināti uzņemas risku, lai gūtu augstāku ienesīgumu.

Visaugstāko ienesīgumu uz ieguldīto kapitālu var sasniegt ieguldot savā biznesā. Tajā pašā laikā zaudēt, uzsākot savu biznesu, ir ļoti viegli un statistiski lielākā daļa jauno uzņēmumu ilgi nenodzīvo. Šos riskētājus es liktu riskētāju spektrā tālākajā galā jeb augstākais ienesīgums ar augstāko risku. Grafiski to var attēlot šādi:

Otra riskētāju kategorija ir cilvēki, kas darbojas ar savu kapitālu un šim kapitālam meklē ieguldīšanas iespējas. Ja pirmie paši izveido uzņēmumu, tad šie riskētāji parasti nodrošina kapitālu, bet biznesa darīšanu vai pārvaldīšanu veic citi. Šajā kapitālā var būt jaunuzņēmumu ieguldītāji, individuāli ieguldījumi nekustamajos īpašumos, parāda darījumos. Šie riskētāji nereti izmanto un bieži dod priekšroku izmantot daudz aizņemtā kapitāla.

Šo riskētāju ienesīgums uz pašu ieguldītā kapitāla tiecas būt 10%, 15% un vēl krietni vairāk. Arī šajos ieguldījumos ir riski, taču riskētājs ar to nodarbojas vairāk vai mazāk profesionāli un atrod tādus ieguldījumus, kur citiem risks pret sagaidāmo ienesīgumu ir pārāk augsts, taču riskētājam tas šķiet pievilcīgs un pieņemams. Šīs kategorijas riska un ienesīguma attiecību var attēlot:

Šajā kategorijā es iedalītu ari ieguldītājus, kas iegulda individuālās akcijās, individuālās augsta ienesīguma obligācijās, nekustamajos īpašumos (attīstīšana, uz salīdzinoši īstu termiņu cerot uz cenas izmaiņām, bieži izmantojot aizņemtu kapitālu), dažādos mazāk izplatītos spekulatīvos veidos (kolekcionāru iekāroti objekti, māksla, beisbola kartiņas, ekskluzīvi sporta apavi jeb sneakers, utt).

Kur riskētāji neiegulda? Riskētāji gandrīz nekad neiegulda zema ienesīguma drošos ieguldījumos. Izņēmums var būt īslaicīga līdzekļu izvietošana līdz brīdim, kad tiek atrasta nākamā pievilcīgā investīciju iespēja.

Sargātāji

Sargātāji ir tādi ieguldītāji, kuru galvenais uzdevums ir nosargāt jeb saglabāt esošos uzkrājumus un ieguldījumus. Nereti sargātājam neinteresē nekāds ienesīgums, ka tikai tiek saglabāts jau uzkrātais.

Spektra tālākajā galā ir sargātāji, kuri tur līdzekļus norēķinu kontā un pat neplāno to mainīt, jo galvenais ir saglabāt šo naudas summu. Tātad bez riska un bez ienesīguma. Gandrīz tikpat tālu spektrā ir arī depozītu ieguldītāji. Šie ieguldītāji paļaujas uz valsts garantiju un nogulda brīvos līdzekļus depozītos ar ļoti zemām likmēm.

Ejot mazliet uz priekšu spektrā, ņemot vērā riska pakāpi un sagaidāmo ienesīgumu, advancētāki sargātāji var ieguldīt valstu emitētās obligācijās un investīciju reitinga korporatīvajās obligācijās.

Sargātājiem nereti kā ieguldījumi patīk tādi ieguldījumi, kuriem šķietami ir stabila cena, kurai ir tendence pieaugt ilgtermiņā. Pie šiem ieguldījumiem var pieskaitīt nekustamā īpašuma ieguldījumus, neizmantojot aizņemtus līdzekļus, t.sk. īres dzīvokļi, lauksaimniecības zeme, meži, utt. Ieguldījumi netiek veikti, lai nopelnītu uz vērtības izmaiņām īstermiņā.

Pavisam advancēti sargātāji var piekrist ilgtermiņa ieguldījumiem akciju tirgos, izmantojot indeksu fondus un ETFus. Tomēr manā pieredzē sargātāju ir ļoti grūti pārliecināt uzņemties kaut nelielu risku, jo sargātāja primārais mērķis ir saglabāt uzkrājuma pašreizējo vērtību un to nezaudēt, ienesīgums ir otršķirīgs.

Sargātājam ideāls ieguldījums ir tāds, kurš ir drošs un spēj nest tādu ienesīgumu, kas ir vienāds vai augstāks par inflācijas līmeni. Šobrīd, diemžēl, šādi ieguldījumi neeksistē, jo patiešām drošie ieguldījumi sniedz ienesīgumu zemāku par inflācijas līmeni.

Kurš no ieguldītājiem esi Tu?

Ir ļoti svarīgi izvērtēt un saprast, vai esi sargātājs vai riskētājs. Ja pēc dabas esi sargātājs, tad, ieguldot riskētāja tipa ieguldījumos, var iedzīvoties sirds klauvēs, depresijā un vēl dažādās citās psiholoģiskās un fizioloģiskās problēmās.

Ja no apzināta vecuma vienmēr neesi tiecies pēc riska, izmēģinājis visādas trakas idejas karjerā vai ar savu naudu, tad visticamāk es starp sargātājiem. Ne viens, ne otrs nav labs vai slikts. Katram no ieguldītāja tipiem ir atšķirīgi ieguldījumi, kas spēs sniegt gaidīto rezultātu un prāta miera stāvokli. Ja tā nav, tad rodas problēmas.

Sargātāju problēmas

Sargātājiem problēmas rodas tad, kad tiek zaudēta nauda. Tas parasti notiek pēc ieguldījumiem tādos ieguldījumu veidos, kas šķietami atbilst sargātāja kritērijiem, lielākoties tā ir drošība.

Piemēram, pēc savas būtības ļoti riskants un agresīvs ieguldījumu veids apgalvo, ka ir drošs un sniedz kādas garantijas. Tādā veidā sargātājam tiek radīts maldīgs priekšstats par augstu drošību un šī maldīgā drošības sajūta sargātājaprāt attaisno ieguldījumu, pretī saņemot drošiem ieguldījumiem netipiski augstu ienesīgumu. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka šāda attiecība tirgos nepastāv. Nav tādu ieguldījumu ar augstu ienesīgumu un zemu risku. Augstāks ienesīgums iet roku rokā ar augstāku risku. Var būt augsts risks, bet zems ienesīgums, tādā gadījumā tas vienkārši ir neprātīgs un neloģisks ieguldījums, taču nav iespējams augsts ienesīgums ar zemu risku.

Problēmas ilgu laiku var nebūt un neparādīties. Kamēr ekonomikā un finanšu tirgos kopumā viss ir labi, tikmēr pat vistrakākie ieguldījumi var būt ļoti ienesīgi un nerealizēties to apslēptie riski.

Kā vienu no piemēriem, kur sargātājiem var rasties problēmu, gribu minēt P2P lending jeb savstarpējo aizdevumu platformas. Tajās tiek uzrādīti augsti un fiksēti ienesīguma procenti, kā arī tiek piedāvātas atpirkuma garantijas, liekot ieguldītājam noprast, ka problēmu gadījumā viņa ieguldījums tiks atgriezts. Tipiski šis viss strādā tā saucamajos labajos laikos, taču kas notiks brīdī, kad ekonomikā iestāsies nopietna atdzišana un aizņēmēji lielos apjomos pārstās maksāt? Tajā brīdī atklāsies šādu ieguldījumu patiesais risks un atklāsies patiesā riska/ienesīguma attiecība. Šis gan ir tikai viens piemērs, tomēr šobrīd ļoti plaši izplatīts.

Sargātāja lielākais izaicinājums ir “neiegrābties” un neieguldīt šķietami zema riska ieguldījumos, kuru patiesais risks ir krietni augstāks vai vēl nav zināms, kāds tieši tas ir. Ja riska līmenis tieši nav zināms, tad gandrīz vienmēr pēc noklusējuma tas ir augsts.

Riskētāja problēmas

Riskētāja viens no lielākajiem izaicinājumiem ir nepakļauties pūļa psiholoģijai un “nepārslēgties” uz drošajiem ieguldījumiem. Visapkārt ir piesardzīgi, uzmanīgi un bieži arī pesimistiski cilvēki, kuri mēģinās atturēt no riskantiem ieguldījumiem, jo paši no tādiem baidās. Tie var būt paši tuvākie, gan arī netīšām atrasti eksperti, kuri iesaka piesardzību.

Riskētāja izaicinājums ir pieturēties pie savas riskētāja dabas un turpināt meklēt un radīt augsta ienesīguma un attiecīga riska ieguldījumu iespējas.

Riskētājs mīl meklēt risku, jo zina, ka parasti lielāks risks ir saistīts ir augstāku ienesīgumu. Tomēr var gadīties arī citādāk, ka ir liels risks, taču ienesīgums ir zems. Riskētāja otrs izaicinājums ir identificēt tādas iespējas, kuras saistās ar lielu risku, taču paredzamais ienesīgums ir zems, un no šādām ieguldīšanas iespējām izvairīties. Grafiski tādas iespējas izskatās:

Riskētāju un sargātāju sadursme

Ne pārāk bieži, tomēr gadās, ka riskētāji saduras ar sargātājiem. Piemēram, riskētājs savu augstā ienesīguma ideju piedāvā sargātājam. Ja sargātājs uz to pēc nopietnas pārliecināšanas piekrīt, tad var gadīties, ka visu sadarbības periodu būs saspringtas attiecības un “nokaitēta gaisotne”, jo atšķiras cilvēku personības un vajadzības.

Tieši tāpēc katram būtu jāpārzina savas preferences un piemērotākie risinājumi, lai no šādām situācijām izvairītos.

Ja sargātājs pie agresīva ieguldījumu piedāvājuma saņemšanas uzreiz saprastu, ka tas neatbilst viņa profilam, saruna var tikt pārtraukta uzreiz un var lieki netērēt vienam otra laiku.

Kas Tu esi – sargātājs vai riskētājs?

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: