Ienesīgums jeb peļņas procenti

Investīcijas, ieguldījumi, uzkrājumi būtībā paredz, ka patēriņš tiek pārnests uz nākotni. Šodien līdzekļi netiek iztērēti. Taču par šādu patēriņa pārnešanu uz nākotni tiek sagaidīti peļņas procenti.

Ienesīgums jeb peļņas procenti ir atlīdzība par līdzekļu ieguldīšanu, aizdošanu, investēšanu. Ir pieņemts uzskatīt, ka, jo augstāks risks neatgūt ieguldītos līdzekļus, jo augstāka procentu likme tiek piedāvāta.

Tātad, ja negribas neko zaudēt, tad ir jāizmanto ļoti droši noguldījumi. Starp tādiem ir depozīti/noguldījumi bankās. Šādu noguldījumu atmaksu/izmaksu bankas bankrota gadījumā līdz 100 000 eiro garantē valsts. Šādi noguldījumi šobrīd nesīs ienesīgumu sākot no 0% līdz 0.5% gadā. Ja ir svarīga, tik liela drošība, tad vairāk šobrīd nevar saņemt. Taču šādu ieguldījumi ir pieejami sākot no nelielām summām.

Pēc tam pēc riska apjoma seko atsevišķas obligācijas jeb valstu un privātu un publisku korporāciju parādsaistības. Šeit būs iespējams atrast visdažādākās obligācijas ar ienesīgumu ļoti plašā amplitūdā, piemērām, sākot no negatīva ienesīguma Vācijas valsts obligācijās un līdz vairāku desmitu procentu gada ienesīgumam riskantās latīņamerikas korporāciju obligācijas, kas ir uz bankrota robežas. Tiesa, lai šādas investīcijas būtu pieejamas, investējamo līdzekļu apjoms būs nepieciešams mērāms vismaz pāris tūkstošos eiro, parasti desmitos un simtos tūkstošu eiro. Pie tam šādiem darījumiem brokeri piemēro ne tikai procentuālu pirkšanas komisiju, bet nosaka arī minimālo komisijas apmēru, kas nereti sasniedz 100 eiro/dolāru par darījumu, līdz ar to pirkt obligācijas par 1000 eiro un maksāt 100 eiro komisiju ir pilnīgs neprāts.

Tad vēl ir pieejamas akcijas un akciju fondi. Vēsturiski investīcijas akcijās ir spējušas nodrošināt vidēji 8% gadā ienesīgumu. Tas gan nenozīmē, ka gadu no gada investīcijas pieaugs par 8%. Kādu gadu var būt +20%, citā -1%, un vēl citā pat -20% vai vairāk, taču ilga termiņā nonāksim pie vidējā rādītāja ap 8% gadā. Arī šada veida investīcijām būs nepieciešami jau diezgan lieli līdzekļi, manuprāt, sākot no 10 000 eiro. Arī te ir jārēķinās ar dažādām komisijām, kas pie mazākām summām investīcijas akcijās padara neloģiskas un neizdevīgas.

Tā varētu uskaitīt daudz un dažādus investīciju veidus un kādi ienesīgumi tiem ir paredzami ilgtermiņā, taču šoreiz vēlējos parādīt tikai dažus piemērus uzskatāmībai. Iepriekš biju aprakstījis P2P lending riskus, un, ja atceramies, ka vidēji šādi aizdevumi dod 10-13% gadā ienesīgumu, tad var tikai iztēloties, kāds ir šo investīciju risks. Salīdzinot ar 8% akciju vidējo ienesīgumu, bet vērtības zaudējumu desmitos procentu krīzes apstākļos, tad P2P potenciālie zaudējumi ir krietni augstāki.

Protams, katrs grib augstāku ienesīgumu jeb labāku atdevi no ieguldītajiem līdzekļiem. Tie palīdzēs ātrāk sasniegt augstāku turības līmeni, nodrošinās augstākus pasīvos ienākumus. Taču vienmēr ir jāatceras ienesīguma un riska intīmās attiecības. Jo augstāks ienesīgums, jo augstāks risks. Jo augstāks risks, jo augstāks ienesīgums (ne vienmēr).

Kur ieguldīt droši?

Ja jautāsiet: “Kur ieguldīt?” Es jautāšu pretī: “Kādu risku esi gatavs uzņemties?”

Iepriekšējā pieredze rāda, ka visbiežāk cilvēki nevēlas riskēt ar savu naudu, tas nozīmē, ka ir liela interese par līdzekļu drošību.

Jāatzīst, ka pilnīgi jeb 100% droši ieguldījumi nepastāv. Taču vistuvākie instrumenti ieguldījumiem ar ļoti augstu drošību ir krājkonti un parastie depozīti bankās, jo saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu valsts garantē noguldījumu izmaksu līdz 100 000 eiro.

Tātad būtībā līdz 100 000 eiro noguldot bankas depozītā par saviem līdzekļiem varam neuztraukties.

Te mēs atduramies pret šodienas realitāti, ka banku depozītu ienesīgums ir ļoti zems. Tas nav saistīts ar banku mantkārību un nevēlēšanos maksāt, bet gan ar to, ka Eiropas Centrālās Bankas darbību rezultātā, kapitāla piesaiste ir kļuvusi ļoti lēta, attiecīgi tirgus pieprasījums un piedāvājums nosaka zemās procentu likmes.

Ir saprotams, ka šādos laikos visi meklē iespējas iegūt augstāku ienesīgumu. Taču ir jāatceras, ka augstāks ienesīgums saistās ar augstāku risku.

Ja iepriekšminētie depozīti būtībā ir bezriska ieguldījumi apmērā līdz 100 000 eiro, tad visi citi ieguldījuma veidi paredz lielāku vai mazāku risku uzņemšanos. Piemēram:

  • Finanšu tirgi – jebkura aktīva vērtība finanšu tirgos var gan pieaugt, gan kristies, tātad pastāv risks zaudēt daļu vai visus savus līdzekļus.
  • Nekustamais īpašums – arī tas var zaudēt savu vērtību dažādu apstākļu iespaidā, t.sk. tirgus tendences (atceramies 2008.gada krīzi), dabas stihijas, u.c.

Kopsavilkums:

Ja ir vēlme droši ieguldīt līdzekļus, tad nāksies samierināties ar zemajām likmēm depozītos un krājkontos. Ja ir vēlme nopelnīt vairāk, tad ir jāuzņemas risks. Ja neesi gatavs riskēt ar kaut nelielu daļu no ieguldījuma pamatsummas, tad ir jāaizmirst par jebkādiem citiem ieguldījumu rīkiem, izņemot depozītus un krājkontus.

 

Par ieguldījumiem/investīcijām ar dažāda riska līmeņiem un galvenajām īpašībām rakstīšu jau pavisam drīz.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: