fbpx

2.pensiju līmenis – salīdzinājums #2.1

Kopš iepriekšējā 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājuma #2 ir pagājis pavisam īss brīdis, tomēr ir notikušas gana lielas izmaiņas šajā laikā “spēles laukā”, ka ir vērts vēlreiz apskatīt un salīdzināt 2.pensiju līmeņa plānus.

Iemesls jaunam salīdzinājumam

Uz iepriekšējā salīdzinājuma tapšanas brīdi tādi plāni, kuri var izvietot līdzekļus līdz 100% akcijās, bija 5. Šodien tādi ir 10!

Citās plānu kategorijās izmaiņas neesmu manījis, tāpēc tās šoreiz vispār neapskatīsim.

Komisijas

Kā galveno faktoru plānu pievilcīguma vērtēšanai iepriekšējos apskatos izmantoju maksimālo iespējamo komisiju apmēru.

Maksimālās komisijas apmērs svārstās no 0.3% gadā līdz 1.10% gadā.

Plāni ar zemāko maksimālo komisiju ir:

  • SEB indeksu plāns ar 0.3% komisiju
  • Swedbank ieguldījumu plāns Dinamika Indekss ar 0.3% komisiju
  • Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne ar 0.32% komisiju

Tātad, ja izvēlamies, vadoties tikai un vienīgi pēc komisijas maksas, tad jāizvēlas SEB vai Swedbank piedāvātie indeksu plāni. Luminor plāna komisija, kas ir par 0.02% lielāka ir ļoti neliela atšķirība, kura pat ilgtermiņa neatstās būtisku ietekmi.

Citi gala rezultātu ietekmējošie faktori

Pēc iepriekšējā salīdzinājuma tapšanas mani uzrunāja Indexo un pastāstīja savu skatījumu, kāpēc, viņuprāt, tieši Indexo Jauda 16-50 plāns ir visdevīgākais klientam.

Starp citu, šī ir pirmā reize, kad kāds pārvaldītājs ir mani uzrunājis pa tiešo un pastāstījis savu skatījumu. Es nevienam iepriekš neesmu atteicis un vienmēr esmu gatavs uzklausīt, taču, acīmredzot, iepriekš tādu vajadzību pārvaldītāji nav saskatījuši.

Atpakaļ pie Indexo.

Indexo minēja 2 faktorus, kas viņu plānu padara izdevīgāku:

  • Ļoti zemas pastarpinātās izmaksas – katrs no indeksu plānā iekļautajiem fondiem vai ETFiem arī ietur savu komisiju par līdzekļu pārvaldīšanu. Indexo minēja, ka viņiem esot izdevies šīs komisijas nospiest līdz ļoti, ļoti zemiem līmeņiem.
  • Cash drag – šis ir galvenais faktors, kas padarot Indexo plānu pievilcīgāku.

Par Cash drag ir jāpastāsta plašāk. Ar to tiek saprasts tas, ka portfelī jeb šajā gadījumā plānā ir noteikts līdzekļu apmērs, kurš atrodas naudas līdzekļu formā. Tas nepelna nekādus procentus, attiecīgi plāna sniegums nekad nevar būt vienāds ar salīdzināmo etalona indeksu.

Skaidrojošais piemērs: pieņemsim, ka 100% akciju plānā esošie līdzekļi ir izvietoti sekojoši – 95% akcijās un 5% naudas līdzekļos. Naudas līdzekļi tādos apmēros tiek turēti, lai spētu apmierināt pieprasījumus pēc naudas izmaksām, kad dalībnieki viena vai cita iemesla dēļ pamet plānu.

Ja pieņemam 8% gada ienesīgumu, tad šāda plāna maksimālais ienesīgums pirms komisijām ir 8% x 0.95 = 7.6%.

Ja plānam ir izdevies samazināt regulāri brīvi esošo līdzekļu apmēru līdz 0.5%, tad šāda plāna maksimālais ienesīgums pirms komisijām ir 7.96%.

Indexo man stāstīja, ka viņiem ir izdevies ieviest tādus procesus, ka viņu brīvo naudas līdzekļu apmērs ir tikai 0.5%. Taču konkurentiem ar zemākām pārvaldīšanas komisijām naudas līdzekļos vidēji ir ap 5%.

Kāds ir gala ienesīgums, ja mēs piemērojam šo plānu komisijas?

Plānam, kurš akcijās izvietojis 95% un kurš iekasē 0.3% komisiju, gala ienesīgums varētu būt ap 7.6%-0.3% = 7.3%

Indexo plānam, kurš akcijās izvietojis 99.5% un kurš iekasē 0.53% komisiju, gala ienesīgums varētu būt ap 7.96%-0.53% = 7.43%

Zemāku brīvo līdzekļu rezultātā atšķirība gala ienesīgumā varētu būt 0.13% gadā.

No šī var secināt, ka zemākā komisija ne vienmēr ir pats izdevīgākais kritērijs gala rezultātā. Tomēr kopumā vēlos uzsvērt, ka lielā daļā gadījuma zemākā komisija būs izdevīgākais risinājums.

Tātad šobrīd izdevīgākais plāns kategorijā Aktīvie plāni 100%, ņemot vērā augstāk minēto, sanāk Indexo Jauda 16-50.

Līdzekļu izvietojums

Tomēr, ja jau ejam dziļākās detaļās, tad ir arī vērts parunāt par līdzekļu izvietojumu.

Ja nav zināšanu vai iepriekšējas pieredzes, vai vienkārši augstas ziņkārībās, tad varētu šķist, ka visi indeksu plāni vienādi izvieto līdzekļus. Tomēr tā nav.

Pēc aprakstiem ir secināms, ka SEB indeksu, Swedbank Dinamika indekss un Indexo Jauda plāni iegulda attīstīto valstu akciju tirgos.

Tikmēr Luminor plāns iegulda visas pasaules akciju tirgos, t.sk. attīstības valstu akciju tirgos, tādos kā Ķīna, Brazīlija, Indija u.c. Saskaņā ar pēdējā ziņojuma datiem Luminor indeksa plāna līdzekļi 23% apmērā ir izvietoti attīstības tirgos.

Kāda tam nozīme?

Pirms laika šajā blogā biju publicējis šādu rakstu: Kādu indeksu izmantot pasīvajai ieguldīšanai?

Rakstā secināju, ka izvēloties šobrīd tikai ASV akcijas un/vai attīstītās pasaules akcijas, mēs riskējam palaist garām augstāku ienesīgumu. Jāpiebilst, ka ieguldījumi attīstības tirgos saistās ar augstākiem riskiem nekā attīstītajās valstīs.

Kādas ir atšķirības starp šiem plāniem?

Plāni, kur izvieto līdzekļus attīstītajās valstīs, parasti par etalonu pieņem MSCI World jeb līdzīgu indeksu. Uz oktobra beigām šajā indeksā 68% īpatsvars bija ASV akcijām un 32% īpatsvars citiem attīstības tirgiem.

Savukārt Luminor plāna gadījumā 23.1% ir izvietoti attīstības valstīs, 4.3% naudas līdzekļos un 72.5% attīstītajos tirgos.

Kādi varētu izskatīties teorētiskie ienesīgumi nākamajos 10 gados? Šeit palīgā nāk Research affiliates, kuri prognozē sekojošus ienesīgumus nākamajiem 10 gadiem:

  • ASV akcijas – 1.6% gadā
  • Pārējo attīstīto valstu akcijas – 6.6% gadā
  • Visu attīstīto valstu akciju ienesīgums ir 0.68 x 1.6% + 0.32 x 6.6% = 3.2%
  • Attīstība valstu akcijas – 8.8% gadā

Kādi varētu būt potenciālie ienesīgumi nākamajiem 10 gadiem konkrētiem plāniem, ņemot vērā šo informāciju?

Indexo Jauda – 3.2% x 0.995 – 0.53% = 2.65%

Luminor indeksu plāns – 3.2% x 0.725 + 8.8% x 0.231 – 0.32% = 4.03%

Atšķirība rezultātos sanāk 1.38% gadā nākamajos 10 gados. Starpība gana liela.

Secinājumi

10 plānu esamība Aktīvo 100% plānu kategorijā nepadara izvēli vieglāku. Izvēli padara grūtāku.

Ja gribas vienkārši un daudz nedomājot, tad zemāka komisija ir labs izvēles rīks (SEB indeksu un Swedbank Dinamika indekss).

Ja gribas jau iet dziļāk, tad no līdzvērtīgiem plāniem plāns ar zemāku naudas līdzekļu apmēru pat ar augstāku komisiju gala rezultātā būs izdevīgāks (Indexo Jauda).

Ja jau sāk interesēties par līdzekļu izvietojumu un ir vēlme, lai līdzekļi tiek izvietoti arī attīstības valstu tirgos, tad ir potenciāls nākamajos 1o gados sasniegt augstāku ienesīgumu (Luminor indeksu plāns).

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmenis – salīdzinājums #2

Iepriekšējais 2.pensiju līmeņa plānu salīdzinājums tapa jau pirms gandrīz pusotra gada. Tas ir atrodams šeit. Pa šo laiku ir notikušas izmaiņas, kuru dēļ ir vērts vēlreiz apskatīt visus plānus un izvērtēt, vai nav jāveic izmaiņas savā 2.pensiju līmeņa plāna izvēlē.

Kopsavilkums – kuru plānu izvēlēties?

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns SEB indeksu plāns (līdz 75% akcijās) vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” (līdz 50% akcijās)

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

32 pensiju plāni

Salīdzinājuma tapšanas brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams 32 2.pensiju līmeņa plāni. 8 pārvaldītāji piedāvā dažādus plānus 5 kategorijās. Arī pārvaldīto plānu skaits atšķiras, sākot no 1 plāna no ABLV Asset Management, IPAS un beidzot ar 7 plāniem no “SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības. Katram plānam ir sava ieguldīšanas stratēģija, tāpat katram plānam ir sava komisiju struktūra.

Tik plašā piedāvājumā var ļoti viegli apmaldīties. Tieši tāpēc nolēmu izveidot 2.pensiju līmeņu salīdzinājumu un pēc dažiem kritērijiem izvēlēties tos plānus, kuri, manuprāt, ir pievilcīgākie.

Kāds plāns ir piemērots man?

Plāni ir iedalīti 5 kategorijās. Zemākais risks un attiecīgi zemākais sagaidāmais ienesīgums ir konservatīvajiem plāniem (100% no aktīviem ieguldu obligācijās un depozītos), tiem ar augstāku risku un attiecīgi augstāku sagaidāmo ienesīgumu seko sabalansētie plāni (līdz 25% no aktīviem iegulda akcijās), pēc tam seko aktīvie plāni 50% (līdz 50% no aktīviem iegulda akcijās) un pēc tam aktīvie plāni 75% (līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās), kategoriju sarakstu noslēdz aktīvie plāni 100% ( līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās )no kuriem tiek sagaidīts gan augstāks risks, gan augstāks ienesīgums.

Jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo agresīvāku (vairāk iegulda akcijās) pensiju ir vēlams izvēlēties. Kāpēc vairāk akcijās? Pirms 4 gadiem bloga rakstā Investīcijas akcijās secināju, ka ilgtermiņa ienesīgums akcijām ir augstāks nekā obligācijām. Tiesa, akcijām ir novērojams augstāks svārstīgums un pat ilgstošus periodus to sniegums var būt negatīvs. Tomēr tajā pašā rakstā secināju, ka 10 gadu ienesīgums ieguldījumiem akcijās pārliecinošā vairumā gadījumu ir ar pozitīvu ienesīgumu, vidēji pārsniedzot 10% gada ienesīgumu, savukārt 20 gadu periodos ir bijuši tikai 3 periodi, kuros gada ienesīgums ir bijis zem 5% gadā.

Tātad, jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielākai daļai aktīviem vajadzētu būt izvietotiem akcijās.

Var rezumēt šādi:

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 100% jeb ar līdz 100% aktīvu izvietošanu akcijās

Vecumā no 50-58 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 50% vai 75% jeb attiecīgi ar līdz 50% līdz 75% aktīvu izvietošanu akcijās. Tā kā līdz pensijas vecumam ir atlikuši 7 līdz 15 gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, kurā būtu vēlams aktīviem turpināt nest kaut nelielu ienesīgumu, tieši tāpēc šajā vecumā ir jāizvēlas tāds plāns, kurš turpina ieguldīt akcijās.

Vecumā no 58 gadiem būtu jāizvēlas konservatīvais plāns, kas 100% no aktīviem iegulda drošās obligācijās un termiņdepozītos. Šajā brīdī svarīgākais ir saglabāt iepriekš nopelnīto kapitālu.

Kā izvēlēties plānu?

Kad ir skaidrs, kuru kategoriju izvēlēties, tad ir jāizvēlas konkrēts pensiju plāns. Viens no svarīgākajiem kritērijiem plāna izvēlē ir komisiju apmērs. Jo mazāka komisija, jo lielāka peļņa, par to šajā rakstā mazāka komisija, lielāka peļņa.

2.pensiju līmeņa plāniem piemēro 2 veidu komisijas – fiksēto un mainīgo. Kopā to apmērs dažādām plānu stratēģijām nedrīkst pārsniegt noteiktus apmērus.

Ja salīdzinātu pensiju plānus tikai pēc fiksētās komisijas apmēra, tad tās īpaši neatšķiras. Savukārt, mainīgo komisiju vairākiem plāniem nepiemēro vispār. Lai gan mainīgā komisija pārvaldītājam ir jānopelna, nodrošinot ienesīgumu virs atskaites indeksa, tomēr jebkurā gadījumā maksimālā piemērojamā komisija plāniem, kuri piemēro mainīgo komisiju, potenciāli ir ievērojami augstāka. Tāpēc izvēloties starp pensiju plāniem, kopā tiek skaitīta gan pastāvīgā komisija, gan mainīgā komisija.

Kā galveno kritēriju esmu izvēlējis tieši kopēju komisiju izmaksu apmēru.

Pensiju plāns vecumā no 18 līdz 50 gadiem

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 100%.

Pensiju plāna nosaukumsIeguldījumu plāna kategorijaMaksimālā komisija
Ieguldījumu plāns “INVL MAKSIMĀLAIS 16+”Aktīvie plāni 100%1.10%
Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotneAktīvie plāni 100%0.32%
Swedbank ieguldījumu plāns 1970+Aktīvie plāni 100%0.48%
Swedbank ieguldījumu plāns 1980+Aktīvie plāni 100%0.48%
Swedbank ieguldījumu plāns 1990+Aktīvie plāni 100%0.48%

Kā redzam, tad Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne izceļas ar izteikti zemāku komisiju nekā pārējiem plāniem.

Pie tam plāns ir indeksu plāns, kas nozīmē to, ka aktīvi tiek pārvaldīti pasīvi, līdz ar to varam rēķināties ar tādu ienesīgumu, kādu uzrādīs globālie akciju tirgi kopumā.

Tātad vecumā no 18 līdz 50 gadiem izvēlamies Luminor indeksu ieguldījumu plānu Ilgtspējīgā nākotne.

Pensiju plāns vecumā no 50 līdz 58 gadiem

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 50% vai 75%.

Kāpēc 50% vai 75%? Tāpēc, ka līdz pensijas vecumam vēl ir 7-15 gadi. Jo mazāk gadu atlicis līdz pensijas vecumam, jo mazāk aktīvu plānu būtu jāizvēlas. Ja šobrīd ir 50 gadi, tad derēs 75% plāns, ja ir 55 gadi, tad derēs 50% plāns.

Pensiju plāna nosaukumsIeguldījumu plāna kategorijaMaksimālā komisija
CBL dzīves cikla plāns MillennialsAktīvie plāni 75%0.48%
CBL Ilgtspējīgu iespēju ieguldījumu plānsAktīvie plāni 75%1.10%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Jauda 16-50”Aktīvie plāni 75%0.53%
Luminor Progresīvais ieguldījumu plānsAktīvie plāni 75%1.10%
SEB dinamiskais plānsAktīvie plāni 75%1.10%
SEB indeksu plānsAktīvie plāni 75%0.30%

No aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 75% plāns ar viszemāko komisiju ir SEB indeksu plāns. Arī šis plāns paredz pasīvu ieguldīšanas piegājienu.

Pensiju plāna nosaukumsIeguldījumu plāna kategorijaMaksimālā komisija
ABLV AKTĪVAIS IEGULDĪJUMU PLĀNSAktīvie plāni 50%0.60%
CBL Aktīvais ieguldījumu plānsAktīvie plāni 50%1.10%
Ieguldījumu plāns “GAUJA”Aktīvie plāni 50%1.10%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”Aktīvie plāni 50%0.53%
Ieguldījumu plāns „INVL Ekstra 47+”Aktīvie plāni 50%1.10%
Luminor Aktīvais ieguldījumu plānsAktīvie plāni 50%1.10%
SEB aktīvais plānsAktīvie plāni 50%1.10%
SEB Eiropas plānsAktīvie plāni 50%1.10%
Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”Aktīvie plāni 50%0.48%

No aktīvajiem plāniem ar akciju īpatsvaru līdz 50% plāns ar viszemāko komisiju ir Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika”. Tiesa, šo plānu varētu saukt par tādu, kurš veic aktīvu ieguldīšanu jeb iegulda arī atsevišķos vērtspapīros. Ja ir vēlme tomēr pieturēties pie pasīvās ieguldīšanas principiem, tad otra zemākā komisija ir Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57”, tas paredz pasīvu ieguldīšanas piegājienu.

Tātad vecumā no 50 līdz 58 gadiem varētu izvēlēties SEB indeksu plānu vai Swedbank pensiju ieguldījumu plānu “Dinamika”.

Pensiju plāns vecumā no 58 gadiem

Vecumā no 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no konservatīvajiem plāniem.

Pensiju plāna nosaukumsIeguldījumu plāna kategorijaMaksimālā komisija
CBL Universālais ieguldījumu plānsKonservatīvie plāni0.85%
Ieguldījumu plāns “DAUGAVA”Konservatīvie plāni0.85%
Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+”Konservatīvie plāni0.45%
Ieguldījumu plāns „INVL Konservatīvais 58+”Konservatīvie plāni0.85%
Luminor Konservatīvais ieguldījumu plānsKonservatīvie plāni0.52%
SEB konservatīvais plānsKonservatīvie plāni0.85%
SEB Latvijas plānsKonservatīvie plāni0.85%
Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”Konservatīvie plāni0.39%

Konservatīvo plānu kategorijā zemākā komisija ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Stabilitāte” – 0.39%.

Nākamais seko Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” ar 0.45%.

Arī šeit ir jāatzīmē, ka šiem plāniem būtiski atšķiras pārvaldīšanas veids. Indexo Konservatīvais iegulda pasīvi, izmantojot obligāciju indeksu fondus, savukārt Swedbank Stabilitāte fondos iegulda aktīvi .

To, kura stratēģija ilgtermiņā būs ar augstāku ienesīgumu, šobrīd pateikt ir neiespējami. Tāpēc ir jāveic izvēle starp aktīvo pārvaldīšanu ar lielu uzsvaru Baltijā un Austrumeiropā caur Swedbank Stabilitāte plānu vai pasīvo pārvaldīšanu indeksu fondos attīstības valstu obligācijās caur Indexo konservatīvo plānu.

Secinājumi

Datu un skaitļu ir ļoti daudz. Ja tos ierauga pirmo reizi, tad pazust tajos ir ļoti viegli. Ņemot vērā savu pieredzi investīciju jomā, veicu šo analīzi un salīdzinājumu, lai varētu nonākt pie īsa secinājuma par, manuprāt, labāko plānu katrā kategorijā.

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem Luminor indeksu ieguldījumu plāns Ilgtspējīgā nākotne

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns SEB indeksu plāns (līdz 75% akcijās) vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Dinamika” (līdz 50% akcijās)

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

Dati par pensiju plānu ienesīgumiem un komisijām ņemti uz 29.09.2021., avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Nav viena maģiska rīka personīgajās finansēs!

Mums visiem ir tieksme meklēt ātrāko, lētāko un vienkāršāko risinājumu jebkurai no dzīves nepieciešamībām. Tomēr, ejot laikam un nākot klāt pieredzei, saprotam, ka gandrīz nevienā dzīves jomā nav viena ātra, ērta un vienkārša risinājuma.

Jebkuru risinājumu var viegli pārdot, ja to nosauc par vienkāršu, ātru, ērtu un vienīgo, kas nepieciešams, lai atrisinātu nepieciešamo problēmu, taču patiesībā tas tā nav.

Tieši tāpat ir ar personīgajām finansēm!

Katrā no personīgo finanšu aspektiem ir daudz un dažādas nianses un detaļas atkarībā no konkrētā cilvēka un mājsaimniecības vajadzībām, iespējām un vēlmēm. Līdz ar to arī nav iespējams viens maģisks rīks, kurš atrisinātu visu cilvēku problēmas.

Šajā rakstā sniegšu savas pārdomas par dažiem personīgo finanšu izaicinājumiem un kāpēc tiem nav viena maģiska rīka. Kā arī piedāvāšu savu risinājumu.

Budžets

Semināros man ik pa laikam pajautā ieteikumus, cik daudz līdzekļus kādām izdevumu kategorijām plānot savā budžetā. Protams, vienas zelta receptes nav. Pie kaut kāda vidējā budžeta sadalījuma varētu nonākt, ja aptaujātu cilvēkus, kuri veic kārtīgu tēriņu uzskaiti, kā arī plāno savu budžetu. Taču pat tādā gadījumā mēs saņemtu datus, kuros būtu attēlots cik daudz no budžeta aptaujātie vidēji tērē konkrētās kategorijās. Tie būtu vidējie dati un, visticamāk, ļoti mazam skaitam aptaujāto tēriņi konkrētajā kategorijā sakristu ar vidējo.

Jāsaka, ka es vispār neatbalstu stingra budžeta izveidi, kurā būtu attēlotas konkrētas summas konkrētai kategorijai. Kāpēc? Jo katru mēnesi, apkopojot faktiskos tēriņus, nāksies vilties, jo iztērēts būs vairāk vai mazāk. Mums nekad neizdosies iztērēt precīzi tik, cik ir paredzēts. Līdz ar to vienmēr ir vilšanās. Ja iztērējām par maz, tad jūtamies bēdīgi, jo, iespējams, kaut kā sevi ierobežojām, lai gan saskaņā ar budžetu varējām tērēt vairāk. Ja iztērējām par daudz, tad jūtamies bēdīgi, jo pārtērējām, lai gan varējām arī kaut ko nenopirkt. Un tā visās kategorijās! Beigu beigās ir tikai vilšanās.

Tā vietā, manuprāt, būtu daudz produktīvāk koncentrēties uz precīzu personīgo finanšu uzskaiti. Jau pēc dažiem mēnešiem pēc uzskaites veikšanas būsim izdarījuši gan apzinātus secinājumus, gan zemapziņas līmenī jau būsim sākuši koriģēt savu rīcību.

Viens no modeļiem, domājot par tērēšanu, ir apzinātā tērēšana. Par to plašāk lasi šajā rakstā: Apzināta tērēšana, Lattes faktors un ieguldīšana

3. pensiju līmenis

Man ir radusies sajūta, ka daudzi vēlas atrast to vienu riktīgo un īsto 3.pensiju līmeni, veikt tajā iemaksas un paļauties, ka tā rezultātā būs turīgas vecumdienas.

Ja visi faktori un nianses sakrīt, tad tā tiešām arī ir! Tomēr lielā daļā gadījumu tā nav!

Jāatceras, ka 3.pensiju līmeni ir vērts izmantot tikai dēļ iedzīvotāju ienākumu nodokļa atmaksas. Ja šādu atmaksu nevar saņemt, tad šo rīku nav vērts izmantot! Kāpēc maksāt kādam komisiju, ja to varētu nemaksāt?

Iespējams, ka esam visu IIN atmaksas limitu jau ieguldījuši dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu. Tādā gadījumā nav vērts veikt papildus iemaksas 3.pensiju līmenī. Iespējams, uz laiku esam zaudējuši darbu un saņemam bezdarbnieku pabalstu. Šajā periodā arī nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, atrodamies bērnu kopšanas atvaļinājumā. Arī šajā periodā nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, galvenos ienākumus gūstam no biznesa dividenžu formā. Arī šajā gadījumā nav vērts veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo IIN nevarēs atgūt.

Tas nenozīmē, ka šajos periodos un gadījumos nevajag veikt uzkrājumus. Uzkrājumi ir jāveic, taču tiem šajos gadījumos var izmantot citus instrumentus, kuros mēs nemaksājam komisiju par pārvaldīšanu, kā arī neiesaldējam savus līdzekļus uz ļoti ilgu termiņu

3.pensiju līmenim ir viens būtisks ierobežojums – līdzekļiem var piekļūt no 55 gadu vecuma. Attiecīgi līdzekļi ir iesaldēti uz gana ilgu laiku. Jo jaunākā vecumā sākam veikt iemaksas 3.pensiju līmenī, jo vairāk gadus tām netiksim klāt. Ja vēl par šīm iemaksām nevar atgūt IIN, tad šis ir ļoti neizdevīgs rīks.

Lai arī uzkrājumus, kurus veicam 3.pesniju līmenī, veicam ar mērķi uzkrāt ļoti ilgā termiņā, tomēr dzīvē gadās visdažādākās situācijas. Notiek lielākas vai mazākas nelaimes, kuru rezultātā var rasties nepieciešamība pēc līdzekļiem. Ko dos dažu desmitu tūkstošu uzkrājums pēc vairākām desmitgadēm, ja šobrīd ir jāatrisina būtiskas problēmas, piemēram, veselības problēmas.

Kopumā var teikt, ka ir jāsakrīt daudziem faktoriem, lai uzkrājuma veikšana 3.pensiju līmenī būtu izdevīga. Attiecīgi tas nav maģisks rīks turīgām vecumdienām!

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu

Arī dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu ir vērts izmantot tikai tādā gadījumā, ja var saņemt IIN atmaksu. Ja to nevar saņemt, tad kāpēc kādam maksāt komisijas par šo uzkrājumu pārvaldīšanu, ja var nemaksāt?

Iespējams, ka esam visu IIN atmaksas limitu iemaksājuši jau 3.pensiju līmenī. Tādā gadījumā nav vērts veikt papildus iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā. Iespējams, uz laiku esam zaudējuši darbu un saņemam bezdarbnieku pabalstu. Šajā periodā arī nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, atrodamies bērnu kopšanas atvaļinājuma. Arī šajā periodā nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt. Iespējams, galvenos ienākumus gūstam no biznesa dividenžu formā. Arī šajā gadījumā nav vērts veikt iemaksas uzkrājošajā apdrošināšanā, jo IIN nevarēs atgūt.

Vai ir viena pareizā un labākā polise ar vieno pareizo stratēģiju? Nē, nav!

Atkarībā no tā, cik ilgs laiks ir atlicis līdz iespējai uzkrājumu izņemt, būtu jāizvēlas attiecīga ieguldījumu stratēģija uzkrājumam dzīvības apdrošināšanā. Jo ilgāks termiņš atlicis, jo augstāka riska stratēģiju būtu jāizvēlas. Jo īsāks termiņš, jo konservatīvāku stratēģiju jāizvēlas.

Tas nozīmē, ka optimāli izmantojot šo rīku, ieguldījumu stratēģija būtu jāmaina vismaz 1 reizi polises darbības laikā, tomēr vēlams 2-3 reizes, lai salāgotu atlikušo termiņu un uzņemto risku.

Ja, noslēdzot jaunu uzkrājošās apdrošināšanas polisi, izvēlamies konservatīvo stratēģiju, lai nekas nebūtu jāmaina visā periodā, tad jau sākotnēji izvēlamies pat nedot iespēju uzkrājumam kaut ko nopelnīt un riskējam ar to, ka inflācija “noēdīs” uzkrājuma pirktspēju.

Ja izvēlamies agresīvu stratēģiju, bet dažus gadus pirms termiņa beigām nesākam to koriģēt un mainīt uz sabalansētu vai konservatīvu stratēģiju, tad riskējam polises darbības pēdējos gados krīzes gadījumā piedzīvot būtiskus zaudējumus.

Secinājums – pasivitāte neder! Attiecīgi nav viena maģiska rīka arī starp uzkrājošās apdrošināšanas polisēm.

Kopsavilkums

Šādi varētu iet cauri visiem pārējiem personīgo finanšu aspektiem, t.sk. mājoklis, nekustamais īpašums, auto, kredīti, īstermiņa uzkrājumi un ilgtermiņa uzkrājumi, drošības spilvens, ieguldījumi un citi.

Nevienā no šiem aspektiem neeksistē viens maģisks rīks, kas ātri un vienkārši atrisinās visas vajadzības. Tieši tāpēc personīgo finanšu vadībai ir jāpieiet nopietni, ir jāapzina savas vajadzības, jāuzstāda mērķi, pēc tam jāatrod izmantojamie rīki. To visu kopumā varētu nosaukt par finanšu plānu.

Kad plāns ir sastādīts, tad tas ir jāsāk īstenot. Kad dzīvē kaut kas būtiski mainās, tad ir jākoriģē arī finanšu plāns. Finanšu plānu ir vērts arī vismaz reizi gadā aktualizēt un pārliecināties, ka viss tiešām tiek darīts nevis saskaņā ar iepriekš uzņemto kursu, bet gan lai virzītos uz izvirzītā mērķa sasniegšanu.

Ja finanšu plāna sastādīšana pašu spēkiem liekas pārāk liels un grūts uzdevums, tad es varu palīdzēt.

Finanšu plāns

Jau kādu laiku piedāvāju pakalpojumu – finanšu plāna izveide. Veidojot finanšu plānu, tiek ņemta vērā visa pieejamā informācija, t.sk. par sasniedzamajiem mērķiem, par vajadzībām, par iespējām, tiek ņemti vērā esošie uzkrājumi, aktīvi un saistības. To visu apkopojot, beigās nonākam līdz darbību kopumam, kas ir atbilstošākās konkrētajā brīdī konkrētajai mājsaimniecībai.

Arī finanšu plānā netiek piesaukti maģiski rīki, kas ļoti ātri, ērti un vienkārši ļaus kļūt īpaši turīgiem, taču tajā ir atlasīti rīki, kas ļaus mērķtiecīgi virzīties uz uzstādītajiem mērķiem. Tāpat atlasītie rīki ir izdevīgākie no tirgū pieejamajiem un tie ir izvēlēti, balstoties uz kopējo situāciju.

Protams, finanšu plāna sastādīšana nav bez maksas. Tomēr līdz šim no visiem finanšu plāniem, kuru esmu izveidojies, iegūtais finansiālās rezultāts vidējā termiņā ir ar vairākām kārtām augstāks nekā maksa, kura ir samaksāta par plāna izveidi. Parasti jau pirmā gada ietaupījums un ieguvums būtiski pārsniedz samaksāto.

Ja vēlies, lai finanšu plānu sagatavoju arī Tavai mājsaimniecību, lūdzu, sazinies ar mani, izmantojot saziņas formu finanšu plāna sadaļā.


Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas vai uzkrājumus. Investīciju un uzkrājumu lēmumi ir katra paša ziņā.

Ar kādu valsts pensiju var rēķināties?

Iepriekš esmu diezgan daudz rakstījis par to, cik būtu privāti jāuzkrāj solīdām un turīgām vecumdienām, piemēram šajā rakstā: Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Iepriekšējie raksti bija balstīti uz privātiem uzkrājumiem. Valsts pensija aprēķinos netika ņemta vērā. Nav tā, ka pensiju sistēmai es pilnībā neticētu, taču pārstāvu viedokli, ka pašam ir jāparūpējas par sevi un valsts pensija varētu būt foršs papildus bonuss. Protams, pie šādas pārliecības attiecīgi arī ir jārīkojas – aktīvi jāveic uzkrājumi un tie jāiegulda aktīvos, kas ilgtermiņā spēs dot gana augstu ienesīgumu.

Tomēr ir vērtīgi arī zināt, ar cik lielu valsts pensiju var rēķināties, ja spēlē pēc visiem noteikumiem.

Tāpēc šajā rakstā apskatīsim, cik lielu pensiju šodienas pirktspējā potenciāli varētu sagaidīt, ņemot vērā ienākumus un pensiju līmeņos uzkrāto.

Kā aprēķināt?

Lai nebūtu pašiem jāveido sarežģīti exeļi un jādarbojas ar dažādiem pieņēmumiem, tad var izmantot manapensija.lv pensijas aprēķināšanas kalkulatoru.

Savu pensiju līmeņu atlikumus var noskaidrot latvija.lv. Attiecīgās sadaļas var atrast google ierakstot: “2.pensiju līmeņa konta izraksts” un “prognozējamā vecuma pensija”. Iegūtajos pdf dokumentos ieraudzīsim uzkrātā kapitāla apmēru, kuru varam izmantot aprēķiniem.

Aprēķinu piemēri

Jaunais profesionālis ar 2 000 eiro algu

Pirmajā piemērā izmantosim teorētisku 30 gadus jaunu profesionāli ar 2 000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas. Lai teorētisko aprēķinu padarītu reālāku, pieņemsim, ka jaunais profesionālis līdz šādai algai nav nonācis uzreiz, bet gan ir to spējis palielināt ik gadu, sākot no 1 250 eiro pirms 6 gadiem un beidzot ar 2 000 eiro algu šobrīd.

Šajā laika periodā 1.pensiju līmenī ir novirzīti 16 180 eiro, savukārt 2.pensiju līmenī ir novirzīti 6 934 eiro. Vēl būtu jāpierēķina klāt indeksācija 1.p.l. un ienesīgums 2.p.l., taču šoreiz tos vienkāršības labad neizmantosim.

Tātad, varam aizpildīt kalkulatorā prasītos lielumus. Jāatzīmē, ka 2 000 eiro alga pirms nodokļu nomaksas ir 1 422 eiro uz rokas (nav apgādājamo).

Rezultātu sadaļā redzam, ka provizoriskais pensijas apmērs ir 1 423 eiro mēnesī, kas pirmajā brīdī šķiet tīri solīdi. Tomēr ir jāpievērš uzmanība kolonnai labajā pusē, tajā ir attēlots pensijas apmērs pret ienākumiem gadu pirms pensionēšanās. Šo arī varētu skatīt, kā pensijas pirktspēju šodienas izteiksmē.

Secinājums: spēlējot pēc visiem noteikumiem, jaunajam profesionālim ir iespēja saņemt pensiju, kas spēs nodrošināt ap 47% no šī brīža ienākumiem uz rokas jeb 678 eiro mēnesī.

Vienkārši runājot, savu algu izdalām ar 2 un sapratīsim, cik tas ir un vai pietiks.

Ja gribās vairāk, tad ir jāuzkrāj individuāli.

Uzņēmējs ar minimālo algo

Iedomāsimies, ka iepriekšējā piemērā minētais jaunais profesionālis nolemj neturpināt karjeras gaitas, bet gan uzsāk uzņēmējdarbību. Nevienam nav noslēpums, ka liela daļa uzņēmēju sev izmaksā pēc iespējas mazāku algu, lai nebūtu jāmaksā salīdzinoši augstie darba nodokļi un sociālās iemaksas, un ka lielāko daļu ienākumu saņem dividenžu veidā.

Tāpēc pieņemsim, ka minētajam profesionālim algas ienākumi, no kuriem aprēķina iemaksas 1. un 2. pensiju līmenī, turpmāk būs minimālie jeb 500 eiro mēnesī.

Rezultātā iegūstam, ka, šādi turpinot, pensijas apmērs varētu būt ap 264 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Secinājums ir acīmredzams un skaidrs – ir jāveido uzkrājumi un aktīvu bāze individuāli, lai spētu dzīvot solīdas vecumdienas. Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti pieticīgu pensiju.

Bērnu kopšanas atvaļinājums

Iedomāsimies, ka jaunā profesionāle 30 gadu vecumā dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pie tam pieņemsim, ka uzreiz seko arī otrais bērnu kopšanas atvaļinājums un jaunā profesionāle izvēlas palikt ilgāk mājās, lai rūpētos par bērniem. Tā rezultātā darba gaitās jaunā profesionāle atgriežas pēc 5 gadiem.

Šajā periodā iemaksas 2.pensiju līmenī netiek veiktas, savukārt 1.pensiju līmenī iemaksas ir tik zemas, ka tās pat nav vērts uzskaitīt.

Tāpēc aprēķiniem pieņemsim visu to pašu, ko pirmajā aprēķinā, tikai vecumu pabīdīsim uz priekšu par 5 gadiem.

5 gadu pauze sagaidāmo pensijas apmēru samazina par gandrīz 5% šodienas pirktspējā. Jeb šajā gadījumā paredzamais pensijas apmērs šodienas pirktspējā ir ap 612 eiro mēnesī.

Diemžēl Latvijā ir izveidota tāda sistēma, ka sievietes tiek sodītas par bērnu kopšanas atvaļinājumiem ar mazāku pensiju nākotnē.

Esošo likumdošanu diez vai mēs katrs individuāli varam ietekmēt, taču šīs ietekmes kompensēšanai varam veikt papildus individuālus uzkrājumus.

Daļēji neoficiāli ienākumi

Pieņemsim, ka persona saņem tos pašus 1 422 eiro mēnesī, taču tikai neliela daļa no tiem jeb valstī noteiktā minimālā alga ir oficiālie ienākumi, pārējais tiek saņemts aploksnē. Tā kā arī iepriekšējos gados ir saņemta oficiāli tikai minimālā alga, tad ir jāpārrēķina arī pensiju līmeņos uzkrātais.

Šādā scenārijā jārēķinās, ka pensijas apmērs varētu būt ap 205 eiro mēnesī šodienas pirktspējā. Tie ir tikai 14% no pašreizējiem ienākumiem.

Ja izvēlamies saņemt ienākumus šādā veidā, tad nav citas izvēles, kā vien pašam veikt uzkrājumus un ieguldījumus, lai varētu vadīt pārticīgas vecumdienas.

Pretējā gadījumā jārēķinās ar ļoti zemiem pensijas ienākumiem. Un arī bļaušana par ilgo darba stāžu un nomaksātajiem nodokļiem nelīdzēs, jo būs skaidri redzams, no kādiem ienākumiem ir veiktas iemaksas.

Secinājumi

Ja spēlējam pēc visiem noteikumiem, tad varam cerēt uz valsts pensiju ap 47% apmērā no pašreizējiem ienākumiem uz rokas jeb pēc nodokļu nomaksas. Ja sanāk uz laiku pārtraukt darba gaitas, tas būtiski ietekmēs potenciālo pensijas apmēru, kā piemērā ar bērnu kopšanas atvaļinājumu.

Ja saņemam ienākumus citos nodokļu režīmos, kuros ir zemas sociālās iemaksas, tad par solīdām vecumdienām nevar būt ne runas. Ja saņemam neoficiālus ienākumus, tad ar valsts pensiju varam nerēķināties.

Manuprāt, secinājums ir tikai viens – jebkuram ir jāveic individuāli uzkrājumi un tie jāiegulda, lai potenciāli spētu aizvadīt pieklājīgas un varbūt pat pārticīgas vecumdienas.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemtu solīdu pensiju?

Tas, ka ir jāuzkrāj, lai varētu aizvadīt pieklājīgas vecumdienas, ir skaidrs ikvienam. Taču parasti neskaidrības rodas brīdī, kad ir jāizlemj, cik daudz uzkrāt.

Šajā rakstā gribu padalīties ar teorētiskiem aprēķiniem, kā saprast, cik daudz ir jāuzkrāj, lai varētu saņemt solīdu pensiju vecumdienās.

Kāda ir solīda pensija?

Katram no mums ikdienas vajadzības, tēriņi un arī ienākumi ir atšķirīgi. Tāpēc nav vienas konkrētas summas, kuru varētu nosaukt par solīdu pensiju. Kādam 500 eiro pensija būs solīda, citam ar 5 000 būs par maz.

Tāpēc vēlamo pensijas apmēru būtu jānosaka attiecībā pret ienākumiem. Praksē parasti pieņem, ka solīda pensija ir tāda, kura aizstāj 70-80% no ienākumu līmeņa pirms došanās pensijā.

Šī raksta teorētiskajiem aprēķiniem izvēlēsimies vidējo vērtību jeb 75%. Ar to ir jāsaprot, ka pensijas apmērs ir 75% no pašreizējiem ienākumiem.

Aprēķinu pieņēmumi

Lai veiktu teorētiskus aprēķinus ir jāveic virkne pieņēmumu:

  1. Vēl nav sākts uzkrāt;
  2. 3% inflācija. Gan ienākumi, gan arī pensija ik gadu pieaug par 3%;
  3. Visi ienākumi ir pirms nodokļiem, gan alga, gan pensija;
  4. Pensijas saņemšanas periodā visi uzkrājumi tiek iztērēti pilnībā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Kā saprast augstāk redzamo tabulu?

Tabulas kreisajā pusē ir attēlots vecums līdz pensijai. Ja pensionēšanās vecums ir 65 gadi un šobrīd ir 30 gadi, tad līdz pensijai ir atlikuši 35 gadi.

Augšējā rindā ir attēlots prognozētais ikgadējais ienesīgums, kādu saņemtu uzkrājums un arī pensijas kapitāls.

Tālāk seko aprēķinātās vērtības.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 45% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 25% no ienākumiem. Savukārt, ja Jānis būs ļoti konservatīvs un ieguldīs ar 2% gada atdevi, tad solīdas pensijas sasniegšanai viņam uzkrājumiem būtu jānovirza 157% no ienākumiem. Tas, protams, nav iespējams, tāpēc jāsecina, ka ar 2% ienesīgumu un pat ar 4% ienesīgumu nav iespējams sasniegt solīdas pensijas saņemšanu vecumdienās.

Kā redzam, jo jaunāks cilvēks, jo mazāka ienākumu daļa ir jānovirza uzkrājumiem. Tāpat arī jo augstāks ienesīgums, jo mazāka daļa no ienākumiem ir jānovirza uzkrājumiem.

Vēlreiz jāatzīmē, ka šajā gadījumā tiek pieņemts, ka pensiju cilvēks saņems 30 gadus. Šādu skaitli esmu izvēlējies konservatīvu motīvu vadīts, lai nesanāk tā, ka ilgdzīvotājs “pārdzīvo” savus uzkrājumus un pašu mūža izskaņu ir spiests pavadīt pilnīgā trūkumā.

Ja mēs skatītos uz vidējo mūža ilgumu un to, cik ilgu pensijas saņemšanas periodu šobrīd paredz valsts, tad pietiktu ar uzkrājumu, kas nosedz pensijas izdevumus 20 gadu periodā.

Cik % no algas jāuzkrāj, lai saņemt solīdu pensiju 30 gadus?

Ja salīdzinām abas tabulas, tad redzam ka šajā tabulā aprēķināto procentu apmērs ir ievērojami zemāks nekā pirmajā. Un tas ir pašsaprotami, jo šiem uzkrājumiem pensija būs jānodrošina par 10 gadiem īsāku periodu nekā pirmajā tabulā.

Piemēram: Ja Jānim šobrīd ir 35 gadi, tātad līdz pensijai ir atlikuši 30 gadi. Ja Jānis savus uzkrājumus novirzīs ieguldījumos ar 6% gada atdevi, tad Jānim ir jāuzkrāj 34% no ienākumiem, lai spētu vecumdienās saņemt solīdu pensiju. Ja izdotos ieguldīt ar 8% gada ienesīgumu, tad uzkrājumiem būtu jānovirza 20% no ienākumiem. Ja izdodas ieguldīt ar 10% atdevi, tad uzkrājumiem jānovirza vien 12% ienākumiem.

Kā redzam, ja līdz pensijai ir atlikuši 5 gadi un vēl nav sākti veikt nekādi uzkrājumi, tad sasniegt solīdu pensiju jeb pensiju 75% apmērā no šī brīža ienākumiem nav iespējams. Nav iespējams uzkrājumiem novirzīt vairāk nekā tiek saņemts ienākumos.

Tāpat arī skaidri redzam, ka ar ienesīgumu zem 4% sasniegt solīdu pensiju ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli.

Tāpat ir vēl citi gan patīkamie, gan nepatīkamie secinājumi.

Patīkamie secinājumi

Pat ja nav sākts veikt uzkrājumus, visticamāk lielāks vai mazāks pensijas uzkrājums jau ir ikvienam. Tas ir uzkrājums 1. un 2.pensiju līmenī. Attiecīgi ir ļoti maza varbūtība, ka persona 50 gadu vecumā ir pilnīgi bez jebkādiem uzkrājumiem. Attiecīgi katrai personai aprēķini būtu jāveic, ņemot vērā esošos uzkrājumus – gan privātos, gan valsts pensiju sistēmā.

Ir vēl viens patīkams faktors – daļa no mūsu ienākumiem automātiski tiek novirzīti pensijas uzkrājumiem. Ja saņemam darba algu pilnā nodokļu režīmā, tad 20% no mūsu ienākumiem pirms nodokļu nomaksas tiek novirzīti 1. un 2. pensiju līmenī. Attiecīgi tabulās norādītos procentu apmērus varam samazināt par 20%.

Tāpat kārtējo reizi ir jāuzsver, ka jo agrāk sāk uzkrāt, jo relatīvi mazāku procentu apmēru no ienākumiem ir jāuzkrāj, lai vecumdienās varētu saņemt solīdu pensiju.

Nepatīkamie secinājumi

Ja nav sākts uzkrāt 50 vai vairāk gadu vecumā, tad pastāv ļoti augsta varbūtība, ka pensijas apmērs būs krietni mazāks nekā pašreizējie ienākumi un būs būtiski jāpazemina ierastais dzīves kvalitātes līmenis. Protams, nav arī tā, ka ir jāatmet ar roku un neko nevajadzētu darīt. Jebkurš papildus uzkrājums palielinās nākotnes pensijas apmēru.

Cilvēku tendence būt konservatīviem var būt viens no viņu lielākajiem klupšanas akmeņiem. Kā redzam no tabulām tad ar ienesīgumu zem 4% ir gandrīz neiespējami vai pat nereāli sasniegt nepieciešamo uzkrājumu apmēru.

Attiecīgi nevar būt ne runa par uzkrājumu veikšanu norēķinu kontā, kurā par uzkrājumiem netiek saņemti nekādi procenti. Arī depozīti ar šobrīd pieejamo 1% likmi ir krietni par maz! Jā, protams, lai saņemtu ienesīgumu virs 4% ir jāuzņemas zināms risks. Ja šo risku neuzņemamies, tad automātiski sevi nolemjam zemākam dzīves līmenim vecumdienās!

Ja apskatāmies 2.pensiju līmeņu plānu rezultātus par iepriekšējiem 15 gadiem, tad redzam, ka nevienam plānam ienesīgums nepārsniedz 4% gadā. Attiecīgi ir jāpatur prātā, ka šai uzkrājumu sadaļai visticamāk arī nākotnē nebūs pārāk augsts ienesīgums, it īpaši ja izvēlamies konservatīvos plānos. Tas nozīmē, ka privātajiem uzkrājumiem ir jānovirza vairāk. Cik tieši? To jau ir jāaprēķina katrā konkrētā gadījumā individuāli.

Kopsavilkums

Jo ātrāk sāksi krāt, jo relatīvi mazāks procents no ienākumiem jāuzkrāj, lai sasniegtu solīdu pensiju vecumdienās.

Ir jāiegulda aktīvos, kas nes ienesīgumu vismaz 4% apmērā ilgtermiņā.

Atruna: Augstāk minētie piemēri ir tikai teorētiski aprēķini. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai Tev palīdzu saprast, cik daudz ir jāuzkrāj un kā nonākt līdz solīdai pensijai vecumdienās, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Vai var kļūt par miljonāru, strādājot algotu darbu? (pārpublicēts)

Ik pa laikam klienti pie manis vēršas ar lūgumu palīdzēt izplānot finanses un ieguldījumus, lai varētu doties bezrūpīgās vecumdienās pēc 20-30 gadiem.

Tāpēc vēlējos vēlreiz pārpublicēt pirms dažiem gadiem tapušo rakstu, kurā attēloju, kā jaunais profesionālis ar labi apmaksātu darbu dzīves laikā var kļūt par miljonāru, rūpējoties par savām finansēm un kārtīgi uzkrājot.

Aiziet pie raksta!


Jā! Var! 🙂

Bet, ja nopietni? Jā, var!

Pirms laika uzrakstīju divus finanšu plāna piemērus jaunajiem profesionāļiem, tos lasi šeit un šeit. Tie bija salīdzinoši īsa termiņa plāni jeb 3 gadiem. Šoreiz aiziešu otrā galējība un apskatīšu ilgtermiņa finanšu plāna scenārijus. Ar ilgu termiņu saprotot gan pensijas vecuma sasniegšanu, gan arī pensijas vecumu.

Brīdinu, ka šajā rakstā būs ļoti daudz dažādu pieņēmum, skaitļu un %, lai būtu iespējams nonākt pie kāda gala rezultāta.

Sekojošie pieņēmumi būs vienādi visiem aprēķinu scenārijiem:

  • Nodokļu slogs 30% jeb alga uz rokas ir 70% no bruto algas
  • 6% no bruto algas automātiski tiek iemaksāti 2.pensiju līmenī, 2.pensiju līmeņa ienesīgums ilgtermiņā ir 4%
  • 4% gadā algas pieaugums, darba mūžs 40 gadi
  • Uzkrājumiem tiek novirzīti 20% no neto algas, uzkrājumu ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 6%
  • 29 gadu vecumā tiek iegādāts nekustamais īpašums 50 bruto algu vērtībā. Tiek ņemts hipotekārais kredīts uz 30 gadiem, 15% pirmā iemaksa, kas tiek ņemta no uzkrājumiem, 3% likme, īpašuma vērtība pieaug par 3% gadā
  • Pensija tiek saņemta no 65 gadu vecuma 30 gadus līdz 95 g.v., pensijas apmēru aprēķina no 2.pensiju līmeņa un uzkrājumiem. Šo gadu laikā pensijai tiek izmantots viss 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi. Pensijas apmērs šodienas izteiksmē tiek aprēķināts, pieņemot 3% inflāciju.
  • Mantojumā tiek atstāts nekustamais īpašums

Labi, labi, pietiek pieņēmumi, ķeramies pie scenārijiem.

Sākumā aprēķināsim, cik turīgs normālos apstākļos var kļūt jau pieminētais jaunais profesionālis. Šajā scenarijā pieņemsim, ka viņš ir 25 gadus vecs un saņem 2000 eiro algu pirms nodokļu nomaksas.

Grafikā ir attēlota kopējā neto vērtība un tās sadalījums pa aktīviem. Dzeltenā daļa ir nekustamais īpašums, sarkanā ir uzkrājumi un zilā ir 2.pensiju līmenis.

Jaunā profesionāļa maksimālais turīguma līmenis sasniedz mazliet vairāk kā 1 500 000 eiro 65 gadu vecumā. Pēc tam tas sāk dilt, jo nu jau vairs ne jaunais profesionālis dodas pensijā un 2.pensiju līmeņa līdzekļi un uzkrājumi tiek izmantoti izdevumu segšanai. Paredzamais pensijas apmērs šajā scenārijā ir 7 007 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteigsmē 2 148 eiro.

Kā jau minēts pieņēmumos, tad arī jaunais profesionālis 29 gadu vecumā iegādājas nekustamo īpašumu. Šajā gadījumā tas tiek pirkts pa 100 000 eiro jeb 50x bruto alga, pirmā iemaksa ir 15 000 eiro un ikmēneša maksājums ir aptuveni 360 eiro. Īpašuma vērtība mūža beigās ir pieaugusi līdz 724 000 eiro, ko var atstāt mantojumā bērniem un mazbērniem, vai novēlēt labdarībai.

Kā jau minēju, ir ļoti daudz pieņēmumi, kas reālās dzīves situācijās atšķirsies. Var zaudēt darbu uz ilgstošu periodu, attiecīgi neto vērtība būs krietni zemāka, ieguldījumu ienesīgums var būt zemāks, uzkrājumu apjoms var būt zemāks, utt.

Ir arī iespējamas pozitīvas redakcijas, piemēram, augstāks uzkrājumu % līmenis no algas. Situāciju krasi var izmainīt liela bonusa saņemšana. Piemēram, tiek saņemts 25 000 eiro bonuss pēc nodokļu nomaksas 30 gadu vecumā (uzņēmuma IPO, liels darījums, utt), viss bonuss tiek novirzīts uzkrājumiem. Ja pārējais viss nemainās, tad neto vērtība 65 g.v. ir pieaugusi par 200 000 eiro, pārsniedzot 1.7 miljonu eiro atzīmi.

Tāpat katra cilvēka dzīvē būs daudz un dažādi apstākļi, kas ietekmēs visus pieņēmumus un rezultāti būs katram atšķirīgi. Visticamāk, tiks nomainīts mājoklis vismaz 1x-2x mūžā, bērnu esamība un skaits ietekmēs visu, nopietnas veselības problēmas, utt.

Tieši tāpēc šis ir tikai uz pieņēmumiem balstīts scenārijs ar mērķi attēlot to, ka ir iespējams kļūt par miljonāru, strādājot algu un pieklājīgi nodzīvot vecumdienas, paļaujoties tikai uz saviem uzkrājumiem.

Pēc iepriekšējiem rakstiem par finanšu plāniem jaunajiem profesionāļiem saņēmu lūgumu veikt aprēķinus ar zemākiem ienākumiem.

Tāpēc veicu aprēķinus vēl citiem scenārijiem.

Ar kādu algu, izmantojot noteiktos pieņēmumus, var sasniegt 1 miljona eiro atzīmi 65 gadu vecumā?

Ar 1 320 eiro bruto algu mēnesī. Grafiski tas izskatās šādi:

Jāatzīmē, ka arī šajā scenārijā tika iegādāts nekustamais īpašums 29.g.v., tiesa par 66 000 eiro, īpašuma vērtība pēc 75 gadiem bija pieaugusi līdz 478 000 eiro.

Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 4 625 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 1 417 eiro.

Arī nav slikti.

Kā tas viss izskatās, ja tiek saņemta valstī vidējā alga? Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada septembrī vidējā alga Latvijā bija 914 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 693 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 331 000 eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 3 202 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 981 eiro.

Šajā scenārijā, visticamāk, būs ļoti lielas nobīdes. Ar vidējo algu var būt apgrūtināti sasniegt nepieciešamo uzkrājumu līmeni. No otras puses šajā gadījumā par labu nāks neapliekamais minimums.

Ok, kā ir ar turīgo galu? Ja nu jaunais profesionālis ir tik profesionāls, ka jau 25 gadu vecumā saņem 4000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas?

65 gadu vecumā neto vērtība sasniedz 3 032 000 eiro. Nekustamā īpašuma vērtība mūža beigās ir 1.45 miljoni eiro. Pensijas apmērs šajā scenārijā sanāk 14 051 eiro mēnesī jeb šodienas pirktspējas izteiksmē 4 296 eiro.

Šajā scenārijā būtu jābūt vairāk uz augšu vērstiem riskiem nekā uz leju. Pie šāda atalgojumu līmeņa ir iespējami daudz papildus labumi, kas var ļaut vairāk uzkrāt, tāpat bonusu pakete, uzņēmuma akciju opcijas utt.

Kādam šie scenāriji var norādīt uz gaismu tuneļa galā vai tieši otrādi – sagraut sapņus par ātru bagatību. Mans mērķis bija attēlot to, ko var sasniegt. Manis izvēlētie pieņēmumi ir gana konservatīvi, lai tie dzīvē būtu sasniedzami.

Atruna: Finanšu plānu piemēri ir tikai piemēri. Tajos rakstīto nevar uzskatīt par rekomendāciju vai ieteikumu veikt vai neveikt konkrētas darbības katrā individuālajā gadījumā. Veiktajiem aprēķiniem ir tikai ilustratīva nozīme.

____________________________________________

Ja vēlies, lai palīdzu šādu finanšu plānu sagatavot arī Tev, ieskaties pakalpojumu sadaļā Finanšu plāns

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

Mūža pensija

Sasniedzot pensijas vecumu, var pieteikties saņemt vecuma pensiju. Pensiju aprēķina, ņemot vērā 1.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu un vēl citus lielumus. Šobrīd gandrīz visiem, kuri dodas pensijā, vajadzētu būt arī uzkrājumam 2.pensiju līmenī. Līdzekļi tajā ir tikuši iemaksāti no sociālajām iemaksām.

Statistika liecina, ka šī brīža 63 gadus veciem Latvijas iedzīvotājiem 2.pensiju līmenī vidēji ir uzkrāti daži tūkstoši eiro. Savukārt, 203 63gadniekiem 2.pensiju līmenī ir uzkrāti vairāk nekā 20 000 eiro.

Piesakoties vecuma pensijai, tiek dota iespēja izvēlēties vienu no 2 variantiem, ko darīt ar 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu:

  1. To pievienot 1.pensiju līmenī uzkrātajam kapitālam un saņemt vienu vecuma pensiju,
  2. Noslēgt mūža pensijas līgumu ar privātu apdrošināšanas sabiedrību.

Pirmais variants ir vienkāršāks, nav nekas “jāņemās”, nav lieki jādomā, mēnesī saņemsi vienu pensiju un miers.

Otrais variants ir sarežģītāks, tas ļauj atlikt 2.pensiju līmeņa kapitāla izmaksu, ļauj izvēlēties dažādus izmaksu biežumus, sadalīt izmaksu vairākos posmos, kā arī ļauj daļu no uzkrātā kapitāla nāves gadījumā saņemt norādītam labuma guvējam.

Piemēri salīdzināšanai

Lai varētu salīdzināt gan abus variantus savā starpā, gan salīdzināt dažādus pakalpojumu sniedzējus, izmantošu divus teorētiskus gadījumus. Vienai personai, sasniedzot pensijas vecumu jeb šobrīd 63 gadi un 9 mēneši, 2.pensiju līmenī ir uzkrāti 5 000 eiro un otrai personai ir uzkrāti 20 000 eiro.

Sāksim ar pirmā varianta izvēli.

Uzkrājuma pievienošana 1.pensiju līmeņa kapitālam

Ikmēneša saņemamās pensijas aprēķinam tiek izmantota formula:

Ja persona iet pensijā 2020.gadā un persona ir 63 gadus un 9 mēnešus veca, tad plānotais izmaksas laika posms “G” ir 18,36 gadi.

Ja ir uzkrāti 5 000 eiro, tad ikmēneša pensija pirms nodokļiem no 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla būtu:

5 000 : 18,36 :  12 = 22.69 eiro

Ja ir uzkrāti 20 000 eiro, tad ikmēneša pensija pirms nodokļiem no 2.pensiju līmeņa uzkrātā kapitāla būtu:

20 000 : 18,36 :  12 = 90.77 eiro

Attiecīgi par šādām summām pieaugs vecuma pensija, ja tiks izvēlēts pirmais variants. Jāatzīmē, ka nāves gadījumā pensiju nav iespējams mantot. Ja personai iestājas nāve, piemēram, 64 gados, tad neatkarīgi no uzkrātā apmēra 2.pensiju līmenī neviens neko nesaņem mantojumā.

Mūža pensijas polise

Sākot skatīt mūža pensijas polišu piedāvājumus, ļoti viegli var apjukt. Ir tik daudz mainīgo:

  • Var izvēlēties izmaksu biežumu – reizi mēnesī, ceturksnī, pusgadā vai gadā.
  • Var norādīt personu, kura noteiktu periodu turpinās saņemt izmaksas, ja pensijas saņēmējs iet bojā. Garantēto periodu var noteikt līdz 20 gadiem.
  • Var atlikt izmaksu līdz pat 10 gadiem.
  • Noteikt līdz 3 dažādiem izmaksas posmiem.

Tā rezultātā ir iespējami vairāki tūkstoši variantu, uz kādiem nosacījumiem noslēgt mūža pensijas polises līgumu. Iziesim cauri katrai no izvēlēm.

Izmaksu biežums

Ja gribas vienkārši palielināt ikmēneša pensiju, tad ir jāizvēlas izmaksu saņemt katru mēnesi. Tādējādi papildus vecuma pensijai ik mēnesi kontā tiks saņemta kāda summa ikdienas tēriņiem.

Ja ik mēnesi saņemamā summa nav nepieciešama ikdienas vajadzību segšanai, tad var izvēlēties saņemt maksājumu reizi ceturksnī vai reizi pusgadā. Tā rezultātā retāk kontā ienāks papildus ienākumi, taču katru reizi tā būs attiecīgi lielāka summu, kuru var izmantot lielāku neikdienišķu pirkumu vai tēriņu vajadzībām.

Vēl lielāka summa attiecīgi ienāks, ja izvēlas saņemt maksājumu reizi gadā, kuru izmantot, piemēram, ceļojuma apmaksai vai kādam citam lielākam pirkumam.

Tātad, izmaksu biežumu var izvēlēties, ņemot vērā šo ienākumu faktisko nepieciešamību ikdienas tēriņu segšanai. Ja ikdienas tēriņiem pietiek ar vecuma pensiju un citiem ienākumiem, tad šo izmaksu var izvēlēties retāku un novirzīt to lielākiem pirkumiem.

Iespēja atstāt mantojumā

Valsts maksāto vecuma pensiju mantojumā nevar atstāt. Taču, noslēdzot mūža pensijas līgumu, daļu no 2.pensiju līmenī uzkrātā var atstāt mantojumā, ja personai iestājas nāve pirms noteiktā izmaksas perioda.

Protams, jo ilgāku izvēlas garantēto izmaksas periodu, jo vairāk tas izmaksās jeb mazāks būs saņemamais ikmēneša maksājums. Šo vēlāk varēs skaidri redzēt salīdzinājumā.

Ja 2.pensiju līmenī ir uzkrāta salīdzinoši neliela summa, kā rezultātā ienākums no mūža pensijas polises ik mēnesi ir, piemēram, ap desmit vai nedaudz vairāk eiro, taču neizvēloties iespēju mantot šis maksājums pieaug līdz, piemēram, 20 eiro. Tad ir jāizvērtē, kam šie 10 eiro mēnesī ir vairāk nepieciešami – pensijas saņēmējam vai norādītājam mantiniekam.

Ja ir salīdzinoši neliels uzkrājums 2.pensiju līmenī (līdz 5000 eiro), visticamāk arī vecuma pensijas apmērs nav ļoti liels. Tāpēc, iespējams, prātīgākā izvēle būtu neatstāt neko mantojumā, attiecīgi neizvēlēties garantēto izmaksa periodu un saņemt pie vecuma pensijas pēc iespējas lielāku papildus ienākumu.

Ja 2.pensiju līmenī uzkrāts gana liels kapitāls, kā arī pati vecuma pensija ir solīda un pilnībā nodrošina ikdienas vajadzības, tad var lemt par garantētā perioda izvēli un nāves iestāšanās gadījumā norādītais labuma guvējs turpinās saņemt regulāros maksājumus.

Piemēram, ja ir uzkrāti 20 000 eiro 2.pensiju līmenī, izvēloties 20 gadu garantēto saņemšanu un iestājoties nāvei jau nākamajā mēnesī pēc līguma noslēgšanas, norādītais labuma guvējs varēs saņemt gandrīz 83 eiro mēnesī gandrīz 20 gadus. Ja neizmanto iespēju atstāt mantojumā, tad pensijas saņēmējs ik mēnesi saņemtu ap 95 eiro.

Šajā gadījumā izvēle ir starp to, vai saņemt 95 eiro mēnesī līdz mūža beigām, vai saņemt 83 eiro mēnesī un, ja nāve iestājas ātrāk nekā 20 gadu laikā, tad atlikušo termiņu 83 eiro mēnesī saņems norādītais labuma guvējs.

Izmaksas atlikšana

Šo variantu var izmantot, ja valsts vecuma pensija ir pietiekama ikdienas vajadzību segšanai un ir vēlme lielākus ienākumus saņemt nākotnē nevis šodien.

Tāpat šo variantu varētu izvēlēties tādā gadījumā, ja kopējais turīgums ir tik liels, ka ienākošie maksājumi kopējo ainu būtiski neietekmē, attiecīgi var atļauties atlikt pensijas saņemšanu un nākotnē saņemt vēl vairāk.

Tomēr lielākajā daļā gadījumu izdevīgāk būs sākt saņemt ienākumus uzreiz un nevis tos atlikt uz nākotni.

Izmaksu posmi

Var izvēlēties maksājumus saņemt līdz pat 3 izmaksas posmos. Pirmajā posmā, kas ir ne īsāks par 5 gadiem var saņemt līdz 50% no uzkrātā kapitāla.

Šāda izvēle ļauj ātrāk saņemt vairāk no uzkrātā kapitāla. Tomēr jārēķinās, ka tā rezultātā beigu posmā saņemamie līdzekļi būs pavisam nelieli.

Piedāvājumu salīdzinājums

Kad visas opcijas ir izskatītas, var salīdzināt pakalpojumu sniedzējus, pie kura varēs saņemt vairāk.

Izmantošu iepriekš minētās 2 teorētiskās personas – vienai ir uzkrāti 5 000 eiro un otrai ir uzkrāti 20 000 eiro 2.pensiju līmenī. Tālāk apskatīsim 2 scenārijus  – vienā netiek izvēlēts garantētais izmaksas periods, otrā tiek izvēlēts maksimālais 20 gadu izmaksas posms. Visos gadījumos netiek izvēlēta izmaksu atlikšana un tiek veikta izvēle saņemt visus maksājumus vienādā apmērā jeb vienā posmā ik mēnesi.

Mūža polisi piedāvā 4 pakalpojumu sniedzēji: SEB Life and Pension Baltic SE, ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle, Compensa Life Vienna Insurance Group SE Latvijas filiāle un AAS „CBL Life”. To mājaslapās ir atrodami kalkulatori, kalkulatoros iegūtās vērtības tiek izmantota salīdzinājumā.

SEB piedāvā slēgt mūža polises līgumu ar minimālo uzkrājumu 15 000 eiro, attiecīgi pie 5 000 eiro uzkrājuma ir atstāta tukša ailīte.

Bez garantētā perioda

Izvēlamies polisi bez garantētā perioda jeb nevienam neko no šī uzkrājuma nevarēs atstāt mantojumā.

No iegūtajiem rezultātiem var secināt, ka polišu izmaksas jeb tas, cik komisijās un riska prēmijās paņem apdrošinātājs, būtiski atšķiras.

Lielākie mūža pensijas maksājumi, ko ik mēnesi saņems kontā, būs no Compensa gan ar 5 000 eiro uzkrājumu, gan ar 20 000 eiro uzkrājumu 2.pensiju līmenī.

Jāatzīmē, ka šīs summas ir pirms nodokļu nomaksas.

Ar garantēto 20 gadu periodu

Šajā gadījumā vienīgā atšķirība ir tāda, ka tiek norādīts labuma guvējs un garantētais izmaksas periods tiek izvēlēts maksimālais jeb 20 gadi. Lūk, rezultāti:

Ar 5 000 eiro lielu uzkrājumu 2.pensiju līmenī lielākais ikmēneša ienākums būs no Compensa.

Ar 20 000 eiro lielu uzkrājumu lielākais ikmēneša ienākums būs no SEB.

Salīdzinājuma secinājumi

Kā redzam tabulās, tad iegūtie rezultāti var atšķirties būtiski. Piemēram, neizvēloties garantēto periodu, ikmēneša ienākumu apmērs ar 20 000 eiro uzkrājumu var atšķirties par gandrīz 7 eiro mēnesī.

Tāpēc ir ļoti svarīgi apkopot visus piedāvājumus, salīdzināt tos un izvēlēties sev atbilstošāko un izdevīgāko.

Secinājumi

Veicot aprēķinus, nākas konstatēt, ka jebkurā gadījumā izdevīgāk ir noslēgt mūža pensijas polisi. Pievienojot 2.p.l. uzkrājumu valsts pensijai, pensijas pieaugums ir mazāks nekā to var saņemt piesakoties mūža pensijas polisei.

Rūpīgi ir jāizvērtē savas vajadzības, jāsaņem piedāvājumi no visiem polises piedāvātājiem un jāizvēlas izdevīgākais variants.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par mūža pensiju

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmenis – salīdzinājums

Kopsavilkums – kuru plānu izvēlēties?

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem SEB indeksu plāns

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

31 pensiju plāns

Salīdzinājuma tapšanas brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams 31 2.pensiju līmeņa plāns. 8 pārvaldītāji piedāvā dažādus plānus 4 kategorijās. Arī pārvaldīto plānu skaits atšķiras, sākot no 1 plāna no ABLV Asset Management, IPAS un beidzot ar 7 plāniem no “SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības. Katram plānam ir sava ieguldīšanas stratēģija, tāpat katram plānam ir sava komisiju struktūra.

Tik plašā piedāvājumā var ļoti viegli apmaldīties. Tieši tāpēc nolēmu izveidot 2.pensiju līmeņu salīdzinājumu un pēc dažiem kritērijiem izvēlēties tos plānus, kuri, manuprāt, ir pievilcīgākie.

Kāds plāns ir piemērots man?

Plāni ir iedalīti 4 kategorijās. Zemākais risks un attiecīgi zemākais sagaidāmais ienesīgums ir konservatīvajiem plāniem (100% no aktīviem ieguldu obligācijās un depozītos), tiem ar augstāku risku un attiecīgi augstāku sagaidāmo ienesīgumu seko sabalansētie plāni (līdz 25% no aktīviem iegulda akcijās), pēc tam seko aktīvie plāni 50% (līdz 50% no aktīviem iegulda akcijās) un kategoriju sarakstu noslēdz aktīvie plāni 75% (līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās), no kuriem tiek sagaidīts gan augstāks risks, gan augstāks ienesīgums.

Jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo agresīvāku (vairāk iegulda akcijās) pensiju ir vēlams izvēlēties. Kāpēc vairāk akcijās? Pirms 2 gadiem bloga rakstā Investīcijas akcijās secināju, ka ilgtermiņa ienesīgums akcijām ir augstāks nekā obligācijām. Tiesa, akcijām ir novērojams augstāks svārstīgums un pat ilgstošus periodus to sniegums var būt negatīvs. Tomēr tajā pašā rakstā secināju, ka 10 gadu ienesīgums ieguldījumiem akcijās pārliecinošā vairumā gadījumu ir ar pozitīvu ienesīgumu, vidēji pārsniedzot 10% gada ienesīgumu, savukārt 20 gadu periodos ir bijuši tikai 3 periodi, kuros gada ienesīgums ir bijis zem 5% gadā.

Tātad, jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielākai daļai aktīviem vajadzētu būt izvietotiem akcijās.

Var rezumēt šādi:

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 75% jeb ar līdz 75% aktīvu izvietošanu akcijās

Vecumā no 50-58 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 50% jeb ar līdz 50% aktīvu izvietošanu akcijās. Tā kā līdz pensijas vecumam ir atlikuši 7 līdz 15 gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, kurā būtu vēlams aktīviem turpināt nest kaut nelielu ienesīgumu, tieši tāpēc šajā vecumā ir jāizvēlas tāds plāns, kurš turpina ieguldīt akcijas.

Vecumā no 58 gadiem būtu jāizvēlas konservatīvais plāns, kas 100% no aktīviem iegulda drošās obligācijās un termiņdepozītos. Šajā brīdī svarīgākais ir saglabāt iepriekš nopelnīto kapitālu.

Kā izvēlēties plānu?

Kad ir skaidrs, kuru kategoriju izvēlēties, tad ir jāizvēlas konkrēts pensiju plāns. Viens no svarīgākajiem kritērijiem plāna izvēlē ir komisiju apmērs. Jo mazāka komisija, jo lielāka peļņa, par to šajā rakstā mazāka komisija, lielāka peļņa.

2.pensiju līmeņa plāniem piemēro 2 veidu komisijas – fiksēto un mainīgo. Kopā to apmērs dažādām plānu stratēģijām nedrīkst pārsniegt noteiktus apmērus.

Ja salīdzinātu pensiju plānus tikai pēc fiksētās komisijas apmēra, tad tās īpaši neatšķiras. Savukārt, mainīgo komisiju vairākiem plāniem nepiemēro vispār. Lai gan mainīgā komisija pārvaldītājam ir jānopelna, nodrošinot ienesīgumu virs atskaites indeksa, tomēr jebkurā gadījumā maksimālā piemērojamā komisija plāniem, kuri piemēro mainīgo komisiju, potenciāli ir ievērojami augstāka. Tāpēc izvēloties starp pensiju plāniem, kopā tiek skaitīta gan pastāvīgā komisija, gan mainīgā komisija.

Papildus pensiju plāna komisijām ir jāņem vērā komisijas, kuras piemēro fondi, kuros tiek ieguldīti plāna līdzekļi. Tās var būt no 0.05% līdz pat vairāk nekā 2%. Šīs komisijas ir jāpieskaita kopējām izmaksām, kas mums kā 2.pensiju līmeņa dalībniekiem un aktīvu īpašniekiem ir jāmaksā par mūsu līdzekļu pārvaldīšanu.

Kā galveno kritēriju esmu izvēlējis tieši kopēju izmaksu apmēru. Papildus tam ir daži kvalitatīvi faktori, kurus paskaidrošu pie katras konkrētās plāna kategorijas plāna.

Pensiju plāns vecumā no 18 līdz 50 gadiem

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 75%.

Ir pieejami 10 aktīvie plāni 75% no 6 pārvaldītājiem.

Kā redzam, tad SEB indeksu plāns izceļas ar izteikti zemāku komisiju nekā pārējiem plāniem šajā kategorijā – 0.30%. Papildus tam veicu aprēķinu, cik ir kopējās izmaksas šajā plānā iekļautajiem fondiem. To vidēji svērtais apmērs ir 0.17%. Kopējās izmaksas sastāda 0.47% no aktīvu apmēra.

Nevienam citam plānam komisiju kopējais apmērs pirms fondu izmaksām pat nav tik zems, kā SEB indeksu plānam, līdz ar to citiem pat neveicu šādus aprēķinus.

Jāatzīmē, ka SEB indeksu plāns iegulda indeksu fondos ar zemām izmaksām un plašu diversifikāciju.

Tātad vecumā no 18 līdz 50 gadiem var izvēlēties SEB indeksu plānu.

Pensiju plāns vecumā no 50 līdz 58 gadiem

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 50%.

Ir pieejami 9 aktīvie plāni 50% no 8 pārvaldītājiem.

Šajā kategorijā ir vairāki plāni ar salīdzinoši zemām komisijām. Zemākās komisijas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Dinamika” 0.48% un Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57” 0.53%. Ja skatītos tikai no pirmā acu uzmetiena, tad izdevīgāks ir Dinamika plāns, taču investīciju nozarē neesmu pirmo dienu un zinu, ka ir jāskatās uz kopējām izmaksām.

Tāpēc šiem plāniem izgāju cauri pilnīgi visām pozīcijām un visiem ieguldījumu fondiem piefiksēju to izmaksas, tās ir attēlotas kolonnā Fondu TER. Kopējās izmaksas Indexo Izaugsme plāna gadījumā ir 0.71%, savukārt Swedbank Dinamika plānam tās ir 0.77%.

Te gan ir jāpiebilst, ka Swedbank plāniem ir mazāk detalizētas atskaites, ieguldījumiem nav norādīti ISIN kodi. Tā rezultātā vairākiem ieguldījumiem nav iespējams identificēt precīzus ieguldījumu fondus un to ieguldījumu klases, tāpat ieguldījumiem riska kapitāla fondā nav pieejama papildus informācija, kas ļautu spriest par to izmaksām. Kopā 6% no aktīva plāniem nav precīzi nosakāmas ieguldīšanas izmaksas. Šiem ieguldījumiem piemēroju tādas pārvaldīšanas komisijas, kuras tirgū pēc maniem novērojumiem attiecīgajiem ieguldījumiem ir normālas.

Vēl būtiska atšķirība ir starp pārvaldīšanas stiliem. Indexo Izaugsme plāns ir pasīvi pārvaldīts, tā līdzekļus ieguldot indeksu fondos, savukārt Swedbank Dinamika ir lielākoties pārvaldīts aktīvi, lai arī tajā ir iekļauti ieguldījumi arī indeksu fondos.

To visu ņemot vērā, es priekšroku šajā kategorijā dodu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57”.

Pensiju plāns vecumā no 58 gadiem

Vecumā no 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no konservatīvajiem plāniem.

Ir pieejami 8 konservatīvie plāni no 7 pārvaldītājiem.

Konservatīvo plānu kategorijā zemākā komisija un kopējās izmaksas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Stabilitāte”, attiecīgi 0.39% un 0.57%.

Nākamais seko Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” ar 0.45% un 0.62%.

Arī šeit ir jāatzīmē, ka šiem plāniem būtiski atšķiras pārvaldīšanas veids. Indexo Konservatīvais iegulda pasīvi, izmantojot obligāciju indeksu fondus, savukārt Swedbank Stabilitāte fondos iegulda tikai 17.43% no visiem plāna aktīviem, pie tam 9.99% ieguldījumu nav iespējams precīzi noteikt to pārvaldīšanas izmaksas, tāpēc tiem piemēroti nozares vidējie rādītāji. Ja būtu zināmi patiesie izmaksu rādītāji, iespējams, Swedbank Stabilitāte kopējās izmaksas būtu vēl zemākas.

Būtiski pieminēt, ka Indexo Konservatīvais caur indeksu fondiem iegulda pasaules attīstīto valstu obligācijās, savukārt Swedbank Stabilitāte 16% ir ieguldīti Latvijā emitētās obligācijās, 17% Baltijā, 14% Austrumeiropā un pārējais Rietumeiropā un attīstības tirgos.

To, kura stratēģija ilgtermiņā būs ar augstāku ienesīgumu, šobrīd pateikt ir neiespējami. Tāpēc ir jāveic izvēle starp aktīvo pārvaldīšanu ar lielu uzsvaru Baltijā un Austrumeiropā caur Swedbank Stabilitāte plānu vai pasīvo pārvaldīšanu indeksu fondos attīstības valstu obligācijās caur Indexo konservatīvo plānu.

Secinājumi

Datu un skaitļu ir ļoti daudz. Ja tos ierauga pirmo reizi, tad pazust tajos ir ļoti viegli. Ņemot vērā savu pieredzi investīciju jomā, veicu šo analīzi un salīdzinājumu, lai varētu nonākt pie īsa secinājuma par, manuprāt, labāko plānu katrā kategorijā.

Vecumā no 18 līdz 50 gadiem SEB indeksu plāns

Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”

Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”

Plašāku un izvērstāku salīdzinājumu un iedziļināšanos detaļās skatiet šajā video prezentācijā:

Dati par pensiju plānu ienesīgumiem un komisijām ņemti uz 30.04.2020., avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Dati par pensiju plānu ieguldījumiem uz 31.12.2019 no katra pensiju plāna ziņojumiem un pārskatiem, avots https://www.manapensija.lv/lv/pensiju-2-limenis/aktualie-dati/

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmeņa mantošana un apgādnieka zaudējuma pensija

Iepriekšējā rakstā par 2.pensiju līmeņa mantošanu izklāstīju savas domas, kāpēc tieši mantošana civillikumā noteiktā kārtībā man šķiet visloģiskākais risinājums.

Tā nu sagadījās, ka es biju viens no pirmajiem, kurš publicēja domas un viedokli par 2.pensiju līmeņa mantošanu. Pēc tam sekoja virkne mediju publikāciju ar bieži vien biedējošiem virsrakstiem, piemēram:

NRA PĒTA: pensiju otrā līmeņa mantošana slēpj zemūdens akmeņus

Nodot pensiju mantošanā vai labāk ne? Dažiem izdevīgāk būtu to atstāt valstij

Varbūt mediji tā nebija domājuši, bet ir sanākuši diezgan iebaidoši raksti un “pētījumi”. Grūti saprast, kāpēc tieši šāds komunikācijas veids un ziņojums tiek pasniegts. Iespējams, citādāk būtu grūti dabūt rakstu skatījumus, bet ceru, ka kļūdos šajā aspektā.

Kāpēc es par šo rakstu? Tāpēc, ka ir būtiska nianse, kas nevienā no “pētījumiem” netiek pieminēta. Piemēros tiek izmantoti jauni cilvēki, t.sk. vecumā zem 30 gadiem, ar maziem bērniem un tad tiek rēķināts, cik liela varētu būt starpība starp 2.pensiju līmeņa uzkrājuma nodošanu mantošanai un nodošanu valsts budžetam.

Tomēr nevienām no “pētījumiem” netiek pieminēti sekojoši pensiju likuma punkti 11.pants 1.punkts “Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.” un pārejas noteikumu punkts 8.2 “No 2014.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi.”

Kāpēc šie punkti ir svarīgi?

Jo tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir mirušā apgādnieka bērniem, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona un viņa kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Ja ir mazāks stāžs, tad piešķir minimālo pabalstu.

Šāds konkrēts gadījums ar VSAA atbildi ir aprakstīts šeit: Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts apgādnieka zaudējuma gadījumā

15 gadu stāžs ir nepieciešams šobrīd, no 2024.gada ir nepieciešams 20 gadu stāžs.

Pēc maniem pieņēmumiem normālā gadījumā cilvēks 15 gadu stāžu sasniedz ap 35 gadu vecumu, attiecīgi 20 gadu stāžu ap 40 gadu vecumu. Kāds, iespējams, daudz vēlāk, taču cits mazliet agrāk.

Ja stāžs ir mazāks par šobrīd noteiktajiem 15 gadiem, tad neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņu uzkrājumiem, bērniem tiks maksāts minimālais pabalsts. Tātad var secināt, ka līdz 35 gadu vecumam jebkurai personai ir izdevīgāk izvēlēties atstāt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanai civillikuma noteiktajā kārtībā.

Ir diezgan daudz cilvēki Latvijā vecumā līdz 35 gadiem ar ievērojamiem 2.pensiju līmeņa uzkrājumiem (virs 10 000 eiro), citiem tie pat pārsniedz 30 000 eiro. Ja šie cilvēki redz minētos “pētījumus” un paļaujas uz tiem un izvēlas savu uzkrājumu ieskaitīt valsts budžetā, tad viņu mazie bērni saņems nevis lielāku apgādnieka zaudējuma pensiju, bet gan minimālo pabalstu un personas uzkrātais kapitāls būtībā aizies kopējā pensiju katlā.

Personām līdz 35 gadu vecumam ir izdevīgāk izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājuma mantošanu civillikumā noteiktajā kartībā, tādā veidā dzīvi palikušie saņems uzkrājumu naudā un mazgadīgie bērni jebkurā gadījumā saņems minimālo pabalstu.

Pārskatīt šo lēmumu vajadzētu sasniedzot 35 gadu vecumu vai 40 gadu vecumu no 2024.gada. Ja šobrīd esi vecāks par 35 gadiem vai 40 gadiem no 2024.gada un tev ir viens vai vairāki mazi bērni, tad tiešām izdevīgāk var būt izvēlēties nodot 2.pensiju līmeņa uzkrājumu valsts budžetam. Ja bērni jau ir tuvu pilngadībai, tad vēljoprojām izdevīgāk varētu būtu mantošana civillikuma kārtībā.

Ja esmu kļūdījies, lūdzu, dodiet ziņu!

Secinājums

Līdz 35 gadu vecumam gandrīz jebkurai personai ir izdevīgāk izvēlēties atstāt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanai civillikuma noteiktajā kārtībā, pat ja ir mazgadīgi bērni.

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit:

2.pensiju līmeņa mantošana

Līdz šī gada sākumam nebija iespējams mantot 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. Nāves gadījumā tas tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā. Tas nešķita īpaši godīgi un nerosināja uzticību pensiju sistēmai, jo konkrētas personas konkrēts uzkrājums 2.pensiju līmenī nemaz nebija konkrētas personas kapitāls, ja persona mira pirms pensijas vecuma sasniegšanas.

Pateicoties Indexo iniciatīvai, izveidojot parakstu vākšanu un aktīvi iestājoties par ieceres īstenošanu, no šī gada sākuma katram 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir iespēja izvēlēties, ko darīt ar viņa 2.pensiju līmenī uzkrāto kapitālu nāves gadījumā.

Šajā rakstā apskatīšu izvēles iespējas un kuru no tām, manuprāt, izvēlēties atšķirīgās situācijās.

Izvēles iespējas 2.pensiju līmeņa kapitāla izlietojumam nāves gadījumā

Saskaņa ar Valsts fondēto pensiju likumu 2.pensiju līmeņa dalībniekam ir tiesības izvēlēties, kā tiks izmantots viņa uzkrātais kapitāls, ja šis dalībnieks nomirst pirms vecuma pensijas vecuma sasniegšanas:

  1. To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā jeb kā tas ir bijis līdz šim. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.
  2. To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam. Piemēram, sieva norāda savu vīru un nāves gadījumā 2.pensiju līmenī uzkrātais kapitāls tiek pārskaitīts uz vīra 2.pensiju līmeni.
  3. To manto Civillikumā noteiktajā kartībā. Naudas līdzekļi tiks izmantot kopējā mantošanas kārtībā.

Kuru no variantiem izvēlēties?

1. To ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā

Jāatzīmē, ka, ja netiek izdarīta izvēle, tad šis ir noklusējuma variants.

Ilgi domāju un pētīju un secināju, ka, manuprāt, nevienam nevajadzētu izvēlēties šo variantu. Uzkrātais kapitāls tiek ieskaitīts kopējā valsts pensiju “katlā”.

Iesējams, kāds motivēs šīs izvēles pamatotību ar to, ka uzkrātais kapitāls tiks izmantots apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinam. Tas ir tiesa, taču jāņem vērā, ka 2.pensiju līmeņa kapitāls tiks pievienots kopējai aprēķina summai un ietekmēs salīdzinoši nedaudz. Manuprāt, priekšlaicīgas nāves gadījumā tuviniekiem daudz vairāk palīdzētu mantošana Civillikuma noteiktajā kārtībā jeb naudas līdzekļu saņemšana. Uz šodienu vidējais uzkrājums 2.pensiju līmenī ar ap 3 500 eiro. Apgādnieka zaudējuma pensijas aprēķinu šī summa, visticamāk, ietekmēs minimāli, taču vidēji šādas summas mantošana var būt būtisks atbalsts ģimenes locekļa zaudēšanas gadījumā.

2. To pievieno norādītās personas 2.pensiju līmeņa uzkrājumam.

Manuprāt, ir 2 situācijas, kurās būtu prātīgi izvēlēties šo opciju.

Pirmkārt, ja norādītā persona ir tuvu pensijas vecumam. Piemēram, norādītā persona pēc 5 gadiem dosies pensijā. Pievienojot papildus kapitālu 2.pensiju līmeņa uzkrājumam, tiks palielināts vecuma pensijas apmērs. Mani novērojumi liecina, ka naudas plūsma jeb pensijas apmērs lielākajā daļā pensiju saņēmēju būs daudz svarīgāks un lielāku sirdsmieru nodrošinošs nekā kādas naudas summas saņemšana un turpmāka rūpēšanās par šo naudu.

Otrkārt, ja ir vēlme uzkrāto 2.pensiju līmeņa kapitālu nodot kādai personai, kas nav radinieks un kurai būtu ierobežotas iespējas saņemt šo uzkrājumu pilnā apmērā, ja tiktu izvēlēta iespēja mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Piemēram, ja personas bērni ir gana labi nodrošināti, taču personas brālim vai māsai ir sagaidāma ļoti zema pensija, tad šāds variants varētu būt optimāls.

Šajā izvēlē nebūtu prātīgi novirzīt uzkrāto kapitālu saviem bērniem. Protams, var būt situācija, ka kāds no bērniem ir “mīļāks” un kāds “nemīļāks”. Mantojot Civillikumā noteiktajā kārtībā tiešo mantinieku pilnībā izslēgt no mantojuma nevar. Tādā gadījumā tiešām var izvēlēties nodot šo kapitālu “mīļajam” bērnam.

Tomēr, ja nav izteikta vēlme, tad nevajadzētu 2.pensiju līmeņa uzkrājumu nodot konkrētai personai, kura ir jaunākā paaudzē. Kāpēc? Tāpēc, ka šai personai līdz pensijas vecuma sasniegšanai būs ļoti daudz gadi, iespējams 20, 30 vai pat 40 gadi. Tas ir ļoti ilgs termiņš, kurā viss var mainīties. Un šajā gadījumā es nerunāju par valsts iekārtas maiņu, bet gan par vecuma pensijas saņemšanas nosacījumiem. Var pieaugt pensionēšanās vecums, var tikt piemēroti jauni nodokļi utt. Tā rezultātā nodotais kapitāls var nesasniegt galveno mērķi – vairot norādītās personas turību.

3. To manto Civillikumā noteiktajā kartībā.

Visos pārējos gadījumos visloģiskāk ir izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantot Civillikumā noteiktajā kārtībā. Priekšlaicīgas nāves gadījumā tuvinieki saņems 2.pensiju līmeņa uzkrājumu naudas līdzekļu formā gandrīz uzreiz. Līdzekļi neaizies kopējā valsts pensiju “katlā” un norādītās personas gadījumā nebūs jāgaida neskaitāmi gadi, lai tiešām saņemtu šo uzkrājumu.

Mans ieteikums būtu pret šo kapitālu attiekties kā pret jebkuru citu sev piederošu kapitālu.

Kopsavilkums

3.variants ir loģiskākais un būtu jāizvēlas gandrīz visiem. 1.variants nav prātīgs nevienam. 2.variants ir atbilstošs tikai dažās ļoti specifiskās situācijas.

P.S. izdarīt izvēli par 2.pensiju līmeņa uzkrājuma izlietošanu nāves gadījumā var šeit latvija.lv

____________________________________________

Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!

Piesakies konsultācijai par pensiju līmeņiem

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: