Pirms pāris dienām noskatījos filmu Miljardieru klubs ( angliski Billionaire Boys Club)
Filma ir par jauniem puišiem, kuri, vēloties strauji nopelnīt un vēl straujāk kāpt pa dzīves kāpnēm, izveido piramīdas jeb Ponzi shēmu.
Viņi apsola garantētu ļoti lielu ienesīgumu īsā termiņā. Vienu vai vairākas reizes investoram šādu ienesīgumu nodrošinot (patiesībā ienesīgums nav gūts, bet gan peļņas procenti ir no citiem investoriem iegūtā nauda), investori sāk aizvien vairāk ticēt, atstāj savu ieguldījumu “augt” un iegulda papildus. Filmā pat ir gadījums, kurā ieguldītājs saka, ka iegulda visus uzkrājumus, t.sk. bērnu koledžas fondus un pat ir izņēmis otru hipotēku uz māju un aizņemtos līdzekļus iegulda šajā “iespējā”.
Protams, agrāk vai vēlāk piramīdai sākas problēmas. Parasti piramīda izbeidzas tajā brīdī, kad ieguldītāji sāk ņemt ārā savu naudu. Tad izrādās, ka nekādas naudas nav un patiesībā piramīdas veidotāji un augstāko līmeņu cilvēki ir vienkārši iedzīvojušies uz ieguldītāju rēķina.
Pēc filmas noskatīšanās vēlos dalīties ar vairākām atziņām.
Ļoti augsts garantēts ienesīgums
Tāds neeksistē!
Ir ieguldījumi ar augstu potenciālo ienesīgumu, taču tie nāk komplektā ar augstu risku daļu vai visu ieguldījumu zaudēt.
Ja kāds jums sola garantētu jebkādu ienesīgumu, tas jau ir pirmais signāls, ka no šāda ieguldījuma ir jāturas pa gabalu. Jo lielāks solītais garantētais ienesīgums, jo patiesībā bīstamāks ir ieguldījums. Jo augstāks garantētais ienesīgums, jo lielāka ir varbūtība, ka tiksiet apkrāpti un savus līdzekļus nekad vairs neredzēsiet.
Jaunie veiksmīgie
Filmā ir attēlots brīdis, kurā viens no galvenajiem varoņiem sniedz prezentāciju potenciālajiem ieguldītājiem un kā vienu no viņu veiksmes faktoriem uzsver to, ka viņi visi ir jauni. Savu veiksmīgumu filmas gaitā viņi mēģina projicēt ar dārgiem auto, lepnu biroju, ļoti dārgiem apģērbiem un aksesuāriem, ekskluzīvu dzīvesvietu un kopumā nesamērojami dārgu dzīves veidu.
Mani novērojumi par jaunajiem veiksmīgajiem liecina, ka, ja gados jauns cilvēks brauc ar dārgu luksusa klases auto, ģērbjas ekskluzīvu brendu apģērbos un visādi citādi ar savu izskatu un darbībām mēģina apliecināt savu veiksmīgumu un turīgumu, tad 99% gadījumu šis cilvēks ir kādā no šīm kategorijām:
Dārgu dzīvesveidu daļēji vai pilnā apmērā finansē vecāki
Ir iesaistīts netīrās lietās, kurās ir raksturīga ātra un salīdzinoši viegla peļņa
Ir jau salīdzinoši veiksmīgs, taču neprātīgi apietas ar savām personīgajām finansēm (lieli parādi, nav uzkrājumu, dzīvo no rokas mutē)
Nezinu, kāda ir jūsu attieksme pret šādiem cilvēkiem, taču es cenšos ar šādiem indivīdiem neielaisties ne sarunās, ne draudzībā, nemaz nerunājot par sadarbību biznesā.
Protams, ir atlikušais 1%. Tiešām eksistē tādi jaunie veiksmīgie, kas visu paši ir nopelnījuši un dzīvo attiecīgu dzīvesveidu, taču tas ir izņēmums, nevis noteikums.
Kurš vispār iekrīt uz nereāliem solījumiem?
Uz tiem vismaz reizi dzīvē iekrīt gandrīz ikviens.
Latvijā liela daļa sabiedrības zaudēja savus iekrājumus bankās un piramīdās deviņdesmitajos gados. To var norakstīt uz to, ka cilvēki bija nonākuši jaunā ekonomiskajā sistēmā un nesaprata tās pamatprincipus un tāpēc noticēja augstajiem procentiem. Tiem noticēja sabiedrība kopumā, tāpēc arī šo banku sabrukums bija tika sāpīgs trieciens.
Liekas, ka šādai pieredzei vajadzētu kalpot par piemēru un neļaut cilvēkiem turpmāk pieļaut līdzīgas kļūdas. Tomēr ik pa laikam uzrodas jaunas piramīdas, jauni fantastiski solījumi un cilvēki atkal un atkal iekrīt.
Pirms dažiem gadiem Latvijā parādījās piramīda, kurā populāri cilvēki, t.sk. Liene Greifāne aicināja piedalīties iespējā pelnīt ceļojot. Arī mani kāds draugs paaicināja līdzi uz tikšanos ar attālām paziņām, kuras par šo iespēju stāstīja un reklamēja. Man uzreiz bija skaidrs, ka tā ir piramīda, ka “loģika tur nestrādā” un no šiem cilvēkiem savā mūžā turēšos pa gabalu. Kopš tā laika par šo piramīdu neko neesmu dzirdējis.
Lūk, piemērs, kurā cilvēks dalās ar savu pieredzi, kā vienas ģimenes ietvaros vairākas reizes ir kāpts uz tiem pašiem grābekļiem un zaudēti ievērojami līdzekļi (neprasiet, kāpēc es zinu par šo interviju 😊)
Vēl pavisam nesen bija populāras piramīdas, kuras cilvēkus piesaistīja kriptovalūtu buma laikā. Arī tur cilvēki ir zaudējuši ievērojamas summas.
Pirms dažiem mēnešiem rakstīju par forex krāpniekiem, arī tajos gadījumos cilvēkiem tiek piesolīti nereāli augsti ienesīguma procenti, kas 99% gadījumu rezultējas ar pilnīgu ieguldījuma zaudējumu.
Tāpat esmu informēts par gadījumiem, kuros pēc līdzīgas shēmas cilvēki uzķeras uz instagramā reklamētām ieguldījumu stratēģijām un treidošanas signāliem.
Veidi, kādos krāpnieki atrod savus upurus, ir visdažādākie. Mūsu galvenais ierocis cīņā pret šādiem krāpniekiem ir veselais saprāts un kritiskā domāšana.
Kopsavilkums
Garantēts augsts ienesīgums neeksistē
Jaunie veiksmīgie 99% gadījumos patiesībā nav tādi, par kādiem tie izliekas
Veselais saprāts un kritiskā domāšana ir vienīgais ierocis cīņā pret krāpniekiem
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”
Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”
31 pensiju plāns
Salīdzinājuma tapšanas brīdī Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams 31 2.pensiju līmeņa plāns. 8 pārvaldītāji piedāvā dažādus plānus 4 kategorijās. Arī pārvaldīto plānu skaits atšķiras, sākot no 1 plāna no ABLV Asset Management, IPAS un beidzot ar 7 plāniem no “SEB Wealth Management” Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrības. Katram plānam ir sava ieguldīšanas stratēģija, tāpat katram plānam ir sava komisiju struktūra.
Tik plašā piedāvājumā var ļoti viegli apmaldīties. Tieši tāpēc nolēmu izveidot 2.pensiju līmeņu salīdzinājumu un pēc dažiem kritērijiem izvēlēties tos plānus, kuri, manuprāt, ir pievilcīgākie.
Kāds plāns ir piemērots man?
Plāni ir iedalīti 4 kategorijās. Zemākais risks un attiecīgi zemākais sagaidāmais ienesīgums ir konservatīvajiem plāniem (100% no aktīviem ieguldu obligācijās un depozītos), tiem ar augstāku risku un attiecīgi augstāku sagaidāmo ienesīgumu seko sabalansētie plāni (līdz 25% no aktīviem iegulda akcijās), pēc tam seko aktīvie plāni 50% (līdz 50% no aktīviem iegulda akcijās) un kategoriju sarakstu noslēdz aktīvie plāni 75% (līdz 75% no aktīviem iegulda akcijās), no kuriem tiek sagaidīts gan augstāks risks, gan augstāks ienesīgums.
Jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo agresīvāku (vairāk iegulda akcijās) pensiju ir vēlams izvēlēties. Kāpēc vairāk akcijās? Pirms 2 gadiem bloga rakstā Investīcijas akcijās secināju, ka ilgtermiņa ienesīgums akcijām ir augstāks nekā obligācijām. Tiesa, akcijām ir novērojams augstāks svārstīgums un pat ilgstošus periodus to sniegums var būt negatīvs. Tomēr tajā pašā rakstā secināju, ka 10 gadu ienesīgums ieguldījumiem akcijās pārliecinošā vairumā gadījumu ir ar pozitīvu ienesīgumu, vidēji pārsniedzot 10% gada ienesīgumu, savukārt 20 gadu periodos ir bijuši tikai 3 periodi, kuros gada ienesīgums ir bijis zem 5% gadā.
Tātad, jo ilgāks laiks ir atlicis līdz pensijas vecumam, jo lielākai daļai aktīviem vajadzētu būt izvietotiem akcijās.
Var rezumēt šādi:
Vecumā no 18 līdz 50 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 75% jeb ar līdz 75% aktīvu izvietošanu akcijās
Vecumā no 50-58 gadiem būtu jāizvēlas aktīvie plāni 50% jeb ar līdz 50% aktīvu izvietošanu akcijās. Tā kā līdz pensijas vecumam ir atlikuši 7 līdz 15 gadi, kas ir pietiekami ilgs laiks, kurā būtu vēlams aktīviem turpināt nest kaut nelielu ienesīgumu, tieši tāpēc šajā vecumā ir jāizvēlas tāds plāns, kurš turpina ieguldīt akcijas.
Vecumā no 58 gadiem būtu jāizvēlas konservatīvais plāns, kas 100% no aktīviem iegulda drošās obligācijās un termiņdepozītos. Šajā brīdī svarīgākais ir saglabāt iepriekš nopelnīto kapitālu.
Kā izvēlēties plānu?
Kad ir skaidrs, kuru kategoriju izvēlēties, tad ir jāizvēlas konkrēts pensiju plāns. Viens no svarīgākajiem kritērijiem plāna izvēlē ir komisiju apmērs. Jo mazāka komisija, jo lielāka peļņa, par to šajā rakstā mazāka komisija, lielāka peļņa.
2.pensiju līmeņa plāniem piemēro 2 veidu komisijas – fiksēto un mainīgo. Kopā to apmērs dažādām plānu stratēģijām nedrīkst pārsniegt noteiktus apmērus.
Ja salīdzinātu pensiju plānus tikai pēc fiksētās komisijas apmēra, tad tās īpaši neatšķiras. Savukārt, mainīgo komisiju vairākiem plāniem nepiemēro vispār. Lai gan mainīgā komisija pārvaldītājam ir jānopelna, nodrošinot ienesīgumu virs atskaites indeksa, tomēr jebkurā gadījumā maksimālā piemērojamā komisija plāniem, kuri piemēro mainīgo komisiju, potenciāli ir ievērojami augstāka. Tāpēc izvēloties starp pensiju plāniem, kopā tiek skaitīta gan pastāvīgā komisija, gan mainīgā komisija.
Papildus pensiju plāna komisijām ir jāņem vērā komisijas, kuras piemēro fondi, kuros tiek ieguldīti plāna līdzekļi. Tās var būt no 0.05% līdz pat vairāk nekā 2%. Šīs komisijas ir jāpieskaita kopējām izmaksām, kas mums kā 2.pensiju līmeņa dalībniekiem un aktīvu īpašniekiem ir jāmaksā par mūsu līdzekļu pārvaldīšanu.
Kā galveno kritēriju esmu izvēlējis tieši kopēju izmaksu apmēru. Papildus tam ir daži kvalitatīvi faktori, kurus paskaidrošu pie katras konkrētās plāna kategorijas plāna.
Pensiju plāns vecumā no 18 līdz 50 gadiem
Vecumā no 18 līdz 50 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 75%.
Ir pieejami 10 aktīvie plāni 75% no 6 pārvaldītājiem.
Kā redzam, tad SEB indeksu plāns izceļas ar izteikti zemāku komisiju nekā pārējiem plāniem šajā kategorijā – 0.30%. Papildus tam veicu aprēķinu, cik ir kopējās izmaksas šajā plānā iekļautajiem fondiem. To vidēji svērtais apmērs ir 0.17%. Kopējās izmaksas sastāda 0.47% no aktīvu apmēra.
Nevienam citam plānam komisiju kopējais apmērs pirms fondu izmaksām pat nav tik zems, kā SEB indeksu plānam, līdz ar to citiem pat neveicu šādus aprēķinus.
Jāatzīmē, ka SEB indeksu plāns iegulda indeksu fondos ar zemām izmaksām un plašu diversifikāciju.
Tātad vecumā no 18 līdz 50 gadiem var izvēlēties SEB indeksu plānu.
Pensiju plāns vecumā no 50 līdz 58 gadiem
Vecumā no 50 līdz 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no aktīvajiem plāniem, kuros ieguldījumi akcijās var sasniegt 50%.
Ir pieejami 9 aktīvie plāni 50% no 8 pārvaldītājiem.
Šajā kategorijā ir vairāki plāni ar salīdzinoši zemām komisijām. Zemākās komisijas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Dinamika” 0.48% un Ieguldījumu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57” 0.53%. Ja skatītos tikai no pirmā acu uzmetiena, tad izdevīgāks ir Dinamika plāns, taču investīciju nozarē neesmu pirmo dienu un zinu, ka ir jāskatās uz kopējām izmaksām.
Tāpēc šiem plāniem izgāju cauri pilnīgi visām pozīcijām un visiem ieguldījumu fondiem piefiksēju to izmaksas, tās ir attēlotas kolonnā Fondu TER. Kopējās izmaksas Indexo Izaugsme plāna gadījumā ir 0.71%, savukārt Swedbank Dinamika plānam tās ir 0.77%.
Te gan ir jāpiebilst, ka Swedbank plāniem ir mazāk detalizētas atskaites, ieguldījumiem nav norādīti ISIN kodi. Tā rezultātā vairākiem ieguldījumiem nav iespējams identificēt precīzus ieguldījumu fondus un to ieguldījumu klases, tāpat ieguldījumiem riska kapitāla fondā nav pieejama papildus informācija, kas ļautu spriest par to izmaksām. Kopā 6% no aktīva plāniem nav precīzi nosakāmas ieguldīšanas izmaksas. Šiem ieguldījumiem piemēroju tādas pārvaldīšanas komisijas, kuras tirgū pēc maniem novērojumiem attiecīgajiem ieguldījumiem ir normālas.
Vēl būtiska atšķirība ir starp pārvaldīšanas stiliem. Indexo Izaugsme plāns ir pasīvi pārvaldīts, tā līdzekļus ieguldot indeksu fondos, savukārt Swedbank Dinamika ir lielākoties pārvaldīts aktīvi, lai arī tajā ir iekļauti ieguldījumi arī indeksu fondos.
To visu ņemot vērā, es priekšroku šajā kategorijā dodu plānam “INDEXO Izaugsme 47-57”.
Pensiju plāns vecumā no 58 gadiem
Vecumā no 58 gadiem vajadzētu izvēlēties kādu no konservatīvajiem plāniem.
Ir pieejami 8 konservatīvie plāni no 7 pārvaldītājiem.
Konservatīvo plānu kategorijā zemākā komisija un kopējās izmaksas ir Swedbank pensiju ieguldījumu plānam “Stabilitāte”, attiecīgi 0.39% un 0.57%.
Nākamais seko Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” ar 0.45% un 0.62%.
Arī šeit ir jāatzīmē, ka šiem plāniem būtiski atšķiras pārvaldīšanas veids. Indexo Konservatīvais iegulda pasīvi, izmantojot obligāciju indeksu fondus, savukārt Swedbank Stabilitāte fondos iegulda tikai 17.43% no visiem plāna aktīviem, pie tam 9.99% ieguldījumu nav iespējams precīzi noteikt to pārvaldīšanas izmaksas, tāpēc tiem piemēroti nozares vidējie rādītāji. Ja būtu zināmi patiesie izmaksu rādītāji, iespējams, Swedbank Stabilitāte kopējās izmaksas būtu vēl zemākas.
Būtiski pieminēt, ka Indexo Konservatīvais caur indeksu fondiem iegulda pasaules attīstīto valstu obligācijās, savukārt Swedbank Stabilitāte 16% ir ieguldīti Latvijā emitētās obligācijās, 17% Baltijā, 14% Austrumeiropā un pārējais Rietumeiropā un attīstības tirgos.
To, kura stratēģija ilgtermiņā būs ar augstāku ienesīgumu, šobrīd pateikt ir neiespējami. Tāpēc ir jāveic izvēle starp aktīvo pārvaldīšanu ar lielu uzsvaru Baltijā un Austrumeiropā caur Swedbank Stabilitāte plānu vai pasīvo pārvaldīšanu indeksu fondos attīstības valstu obligācijās caur Indexo konservatīvo plānu.
Secinājumi
Datu un skaitļu ir ļoti daudz. Ja tos ierauga pirmo reizi, tad pazust tajos ir ļoti viegli. Ņemot vērā savu pieredzi investīciju jomā, veicu šo analīzi un salīdzinājumu, lai varētu nonākt pie īsa secinājuma par, manuprāt, labāko plānu katrā kategorijā.
Vecumā no 18 līdz 50 gadiem SEB indeksu plāns
Vecumā no 50 līdz 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Izaugsme 47-57”
Vecumā no 58 gadiem Ieguldījumu plāns “INDEXO Konservatīvais 55+” vai Swedbank pensiju ieguldījumu plāns “Stabilitāte”
Plašāku un izvērstāku salīdzinājumu un iedziļināšanos detaļās skatiet šajā video prezentācijā:
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.
Neesmu saistīts ne ar vienu valsts fondēto pensiju pārvaldnieku, neesmu saņēmis mudinājumu vai atlīdzību par šī salīdzinājuma izveidošanu.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Reiz sen senos laikos pirms 4 gadiem bija iepriekšējā naftas krīze. Naftas cena nokritās un kādu brīdi svārstījās robežās no $20 – $30 par barelu. Krievijas Centrālās Bankas likme bija 11% un valūtas pāris EUR/RUB atradās līmenī ap 85. Tajā brīdī radās doma, ka vajadzētu atvērt pozīciju Short EUR/RUB jeb aizņemties eiro un ieguldīt rubļos.
Dažādu apstākļu sakritību dēļ toreiz pozīciju neatvēru. Tagad 4 gadus vēlāk ir nākamā naftas krīze un EUR/RUB atkal uz brīdi atradās līmenī ap 85. Šoreiz pozīciju eksperimenta nolūkos atvēru.
Šajā rakstā par to, kāpēc vispār tādu pozīciju atvērt, kā arī pastāstīšu par savu procesu un progresu esošajā EUR/RUB pozīcijā.
Teorija
Kā strādā forex darījumi? Parasti tiek tirgots valūtu pāris. Tā kā rakstā ir runa par EUR/RUB, tad arī šo valūtu pāri izmantošu paskaidrošanai. Ja domājam, ka eiro kļūs relatīvi spēcīgāks par rubļiem, tad paredzam EUR/RUB vērtības pieaugumu. Tas nozīmē, ka 1 eiro nopirkšanai vajadzēs aizvien vairāk rubļus. Ja uz šādu svārstību vēlamies nopelnīt, tad pērkam EUR/RUB valūtu pāri jeb ejam garajā (long). Šajā gadījumā mēs faktiski aizņemamies rubļus, par kuriem nopērkam eiro.
Ja paredzam, ka rublis pieaugs vērtībā pret EUR, tātad vēlamies pirkt rubļus. Lai to izdarītu ar minētu EUR/RUB valūtu pāri, mēs ejam īsajā (short) jeb pārdodam valūtu pāri. Ja valūtu pāra EUR/RUB cena kritīsies, tad mēs gūsim peļņu. Šajā gadījumā mēs faktiski aizņemamies eiro, par kuriem pērkam rubļus.
Kā jau minēju, darījuma rezultātā tiek aizņemta viena valūta, lai ieguldītu otrā. Katrai valūtai ir sava aizņemšanās cena. Aizņemoties vienu valūtu, mēs maksājam konkrētās valūtas centrālās bankas likmi + brokera interesi, savukārt par nopirkto valūtu mēs saņemam attiecīgās valūtas centrālās bankas likmi – brokera interese.
Ja Krievijas Centrālās Bankas likme ir 3%, bet Eiropas Centrālās Bankas likme ir 2%, tad, veicot long EUR/RUB darījumu, mēs aizņemamies rubļus par 3%, ieguldām eiro un saņemam par to 2%, tātad starpība ir mīnus 1%. Šādu darījumu ir vērts veikt, tikai tādā gadījumā, ja uzskatām, ka eiro vērtība attiecībā pret rubli pieaugs vairāk nekā par minēto 1%.
Ja darām pretējo un veicam EUR/RUB short darījumu, tad galā ir pozitīva 1% starpība. Šajā brīdī veikt EUR/RUB darījumu ir izdevīgi ne vien tāpēc, ka sagaidām rubļa vērtība celšanos pret eiro, bet arī tāpēc, ka šādam darījumam ir pozitīva % likmju starpība. Šādus darījumus sauca arī par carry trade. Carry trade ir tāds darījums, kurā vienu valūtu var aizņemties lēti un ieguldīt citā valūtā ar augstāku procentu likmi, tādā veidā nodrošinot pozitīvu starpību.
Tā kā valūtu tirgos nereti izmanto augstu kredītplecu, tad carry trade var būt izdevīgs pat pie salīdzinoši nelielām procentu likmju atšķirībām.
Ja gribas detalizētāk un saprotamāk izprast forex lietas, lūdzu, jautājiet mātei Googlei.
Naftas krīzes un rublis
Visiem ir zināms, ka Krievija ir nozīmīgs spēlētājs naftas tirgū. Attiecīgi arī Krievijas ekonomiku būtiski ietekmē naftas cenas svārstības.
Naftas cenas svārstības bieži ir viens no galvenajiem ietekmējošajiem faktoriem rubļa vērtībai attiecībā pret eiro vai ASV dolāriem. Grafikā augstāk skaidri varam redzēt, ka brīžos, kad naftas cena ir augsta, EUR/RUB līmenis ir zems jeb rublis ir salīdzinoši vērtīgs. Savukārt brīžos, kad naftas cena krīt, rubļa vērtība krītas un attiecīgi EUR/RUB līmenis strauji pieaug.
Šāda situācija bija novērojama 2015.gadā, gan 2016. gadā, gan arī šogad.
2016.gads
2016.gadā nafta bija nokritusies zem $30 atzīmes, rublis strauji kārtējo reizi bija zaudējis savu vērtību un EUR/RUB svārstījās robežās starp 80-90. Toreiz Krievijas Centrālās bankas likme bija 11%, ECB likme bija -0.3%, ja veiktu EUR/RUB short darījumu, tad carry būtu 11.3% gadā. Protams, faktiskā likme būtu zemāka, jo savu daļiņu paņem arī brokeris. Likās, ka naftas cenas ilgtermiņā noteikti nebūs tik zemu un atgriezīsies augstākos līmeņos un attiecīgi arī rublim vajadzētu kļūt pakāpeniski stiprākam.
Kā jau minēju, toreiz dažādu apstākļu sakritību dēļ brokera kontu forex tirdzniecībai neatvēru un arī šādu pozīciju neizveidoju.
Nav vērts pārdzīvot par to, kā būtu, ja būtu. Tomēr EUR/RUB kurss gada laikā nokritās no 85 līdz 60 jeb par 29%, pie tam šajā periodā varēja saņemt carry 11% apmērā. Kopējais potenciālais ienesīgums bija ap 40% viena gada laikā. Pie tam šāds ienesīgums bija iespējams bez kredītpleca. Ja to pielietotu kaut vai apmērā 2:1, ienesīgums sasniegtu pat 80%.
Protams, notikumi varēja izvērsties arī citādāk un peļņa nerealizēties.
2020.gads
Šogad nafta ir būtiski nokritusies, WTI marka jau brīdi atrodas zem $20 par barelu, Brent marka mazliet virs $20. Arī rubļa vērtība naftas cenu svārstību ietekmē atkal ir kritusies. Marta sākumā EUR/RUB atkal uzlēca līdz pat 88 atzīmei. ECB likme ir -0.5%, Krievijas Centrālās Bankas likme ir 5.5%, tātad teorētiski var dabūt 6% carry.
Lai arī šobrīd naftas cena ir apakšā, ilgstoši tā tur nebūs. Dažu gadu laikā tā atkal atgūs kādus augstākus līmeņus. Tā rezultātā arī rubļa vērtība varētu pakāpeniski mazliet pieaugt.
Vai atkārtosies tāds pats scenārijs kā 2016.gadā? Droši vien ka nē. Tomēr 6% carry un rubļa vērtības potenciālā atgūšanās ir gana pievilcīgs spekulatīvs darījums.
Mans eksperiments
Marta sākumā sazvanījos ar draugu no Šveices, ar kuru ik pa laikam apspriežam tirgus aktualitātes un dažādas stratēģijas un idejas ieguldījumiem un spekulatīviem treidiem. Tieši viņš man atgādināja par šādu stratēģiju un paldies viņam par to!
Rubļa vērtība jau bija samazinājusies, tāpēc sāku kalt plānus darījuma veikšanai. No sākuma bija jāatrod atbilstošs forex brokeris.
Neliela teorijas atkāpe. Procentu likmju atšķirība jeb carry % tiek aprēķināti katru dienu un ieskaitīti vai iekasēti no konta atkarībā, vai carry likme ir pozitīva vai negatīva. Šo ikdienas nelielu naudas plūsmu sauc par Overnight swaps un to parasti uzrāda kā bāzes punktus no konkrēta darījuma apjoma.
Nereti ir tā, ka brokeris vienmēr iekasē swap punktus, kuri ir par labu brokerim, taču uz otru pusi pastāv dažādi nosacījumi, lai šo starpību neizmaksātu, vai arī brokeris sev paņem tik lielu daļu no šīs starpības, ka nav pat vērts veikt šādu darījumu ar mērķi saņemt carry procentus.
Kā jau minēju, teorētiskais carry ir 6%, tātad jāatrod brokeris, kas nodrošina likmi maksimāli tuvu šim līmenim. Pēc vairāku brokeru apskatīšanas atgriezos pie sen zināma un diezgan liela un nopietna forex brokera, kurš par 1000 eiro apmērā atvērtu EUR/RUB short pozīciju ik dienu maksā man 14 centus. 14 centi x 365 dienas = 51.1 eiro jeb virsrakstā minētie 5%.
Pēc tam uzsāku konta atvēršanas procesu. Visu viegli aizpildīt, identifikāciju veic attālināti. Konts tika atvērts 1 dienas laikā. Veicu 1000 eiro pārskaitījumu uz kontu. Nauda tajā ienāca jau nākamajā dienā, taču izrādās, ka esmu atvēris nepareizo konta veidu, kurā valūtas pāris EUR/RUB nav pieejams.
Pareizā tipa konta atvēršanai un līdzekļu pārvirzīšanai uz to aizgāja vēl dažas dienas. Apmēram 5 dienas pēc konta atvēršanas sākšanas mans konts bija gatavs darījuma veikšanai.
Short EUR/RUB
Mans plāns bija pakāpeniski izveidot short pozīciju EUR/RUB, beigās pielietojot kredītplecu 5:1. Tā rezultātā man būtu iespēja saņemt carry ienesīgumu 25% apmērā, kā arī pretendēt uz pievilcīgu pozīcijas vērtības pieaugumu laikā, kamēr rublis atgūtos savā vērtībā.
Tā kā kredītpleca izmantošana saistās ar ļoti augstu risku, tad biju rēķinājies ar to, ka ļoti negatīvā scenārijā varu zaudēt visu savu sākotnēju pārskaitījumu uz šo kontu jeb 1000 eiro. Ar 5:1 kredītplecu rubļa vērtība varētu vēl kristies 10% pirms notiktu margin call un tiktu slēgta pozīcija, piefiksējot zaudējumus.
Pirmo daļu no pozīcijas jeb short 1000 EUR/RUB atvēru 17.martā pa cenu 82.55. Divas dienas vēlāk rubļa vērtība bija kritusies un es atvēru vēl vienu short 1000 EUR/RUB pa cenu 86.89. 30.martā atvēru vēl vienu pa 87.75. Uz to brīdī kopējā pozīcija bija short 3000 EUR/RUB jeb es biju aizņēmies 3000 eiro un par to nopircis 257 190 rubļus.
Konta izrakstā redzēju, ka izpildās mans plāns un ik dienu kontā tiek ieskaitīti swapi jeb carry procenti.
3.aprīlī EUR/RUB jau bija diezgan strauji nokrities. Tika ziņots, ka Krievija tiksies ar OPEC un vienosies par naftas ieguves apjomu samazināšanu, kā rezultātā varētu celties naftas cenas. Uz to, protams, reaģēja arī rubļa kurss un EUR/RUB jau bija nokrities līdz 82.85.
Savā kontā redzēju, ka jau ir izveidojusies diezgan laba peļņa tieši uz tām pozīcijām, kuras biju atvēris vēl pavisam nesen. Tāpēc nolēmu 2/3 no tā brīža pozīcijas likvidēt un piefiksēt peļņu. Tā rezultātā piefiksēju gandrīz 100 eiro peļņu, puse bija nopelnīta pāris dienās un otra puse aptuveni 2 nedēļās. Ne pavisam nav slikti!
Šodien 28.aprīlī man vēl joprojām ir atvērta short pozīcija uz 1000 EUR/RUB jeb tikai viena piektā daļa no sākotnēji ieplānotā apmēra. Tā kā diezgan augstu varbūtību dodu scenārijam, ka naftas cena vēl var kristies un attiecīgi arī rubļa vērtība var kristies, tad nesteidzos no jauna vērt vaļā papildus pozīcijas.
Uz šo brīdi konta vērtība ir 1138 eiro. Mazliet vairāk nekā mēneša laikā šī eksperimenta ietvaros ir izdevies pieaudzēt konta vērtību par 138 eiro jeb 13.8%. Šajā laikā 7.91 eiro ir nopelnīts no carry procentiem, savukārt 130 eiro ir nopelnīti no kursa svārstības.
Kā rīkošos tālāk? Pagaidām turēšu atvērtu esošo pozīciju un turpināšu novērot situāciju. Ja naftas tirgū situācija pasliktināsies, Brent nafta kritīs un tā rezultātā EUR/RUB strauji pieaugs, tad līmeņos virs 85 atkal sākšu atvērt papildus short pozīcijas. Ja EUR/RUB +/- turēsies uz vietas, tad neko nemainīšu un turpināšu saņemt carry procentus par jau atvērto pozīciju. Ja situācija naftas tirgū strauji uzlabosies un Brent naftas cena strauji augs un attiecīgi arī EUR/RUB kritīsies, tad papildus pozīcijas vaļā nevēršu, bet lūkošos savu esošo pozīciju aizvērt pie cenas 70.
Tāds ir mans šī brīža plāns, kas, protams, var mainīties, ja apstākļi mainīsies.
Secinājumi un brīdinājumi
Pagaidām eksperiments ir bijis veiksmīgs. Konta vērtības pieaugums par 13.8% pusotra mēneša laikā ir ļoti iespaidīgs rezultāts. Vai šo rezultātu iespaidā vairāk laika veltīšu forex treidošanai? Noteikti nē! Taču atsevišķos brīžos var pievērst uzmanību šāda veida iespējām, kur savienojas divi nopelnīšanas veidi – valūtas kursa svārstības un carry procenti.
Nobeigumā vēlos izteikt arī vairākus brīdinājumus:
Manis minētās darbības ir spekulatīvas darbības un nav ilgtermiņa investīcijas
Valūtas arī mēdz būt ļoti svārstīgas. Kā minēju savā eksperimentā, EUR/RUB kurss saruka par 5% pāris dienu laikā
Kredītpleca izmantošana saistās ar ļoti augstu risku. Ar kredītplecu 5:1 minētā 5% svārstība valūtas kursā būtu rezultējusies 25% svārstībā konta bilancē
Šādiem eksperimentiem un spekulatīviem darījumiem izmantot tikai tādus līdzekļus, kuru zaudēšana pilnā apmērā būtiski neietekmē kopējo turīgumu un finansiālo stāvokli.
Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju, treidošanas un spekulāciju lēmumi ir katra paša ziņā.
Informācijas atklāšana: Man ir short pozīcija valūtas pārī EUR/RUB
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Par nepieciešamību izveidot drošības spilvenu šajā blogā pirmo reizi rakstīju pirms gandrīz 4 gadiem. Tas ir 3.solis rakstā Pirmie soļi
Tagad ir pienācis laiks, kad drošības spilvens var sākt pildīt savu funkciju!
Ja drošības spilvens ir izveidots, ļoti labi! Ja šajā laikā izdosies to neizmantot, jo ienākumi ir saglabājušies vai izdevumi ir samazinājušies līdzvērtīgā apmērā ar ienākumu samazinājumu, ideāli!
Ja drošības spilvena nav, visticamāk, šajā laikā par tāda izveidi ir grūti vai pat neiespējami domāt.
Drošības spilvens īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuri neveic vai veic ļoti mazas sociālās iemaksas. Tādā gadījumā bezdarbnieku pabalsts pienākas tikai tādā apmērā, par kādu ir maksātas sociālas iemaksas. Arī sākotnējā valdības rīcība norādīja uz to, ka atbalsts vairāk pienākas tiem, kuri iepriekš ir maksājuši gan sociālās iemaksas, gan citus nodokļus.
Saprotu, ka šis raksts kaut kādā mērā ir bezjēdzīgs. Tie, kuriem jau ir drošības spilvens, var apmierināti sist sev pa plecu un krūtīm, savukārt tie, kuriem nav drošības spilvena, šis raksts šobrīd nekādā veidā nepalīdz. Tā nu tas ir!
Tomēr ir jāatceras, ka jebkura krīze agrāk vai vēlāk pāries. Un, kad tā būs pārgājusi, tad būs īstais brīdis agresīvi un mērķtiecīgi izveidot drošības spilvenu.
Drošības spilvens ir naudas līdzekļu apmērs, kas nosedz vismaz 6 mēnešu izdevumus. Šos līdzekļus nekur ieguldīt nevajag, tiem ir jābūt pieejamiem jebkurā brīdī. Vislabāk tos turēt atsevišķā bankas norēķinu kontā un neaiztikt līdz brīdim, kad patiešām drošības spilvens ir vajadzīgs.
Kāds varētu jautāt: bet kāpēc gan šos līdzekļus neieguldīt? Kad radīsies vajadzība, aktīvus pārdošu un tad man būs līdzekļi dzīvošanai.
Realitāte ir tāda, ka jau šobrīd droši vien visiem aktīviem ir kritusies cena. Nekustamā īpašuma speciālisti saka, ka jau šobrīd pārdevēji ir gatavi no cenas nolaist 10-30%, savukārt akciju tirgi vidēji ir 20-30% zemāk nekā iepriekš. Ja šie aktīvi ir domāti tam, lai nosegtu ikdienas vajadzības noteiktam laikam, tad pēdējā mēneša laikā to apjoms ir sarucis par 10-30% un attiecīgi ar šiem līdzekļiem pietiks daudz īsākam laika periodam.
Šī brīža kontekstā vēlos pieminēt divus piemērus, kurus novēroju sociālajos tīklos un medijos.
Pirmais bija komentārs Swedbank ekonomikas apskata tiešraides laikā.
Otrais bija komentārs, ja atmiņa neviļ, no kādas kultūras sfēras darbinieces Panorāmā, kurā sieviete teica apmēram šādi:
Man viss ir labi. 2 mēnešiem līdzekļi pietiek. Salīdzinot ar citiem ir labi.
No tā var secināt, ka lielai daļai šīs sievietes līdzcilvēku, iespējams, nav brīvu līdzekļu, lai pārdzīvotu krīzes laikus.
Nobeigumā gribu brīdināt arī tos, kuriem ir izveidots drošības spilvens. Mani māc pieaugošas bažas, ka mums priekšā ir dziļa un ilga krīze, iespējams, depresija. Tas nozīmē to, ka ar savu drošības spilvenu ir jārīkojas vēl prātīgāk nekā cerēts. Iespējams, ar 6 mēnešu uzkrājumu būs jāmēģina iztikt krietni ilgāku laiku.
Rīkojamies prātīgi, taupīgi un izbaudām saulainās dienas!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Pēdējā laikā īpaši daudz
jautājumus saņemu par to, kā rīkoties ar finansēm šajā laikā. Viena konkrēta
ieteikuma nav un nevar būt – katram situācija ir citādāka!
Tāpēc šajā reizē aprakstīšu, ko ar savām finansēm darām mūsu mājsaimniecībā. Sekojot pasaules finanšu blogeru un viedokļu līderu piemēram, plašāk pastāstīšu par to, kā rīkojamies ar savām finansēm, t.sk. šī brīža turīguma sadalījumu un tā pamatojumu, uzkrājumu veidošanas paradumus un pašā nobeigumā, vai un ko mēs darām šajā brīdī, ņemot vērā situāciju ar COVID-19.
Turīguma sadalījums un pirmie soļi
Mūsu mājsaimniecības
turīgumu es iedalu 4 lielajās kategorijās: mājoklis (nekustamais īpašums, kurā
paši dzīvojam), transportlīdzekļi, naudas līdzekļi un ieguldījumi.
Mājokļa un transportlīdzekļu vērtības ir paredzētas tikai uzskaitei, lai mēs paši būtu informēti par to, cik un kas mums pieder. Jāatzīmē, ka mēs izmantojam hipotekāro kredītu un auto līzingu, attiecīgi ir uzskaitīta neto vērtība jeb vērtība pēc saistību dzēšanas.
Pirms vairākiem gadiem biju uzrakstījis rakstu Pirmie soļi. Šos soļus ne vien šodien uzskatu par aktuāliem un par tiem stāstu citiem, bet arī ievēroju pats.
Pirmā un trešā soļa nodrošināšanai
ir sadaļa naudas līdzekļi. Naudas līdzekļi ir brīvie līdzekļi, kuri ir pieejami
jebkurā brīdī. Otrais solis ir izlaists, jo mums nav dārgu kredītsaistību.
Ceturtais solis ir uzkrājumi ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Tāpēc ir sīkāk jāizdala ieguldījumu sadaļa.
Ieguldījumi ar nodokļu
atvieglojumiem šobrīd ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā ieguldījumu apjoma.
Īpatsvars pret pārējiem ieguldījumiem, protams, ir un būs mainīgs. Taču ar šo
vēlējos attēlot, ka arī ceturto soli izpildām un šajos uzkrājumos novirzām ik gadu
līdz 10% no kopējiem ienākumiem.
Piektais solis paredzēja uzkrājumu veikšanu bērniem. Bērnu mums vēl nav, bet līdzko būs, tā sāksim veikt regulārus uzkrājumus. Tāpat, piektajā solī ietilpa studiju kredītu dzēšana. Tādu mums nav, līdz ar to virzāmies tālāk.
Sestais solis paredz
uzkrājumu veikšanu īpašuma iegādei vai hipotekārā kredīta pirmstermiņa
atmaksai. Mājokli jau esam iegādājušies, attiecīgi uzkrājumus tam neveicam.
Savukārt pirmstermiņa hipotekāro kredīta atmaksu neveicam, ņemot vērā zemo
kredīta likmi.
Nonākot septītajā solī, var sākt veikt ieguldījumus un investīcijas. Tā arī esam darījuši un turpināsim darīt. Iepriekšējā diagrammā redzams, ka aptuveni trešdaļa no uzkrājumu apmēra ir nekustamajā īpašumā, kas ir izīrēts un dod regulārus ienākumus. Atlikusī trešdaļa ir ieguldīta aktīvos ieguldījumos. Te prasās nākamais sadalījums.
Lielākā daļa no
aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldījumi finanšu tirgos. Tie ir manis paša
pārvaldīti līdzekļi brokeru kontā, tos pārvaldu brīvi pēc saviem uzskatiem. Tie
ne vienmēr ir pilnībā ieguldīti un var būt pieejami citiem ieguldījumu veidiem,
piemēram, šobrīd tikai ap 35% no brokeru kontā pieejamajiem līdzekļiem ir
ieguldīti.
11% no aktīvajiem ieguldījumiem ir ieguldīti kriptovalūtās. Crypto esmu iekļāvis ieguldījumos tikai tik daudz, lai to pilnīgs zaudējums neradītu jūtamu zaudējumu uz kopējā turīguma fona, bet arī tik daudz, lai gadījumā, ja crypto “aiziet uz urrā”, tad arī turīgums mazliet iegūtu. Jāatzīmē, ka 11% ir tikai no aktīvajiem ieguldījumiem, no kopējā turīguma crypto ir vien 2%.
Kopējā bilde izskatās šādi:
Papildus jāatzīmē, ka mums ir vērā ņemami uzkrājumi 2.pensiju līmenī, ko esam izvietojuši Indexo zemu izmaksu indeksu pensiju plānā.
Šobrīd esmu apmierināts ar sadalījumu starp ieguldījumiem un citiem aktīviem. To īpatsvars un izvietojums pa tiem no gada uz gadu mainās. Piemēram, šogad ir pēdējais gads dažām dzīvības apdrošināšanas ar uzkrājumu polisēm, tā rezultātā šie ieguldījumi tiks novirzīti uz brokeru kontu. Tāpat īpatsvars mainās finanšu tirgus svārstību ietekmē.
Jāpiemin, ka cenšamies nejaukt kopā brīvo naudas līdzekļu atlikumus, uzkrājumus mājoklim un ilgtermiņa uzkrājumus.
Ko mēs darām ar savām finansēm Covid-19 ietekmē?
Gandrīz neko! Esam
priecīgi un apmierināti ar to, ka laicīgi ir izveidots drošības spilvens un ir
pieejami brīvi līdzekļi pat salīdzinoši ilgas krīzes pārvarēšanai.
Kā ar ieguldījumiem? Dzīvības
apdrošināšanas ar uzkrājumu polises ir izvietotas attiecīgi pēc to beigu
termiņa. Polises ar beigu termiņu šogad ir ieguldītas konservatīvi, taču polises
ar ilgāku termiņu ir ieguldītas agresīvi un tajās turpinām regulāri veikt
iemaksas, lai nezaudētu iespēju iegādāties aktīvus par zemākām cenām korekcijas
laikā.
Nekustamais īpašums ir izīrēts
un kamēr vien īre tiek ieskaitītā norunātajā termiņā, par šo ieguldījumu
neuztraucamies. Mainoties situācijai, esam gatavi ievērojami samazināt īres
maksu, lai tā nosegtu mūsu izmaksas.
Aktīvo ieguldījumu sadaļā
šobrīd esmu vairāk novērojošā pozīcijā. Esmu iegādājies atsevišķas akcijas ar
mērķi turēt tās ilgtermiņā. Tā kā sagaidu, ka finanšu tirgos situācija būs
sliktāka pirms tā būs labāka, tāpēc saglabāju augstu brīvo līdzekļu apjomu
akciju iegādei vēlāk.
Kopumā esam mierīgi un straujas izmaiņas neveicam.
Ideja par šo rakstu tapa šorīt, kad aptvēru, ka esam negaidīti mierīgi šajā situācijā. Apkārt ekonomika stājas, cilvēkiem apstājas ienākumu plūsma, droši vien arī mūs šī situācija kaut kāda mērā ietekmēs. Vēl dažus gadus iepriekš, uztraucoties par savām finansēm, būtu pavadījis negulētas naktis.
Varu droši apgalvot, ka rūpīga plānošana, nedzīvošana pāri saviem līdzekļiem, uzkrājumu veidošana un rūpēšanās par saviem ieguldījumiem daudzu gadu garumā ir nesusi un turpinās nest augļus.
Sargiet sevi un plānojiet finanses!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Cilvēki ļoti daudz laika
velta “pareizo” ieguldījumu instrumentu meklēšanai, taču viens no būtiskākajiem
faktoriem turīguma veidošanā ir laiks jeb tas, cik ilgu laiku tiek veikti uzkrājumi
un ieguldījumi.
Šajā reizē ar 2 grafikiem
vienkāršā veidā vēlos parādīt, cik liela nozīme ir sākt uzkrāt pēc iespējas
agrākā vecumā.
Cik daudz ir jāuzkrāj ik mēnesi ar 6% gada ienesīgumu, lai 65 gadu vecumā uzkrājuma vērtība sasniegtu 100 000 eiro?
Ja uzkrājumus sāk veidot
25 gadu vecumā, tad pietiks ar 50 eiro lielu ikmēneša uzkrājumu. 40 gadus tiek
veikts neliels ikmēneša uzkrājums, procenti pelna uz procentiem un 65 gadu
vecumā tiek sasniegta 100 000 eiro vērtība, pieņemot 6% gada ienesīgumu.
Ja uzkrājumus sāk veikt
30 gadu vecumā, tad nepieciešams ik mēnesi uzkrāt 70 eiro, lai sasniegtu 100 000
eiro, sākot 40 gados ik mēnesi jāuzkrāj 144 eiro.
Loģika skaidra – jo vēlāk
sāk, jo vairāk ik mēnesi ir jāuzkrāj. Jo vēlāk sāk, jo mazāk laika ir salikto procentu
spēkam jeb procentu pelnīšanai uz procentiem.
Ja par pensijas kapitāla
veidošanu sāk domāt 50 gadu vecumā, tad ir jāveic ļoti nozīmīgi ikmēneša
uzkrājumi, šajā scenārijā 344 eiro mēnesī, bet, sākot 55 gadu vecumā, ikmēneša
nepieciešamo uzkrājumu apjoms pieaug līdz 610 eiro.
Papildus tam jāņem vērā,
ka, sākot krāt agrāk, ir vairāk laika ieguldīt agresīvākās ieguldījumu
stratēģijās, taču, tuvojoties pensijas vecumam, risku vajadzētu samazināt, kā
rezultātā samazināsies sagaidāmais ienesīgums un patiesībā nepieciešamais uzkrājuma
apjoms pēdējos gados pirms pensijas var ļoti būtiski pieaugt.
Uzkrājuma sākšanas vecuma
sakarību var apskatīt arī no citas puses.
Pieņemsim, ka persona sāk veikt ikmēneša uzkrājumus 50 eiro apmērā ar 6% gada ienesīgumu. Cik daudz būs uzkrāts atkarībā no vecuma, kurā tiek sākts veikt ikmēneša uzkrājumus?
Ja sāk 25 gados, tad
uzkrājuma vērtība pēc 40 gadiem sasniegs 100 000 eiro. Ja sāk 30 gados, tad būs
par gandrīz 30 000 eiro mazāk, lai gan iemaksu apmērs ir tikai par 3000 eiro
mazāks ( 50 eiro mēnesī x 5 gadi = 3000 eiro). Ja sāk 50 gadu vecumā, tad
uzkrājuma apmērs sasniegs 14 541 eiro.
Jebkurš papildus uzkrājums
ļaus vecumdienās dzīvot labāk, taču, visticamāk, padsmit tūkstošu liels
uzkrājums īpaši nemainīs dzīves līmeni visā pensijas saņemšanas periodā. Tāpēc,
ja uzkrājumus sāk veidot vēlākā vecumā, ir ievērojami jāpalielina ikmēneša
uzkrājuma apjoms, lai sasniegtu tādu uzkrājuma apjomu, kurš būtiski uzlabos
vecumdienu dzīves līmeni.
Ja vēl nav sākts, veidot
uzkrājumus, tad ir svarīgi apzināties, ka labāk ir sākt šodien, nevis atlikt uz
vēlāku laiku. Katrs papildus gads novedīs pie tā, ka būs vēl vairāk jānovirza
uzkrājumiem.
Šajos piemēros izmantoju
salīdzinoši nelielus ikmēneša uzkrājumu apmērus, lai ilustrētu galveno domu. Es
zinu, ka ir diezgan daudz cilvēki un jaunās ģimenes, kuru ienākumi ir krietni
virs vidējiem un kuri uzkrājumiem varētu novirzīt vērā ņemamas summas.
Ja ik mēnesi uzkrājumiem novirza 700 eiro ar 6% gada ienesīgumu no 30 gadu vecuma, tad 65 gadu vecumā uzkrājuma apmērs sasniegs 1 000 000 eiro.
Jo agrāk sāksi, jo vairāk sakrāsi!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Par peer-to-peer ieguldīšanu rakstīju jau agrāk. Savas domas mainījis neesmu. To atbalstu tikai kā nelielu daļu no kopējā ieguldījumu portfeļa, apzinoties, ka šie ieguldījumi ir ar ļoti augstu risku.
Kāpēc par šo atkal rakstīt?
Pēdējā laikā ir “pazudušas” jeb pārstājušas darboties divas P2P platformas. Daudz un sīki par to raksta Kristaps Mors , un nu jau iepriekšējās 2 nedēļās par to sāka stāstīt arī “meinstrīm” mediji, t.sk. Nekā Personīga un De Facto.
Vienā no sižetiem kāds
investors no Latvijas stāstīja, ka bija ieguldījis kādā no šīm platformām diversifikācijas
nolūkos. Te arī mazliet iekšķīgi “uzcepos” par cilvēku izpratni par
diversifikāciju.
Diversifikācijas mērķis
tiešām ir sadalīt riskus, lai samazinātu risku zaudēt visu vai daļu no
ieguldītās naudas.
Ja tā vienkāršoti skatās
uz diversifikāciju, tad tiešām ieguldījums 10 dažādās P2P platformās ir risku
sadalīšana un diversifikācija. Tomēr jebkurā gadījumā sanāk, ka ir ekspozīcija
uz vienu un to pašu darbības segmentu un tie ir ļoti augsta riska aizdevumi jeb
100% ir ieguldīti augsta riska aizdevumos.
Lai mazliet sakāpinātu emocijas, piedāvāju šādu analoģiju: ja 10% no saviem uzkrājumiem ieguldi “Sūdiņā 1”, vēl 10% “Sūdiņā 2” un tā tālāk līdz ir ieguldīts 10 dažādos “sūdiņos”, sanāk, ka ir 100% ieguldīts sūdos.
Ar to nav jāsaprot P2P = sūds, ar to ir jāsaprot, ka ieguldot 10 pēc būtības vienādās, taču ar atšķirīgiem nosaukumiem, dažādas P2P platformās risks nesamazinās.
Līdzīgi varētu teikt par
ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Ja ir ieguldīts 10 īres dzīvokļos Rīgā, tad
vienīgā diversifikācija ir tā, ka ir 10 dažādi īrnieki. Pārējie riski ir vieni
un tie paši, piemēram, dzīvokļu cenu izmaiņas Latvijā, Latvijas ekonomika utt.
Tieši tāpat ir ar citiem
pēc būtības vienādiem ieguldījumiem!
Ja ieguldījums P2P platformās
ir neliela daļa no kopējā portfeļa (5-10%), tad droši vien prātīgāk ir
izvēlēties uzticamāko no platformām un ieguldīt tajā. Ja līdzekļi ir ļoti
daudz, piemēram, virs miljona eiro, tad jau šos 5-10% ir vērts sadalīt pa
dažādām platformām, veicot rūpīgu katras platformas analīzi.
Ir dzirdēts par cilvēkiem,
kuri lielāko daļu vai visus savus uzkrājumus novirza uz P2P platformām.
Manuprāt, tā ir vieglprātīga attieksme pret savu naudu un iztērēto laiku, kas
ir patērēts attiecīgās naudas nopelnīšanai.
Nav tādu ieguldījumu ar augstu ienesīgumu un zemu risku. Augstāks ienesīgums iet roku rokā ar augstāku risku. Var būt augsts risks, bet zems ienesīgums, tādā gadījumā tas vienkārši ir neprātīgs un neloģisks ieguldījums, taču nav iespējams augsts ienesīgums ar zemu risku.
Problēmas ilgu laiku var nebūt un neparādīties. Kamēr ekonomikā un finanšu tirgos kopumā viss ir labi, tikmēr pat vistrakākie ieguldījumi var būt ļoti ienesīgi un nerealizēties to apslēptie riski.
Ja nu vēl tomēr liekas,
ka viss ir kārtībā un šādi ieguldījumi ir labi un droši, pajautājiet par
pieredzi ar ieguldīšanu uz augstiem procentiem 90tajos gados saviem vecākiem un
vecvecākiem.
Es ļoti ceru, ka būšu kļūdījies un P2P platformas spēs izdzīvot ekonomiski grūtos brīžos un ieguldītāji nezaudēs savus līdzekļus. Tiešām ceru, ka kļūdos! Pagaidām gan šķiet, ka vēsture turpinās “rīmēties” un daudzi ieguldītāji zaudēs daudz naudas.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
“Tirgi sabruks!”, “Tuvojas
nākamā krīze!”, “Lielākais tirgu sabrukums mūsu dzīvēs tuvojas!”
Šādus un līdzīgus citātus
ik pa laikam var manīt dažādos virsrakstos. Parasti ar šādiem saukļiem un
izsaucieniem “bārstās” cilvēki, kurus es saucu par baiļu pārdevējiem.
Protams, ne vienmēr šie
cilvēki kļūdās. Parasti notiek šādi. Cilvēks izsaka skaļu prognozi, ka tirgi
sabruks, laikā, kad citi par to neiedomājas un tirgi turpina iet uz augšu. Cilvēkam
izrādās taisnība un tiešām tirgi sabrūk. Pēc tam mediji šo cilvēku regulāri
aicina uz intervijā runāt par krīzēm, jo viņam taču bija taisnība. Parasti ir
tā, ka šie cilvēki sola krīzi ne vienu reizi vien un ne vienu gadu vien. Ja
pietiekami daudz gadus no vietas saka, ka tuvojas krīze, tad agrāk vai vēlāk
šis apgalvojums piepildās.
Kāpēc šie cilvēki tā
dara? Jo viņi tā pelna naudu! Pelna pārdodot grāmatas, seminārus, newsletterus un
citus parakstīšanās servisus.
Dažreiz šiem cilvēkiem izdodas
trāpīt. Nav arī tā, ka šie cilvēki būtu ļauni ( vismaz es tā pieņemu). Kā mēs
visi zinām – bailes var labi pārdot! Ir viegli “uzrauties” uz šādiem baiļu
pārdevējiem un pieņemt sasteigtus lēmumus, kas bieži būs nepareizie lēmuma
ilgtermiņa turīguma veidošanā.
Ir daži, kas ir skaļāki par citiem. Tāpēc nolēmu izveidot rakstu mini sēriju, kurā jūs iepazīstināt ar dažiem no cilvēkiem, kurus es saucu par Baiļu pārdevējiem.
Masveida aktīvu izpārdošanai vajadzēja sākties 2017.gadā. 2016.gada beigās Harijs teica, ka Dow Jones indekss varētu kristies par 17 000 punktiem (tobrīd 19 630)
Tajā pašā intervijā Harijs saka “I think it [Dow] is going to end up between 3000 and 5000 a couple years from now.” Šobrīd Dow Jones indekss ir ap 29500.
Vecākas ziņas jau ir grūtāk atrast, taču Harijs savu popularitāti iemantoja jau diezgan sen, rakstot grāmatas. Te dažas no tām:
Iespējams, Harijam būs
taisnība un viņa prognozes piepildīsies par demogrāfijas ietekmi uz tirgiem,
taču tas ir ilgtermiņā.
Ja būtu paklausīts
Harijam un 2011.gadā pārdotas akciju pozīcijas vai būtu izvēlēta stratēģija
atturētos no ieguldīšanas akciju tirgos, tad būtu nokavēts 9 gadus augošs
tirgus.
Iespējams, Harijam ir
taisnība un šogad sāksies Market Crash, bet, iespējams, vēl nesāksies un tirgi
turpinās iet augstāk, vai svārstīsies un stagnēs esošajos līmeņos ilgstošu laiku.
To precīzi neviens nezin!
Tieši tāpēc ir svarīgi
neuzķerties uz baiļu pārdevējiem!
Ir jāizveido finanšu plāns, jāuzstāda mērķi un jāizvēlas instrumenti, kas ļaus sasniegt uzstādītos mērķus. Ja ir skaidrs, pārdomāts un pārliecinošs plāns, tad arī baiļu pārdevēju ziņojumi “slīdēs garām”.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Lattes faktors ir viens no plašāk lietotajiem piemēriem, lai attēlotu to, cik daudz naudas ilgtermiņā tiek iztērēts kādam konkrētam ieradumam un kādas ir šī ieraduma opportunity cost jeb neizmantoto iespēju izmaksas. Rakstā 240 tūkstoši eiro par kafiju? sniedzu aprēķinu, kā nepērkot ik darba dienas rīta kafiju un šo naudu ieguldot aktīvās karjeras laikā izveidot 240 tūkstošu eiro vērtu portfeli. Lai arī kafija ir tikai kā piemērs, šo pašu aprēķinu principu var pielietot citiem salīdzinoši nelielajiem ieradumu izdevumiem, kā piemēram rīta bulciņa, cigaretes, utt.
Rakstu uzrakstīju pirms 3
gadiem. Ja pieņemtu, ka 3 gadu laikā nevienā dienā es nebūtu nopircis nevienu
rīta kafiju, ietaupīto naudu būtu ieguldījis ar 8% gada ienesīgu, tad šobrīd
man jau vajadzētu būt ap 2 200 eiro lielam uzkrājumam. Nav maz! Vai man tāds
ir? Protams, ka nav! Neviens normāls cilvēks nedomā un nerīkojas tik striktos
rāmjos! Taču ir uzkrājumi, kas aug ievērojot principu – tērē mazāk nekā nopelni.
Pastāv arī viedoklis, ka šādai nelielai izdevumu pozīcijai nav vērts pievērst uzmanību, ja rīta kafija sagādā baudu un paraduma maiņa būtu liels emocionāls slogs.
Tomēr, ja kafija nav vienīgā ikdienas izdevumu pozīcija, kuru varētu uztvert par lieku, vairāku tēriņu ikdienas summa var būt iespaidīga. Sarkasma pilns tvīts par šo pašu tēmu:
Par katru atsevišķo
izdevumu pozīciju var diskutēt, taču nešaubos, ka ir pietiekami daudz cilvēki
Latvijā ar līdzīgu darba dienas izdevumu struktūru un apjomu. Ja pielietojam 50
eiro dienā izdevumus, 8% ienesīgumu un 40 gadu periodu, tad opportunity cost
šajā scenārijā ir ap 5 miljoniem eiro.
Nav tā, ka var neēst un vispār
neko netērēt, taču ikdienas šāda tipa izdevumu diapazons ir gana plašs. Ja
skatās uz kopumu, tad ir vērts veikt izmaiņas un atteikties no lietām, kas
sagādā vismazāk prieka vai tieši otrādi nodara vislielāko postu.
Šis gan ir salīdzinoši ekstrēms piemērs, taču 20 eiro dienā iztērēt sabiedriskajam transportam, pusdienām, kafijai un kādai uzkodai, strādājot Rīgas centrā, ir pavisam reāli.
Šādi it kā nevainīgu un
salīdzinoši nenozīmīgu latte faktoru esam pārvērtuši par multimiljonu opportunity
cost problēmu. Vai šāda problēma eksistē, var saprast tikai pats cilvēks.
Tās identificēšanai vislabākais veids ir sekot līdzi izdevumiem.
Ja jautāsiet nejauši izvēlētam cilvēkam uz ielas, vai viņš seko līdzi savām
izmaksām. Gandrīz visos gadījumos atbilde būs ar lielāku vai mazāku pārliecību
apstiprinoša. Taču, ja jautāsiet, cik tad ir aizgājis konkrētam lietām, jomām
vai kategorijām, tad atklāsies, ka nemaz tik ļoti jau netiek sekots līdzi
izmaksām.
Vismaz vienu kalendāro
mēnesi, taču vēlams 3 mēnešus, ir jāseko līdzi visām savām izmaksām un tās
jāuzskaita. To var darīt blociņā, kladē, excelī, aplikācijās vai pat speciālās
programmās. Visticamāk, jau pēc pirmā mēneša varēs izdarīt secinājumus par
ikdienas tēriņiem, kuriem varētu piedēvēt lattes faktora īpašības.
Pēc tēriņu identificēšanas var sākt to maiņu. Kādam būs vienkāršāk mainīties kardināli, citam būs nepieciešami mazi solīši.
Ja lattes faktora izdevumi ir nelieli, tad, iespējams, tiem nav vērts veltīt daļu sava emocionālā kapitāla ieradumu maiņai. Tā vietā ir vērts apskatīt tā saucamās lielo izdevumu pozīcijas. Mājokļa un transporta izdevumi tipiski ir vislielākās pozīcijas. Sāksim ar transporta izmaksām.
Transports
Ja vien nedzīvo
komfortabla kājām gājiena vai velo brauciena attālumā no darba vietas,
transporta izdevumi ir vērā ņemama izdevumu pozīcija. Tie var būt sākot no
pārdesmit eiro mēnesī sabiedriskajam transportam līdz pat vairāku tūkstošu
apmēram, braucot ar luksusa klases auto.
Vēlreiz vēlos pievērsties
personīgā transporta jeb vieglā auto izmaksām un to opportunity cost jeb
neizmantoto iespēju izmaksas.
Cik izmaksā braukt jaunā BMW X6 un to mainīt ik pēc 3 gadiem? BMW agrāk piedāvāja kalkulatoru (diemžēl vairs nav atrodams) šādiem aprēķiniem un aptuvenās izmaksas ir ap 1 127 eiro mēnesī. 30 gados tiktu nomainīti 10 šādi vai līdzvērtīgi auto un kopā iztērēti 643 409 eiro. Savukārt, ja ikmēneša maksājumu ieguldītu ar ienesīgumu 7% gadā, portfeļa vērtība pēc 30 gadiem sasniegtu gandrīz 1.9 miljonus eiro. Bloga raksts par šo atrodams: Luksus auto vai 1.8 miljonu eiro portfelis
Pirmajā gadījumā ir
iztērēti 643 tūkstoši eiro un nekas pāri nepaliek, pat ne auto, jo tas tiek
lietots operatīvā līzinga ietvaros. Otrajā gadījumā ir 1.8 miljonus eiro vērts
ieguldījumu portfelis.
Protams, braukt vajag un bieži vien auto ir nepieciešamība nevis luksuss. Tāpēc būtu naivi iedomāties, ka visu šo summu ir iespējams novirzīt ieguldījumiem. Kā alternatīvu vēlos piedāvāt savu pieredzi ar mazlietotu auto, par kura izmaksām lietošanas periodā rakstīju Manas auto izmaksas . Man auto izmaksāja ap 400 eiro mēnesī. Protams, izmaksas var būt vēl zemākas, taču nevēlos tukši teoretizēt, bet gan izmantot reālu piemēru.
Ja personai tomēr X6 sniegtais
“statuss” nav nozīmīgs un pietiek ar auto, kura izmaksas ir ap 400 eiro mēnesī,
tad atlikušos 700 eiro var ieguldīt labākai dzīvei nākotnē. Ik mēnesi ieguldot
700 eiro ar ienesīgumu 7% gadā pēc 30 gadiem portfelis sasniegs ap 1.16
miljonus eiro. Lūk, arī vienkāršota versija tam, cik izmaksā “statuss”.
Tas nenozīmē, ka nevienam
nevajadzētu braukt ar luksusa auto. Svarīgākais ir apzināties to, cik šāds auto
patiesi izmaksā gan tiešajās izmaksās, gan potenciāli negūtajās iespējās jeb
kādas ir tā opportunity costs.
Vēl šodienas apstākļos un
galvaspilsētā mītošajiem nevajadzētu aizmirst par tādām iespējām kā
sabiedriskais transports, taksis un koplietošanas auto pakalpojumi. Dzīvojot
tuvu darba vietai un/vai pilsētas centrā, personīgais auto ar savām salīdzinoši
augstajām fiksētājām izmaksām var būt lieks luksuss.
Ja ģimenē ir 3 vai vairāk cilvēki, tad auto nepieciešamība un izdevīgums pieaug līdz ar katru nākamo ģimenes locekli. Un šajā vietā ir vērts atcerēties starpību izmaksās starp luksusa auto un parastu auto, kas tikpat labi izpilda bāzes funkciju.
Jāatceras, ka nav tikai melns vai balts jeb luksusa auto vai nekāds auto. Ir daudz dažādi varianti un racionāla izvēle var spēlēt ļoti nozīmīgu lomu ilgtermiņa turīguma.
Mājoklis
Mājokļa izmaksas nereti
ir izdevumu pozīcija ar augstāko īpatsvaru. Arī mājokļa izmaksu apjoms var
variēt pat vairākas reizes atkarībā no izvēlētās dzīvesvietas, mājokļa veida un
tā platības. Mājokļa izmaksas var būt no dažiem simtiem mēnesī studentam līdz
pāris tūkstošiem eiro lielai ģimenei lepnā privātmājā vai ekskluzīvā dzīvoklī.
Protams, pastāv nekustamā īpašuma tirgus, kas nosaka attiecīgus īpašumu īres
vai iegādes cenas, kuras normālos apstākļos nav iespējams apiet.
Pie noteikta turīguma
līmeņa lielākā izmaksu atšķirība veidosies atkarībā no izvēlēta īpašuma veida,
atrašanās vietas un platības. Tā kā amplitūda ikmēneša izmaksām ir ļoti liela,
tad tieši mājokļa izvēlei būtu jāvelta vislielākā uzmanība.
Gadās tā, ka cilvēki ik
dienu meklē izdevīgākos variantus, kā lētāk nopirkt tualetes papīru vai pienu,
taču izvēloties nekustamo īpašumu ļoti ātri un emocionāli pieņem lēmumu,
neveicot nopietnus aprēķinus.
Izvēloties mājokli ir
jāņem vērā gan tā iegādes vai īres izmaksas, gan sabiedrisko pakalpojumu
sagaidāmās izmaksas, gan mājokļa atrašanās vieta attiecībā pret darba vietu,
pret bērnudārziem un skolām (ja tas ir aktuāli) un attiecīgās paredzamās
transporta izmaksas. Pat lielai ģimenei ar pietiekamiem ienākumiem ir gana
plašas mājokļa izvēles iespējas, sākot ar lētākiem dzīvokļiem sērijveida ēkās,
salīdzinoši nelielām privātmājām Pierīgā un stundas brauciena attālumā no Rīgas
un beidzot ar ekskluzīvām privātmājām Jūrmalā, Mārupē un Mežaparkā un lielas
platības dzīvokļiem Rīgas centrā un jaunajos projektos.
Negribu minēt, cik varētu
būt zemākais izmaksu līmenis, taču atšķirības starp ekonomisku un vidēju
variantu var būt daži simti eiro mēnesī, savukārt starp vidēju un ekskluzīvu
līdz pat pāris tūkstošiem eiro.
Tāpat Latvijā pagaidām salīdzinoši maz cilvēku domā par to, cik prātīgi ir dzīvot vienā un tajā pašā mājoklī visu mūžu. Ar to saprotot cilvēkus, kas turpina dzīvot vienatnē vai divatā lielās privātmājās pēc bērnu pieaugšanas un izvākšanās. Izvēloties mazāku mājokli varētu ievērojami samazināt mājokļa uzturēšanas izmaksas.
Latte + transports+ mājoklis
Ja iedomājamies divas
jaunās ģimenes ar ienākumiem ap 2 tūkstošiem eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas,
kuras dzīvo kardinālu atšķirīgus dzīvesveidus.
Viena ģimene rūpīgi veic aprēķinus pirms lielo izmaksu pozīciju (mājoklis,
transports) iegādes un cenšas izvairīties no lattes faktora tēriņiem un
nozīmīgu daļu no ienākumiem novirza uzkrājumiem. Tā rezultātā izdodas 20% no
ienākumiem jeb 400 eiro mēnesī novirzīt uzkrājumiem.
Otra ģimene dzīvo “gāzi grīdā”, izvēlas “statusa” auto, dzīvo ienākumiem
neatbilstoši dārgā mājoklī, nepievērš uzmanību lattes faktoriem un nedomā par
uzkrājumiem nākotnei. Tā rezultātā no mēneša uz mēnesi sanāk dzīvot no alga
līdz algai un nekādi uzkrājumi arī neveidojas.
Novirzot uzkrājumiem 400
eiro mēnesī(uzkrājuma apjoms pieaug līdz ar inflāciju, 3% gadā) un spējot
saņemt 8% ienesīgumu gadā, pirmajai ģimenei pēc 30 gadiem būs ieguldījumu
portfelis gandrīz 800 tūkstošu eiro apmērā.
Pirmā ģimene varēs relaksēti baudīt vecumdienas un pārāk neuztraukties par to, vai ar valsts pensiju pietiks izdzīvošanai, taču otrajai ģimenei nāksies paļauties tikai uz valsts pensiju sistēmu.
Ja par visiem 3 minētajiem tēriņu veidiem ir padomāts, ir veiktas apzinātas izvēles – lieliski! Ja vēl nav, nekad nav per vēlu sākt!
Apzināta tērēšana
Nobeidzot tēmu par tēriņiem, vēlos padalīties ar kādu budžeta veidošanas metodi.
Parasti, veidojot
budžetu, iesaka noteikt konkrētas kategorijas, tajās tērējamos apmērus un pēc
tam stingri pieturēties tiem. Tomēr dzīve pierāda, ka tas nav iespējams. Līdz
šim neesmu saticies vai dzirdējis par tādu cilvēku, kurš spētu strikti
pieturēties sastādītajam budžetam. Kādā kategorijā tiek iztērēts vairāk, kādā mazāk,
taču precīzi trāpīt ir gandrīz neiespējami.
Tā rezultātā ik mēnesi nākas vilties, ka sastādītais budžets neatbilst realitātei un pēc biežas vilšanās zūd jebkāda motivācija turpināt domāt par budžetu.
Viens no risinājumiem ir
pielietot finanšu blogera Ramit Sethi budžeta veidošanas principus. Tie ir
sekojoši.
Ir jānokārto pamata
lietas, t.i. mājoklis, transports, uzkrājumi, apdrošināšana un vēl daži citi
fiksētie nepieciešamie izdevumi. Tālāk seko interesantākais.
Katram no mums ir kādas
lietas vai izklaides, kas sagādā īpašu baudu. Kādam īpašu baudu sagādā kurpju
iegāde, kādam lielu prieku sagādā apmeklēt bārus nedēļas nogalē, savukārt citam
vislielāko prieku sagādā ziedošana un palīdzība labdarības iestādēm. Katram
cilvēkam šis laimes jeb baudu sagādājošais faktors ir cits. To ir svarīgi
identificēt un tieši šiem prieku un baudu sagādājošajiem tēriņiem atvēlēt īpaši
lielu daļu no atlikušajiem līdzekļiem. Tajā pašā laikā pārējās lietas, kas
nesagādā prieku, var ļoti ierobežot, lai tās tikai izpildītu tām nepieciešamo
funkciju.
Piemēram, var būt tā, ka ļoti lielu baudu un prieku sagādā apmeklēt interesantus un jaunus restorānus. Tā rezultātā var izvēlēties mēnesī apmeklēt dažus restorānus, bet pārējos izdevumus ierobežot tā, lai tie izpilda funkcijas, piemēram, brokastis ēst tikai mājās, pusdienas ņemt līdzi no mājām un lielāko daļu mēneša dienu ēst mājās gatavotas vienkāršas vakariņas. Tas pats attiecas uz citiem tēriņiem.
Svarīgi ir identificēt to tēriņu jomu, kas sagādā vislielāko baudu un prieku un pārējās apzināti tērēt tikai tik daudz, lai apmierinātu pamata vajadzības.
Nobeigumā
Ja paļaujamies tikai uz
emocijām, ieradumiem, reklāmām, vēlmi pēc statusa un cenšamies dzīvot labāk
nekā kaimiņš, tad būs diezgan grūti veidot turīgumu. Var sanākt sevi ielikt
vāveres ritenī un dzīties pēc nesasniedzamā. Tieši tāpēc ir vērtīgi ik pa
laikam veikt revīziju, izsekot visus savus tēriņus, apdomāt, vai izvēlētais
mājoklis un transportlīdzekļi ir adekvāti un pilda savas funkcijas. Ja izdodas
kaut ko mainīt un tā rezultātā vairāk novirzīt uzkrājumiem – ļoti labi!
Beigās vēlos atgādināt galveno turīguma veidošanas recepti – pelnīt vairāk, tērēt mazāk!
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Iepriekšējā rakstā par 2.pensiju līmeņa mantošanu izklāstīju savas domas, kāpēc tieši mantošana civillikumā noteiktā kārtībā man šķiet visloģiskākais risinājums.
Tā nu sagadījās, ka es
biju viens no pirmajiem, kurš publicēja domas un viedokli par 2.pensiju līmeņa mantošanu.
Pēc tam sekoja virkne mediju publikāciju ar bieži vien biedējošiem virsrakstiem,
piemēram:
Varbūt mediji tā nebija
domājuši, bet ir sanākuši diezgan iebaidoši raksti un “pētījumi”. Grūti
saprast, kāpēc tieši šāds komunikācijas veids un ziņojums tiek pasniegts. Iespējams,
citādāk būtu grūti dabūt rakstu skatījumus, bet ceru, ka kļūdos šajā aspektā.
Kāpēc es par šo rakstu?
Tāpēc, ka ir būtiska nianse, kas nevienā no “pētījumiem” netiek pieminēta. Piemēros
tiek izmantoti jauni cilvēki, t.sk. vecumā zem 30 gadiem, ar maziem bērniem un
tad tiek rēķināts, cik liela varētu būt starpība starp 2.pensiju līmeņa uzkrājuma
nodošanu mantošanai un nodošanu valsts budžetam.
Tomēr nevienām no “pētījumiem”
netiek pieminēti sekojoši pensiju likuma punkti 11.pants 1.punkts “Tiesības uz
vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un
kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.” un pārejas noteikumu
punkts 8.2 “No 2014.gada 1.janvāra līdz 2024.gada 31.decembrim šā
likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktais vecuma pensijas piešķiršanai
nepieciešamais apdrošināšanas stāžs ir 15 gadi.”
Kāpēc šie punkti ir
svarīgi?
Jo tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir mirušā apgādnieka bērniem, ja apgādnieks ir bijis apdrošinātā persona un viņa kopējais apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Ja ir mazāks stāžs, tad piešķir minimālo pabalstu.
15 gadu stāžs ir nepieciešams
šobrīd, no 2024.gada ir nepieciešams 20 gadu stāžs.
Pēc maniem pieņēmumiem
normālā gadījumā cilvēks 15 gadu stāžu sasniedz ap 35 gadu vecumu, attiecīgi 20
gadu stāžu ap 40 gadu vecumu. Kāds, iespējams, daudz vēlāk, taču cits mazliet
agrāk.
Ja stāžs ir mazāks par
šobrīd noteiktajiem 15 gadiem, tad neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņu
uzkrājumiem, bērniem tiks maksāts minimālais pabalsts. Tātad var secināt, ka
līdz 35 gadu vecumam jebkurai personai ir izdevīgāk izvēlēties atstāt 2.pensiju
līmeņa uzkrājumu mantošanai civillikuma noteiktajā kārtībā.
Ir diezgan daudz cilvēki
Latvijā vecumā līdz 35 gadiem ar ievērojamiem 2.pensiju līmeņa uzkrājumiem (virs
10 000 eiro), citiem tie pat pārsniedz 30 000 eiro. Ja šie cilvēki redz minētos
“pētījumus” un paļaujas uz tiem un izvēlas savu uzkrājumu ieskaitīt valsts
budžetā, tad viņu mazie bērni saņems nevis lielāku apgādnieka zaudējuma
pensiju, bet gan minimālo pabalstu un personas uzkrātais kapitāls būtībā aizies
kopējā pensiju katlā.
Personām līdz 35 gadu
vecumam ir izdevīgāk izvēlēties 2.pensiju līmeņa uzkrājuma mantošanu civillikumā
noteiktajā kartībā, tādā veidā dzīvi palikušie saņems uzkrājumu naudā un mazgadīgie
bērni jebkurā gadījumā saņems minimālo pabalstu.
Pārskatīt šo lēmumu
vajadzētu sasniedzot 35 gadu vecumu vai 40 gadu vecumu no 2024.gada. Ja šobrīd
esi vecāks par 35 gadiem vai 40 gadiem no 2024.gada un tev ir viens vai vairāki
mazi bērni, tad tiešām izdevīgāk var būt izvēlēties nodot 2.pensiju līmeņa
uzkrājumu valsts budžetam. Ja bērni jau ir tuvu pilngadībai, tad vēljoprojām
izdevīgāk varētu būtu mantošana civillikuma kārtībā.
Ja esmu kļūdījies, lūdzu,
dodiet ziņu!
Secinājums
Līdz 35 gadu vecumam gandrīz jebkurai personai ir izdevīgāk izvēlēties atstāt 2.pensiju līmeņa uzkrājumu mantošanai civillikuma noteiktajā kārtībā, pat ja ir mazgadīgi bērni.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
