Nedēļas nogalē kārtējo reizi bija iespēja uzspēlēt galda spēli CASHFLOW. Lai gan cenšos izvairīties no lielākās daļas galda spēļu spēlēšanas, CASHFLOW ir viena no spēlēm, kuru katru reizi spēlēju ar lielu prieku.
Spēle ir balstīta uz Roberta Kijosaki ideoloģijas un grāmatām, zināmākā ir “Bagātais tētis, nabagais tētis”. Grāmata var kalpot kā labs ievads personīgo finanšu pasaulē, tā ir pieejama arī latviešu valodā, piemēram, Zvaigzne ABC.
Spēles CASHFLOW pirmais uzdevums ir izrauties no “žurku skrējiena”, ar ko tiek saprasts, dzīvot no algas līdz algai. No “žurku skrējiena” var izkļūt, ja pasīvie ienākumi pārsniedz izdevumus. Pēc tam spēlētājs nonāk spēles otrajā posmā, tā mērķis ir palielināt naudas plūsmu, ieguldot biznesos.
Spēli interesantu padara fakts, ka spēles gaita nekad nebūs vienāda. Ir tik daudz mainīgo elementu, ka katru reizi iznākums būs atšķirīgs. Protams, ar laiku var iegaumēt ieguldījumu raksturlielumus un kuri no tiem ir izdevīgāki konkrētā brīdī.
Tā kā Roberts Kijosaki savu turīgumu ir izveidojis, ieguldot nekustamajā īpašumā, tad spēlē galvenais uzsvars tiek likts uz ieguldīšanu nekustamajā īpašumā. Tas pats par sevi nav ne labi, ne slikti. Tomēr ir jāsaprot, ka katrā no valstīm ir dažādas pieejas un iespējas ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Spēlē nereti pirmā iemaksa ir 5-10% no pirkuma summas. Latvijā šobrīd ar tik zemu pirmo iemaksu īpašumu izīrēšanai nevar nopirkt.
Tāpēc spēle ir jāuztver vairāk kā mācību līdzeklis un domāšanas veida veicinātājs un nevis kā konkrētas pamacības par to, kā investēt.
Kad spēle jau ir izprasta un tiek spēlēta jau otro vai trešo reizi, var sākt izmantot iegaumētās zināšanas. Tāpat var arī novērot citu spēlētāju rīcību spēlējot. Var gūt ļoti vērtīgas atziņas par cilvēku risku uzņemšanās spējām un vēlmi. Kāds būs gatavs ļoti daudz riskēt, cits ies uz priekšu maziem solīšiem. Jāatzīst, ka spēle ir orientēta uz riska uzņemšanos, tāpēc pārsvarā lielāka riska uzņemšanās ļaus nonākt ātrāk pie spēles mērķu sasniegšanas.
Es ieteiku spēli spēlēt ne vien ar saviem vienaudžiem, bet ar cilvēkiem no dažādām paaudzēm. Tad spēlēt būs vēl interesantāk.
Spēlē katrs no spēlētājiem izvelk savu kartiņu. Uz kartiņas ir norādīti ienākumi, izdevumi, aktīvi un saistības. Kartiņas ir veidotas pēc tipiskāko profesiju pieņēmumiem. Starp zemāku algu saņēmējiem ir medmāsa, sētnieks un citi, bet starp lielāku algu saņēmējiem ir vidēja līmeņa vadītājs, ārsts, advokāts un citi. Arī aktīvi un saistības ir pielāgoti profesijas ienākumu līmenim. Augsto ienākumu profesijām ir augstāks saistību līmenis un pastāvīgie izdevumi. Tāpēc nav garantēts, ka ar augsto ienākumu kartiņu var ātrāk izkļūt no “žurku skrējiena”. Jo augstāki izdevumi, jo augstākiem jābūt pasīvajiem ienākumiem.
Pēdējā pusgadā spēli esmu spēlējis 3 reizes, 2 reizes ar zemāku ienākumu kartiņām, 1 reizi ar augstāku ienākumu kartiņu. Esmu guvis sekojošas atziņas:
- Spēlē ir lauks un kartiņa “Doodad”, uz tās uzkāpjot ir jāapmaksā neparedzēti izdevumi. Tie var būt mērāmi pāris simtos dolāru, bet var būt arī pāris tūkstoši. Neparadzētie izdevumi ir izteikti sāpīgi un spēles progresu traucējoši zemāku ienākumu kartiņām. Ar augstāku ienākumu kartiņām arī pāris tūkstošu negaidīti izdevumi aiztur progresu, taču, visticamāk, tikai līdz nākamajai algas dienai, savukārt zemāku ienākumu kartiņas turētāja progresu var aizturēt uz vairākiem gājieniem, līdz atkal tiek izveidotas pietiekamas naudas līdzekļus rezerves. Gluži tāpat kā dzīvē.
- Spēlē var novērot, ka visa veida izdevumi augstāku ienākumu kartiņām ir krietni augstāki. Reālajā dzīvē tā nav jābūt. To arī var novērot ar tā saucamo millenial paaudzi. Šķiet nākamā paaudze šo kontrastu palielina. Šī paaudze vairāk ir gatava tērēt sajūtām un pieredzei, nekā lietām. Tas noteikti maina arī cilvēka izdevumu struktūru. Piemēram, auto maksājums ir jāveic katru mēnesi neatkarīgi no tā, vai ar auto brauc. Savukārt lēcienu ar gumiju, restorāna vai sporta pasākuma apmeklējumu var pārcelt vai neapmeklēt vispār. Tā rezultātā vairs nav stingru saistību, ir izvēles brīvība starp dažādām iespējām.
- Ja mana atmiņa neviļ, tad visām spēles kartiņām ir auto un tas ir pirkts kredītā. Šobrīd globāli situācija mainās. Lai arī vēl joprojām pastāv uzskats, ka normālam čalim ir auto, taču tas pamazām iet mazumā. Ja dzīvo pilsētā, ir gana daudz alternatīvas. Pirms laika biju aprēķinājis, ka ir vērts pirkt auto, ja mēnesī nobrauc vairāk kā 400 km. Līdz šim attālumam izdevīgāk braukt ar taksi.
- Viena spēle var ilgt 4 un vairāk stundas. Esmu dzirdējis, kādu apgalvojam, ka spēles 1 stunda ir pielīdzināma 10 gadiem dzīves. Attiecīgi, spēlējot 4 stundas tiek izspēlēti 40 cilvēka dzīves gadi. Ja palūkojas uz to, cik un kādi darījumi šajā laikā tiek veikti, tad tā patiešām arī varētu būt. Uzbuvēt nekustamā īpašuma portfeli, kas nosegtu ikdienas izdevumus tik tiešām var aizņemt vairākas desmitgades.
Rezumējot, iesaku spēli uzspēlēt vairākas reizes ikvienam.
Jāatzīst, ka spēle nav lēta. Nezinu, vai to var nopirkt Latvijā. Manis spēlētā spēle bija pirkta Amazon.co.uk. Toreiz tā izmaksāja ap 80 eiro.
____________________________________________
Ja nepieciešams padoms vai konsultācija, ieskaties sadaļā Pakalpojumi!
Piesakies konsultācijai par uzkrājumiem
____________________________________________
Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)
Dalies ar rakstu un komentē to šeit: