The Company Men

Pavisam nesen sanāca noskatīties 2010.gada filmu The Company Men.

Filmas sižets īsumā: ASV turpinās ekonomiskā krīze, galvenais varonis Bobijs (Bens Afleks) strādā lielā uzņēmumā, kā viens no darbības virzieniem ir kuģu būvēšana. Pašā filmas sākumā Bobijs tiek atlaists no darba. Pārējo filmu Bobijs meklē darbu un cīnās ar pārdzīvojumiem. Beigās Bobijam izdodas atrast darbu, strādāt pie bijušā bosa par uz pusi mazāku algu.

Mans apraksts ir nepilnīgs, taču filmas treileris 2 minūtēs ļoti uzskatāmi attēlo filmas notikumus. Ja vēl gribas vairāk, ir vērts noskatīties filmu.

Kāpēc es par šo filmu rakstu? Nē, neesmu pievērsies filmu kritikai un recenziju rakstīšanai. Skatoties filmu, radās vairākas atskārsmes personīgo finanšu jomā.

Pašā filmas sākumā Bobijs tiek attēlots kā veiksmīgs vidējā līmeņa vadītājs/darbinieks. Brauc ar Porsche, spēlē golfu darba dienas rītā un dzīvo lepnā mājā. Paši par sevi šie aspekti nav slikti.

Bobijs tiek atlaists, viņam tiek piešķirta 12 nedēļu jeb 3 mēnešu algas kompensācija un apmaksāti darbā iekārtošanas pakalpojumi. Arī nav slikti.

Pēc Bobija atlaišanas, sarunā ar Bobija sievu atklājas, ka Bobijam nav uzkrājumu, ir kredītkaršu parādi, ir hipotekārais kredīts un ir vēl nenomaksāts parāds par pērno ceļojumu.

Protams, filmā tas viss tiek attēlots tā, ka nabaga Bobijs tiek atlaists no mantkārīgās korporācijas, kurai nerūp tās darbinieku likteņi, un nu Bobijs ir spiests cīnīties ar dzīves grūtībām.

Te var sākt runāt par pirmajām atskārsmēm. Kā tas var būt, ka Bobijam nav uzkrājumu? Vienā no darba intervijām  Bobijs piemin, ka viņa alga bija $110 000 gadā plus bonusi. Ienākumi ir pietiekami lieli, lai varētu izveidot uzkrājumus.

Taču Bobijs ar ģimeni dzīvoja no algas līdz algai. Vai nešķiet pazīstama tāda aina? Arī katram no mums, visticamāk, ir kāds paziņa, kas brauc lepnā auto, tērē uz nebēdu, no malas izskatās dzīvojam lepnu dzīvi, taču patiesībā dzīvo no algas līdz algai vai no darījuma līdz darījumam.

Tātad problēmas sakne ir nevis tajā, ka Bobiju atlaida, bet tajā, ka Bobijs jau iepriekš bija dzīvojis ar tādiem finanšu paradumiem, ko nevar nosaukt par prātīgiem.

Prātīgi būtu bijis nepirkt tik greznu māju vai vismaz nepirkt to tik ātri, nebraukt ar Porsche un nebraukt dārgos ceļojumus, pirms ir izveidoti uzkrājumi. Jā, var iebilst, ka gribas taču dzīvot šodien. Bobija piemērs spilgti parāda, ka, dzīvojot šodien, par to nākas maksāt nākotnē. Bobijam nākas pārdot Porsche, tiek zaudēta māja, ģimenei nākas ievākties pie Bobija vecākiem un Bobijam nākas sākt strādāt pie sievas brāļa celtniecībā, lai spētu likt galdā ēdienu savai ģimeni.

Kā jau minēju, filmā Bobija sākotnējais darba devējs tiek attēlots kā mantkārīgs uzņēmums ar ļoti mantkārīgu dibinātāju, vadītāju un galveno akcionāru vienā personā. Un tā arī ir. Šis cilvēks un viņa uzņēmums ir mantkārīgs, jo biznesa būtība ir nest peļņu. Vainot uzņēmēju par vēlmi gūt peļņu ir tas pats, kas vainot vilku par tā vēlmi apēst aitu.

Kāda varēja būt Bobija alternatīvā realitāte? Filmā minēts, ka Bobijs uzņēmumā bija strādājis 12 gadus. Visticamāk, pirmos darba gadus tik tiešām ir grūti veidot uzkrājumus, tomēr 12 gadus neveidot uzkrājumus nav attaisnojams gandrīz nekādā gadījumā.

Ja Bobijs būtu laicīgi sācis un regulāri uzkrājis, viņš pa 6-10 gadiem būtu uzkrājis pietiekami lielu drošības spilvenu, lai nebūtu jāpārdzīvo gandrīz nekas no tā, kas bija attēlots filmā. Veidojot uzkrājumus, Bobijs būtu pieradis tērēt mazāk, jo viņš taču uzkrāj. Pieņemsim, ka tiek uzkrāti 30% no ienākumiem un 70% tērēti. Pa 10 gadiem Bobijam būtu izdevies uzkrāt tuvu 3 gadu ienākumiem. Ar to pietiktu vairāk kā 4 gadu izdevumiem. Pieskaitām atlaišanas kompensāciju un Bobijam būtu gandrīz 5 gadu izdevumu uzkrājums.

Filmā jau pēc 3.mēneša Bobijs ir izmisumā un “tukšā”. Alternatīvājā realitātē ar uzkrājumiem Bobijam būtu laiks pārdomāt dzīvi, pavadīt laiku ar bērniem, un mierīgi, nesteidzoties, meklēt jaunus profesionālos izaicinājumus. Varbūt pat varētu apsvērt domu nodibināt savu biznesu.

Vēl alternatīvā realitātē Bobijs varētu vienoties ar darba devēju par algas samazinājumu uz noteiktu laiku, kurā Bobijs mēģinātu biznesu viņa atbildības sfērā vērst par labu. Pat daļējs ienākumu kritums Bobija filmas scenārījā novestu pie bankrota, tāpēc tāds variants nebūtu iespējams.

Galvenā atziņa, ir jāveido uzkrājumi šodien, lai par to neesamību nākotnē nenāktos maksāt daudz vairāk un smagāk.

Tas arī viss. Ceru, ka domu izklāstīju pietiekami skaidri Būšu priecīgs par komentāriem, kritiku un ieteikumiem, vai šāda veida filmu, grāmatu, rakstu, šovu utt apskati no personīgo finanšu prizmas ir noderīgi.

Atruna: Augstāk rakstītais ir tikai un vienīgi mans personīgais viedoklis un nav uzskatāms kā aicinājums vai rekomendācija veikt vai neveikt kādas konkrētas investīcijas. Investīciju lēmumi ir katra paša ziņā.

____________________________________________

Lai nepalaistu garām jaunākos rakstus, pieraksties uz e-pastu saņemt iknedēļas newsletter. To var izdarīt lapas labajā pusē (uz datora) vai lapas pašā apakšā (telefoniem draudzīgajā versijā)

Dalies ar rakstu un komentē to šeit: